pleķēt
pleķēt apvidvārds
Kam lipīgam sablīvējoties, aizsprostoties; ķepēt.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet viņam nebija laika aizvērt acis un ienirt miegā, kad logs bija atvērts plata un no ielas uzauga ilgi pleķēta ķepa.