sterva
sterva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sterva | stervas |
| Ģen. | stervas | stervu |
| Dat. | stervai | stervām |
| Akuz. | stervu | stervas |
| Lok. | stervā | stervās |
3.sarunvaloda Dzērāja.
4.apvidvārds Palaidnīga vai zaglīga govs.
Avoti: EH, KV, SLG, KZ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl viņa sevi ir pierādījusi kā maucīgu personību, bet latviešiem stervas nepatīk.
- , taču Balčune atbildējusi: „ Nu, ko, sterva, pamodies?”
- Sterva: Es esmu sterva.
- Nu, domāju, sterva.
- Tagad viņš patiešām redzot, kas šī par stervu, un nu viss būšot jāpārstrādā, lai nemaz negaidot šo mājās.