podzols
podzols [pod-zols] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | podzols | podzoli |
| Ģen. | podzola | podzolu |
| Dat. | podzolam | podzoliem |
| Akuz. | podzolu | podzolus |
| Lok. | podzolā | podzolos |
Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kalnu ielejās izplatītas podzolaugsnes, masīvu tiešā tuvumā arī klasiskais podzols.
- Meža augšanas apstākļu tips – lāns, kam raksturīga tipiska vidēji auglīga podzola augsne.
- Mežu platības lielākoties bija izplatītas virs smilts nogulumiem, kur bija arī salīdzinoši nabadzīgas tipiskā podzola augsnes.
- Podzolēšanās procesā izveidojies īpatnējs augsnes profils ar izskalošanās ( podzola) un ieskalošanās ( iluviālo) horizontu.
- Meži aizņem velēnu stipri podzolētās vai tipiskās podzola augsnes, kas mitruma sastrēguma vietās ir gleja vai glejotas.