rudeņot
rudeņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rudeņoju | rudeņojam | rudeņoju | rudeņojām | rudeņošu | rudeņosim |
| 2. pers. | rudeņo | rudeņojat | rudeņoji | rudeņojāt | rudeņosi | rudeņosiet, rudeņosit |
| 3. pers. | rudeņo | rudeņoja | rudeņos | |||
Pavēles izteiksme: rudeņo (vsk. 2. pers.), rudeņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rudeņojot (tag.), rudeņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rudeņotu
Vajadzības izteiksme: jārudeņo
Kļūt rudenīgam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja vasarā izaug maza čiekuru raža, tad rudeņos Sibīrijas pasuga " S. e.
- Otra problēmu grupa, kas ir biežs sūdzību iemesls rudeņos ģimenes ārsta kabinetā – kuņģa problēmas.
- Vasarās un rudeņos pastaigas labprāt apvieno ar ogošanu, tā gūti arī veselīgi vitamīnu krājumi ziemai.
- Tavs tēvs mums rakstīja – pirmajos gados viņai bijis jāstrādā dārzniecībā: jāravē, jāstāda, rudeņos saknes jārok, lapas jāgrābj.
- Ceļš veda gar upi, kas bija zivju pilna – pavasaros un rudeņos raudas un asari nākuši augšup, puikas ar cilpām tās ķēruši.