brālnieks
brālnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brālnieks | brālnieki |
| Ģen. | brālnieka | brālnieku |
| Dat. | brālniekam | brālniekiem |
| Akuz. | brālnieku | brālniekus |
| Lok. | brālniekā | brālniekos |
1.Pieaudzis brālis.
2.Tēva brālis.
3.Mātes brāļa dēls.
4.Brālēns.
5.Līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās.
6.Vedējtēvs.
Avoti: KV, TlV, LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manceļa devums latviešu valodā ir arī tādu jaunvārdu darināšana kā " cepurnieks", " mūrnieks", " parādnieks", " skolasbērns", " durvjusargs", kā arī mūsdienu valodas arhaismi — " brālnieki" ( brāļa bērni), " dedzīklis" ( šķiltavas), " precenieks" ( tirgotājs), " blaka" ( tinte), " tūba" ( lietus mētelis).
- No personu nosaukumiem pēc to radniecības jāmin vārds brālnieks, kas gan dažādos avotos skaidrots dažādi – vārdnīcā “ Lettus” brālnieki ir ‘brāļa bērni’, “ Phraseologia Lettica” brālnieks tulkots kā ‘tēva brālis’, bet citos avotos ‘brālis’ ( sal. senkr.
- G. Manceļa darbos ir plaši pārstāvēti visi trīs piedēkļa varianti – gan atvasinājumi ar - nieks, piemēram, brālnieks, cepurnieks, podnieks, kažoknieks, nebēdnieks, vārtnieks, zvejnieks, gan ar - enieks – darbenieks, galvenieks, laucenieks, vaidenieks, vēstenieks, gan arī retāk ar - inieks – galinieks, putninieks, svarinieks.
- Mēs taču sakām brālīši , bāleliņi , bet ne brālnieki vai bālenieki