celka
celka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | celka | celkas |
| Ģen. | celkas | celku |
| Dat. | celkai | celkām |
| Akuz. | celku | celkas |
| Lok. | celkā | celkās |
1.Jaunava, nevainīga meitene.
2.Nevainības plēve.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tos, kam iepriekš iztēlei bijusi priekšā celka.
- "Cūceņas navalom, barviki tikai pa štukam, pagankas pilna pakaļa, govmīžas arī, vistenes es neberu, vilnīši, maitas, gorkiji, alksnenes tikai celkas var ņemt, čigānenes ar pagankām var sajaukt, un tad s koncami," Moņa ar plaukstu novelk gar kaklu, " rudmieses, bļin, visas tārpi izēdusi, saprot, kuņas bērni, mantu, a mahovikus šie neēd, a es gan ķemmēju iekšā, a ko darīsi, kad nav ko rīt, tad i sūdu apēdīsi...
- CELKA!”
- pazinjaam staav 1200 mhz celka tieshi ar fx 5500 uz 4 x agp
- 90. gada 5 ta celka ar 2 l motoriti man