celīte
Lietojuma biežums :
celīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | celīte | celītes |
| Ģen. | celītes | celīšu |
| Dat. | celītei | celītēm |
| Akuz. | celīti | celītes |
| Lok. | celītē | celītēs |
1.Celiņš1.
2.Celiņš2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un ziņģes vislielākā maģija ir, ka tā nenoveco un atgriežas pie ļaudīm pa visādiem ceļiem, celītēm un taciņām.
- Pa visām taciņām, vismazākajām stidziņām un aizaugušām celītēm kā krāsainas urdziņas, straujas tērcītes no Igaunijas projām plūda parasto leļļu pūlīši.
- Tāpēc izstaiga ar izcilus kinovīru Dāvi Sīmani pa viņa mazotnes celītēm un stigām mani tā ielīksmoja — viņš tak ( beidzot trāpīts!)
- Latviešu toponīmijā specifiskos ceļu nosaukumus izmanto reti – aptuveni 15% ceļu vārdu, taču to ir daudz – bez ceļu nosaukumu hiperonīma ceļš un tā sinonīmiem izloksnēs dambis, gaņģis, gāte ar ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdiem var apzīmēt gan lielus ceļus: lielceļš ( izloksnēs arī linceļš ar asimilāciju no lilceļš līlceļš lielceļš, Kurzemē dižceļš), šoseja, gan ( daudz biežāk) mazus ceļus jeb takas: celiņš, celīte, kāju celiņš, tace, taciņa, taciņš, tacis, taka, taks, t e ¶ka, t e ¶ks.
- Jau pēc pārsimt metriem gar abām izvēlētās celītes malām parādās kārklu puduri.