šķīris
šķīris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šķīris | šķīri |
Ģen. | šķīra | šķīru |
Dat. | šķīrim | šķīriem |
Akuz. | šķīri | šķīrus |
Lok. | šķīrī | šķīros |
1.Starpa, piem., šķiemene aužot, matu celiņš.
2.Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
Avoti: KV, TlV