šķīris
šķīris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķīris | šķīri |
| Ģen. | šķīra | šķīru |
| Dat. | šķīrim | šķīriem |
| Akuz. | šķīri | šķīrus |
| Lok. | šķīrī | šķīros |
1.Starpa, piem., šķiemene aužot, matu celiņš.
2.Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
Avoti: KV, TlV