šķirīgums
šķirīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķirīgums | šķirīgumi |
| Ģen. | šķirīguma | šķirīgumu |
| Dat. | šķirīgumam | šķirīgumiem |
| Akuz. | šķirīgumu | šķirīgumus |
| Lok. | šķirīgumā | šķirīgumos |
Vispārināta īpašība → šķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV