celis
Lietojuma biežums :
celis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals.
PiemēriVisu laiku tu nervozēji, pat ceļi trīcēja, un tagad pēkšņi tevi pārņem miers.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiPalocīt celi; palocīt celi.
Tulkojumiknee, knee joint, human knee, articulatio genus.
1.1.Savienojumā “uz ceļiem”: klēpī.
2.apvidvārds Zeķu vai bikšu daļa, kas aptver celi, ceļgalu.
Tulkojumi
Stabili vārdu savienojumi(No)dreb (arī ļodzās) ceļi. (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem).
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit