Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
nobīlis1
nobīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.nobīlisnobīļi
Ģen.nobīļanobīļu
Dat.nobīlimnobīļiem
Akuz.nobīlinobīļus
Lok.nobīlīnobīļos
Pēkšņas, īslaicīgas, parasti stipras, bailes.
Saistītās nozīmesbaigas, baiļums, drebulis, bailes, baisma.
Hiperonīmi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Sīkais kaimiņu krančelis to drīzāk izdarīja aiz nobīļa un pārdzīvojumiem par jezgošanos pagalmā…
  • Joprojām es cerēju, ka viss beigsies ar smiekliem, vieglu nobīli un taisnošanos.
  • Tūna kungs nobālēja un nobīlī atsprāga atpakaļ, it kā rācija varētu rēkdama mesties viņam virsū.
  • Miroņa seja sāpēs bija sašķobīta, tajā gluži kā ar ciļņspiedi bija iemūžināta izbrīna un nobīļa izteiksme.
  • Apšļāca ar ūdeni un nobīli.