ķiepals
ķiepals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ķiepals | ķiepali |
Ģen. | ķiepala | ķiepalu |
Dat. | ķiepalam | ķiepaliem |
Akuz. | ķiepalu | ķiepalus |
Lok. | ķiepalā | ķiepalos |
Lipīga, nepilnīgi izcepta maize.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Grēks tādu labu maizīti pa ķiepalu saukt,” kaimiņš aprāja, bet padeva arī prasīto. “