izslīkt1
izslīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izslīkstu | izslīkstam | izslīku | izslīkām | izslīkšu | izslīksim |
| 2. pers. | izslīksti | izslīkstat | izslīki | izslīkāt | izslīksi | izslīksiet, izslīksit |
| 3. pers. | izslīkst | izslīka | izslīks | |||
Pavēles izteiksme: izslīksti (vsk. 2. pers.), izslīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izslīkstot (tag.), izslīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izslīktu
Vajadzības izteiksme: jāizslīkst
Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nelielas platības bija izslīkušas, bet proporcionāli kopējiem sējumiem tās ir ļoti mazas.
- Baidos, ka daļa sējumu varētu būt izslīkusi.
- Citādi zaļumu vai nu nomīdīs, vai arī viss izslīks,» redakcijai pauda pastāvīgā parka apmeklētāja Albīna.
- Lai neatkārtotos pagājušajā rudenī piedzīvotais – auzas izslīka, šajā pavasarī “ Priednieku” apsaimniekotajās platībās sākta meliorācijas sistēmas atjaunošana.
- ir izslīkuši.