klepus
klepus vīriešu dzimtes 3. deklinācijas lietvārds; tikai formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klepus | — |
| Ģen. | klepus | — |
| Dat. | klepum | — |
| Akuz. | klepu | — |
| Lok. | klepū | — |
Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
PiemēriSlimnieks beidzot uz kājām, tikai viņu bieži moka klepus.
- Slimnieks beidzot uz kājām, tikai viņu bieži moka klepus.
- Nez, vai no apstākļu maiņas vai kā cita, bet rīklē sāk kņudēt sauss un nevaldāms klepus.
- Visi salst, visiem klepus.
- Sievietei uznāca klepus lēkme apkārt virmojošo putekļu dēļ.
- Es vainoju vēju un cerēju, ka klepus tūdaļ pāries.
Stabili vārdu savienojumiDziļš klepus. Garais klepus. Klepus atlec.
- Dziļš klepus kolokācija — klepus, ko rada stiprs elpošanas ceļu iekaisums
- Garais klepus vārdkoptermins; joma: medicīna — infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes
- Klepus atlec sarunvaloda — klepojot izdalās krēpas
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit