murķelis
murķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | murķelis | murķeļi |
Ģen. | murķeļa | murķeļu |
Dat. | murķelim | murķeļiem |
Akuz. | murķeli | murķeļus |
Lok. | murķelī | murķeļos |
Parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
Avoti: PDE, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīvdienu sākumā jāpaziņo, ka murķeļu laiks visā Latvijā beidzies,
- „jo šodien vakariņās būs sautēti murķeļi pikantā piparu mērcē.
- Reiz sieva uztaisīja murķeļu pildījumu, tie daudziem ģimenē kādu brīdi bija favorīti.
- Mūra šī momentuzņēmuma laikā rokās tur virtuves dēlīti, kas pilns ar murķeļiem.
- Aizkuņģis, viņš nosprieda un savilka lūpas murķelim līdzīgā rakstā.