vīterēt
vīterēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīterēju | vīterējam | vīterēju | vīterējām | vīterēšu | vīterēsim |
| 2. pers. | vīterē | vīterējat | vīterēji | vīterējāt | vīterēsi | vīterēsiet, vīterēsit |
| 3. pers. | vīterē | vīterēja | vīterēs | |||
Pavēles izteiksme: vīterē (vsk. 2. pers.), vīterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīterējot (tag.), vīterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīterētu
Vajadzības izteiksme: jāvīterē
1.Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
1.1.pārnestā nozīmē Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
1.2.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es tikai gavilēju un smēju, un vīterēju un dēju aiz prieka par visu radībiņu, par visiem rāpuļiem.