ballisms
ballisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ballisms | ballismi |
| Ģen. | ballisma | ballismu |
| Dat. | ballismam | ballismiem |
| Akuz. | ballismu | ballismus |
| Lok. | ballismā | ballismos |
Raustīšanās, no gribas neatkarīga roku mētāšana, parasti vienpusīga; ekstrapiramidāla hiperkinēze, ja bojājuma perēklis ir subtalāmiskajā apvidū.
Avoti: TM