homofonija
homofonija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mūzikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | homofonija | homofonijas |
| Ģen. | homofonijas | homofoniju |
| Dat. | homofonijai | homofonijām |
| Akuz. | homofoniju | homofonijas |
| Lok. | homofonijā | homofonijās |
Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr šajās iekavās bija ielikta kāda līdz galam neizspēlējama dabas flirta homofonija, un tā visdzīvotspējīgākā bija tieši blakus lineārai dzīvei kā tāds maigu un savādi narcistisku baudu kambarus.
- Un tas , ko tu piemineeji , valodnieciibaa sauc par homofoniju vienam vaardam var buut dazaadas atskiriigas noziimes , un sanskrits sajaa zinaa ir iipasi bagaats