lirināt
lirināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lirinu | lirinām | lirināju | lirinājām | lirināšu | lirināsim |
| 2. pers. | lirini | lirināt | lirināji | lirinājāt | lirināsi | lirināsiet, lirināsit |
| 3. pers. | lirina | lirināja | lirinās | |||
Pavēles izteiksme: lirini (vsk. 2. pers.), liriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lirinot (tag.), lirināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lirinātu
Vajadzības izteiksme: jālirina
1.Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
1.1.transitīvs; kopā ar: "dziesmu"
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats pirms nedēļas, šķiet, redzēju cīruli augstu gaisā lirinām.
- 1.15. eļļas linu šķirnēm 'Lirina', ' Norman', 'Lin-Not';
- Pāna flauta kaktā lirināja būrīša putna vietā.
- 4.2.1. Lirina
- Lirina