diptihs
Lietojuma biežums :
diptihs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere.
2.Viduslaiku baznīcās — divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē.
3.Senajā Grieķijā un Romā — rakstāmā tāfele, kas sastāvēja no divām ar viru vai saiti savienotām plāksnēm.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri