Paplašinātā meklēšana
Meklējam virzīt.
Atrasts vārdos (27):
- virzīt:1
- apvirzīt:1
- atvirzīt:1
- ievirzīt:1
- izvirzīt:1
- novirzīt:1
- pavirzīt:1
- savirzīt:1
- uzvirzīt:1
- virzīties:1
- aizvirzīt:1
- pārvirzīt:1
- pievirzīt:1
- apvirzīties:1
- atvirzīties:1
- davirzīties:1
- ievirzīties:1
- izvirzīties:1
- nenovirzīts:1
- novirzīties:1
- pavirzīties:1
- savirzīties:1
- uzvirzīties:1
- aizvirzīties:1
- pārvirzīties:1
- pievirzīties:1
- virzītājspēks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3691):
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēties Airējot pavirzīties.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt.
- aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
- aizvalstīt Aizvirzīt veļot.
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
- aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- apvandīt Apmaisīt, izrakņāt. Vandot pavirzīt zem kā.
- martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache".
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
- apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi.
- aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt.
- apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
- sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1).
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
- ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- iemurīt Ar grūtībām ievirzīt, iedabūt.
- izmakarēt Ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu).
- izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pamuit Ar grūtībām pavirzīties uz priekšu.
- dacīnīt Ar grūtībām pievilkt, pievirzīt.
- spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
- mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
- ķildināt Ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- uzgorīt Ar grūtībām, negribīgi izvirzīt uz augšu.
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- aizkāsēt Ar klepošanu novirzīt no kādas domas.
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- iešķipelēt Ar lāpstu ievirzīt, iemest.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
- lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
- aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
- ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- apstibīt Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
- apstiept Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
- pastīvēt Ar pūlēm pavirzīt.
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
- mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
- ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
- iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
- tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
- ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
- iepūlēt Ar pūlēm, grūtībām ievirzīt (kur iekšā).
- izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
- izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
- stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
- pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
- pārsakulties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties.
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
- uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- spiest Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
- kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
- pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
- nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasitināt Ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu.
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
- grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi).
- dzīt ar spēku virzīt (ko), pārvietot
- dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
- atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
- paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- iespļaudīt Ar spļāvienu ievirzīt.
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
- pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzspļaudīt Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
- pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8).
- grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
- pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
- nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
- iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- patriekt Ar triecienu pavirzīt.
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- izskalāt Ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
- atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
- atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
- uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties).
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
- izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- arties Arot virzīties (parasti par lemesi).
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
- atlauķēt Atbīdīt, atvirzīt galvassegu (no pieres).
- nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
- atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
- pāršaustīt Atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot).
- izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres).
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- atšvitināt Ātrās apļveida kustībās (dejojot) atvirzīt.
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties.
- atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
- izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
- pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
- paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- patraukt Ātri pavirzīties.
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- sprugt Ātri virzīties (kur iekšā).
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- lipsīt Ātri virzīties uz priekšu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
- triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
- panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties.
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
- apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- balss sprauga atstarpe starp balss saitēm, pa kuru runājot tiek virzīta gaisa plūsma.
- atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
- atriezt Atvirzīt (galvu) atpakaļ.
- atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
- atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
- atsarauties Atvirzīt uzmanību no kā interesanta.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
- atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
- attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
- atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos).
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību.
- riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus.
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
- saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu.
- čakāt Bakstot ar kādu rīku virzīt (kur iekšā).
- iečakāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- iečokāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- iečukāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- čokāt Bakstot ar kādu rīku, virzīt (kur iekšā).
- iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
- sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ.
- kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
- iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- limitrofisks Barošanās nosacītājs, virzītājs.
- iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
- izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārbāzt Bāžot izvirzīt cauri.
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
- izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- fīrēt Bīdīt; vadīt; virzīt.
- apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
- izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdīt nelielu attālumu.
- pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
- iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā).
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizčokāt Bikstot, bīdot aizvirzīt.
- aizčukāt Bikstot, bīdot aizvirzīt.
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju.
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli).
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
- izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
- nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
- nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa).
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izabraukties Braucot uzvirzīties.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa.
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
- cukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
- čukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
- iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- iebristies Brienot ievirzīties.
- izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties.
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
- buķiski Buķiski celt - celt (virzīt) ar bomjiem (parasti baļķus).
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu.
- kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas.
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- izvērst Būt izvirzītam (uz āru, sānis).
- izvelties Būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
- bozties Būt izvirzītam uz ārpusi (par krāvumu).
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
- atsariezties Būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām.
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt.
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā.
- piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
- nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
- izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- saspiest Cieši savirzīt (ķermeņa daļas).
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
- puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pačāpāt Čāpojot pavirzīties.
- pačāpot Čāpojot pavirzīties.
- piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt.
- iečivināt Čivinot ievirzīt skaņu (kur).
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai.
- uzdancināt Dancinot uzvirzīt.
- apeja Darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- dūmot Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
- apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt.
- atdancināt Dejojot atvirzīt (šurp).
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzdimdēt Dimdot uzvirzīties (kur augšā).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- sistēmas dokumentācija dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana.
- gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
- nodrebināt Drebinot novirzīt nost.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- garendrenāža Drenu izvietojuma veids, kad drenas virzītas gruntsūdeņu līmeņu vai arī zemes virsmas lielākā slīpuma virzienā.
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
- uzdrūzmēties Drūzmējoties uzvirzīties.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
- izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem.
- izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā).
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
- transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
- iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspert kāju ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā); ejot pavirzīt (kāju).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
- kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
- pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei.
- izvērses ģenerators elektroshēmas kamerā vai kineskopā, kas ģenerē zāģveida vilni, lai virzītu signālu vai televīzijas rastru veidojošo katodstaru kūli.
- balstenis Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu, konsole.
- iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts.
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību.
- tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust.
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
- izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā); iegrābstīt.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
- nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- atgramstīt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizgrābt Grābjot aizvirzīt.
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā).
- piegrābt Grābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību).
- izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties.
- iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā); iegrābāt.
- nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā.
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1).
- uzgramstīt Grābstot, grābjot uzvirzīt (uz kā, kam virsū).
- iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā).
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
- greiļot Greizi virzīties, kustēties.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (gāzē).
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- pagriezt Griežot 1 pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā); šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā).
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
- apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzgrīļoties Grīļojoties uzvirzīties.
- izgrimt Grimstot izvirzīties cauri.
- uzgrimt Grimstot uzvirzīties.
- kužināties Grozoties virzīties.
- aizgrūstelēt Grūstot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
- atgrūt Grūstot atvirzīties.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizdīvelēt Grūstot, bīdot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp; grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- dagrūst Grūžot ievirzīt kur iekšā.
- izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); grūst nelielu attālumu.
- aizgraudāt Grūžot pavirzīt uz priekšu, aizvirzīt aiz kā.
- pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dagrūst Grūžot pievirzīt pie kā.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- uzgumzīt Gumzot uzvirzīt uz augšu.
- blokingģenerators ģenerators, kas pats atslēdzas, veidots tā, lai radītu atdalītus vienādi virzītus impulsus.
- gaismas stars ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma.
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
- fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu.
- fotonu raķešdzinējs hipotētisks raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada virzīta fotonu plūsma, kas pārvietojas ar gaismas ātrumu; varētu izmantot starpzvaigžņu lidojumos.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- iegumdīt Iebīdīt, ievirzīt.
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- pabāzt zem ūdens iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
- iepravīt Iegrozīt, ievirzīt, ieregulēt (tā, kā vajadzīgs).
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
- iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
- ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
- velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
- rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu.
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
- ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
- iedzīt Ievirzīt (kur iekšā) - par parādībām dabā.
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- ieviļņot Ievirzīt (kur) - par viļņiem.
- ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
- iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
- sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus).
- iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams; ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
- iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
- izspēlēt Ievirzīt kāršu spēlē (kārti).
- ievazāt Ievirzīt līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
- ieskandēt Ievirzīt skaņu (kur, kam ausīs).
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem.
- ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu); ievilkt (4).
- ievilkt (arī ieraut) vēderu ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
- iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- iestellēt Ievirzīt; iesūtīt.
- ievirzināt Ievirzīt.
- ielocīties Ievirzīties (kā) ielocē.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi.
- iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
- iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
- iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
- ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt.
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- iekustēties Ievirzīties (kur iekšā).
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
- iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini).
- ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
- ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- ievirzināties Ievirzīties.
- iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt.
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu); pārairēt.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1).
- pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko); paairēt (3).
- pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā; paairēt (2).
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1).
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1).
- noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
- aizirt Irot, airējot aizvirzīt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt.
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēties.
- ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā); ieairēties (1).
- izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2).
- izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
- pairties Iroties pavirzīties; paairēties.
- uzirt Iroties uzvirzīties (kam virsū).
- aizirt Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt.
- nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- pūst Izelpā virzīt gaisu (kur iekšā), arī ar izelpotā gaisa plūsmu virzīt, pārvietot (ko).
- izdēzt Izgāzt, izvirzīt (uz priekšu).
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzkārnīt Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
- izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
- izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties.
- knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti).
- izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā.
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
- velties Izplatīties (par skaņu); virzīties līdz ar skaņas avotu.
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
- novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
- pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
- uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī izstiept.
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu).
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
- čūrināt Izstiept, izvirzīt.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izbīdīt Izvirzīt (3).
- pārsaut Izvirzīt (atspoli) cauri velku atvērumam.
- nostādīt (kāda) priekšā izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu); augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
- izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju.
- izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
- izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
- uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru); uzdot (jautājumu).
- stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
- celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- izvērst Izvirzīt (uz āru, sānis ķermeņa daļas).
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu).
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
- izriest Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
- izriezt Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- izastāties Izvirzīt kādam prasības.
- izstāt Izvirzīt kādam prasības.
- izskalot Izvirzīt krastā (parasti par viļņiem).
- izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
- uzliekt Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
- spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
- nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- pieprasīt Izvirzīt par nosacījumu.
- pieprasīt Izvirzīt par uzdevumu, pienākumu.
- balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
- celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- atstiept Izvirzīt uz priekšu (lūpu).
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
- izbozīt Izvirzīt uz priekšu, uz ārpusi (ķermeņa daļas), izbozt (2).
- izbozt Izvirzīt uz priekšu, uz ārpusi (ķermeņa daļas).
- izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
- izgāzt vēderu izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
- izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
- nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
- izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
- izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
- atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
- nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
- pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa: arī konsole (2).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- kuņģis Izvirzītā daļa, izvirzījums, izlaidums (priekšmetam).
- pamatnostādne Izvirzītā uzdevuma nostādne, vadlīnija.
- vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam).
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm.
- auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
- izkulties Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim).
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
- izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
- izvest Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- izriesties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izriezties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izjemt Izvirzīties kam cauri (piemēram, par kapājamo dzelzi).
- iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli; izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- aizsteigties Izvirzīties priekšgalā; pārspēt.
- izasvērties Izvirzīties uz augšu (parasti par akas vindu).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- izacilāties Izvirzīties uz augšu; tikt izcilātam.
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem).
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
- iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- krejoties Izvirzīties; gūt panākumus.
- izbāzīties Izvirzīties.
- izvirzties Izvirzīties.
- grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
- izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjādelēt Jājot uzvirzīties augšā (vairākas reizes bez problēmām).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
- uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
- atbilstības novērtēšana (akreditācija) jebkura darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši noteikt, vai izvirzītās prasības ir izpildītas.
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas.
- pajumts Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
- aklamācija Kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas.
- padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
- agremāns Kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
- nominants Kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis.
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
- atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā).
- izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt.
- uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- atkaukt Kaucot atvirzīties šurp.
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pūlēt kaut ko radīt, virzīt attīstību.
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
- uzklanīties Klanoties uzkļūt, uzvirzīties.
- arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ.
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iekāsēt Klepojot ievirzīt (kur iekšā).
- ieklepot Klepojot ievirzīt.
- uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā); arī iemaldīties (kur iekšā).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- apklupt Klūpot pavirzīties zem kā.
- ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
- izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekņupt Kņūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem.
- fokusēt koncentrēt uzmanību; izvirzīt centrā.
- rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
- izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
- iekrākt Krācot ievirzīt.
- mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
- iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
- izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- apkratīt Kratot pavirzīt zem kā.
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
- izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml).
- pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
- izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist).
- iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārkūleņoties Kūleņojot pār galvu pārvirzīties.
- pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apkūleņot Kūleņojot pavirzīties, nokļūt zem kā.
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kulinēt Kūleņot, lēnām virzīties uz priekšu.
- apkūņoties Kūņojotie pavirzīties zem kā.
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- judēt Kustēt, virzīties.
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi); arī griezties.
- kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieķeparāties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
- ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- ķiļķenēt Ķildināt - ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pasēt Laikot (virzot, liekot ko kur iekšā); laikojot virzīt (ko kur iekšā).
- aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties.
- aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palaipot Laipojot pavirzīties.
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
- ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot (1).
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- vārstīt Lāpot virzīt (diegu, dziju) pamīšus.
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- redāns Lauka nocietinājums, kam ir izvirzīta leņķa forma.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aplēkšot Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielēkt Lecot ievirzīties (kur iekšā).
- izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- aplekt Lecot pavirzīties zem kā.
- aplēkt Lecot pavirzīties zem kā.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
- pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlakstīt Lēkājot pārvirzīties.
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- palēkšot Lēkšojot pavirzīties.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- kumuļot Lēnā gaitā virzīties, kustēties; kumuļāt.
- kumuļāt Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- kumuļāties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- kumuļoties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakūņāties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
- pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
- kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
- pavilkties Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
- atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkties Lēnām atvirzīties šurp (par transportlīdzekļiem).
- ievilkties Lēnām ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- uzļepāt Lēnām lēkājot, virzītes augšā.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
- virdzenēt Lēnām virzīt.
- virdzināt Lēnām virzīt.
- ķūtāt Lēnām virzīties uz priekšu (par bērnu).
- kūdīties Lēnām virzīties uz priekšu.
- pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- iesakužināties Lēni ievirzīties.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- plīcināties Lēni lidot, ar grūtībām virzīties uz priekšu lidojot.
- apvilkties Lēni paiet, pavirzīties zem kā.
- pačunčināt Lēni pavirzīties (parasti pajūgā).
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- čunčināt Lēni virzīties (parasti pajūgā).
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
- kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
- rāpties Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
- ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- iekūņāt Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
- piegūbāties Lēni, neveikli, ar pūlēm pieiet; pievirzīties (pie kā).
- pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
- svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
- pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- izlidināties Lidinoties izvirzīties.
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
- ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
- izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
- izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ieliekties Liecoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
- kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
- atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa dalām).
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
- ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- plunks Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
- iekančīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
- iekaņķīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes.
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1).
- palīgoties Līgojoties pavirzīties.
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kančīt Līgojoties virzīties, iet.
- kančot Līgojoties virzīties, iet.
- kaņķīt Līgojoties virzīties, iet.
- indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos.
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- apstādināt Likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu); likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- zorģēt Likt, mudināt doties (kur); arī virzīt, dzīt (kur), parasti ar grūtībām.
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
- bāzt Likt, virzīt (šaurā, arī no vairākām pusēm ierobežotā vietā).
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) - piem., par ceļu, upi.
- izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- vadlineāls Lineāls, pa kuru tiek virzīta mērierīce ar virzošiem elementiem.
- ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
- izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- ielobīt Lobot ievirzīt (kur iekšā).
- staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
- aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
- aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- ielocīt Lokot ievirzīt (kur iekšā).
- izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
- uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
- noviņģot Lokoties ātri aizvirzīties (par čūsku vai zivi).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
- iesalocīties Lokoties ievirzīties.
- izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izalocīties Lokoties izvirzīties, izkļūt.
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
- uzviņģot Lokoties šurp un turp uzvirzīties.
- apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
- visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
- riņķī Lokveidā, riņķveidā (ap ko, kam apkārt virzīties).
- aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
- apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- ka nokūp vien ļoti ātri (virzīt, virzīties).
- kā vēja spārniem Ļoti ātri (virzīties).
- iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
- nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties.
- aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- pacirsties Ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1).
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzņirbt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ņirbēt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzmaisīt Maisot uzvirzīt, uzcelt (virspusē, augšā).
- iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
- uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko); maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- pamaukt Maucot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pasiet Mazliet pavirzīt un piesiet, sasiet.
- paspraust Mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust.
- pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
- pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
- kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- intencionāls Mērķtiecīgs; apzināts, apziņas virzīts; uz reālu vai iedomātu objektu vērsts (par apziņu un psihes parādībām vispār).
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu.
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1).
- izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
- nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- samēzt Mēžot savirzīt (ko vienkopus, kopā); saslaucīt.
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū(uz kā, kam).
- nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu.
- atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
- iemizāt Mizojot ievirzīt (kur iekšā).
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
- izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas.
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- morskāt Neapzināti, instinktīvi atvirzīties.
- pa pēdām, arī uz pēdām neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
- pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- uz pēdām neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- grīļoties Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
- ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
- paķirka Neliela piebūve, telpas paplašinājums zem izvirzīta jumta.
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
- piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma temata
- izspīlētas acis neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- apnest Nesot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
- iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- iznest Nesot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pasanesties Nesot ko, pavirzīties.
- nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienest Nesot piegādāt; nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- briņģēties Nesot, vedot ko, virzīties, pārvietoties (bieži ar grūtībām).
- iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam.
- ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- činčināt Neveikli (piemēram, ar vāju zirgu), virzīties uz priekšu.
- patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā.
- mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties; kūleņot (2).
- kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
- aizkulcenēt Nevienādiem soļiem aiziet, aizvirzīties (prom).
- notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
- buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
- nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
- zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums.
- aberants no normāltipa atšķirīgs vai citādi novirzīts no parastā stāvokļa.
- pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
- nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
- nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.).
- novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
- atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts; pret.
- zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots; apakš.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
- pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
- pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā; no.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
- da Norāda uz vietu, kurp kas dodas, virzās, tiek virzīts.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
- līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
- pa Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
- pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko; norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
- prom norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos.
- nost Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts prom (no kā virsas).
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
- iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru.
- klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
- caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
- car Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts kam cauri.
- no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- nolievēt Noregulēt buras, lai laiva virzītos norādītajā virzienā.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
- notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert (1).
- pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
- iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
- novērzināt Novērst, novirzīt.
- novirzties Novērsties, novirzīties.
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu).
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
- nodzīt Novirzīt (par parādībām dabā).
- nobīdīt Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
- novest Novirzīt (sarunu, runu u. tml. uz ko).
- uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu).
- nosvērt Novirzīt no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu).
- novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas).
- novērst Novirzīt uz ko citu (uzmanību).
- novērzēt Novirzīt, novērst.
- nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
- noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
- aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
- nostaigalēt Novirzīties (par lietus mākoņiem).
- noiet no grauda Novirzīties no ceļa (par lodi, šāviņu).
- nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
- nosasvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
- tuldurēt Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- tuldurēties Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- iet zemāk par savu pareizo kursu novirzīties no pareizā kursa vēja virzienā.
- juziķ Novirzīties no sarunu temata.
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni).
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- noiet no sliedēm Novirzīties sānis (sarunā, darbā).
- nosagriezties Novirzīties uz citu pusi (par ceļu taku).
- novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
- nomauties Novirzīties, novērsties.
- nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu.
- atjemt Ņemot ar rokām, vai ar priekšmetu, atvirzīt nost.
- atņemt Ņemot atvirzīt nost; paņemt nost (daļu no kopuma).
- apjemt Ņemot atvirzīt nost.
- ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
- izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- grābt Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu); virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
- tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārņirbt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- juridisks akts oficiāls rakstisks dokuments, kas rada noteiktu tiesisku stāvokļi, paredz zināmas tiesiskas sekas un ir virzīts uz sabiedrisko attiecību noregulēšanu.
- avanšelfs Okeānā ievirzīta šelfa daļa.
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
- ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
- pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
- zarāties Pagriezties 1(1), novirzīties.
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas); pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu.
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli).
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
- pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu.
- piebiksnīt Pakāpeniski pievirzīt.
- raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
- grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
- aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā.
- atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā).
- padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu.
- pagrasīties Pakustēties, pavirzīties.
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- līdztekus Paralēli, līdzās, ieblakām (virzīties).
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- racionalizēšanās Pāreja no spontānas, subjektīvas, tradicionālas darbības uz organizētu darbību saskaņā ar racionāli izvirzītiem noteikumiem.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km.
- likumā noteiktās rezerves pārskata gada neto peļņas daļa, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem novirzīta uzņēmuma kapitāla nodrošinājumam, t. i. iespējamo zaudējumu segšanai.
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) pārspēt, neļaut izvirzīties.
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1).
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
- lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
- ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
- uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to).
- pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko).
- pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā.
- pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem.
- uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
- pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties.
- ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
- izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palavīties Paslepus pavirzīties.
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1).
- dalavīties Paslepus pievirzīties, piezagties.
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- lavīties Paslepus virzīties; zagties.
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izstiept Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku).
- pabozt Pastiept, pavirzīt uz priekšu (lūpas).
- apšļūkt Pašļūkt zem kā; šļūcošā gaitā pavirzīties zem kā.
- mazais grozītājs paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (3).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (4).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7).
- pavilkt Pavirzīt (kādā virzienā ķermeņa daļu).
- paklāt Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt.
- paaugstināt Pavirzīt (ko) augstāk.
- pazemināt Pavirzīt (ko) zemāk.
- parūmēt Pavirzīt (ko), lai atbrīvotu (vietu, telpu).
- pašķirt Pavirzīt (ko), parasti uz abām pusēm, lai atbrīvotu ceļu.
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavilkt Pavirzīt (ķermeņa daļu pa kādu virsmu), skarot (šo virsmu).
- iekļaut pavirzīt (uz iekšpusi).
- pacelt rokas pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem.
- pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu).
- pacelt Pavirzīt uz augšu (roku) par (kā) zīmi.
- pacelt Pavirzīt, arī pavērst uz augšu (ķermeņa daļu); pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), attālinot (to) no kā.
- pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
- pavietot Pavirzīt, novietot (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- apdabūt Pavirzīt, novietot (parasti ar pūlēm) zem kā.
- padot Pavirzīt, pabīdīt, pārvietot (ko kādā virzienā).
- padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (kur, kādā virzienā u. tml.).
- padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu.
- pavirzināt Pavirzīt.
- pakustēties Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni.
- pakļūt Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet.
- iekļauties Pavirzīties (uz iekšpusi).
- pasadoties Pavirzīties (uz priekšu).
- pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- pasēsties Pavirzīties un apsēsties.
- apdzīties Pavirzīties zem kā.
- apvirzīties Pavirzīties zem kā.
- pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties.
- parūmēties Pavirzīties, lai atbrīvotu (vietu, telpu).
- pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
- pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu.
- pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- pasaslaistīties Pavirzīties, pacelties (uz augšu).
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
- padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām.
- parempties Pavirzīties.
- pasarauties Pavirzīties.
- pasūnīties Pavirzīties.
- pasvempties Pavirzīties.
- patikt Pavirzīties.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
- sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
- laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
- iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- papeldēt Peldot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai apbalvošanai.
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai ievēlēšanai.
- kandidatūra Persona, kas izvirzīta par kandidātu (1).
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros); mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
- vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
- berzt Piespiežot virzīt šurp turp (gar ko).
- pievirzināt Piestumt, pievirzīt.
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
- pievilkt Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par parādībām dabā.
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
- pieskruķēt Pievirzīt ar lāpstu.
- dalikt Pievirzīt pie kā (parasti ķermeņa daļu).
- pietuvināt Pievirzīt tuvāk.
- piekantēt Pievirzīt, piebīdīt (ar koku).
- piekruķēt Pievirzīt, piebīdīt ar kruķi.
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- pielikt Pievirzīt, pietuvināt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
- pievirzt Pievirzīt.
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- piekustēt Pievirzīties klāt.
- dasabāzties Pievirzīties pie kā.
- dasarauties Pievirzīties pie kā.
- pietuvoties Pievirzīties tuvāk; tikt pievirzītam tuvāk.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespurkt Pievirzīties, pielidot.
- davirzīties Pievirzīties.
- aizpilināt Pilinot aizvirzīt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. šķidrumu).
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
- izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- vārstīt Pinot vīzes, virzīt pamīšus (lūku, auklu).
- plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
- spārns Plākšņveidīgi izvirzīta detaļa, elements.
- applanēt Planējot apvirzīties (kam) apkārt.
- pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
- noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
- tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva.
- pārplivināt Plivinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārplivināt Plivinoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapludināt Pludinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- kustēties Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- pieplūst Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
- noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni.
- pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
- noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
- iepļaut Pļaujot ievirzīties (kur iekšā).
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- baru vest pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
- izpogāt Pogājot izvirzīt cauri (pogu pogcaurumam).
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
- ditons Pozitronijs; nosaukums izvirzīts kā hipotēze aptuveni 20 gadus pirms pozitronija atklāšanas.
- pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt (6); izvirzījums (2).
- cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo.
- tiešā prakse profesionāla sociālā darbinieka prakses veids, kas virzīts uz konkrēta klienta sociālo problēmu atrisināšanu tiešā kontaktā ar klientu, palīdzību sniedzot nekavējoties.
- radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu.
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla.
- nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt nost (no tā).
- atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
- iepurināt Purinot ievirzīt (kur iekšā).
- izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); arī uzkaisīt.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa.
- aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt.
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atpūst Pūšot atvirzīt šurp; pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iepūst Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu).
- izpūst Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
- izpūst Pūšot izvirzīt (piemēram, gāzi, dūmus) - par mehānismu, ierīci.
- izpūst Pūšot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kā) - parasti par vēju.
- pārpūst Pūšot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- papūst Pūšot pavirzīt (ko).
- piepūst Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vēju.
- uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pūšot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
- atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
- atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā).
- pārputināt Putinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- saputināt Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
- skart Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- tošāt Radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni.
- īkšķrats Rādītājierīces korpusā iemontēts ritenis, daļa no kura ir izvirzīta korpusa ārpusē.
- mērķēties Rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu.
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
- piečukāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt); piečokāt.
- piečokāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
- izjoksīt Rakņājot, vandot u. tml. izvirzīt (no kurienes, kur).
- tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- aprāpties Rāpjoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- parāpot Rāpojot pavirzīties.
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- darāpāt Rāpojot pievirzīties pie kā.
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
- uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu, parasti ievērojami (sejas daļu).
- ieraut Raujot ievirzīt (kur iekšā).
- izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
- izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- apraut Raujot pavirzīt zem kā.
- daraut Raujot pievirzīt pie kā.
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
- atraust Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
- izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atrausties Raušoties atvirzīties šurp; raušoties atvirzīties (pie kā).
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
- izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parausties Raušoties pavirzīties.
- patrausties Raušoties pavirzīties.
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
- norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- apliekties Refl. --> apliekt (2); virzīties ar līkumu.
- apvirzīties Refl. --> apvirzīt; tikt apvirzītam.
- atvirzīties Refl. --> atvirzīt (1).
- atvirzīties Refl. --> atvirzīt (2).
- celties Refl. --> celt (1); virzīties uz augšu.
- ievirzīties Refl. --> ievirzīt (1).
- ievirzīties Refl. --> ievirzīt (2).
- ievirzīties Refl. --> ievirzīt (3).
- ievirzīties Refl. --> ievirzīt (4).
- izslieties Refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri).
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (1); tikt izvirzītam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (3); tikt izvirzītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (2); tikt novirzītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (3); tikt novirzītam.
- pārvelties Refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pavirzīties Refl. --> pavirzīt(2); tikt pavirzītam.
- slāpējošais reflektors reflektors, kas izkliedē vai mīkstina virzīto gaismu.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- atrībināt Rībinot atvirzīties šurp (par pērkonu).
- ierībināt Rībinot ievirzīt (kur iekšā).
- ierībināt Rībinot ievirzīties (kur iekšā).
- izrībināt Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrībināt Rībinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierībināt Rībinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- atrībēt Rībot atvirzīties šurp (parasti par transportlīdzekļiem).
- ierībēt Rībot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par ratiem, pajūgu.
- izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībēt Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrībēt Rībot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- deviance Rīcības novirzītība no tiesiskajām vai tikumiskajām normām, sabiedrībā pieņemtajiem standartiem.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- slīgt Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- platspārnis Rija ar plati izvirzītu jumtu.
- ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā); norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
- izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ierikšot Rikšojot, rikšiem ievirzīties (kur iekšā).
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apriņķot Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieriņķot Riņķojot ievirzīties (kur iekšā).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
- visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atripināt Ripinot atvirzīt šurp; ripinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieripināt Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
- izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izripināt Ripinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paripināt Ripinot pavirzīt.
- pieripināt Ripinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- noripināt Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- aizripināties Ripinoties aizvirzīties projām.
- ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā).
- paripināties Ripinoties pavirzīties.
- noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp; ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml).
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paripot Ripojot pavirzīties.
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt.
- aizritināt Ritinot aizvirzīt.
- apritināt Ritinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atritināt Ritinot atvirzīt šurp; ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieritināt Ritinot ievirzīt (kur iekšā).
- izritināt Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izritināt Ritinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārritināt Ritinot pārvirzīt, (pāri kam, pār ko).
- paritināt Ritinot pavirzīt.
- pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzritināt Ritinot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
- apritināties Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- paritināties Ritinoties pavirzīties.
- apritēt Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atritēt Ritot atvirzīties šurp; ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
- izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izritēt Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paritēt Ritot pavirzīties.
- pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
- uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
- ierīvēt Rīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- izrīvēt Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko); izberzt.
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- atrakt Rokot atvirzīt nost (sānis).
- ierakties Rokot ievirzīties (parasti zemē) - par dzīvniekiem.
- izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost.
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
- parakties Rokoties pavirzīties.
- pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai).
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- uzrotīt Rotot uzvirzīt uz augšu.
- norotīt Rotot virzīt un pabeigt virzīt uz leju (ko uzrotītu).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- ierūcināt Rūcot, ar rūkoņu ievirzīties (kur iekšā).
- pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pieraust (1).
- norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
- akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
- būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- tālu Samērā lielā attālumā no (kā) malas, robežas (virzīties, virzīt).
- nosanēt Sanot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- iešķilt Sasitot ievirzīt.
- raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
- uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu).
- uzraut Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu).
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs.
- pussala Sauszemes daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu.
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- kāpt Savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
- laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
- puskoka Savienojumā "puskoka lēcējs": cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- iet Savienojumā ar "ceļu": virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
- aizdurt Savienojumā ar "garām": durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis.
- sviest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest (3).
- mest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost": strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā; nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- ātrums Savienojumā ar "zibens", "bultas", "vēja" u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- sadzīt Savirzīt (ko kopā, kādā kopuma, veidojumā, arī kur).
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa dalās, parasti galvas).
- savālot Savirzīt, novietot vālā vai vālos.
- savirzināt Savirzīt.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par dzīvniekiem.
- sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu; arī tikt sagrēdotam.
- satikties Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.).
- sarūķēties Savirzīties kopā.
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- sasamiegties Savirzīties tuvāk, ciešāk (citam pie cita).
- sasaspiesties Savirzīties tuvāk, ciešāk citam pie cita.
- sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagult (2).
- sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagulties (2).
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- pievilkties Savu fizikālo lauku mijiedarbības rezultātā pievirzīties vienam pie otra, citam pie cita.
- ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla).
- prognātisms Sejas profils, kam raksturīgs uz priekšu izvirzīts žoklis.
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- seklai Sekli (piemēram, būt izveidotam, ievirzītam).
- nosīkt Sīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- spert Sitot ar strauju, kājas kustību, virzīt (ko).
- iedzīt Sitot ievirzīt (kur iekšā).
- izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdzīt Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- cirst Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
- lomu konflikts situācija, kurā pastāv sadursme starp prasībām, kas tiek izvirzītas viena cilvēka divām vai vairākām lomām.
- pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost.
- izskalot Skalojot izvirzīt (no augsnes) - par palu vai lietus ūdeņiem.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest.
- ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā).
- atskalot Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi).
- uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu.
- nazāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaisa plūsma tiek virzīta caur deguna dobumu.
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2).
- pārlaist Skarot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- novilkt Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
- ieskraidīt Skraidot ievirzīties (kur iekšā).
- pārskraidīt Skraidot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
- izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paskriet Skrienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztecēt Skrienot vai steidzīgi kustoties virzīties uz augšu.
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
- izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- noskurināt Skurinot (ko), novirzīt ko nost (no tā).
- noskurināt Skurinot novirzīt nost (no kā).
- ieskurināt Skurinot, skurinoties ievirzīt (kur iekšā).
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ieslacīt Slakot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- atslaukt Slaucot atvirzīt (citā traukā).
- uzslaukt Slaucot uzvirzīt (piena strūklu uz kā, kam virsū).
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
- apslaucīt Slaukot (ar slotu), pavirzīt zem kā.
- atslaucīt Slaukot atvirzīt nost (sānis).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp; slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
- izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārslaucīt Slaukot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieslaucīt Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- daslaucīt Slaukot pievirzīties (pie kā).
- saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- apslēpot Slēpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslēpot Slēpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- planēt Slēpošanā - virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
- aizslēpot Slēpot prom; slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- aizslidināt Slidināt prom; slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
- izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdināt Slīdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslidināt Slidinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izslīdināt Slīdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noslidinēt Slidinot novirzīties (parasti no kā, kur lejā).
- pārslidināt Slidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārslīdināt Slīdinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslīdināt Slīdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- apslidināties Slidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslidināties Slidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izslidot Slidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma).
- nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par gludiem priekšmetiem.
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (no kāda stāvokļa).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- ieslīdēt Slīdot novirzīties no kāda stāvokļa un ievirzīties (kur iekšā).
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
- saslidēt Slīdot pavirzīties.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- ielaisties Slīdot uz leju, ievirzīties (kur iekšā).
- uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzslidēt Slīdot uzvirzīties.
- laisties Slīdot virzīties (lejup) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem.
- izslaistīt Slienot izvirzīt uz augšu.
- pārsliet Slienot pārvirzīt pāri.
- pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
- ieēvelēt Smalcinot ar ēveli, ievirzīt (kur iekšā).
- sasmalstīt Smalstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iesmelt Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
- iesmelt Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
- izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- sasmelt Smeļot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu.
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
- pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
- pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko); sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā).
- krist Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
- soli solī Soļiem saskanot ritmā (virzīties).
- apsoļot Soļojot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsoļot Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
- pasoļot Soļojot pavirzīties.
- piesoļot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp; spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iespārdīt Spārdot ievirzīt (kur iekšā).
- nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā).
- šņaukt Spēcīgā ieelpā virzīt degunā (parasti pulverveida vielu).
- šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
- ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
- ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā).
- gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
- lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
- caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
- atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
- spiesties Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- centrtieces spēks spēks, kas virzīts uz ķermeņa rotācijas c. un notur rotējošo ķermeni tā orbītā.
- atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ.
- iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
- pārmīt Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- pārspert Sperot soli, pārvirzīt (kāju pāri kam, pār ko).
- aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- kļaut Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
- kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
- ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) - parasti par priekšmetiem.
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
- izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
- iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā); stingri, cieši iebāzt (kur iekšā).
- izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspiest Spiežot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
- daspiest Spiežot pievirzīties pie kā.
- uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam); spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- nospiest Spiežot virzīt (ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu), parasti līdz galam; šādā veidā virzīt ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nospindzēt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nospingt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspraukties Spraucoties pavirzīties.
- piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesprengties Spraucoties pievirzīties.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- nospraukties Spraucoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizsprauslāt Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- iesprauslāt Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
- iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
- uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā); spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzspurkt Spurcot uzvirzīt (šķidrumu uz kā, kam virsū).
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu.
- pastādīt Stādot pavirzīties (kādu gabalu).
- apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas).
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
- pseidodekstrokardija Stāvoklis, kad sirds novirzīta uz labo pusi blakusorgānu slimības dēļ.
- iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties.
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem).
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iestīdzēt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- iestīgt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā ķermeņa daļu).
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko).
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst taisns, tiek saspriegts.
- sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus; stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus.
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās).
- pastiept Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā.
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā).
- pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu".
- iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
- grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
- ievirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
- ieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem.
- pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā; strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
- noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.); strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
- apšauties Strauji apgriezties; strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apsisties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- atcirst Strauji atvirzīt atpakaļ; atmest.
- atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
- atsarauties Strauji atvirzīties.
- uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- iegrūst Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
- ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
- iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
- iebraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
- ieraut Strauji ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iegrābt Strauji ievirzīt (kur iekšā) un pagrābt.
- ietraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- iemest Strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu.
- iesviest Strauji ievirzīt (par vēju).
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
- iešaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi krāsnī).
- iesaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi) krāsnī.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- ieskriet Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par uguni.
- ielauzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par vēju; iebrāzties.
- iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
- iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
- ietriekties Strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko) - par transportlīdzekli.
- iekrist Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
- izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izšaut Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
- izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
- izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
- izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izsisties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsperties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
- izsperties Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlauzties Strauji izvirzīties, izplūst (par vēju, gāzi).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pārsviest Strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju.
- pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
- pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
- pāršauties Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paraut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par straumi, vēju u. tml.
- pašaut Strauji pavirzīt (parasti priekšmetu, ķermeņa daļu).
- paraut Strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- parauties Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piešaut uguni strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
- piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
- pieķert Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
- piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
- piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piešauties Strauji pievirzīties (par uguni).
- piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemesties (3).
- piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
- pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
- krist Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) - par ūdeni.
- rauties Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- putinēt Strauji tikt virzītam (par smiltīm).
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
- mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
- ķert Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
- mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- spert Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
- šaut Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī); strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
- mest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
- sviest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
- mest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, kara materiālus, transportlīdzekļus).
- sviest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- sist Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
- sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
- šaudināt Strauji virzīt.
- klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
- grūt Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- šļākties Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
- lakstīt Strauji virzīties uz augšu, uz dažādām pusēm (par dzirkstelēm).
- klupt Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
- gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
- rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķīst Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
- sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
- kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsēt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsot Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- likties Strauji virzīties, triekties (pret ko).
- plēst Strauji virzīties.
- raut Strauji virzīties.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- ieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā).
- pieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pumpēties Strauji, ar strūklu virzīties (uz augšu); šļākties.
- valcēt Strauji, it kā dejā virzīties pa apli.
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
- sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2).
- mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
- ieurbties Strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- spurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- iebrāzt Strauji, spēcīgi ievirzīt (kur iekšā).
- ietriekt Strauji, spēcīgi ievirzīt (parasti dūri).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
- šļākt Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- triekt strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu
- raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
- sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā).
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par siltumu, gaisu.
- pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pastreipuļot Streipuļojot pavirzīties.
- piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzģeņģerēt Streipuļojot uzvirzīties.
- kulcenēt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu.
- kulcināt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu.
- iestumdīt Stumdot ievirzīt (kur iekšā).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nostumdīt Stumdot novirzīt nost.
- pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- apstumt Stumjot apvirzīties; apbīdīt apkārt.
- atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp; stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu.
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt.
- atstūrēt Stūrējot atvirzīties.
- iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli).
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
- aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iesūkties Sūcoties ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
- uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus).
- uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nosvaidīt Svaidot novirzīt (no kā, kur lejā).
- pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
- apsviest Sviežot pavirzīt zem kā.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest (1).
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
- irt Šādā veidā virzīt (laivu).
- airēt Šādā veidā, virzīt (laivu).
- pašalkt Šalcot pavirzīties.
- nošalkt Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur).
- izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml).
- izšaut Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
- pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko).
- cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) - par lodi, šāviņu.
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
- vēlēšanu sistēma šaurākā nozīmē - lieto daudzskaitlī un ar to apzīmē deputātu mandātu sadalīšanas paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju un citu pilnvarotu personu balsošanas rezultātiem.
- aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
- iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem.
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem).
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi.
- iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
- iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem).
- šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iešķīt Šķinot ievirzīt (kur iekšā).
- pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu); izveidot (celiņu) matos; izšķirt (2).
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos.
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4).
- pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
- izšķirstīt Šķirstot noliekt, pavirzīt uz dažādām pusēm (piemēram, matus, zāli).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
- iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties.
- iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā).
- nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt.
- iešļākt Šļācot, ar šalti ievirzīt.
- iešļākties Šļācot, ar šalti ievirzīties.
- izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iešļakstināt Šļakstinot ievirzīt.
- pāršļakstināt Šļakstinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pāršļakstīt Šļakstot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakāt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties.
- pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iešļakstīt Šļakstot, šļakstinot ievirzīt.
- aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pašļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pavirzīties.
- piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- pašļūkāt Šļūkājot pavirzīties.
- piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā).
- nošļukt Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
- pašļukt Šļūkot pavirzīties.
- sašļukt Šļūkot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
- uzšņaukt Šņaucot uzvirzīt deguna izdalījumus.
- izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
- atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
- izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem.
- iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties; līgoties (1).
- līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
- attēkāt Šurp un turp skraidot atvirzīties šurp.
- piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
- taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
- dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- tālu Tā, ka rodas samērā liels attālums, parasti starp ķermeņa daļām, līdz tām (virzīt, virzīties).
- tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
- līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
- līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
- līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
- pretējais Tāds, kas atrodas, ir novietots u. tml. kam pretī, pret ko; tāds, kas ir vērsts, virzīts u. tml. kam pretī, pret ko.
- atkarens Tāds, kas ir atvirzīts vai atliecies nost (no kā) un atkarājas.
- atgāzens Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks.
- atgāzenisks Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni).
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml) - par ķermeņa daļu.
- radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzīts prom no kāda centra vai uz to; tāds, kas ir saistīts ar rādiusu, tāds, kam ir rādiusa virziens.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
- dislocēt Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
- transportabls Tāds, ko ir iespējams pārvadāt, arī nest, virzīt u. tml.
- ložens Tāds, ko viegli izvirzīt cauri, gluds.
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
- taisni Taisnā virzienā, arī pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
- pārtiešis taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtiešām Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtieši Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtiešu Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- uztašķīt Tašķot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aiztaustīties Taustoties aizvirzīties.
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
- pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietecēt Teciņus ievirzīties (kur iekšā).
- iztecēt Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecēt Teciņus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtecēt Teciņus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patecēt Teciņus pavirzīties.
- patecēties Teciņus pavirzīties.
- pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- notecēt Teciņus virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties Ielā, nost, gar (ko).
- patekāt Tekājot pavirzīties.
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.).
- aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties iepriekšējā vietā.
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties šurp (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) - parasti par šķidrumu.
- patecēt Tekot, plūstot pavirzīties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
- uzlīt Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- lateropulsija Tendence virzīties vai gāzties uz vieniem sāniem, ejot uz priekšu.
- attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ietenterēt Tenterējot ievirzīties (kur iekšā).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patenterēt Tenterējot pavirzīties.
- pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus.
- mononīmiskums Terminoloģijā - viena no terminam izvirzītajām pamatprasībām katras konkrētas nozares ietvaros: "viens jēdziens - viens termins", resp., konkrēta jēdziena izteikšanai - tikai viens noteikts termins.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- izaarties Tiekot artam, atsegties, arī izvirzīties uz augšu.
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
- iesagriezties Tiekot grieztam, ievirzīties.
- pagrūsties Tiekot grūstam, pavirzīties.
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
- iesakratīties Tiekot kratītam, ievirzīties.
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām.
- izarušināties Tiekot rušinātam, izvirzīties.
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- attaisnošana Tiesājamā atzīšana par nevainīgu pret viņu izvirzītajā apsūdzībā.
- palikt Tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā) - par ko asu.
- iegult Tikt ievirzītam, ievietotam (kur iekšā).
- iesagraudāties Tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu).
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- panākt Tikt pavirzītam šurp (kur, kādā virzienā u. tml.) - par priekšmetiem.
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
- pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par ķermeņa dalām.
- sakļauties Tikt savirzītam (kāda kopuma) - piemēram, par augiem.
- kļauties Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
- sniegties Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
- piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
- krist Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.
- tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
- uzslieties Tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām).
- sasamaukties Tikt uzvirzītam, uzmauktam (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
- kārties Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par ķermeņa dalām.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par priekšmetiem.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekļiem, ierīcēm.
- urbties Tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) - par ko smailu.
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- izaspriesties Tikt, būt izvirzītam, piemēram, uz priekšu, uz sāniem, uz ārpusi (par ķermeņa daļām).
- uztīt Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- aptipināt Tipinot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ietipināt Tipinot ievirzīties (kur iekšā).
- iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztipināt Tipinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patipināt Tipinot pavirzīties.
- pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- iztrakāt Trakojot izvirzīties (no kurienes).
- dārzu traktorarkls traktorarkls, kas atšķiras ar jūgrāmja uzbūvi, lai traktoragregātu varētu vadīt pa augļu koku rindstarpu, bet arklu pievirzīt tuvu koku stumbriem.
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pārtraukties Traucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt (2).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt.
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārtriekties Triecoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam); uzziest.
- ļūļāties Tūļāties, nevarēt pavirzīties uz priekšu ar darbu.
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par urbi.
- urbties Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) - par urbi.
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- ieurķēt Urķējot ievirzīt (kur iekšā).
- izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- pakārties Uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu.
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- paņirbt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- intence Uz kādu mērķi virzīts nodoms, nolūks, iecere.
- proģēnija Uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, patoloģiska sakodiena veids.
- prognātija Uz priekšu izvirzīts augšžoklis, patoloģiska sakodiena veids.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- dublēšana Uz vienu mērķi virzītu vienādu darbību divkārtēja vai vairākkārtēja veikšana.
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piemēram, virzīties, virzīt).
- dasakrauties Uzbāzīgi pievirzīties pie kā.
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
- uzlasīties Uziet, uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
- uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā); liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- promotēt Uzturēt interesi, popularizēt, reklamēt; iepazīstināt potenciālo pircēju ar produktu, virzīt uz priekšu.
- uzstūkāt Uzvirzīt (uz kā, kur augšā) un blīvi sabāzt, sakraut.
- uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
- uzrūmēt Uzvirzīt un novietot (uz kā, kur augšā).
- uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu); uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas vaidziņu un izadīt, iztamborēt (to).
- uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), arī uzcelt stāvus (piemēram, asti).
- uzcelt Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
- izsliegt Uzvirzīt.
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzvīties Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni).
- sakāpt Uzvirzīties gar ķermeni uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzkortelēties Uzvirzīties un novietoties (uz kā, kur augšā).
- uzriktēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uzrūmēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem.
- uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties.
- uzkāpt Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
- uzslieties Uzvirzīties, tikt uzvirzītam uz augšu (par ķermeņa daļu).
- aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm.
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- ievadīt Vadot ievirzīt (kādā vietā, kursā u. tml. transportlīdzekli).
- izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
- izvadīt Vadot izvirzīt (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- pārvadīt Vadot pārvirzīt (transportlīdzekli pāri kam, pār ko).
- spiedvads Vads, pa ko (kas) tiek virzīts, izmantojot spiedienu.
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
- samaukalēt Vairākkārt maucot, savirzīt (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- sanēsāt Vairākkārt nesot, savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vairākkārt nesot, savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1).
- ložņāt Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku.
- atspaidīt Vairākkārt spiežot, grūžot, atvirzīt (iepriekšējā stāvoklī).
- lēkāt Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- raustīties Vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
- svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
- šķirstīt Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- bāzalēt Vairākkārt virzīt, bāzt ārā no kurienes.
- trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos; dzenāt (3).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
- reāllaika valoda valoda, ko izmanto tādu reāllaika sistēmu programmēšanā, kurās kā galvenā prasība tiek izvirzīta ātra datora reakcija uz pienākošajiem signāliem.
- ievalstīt Valstot ievirzīt (kur iekšā).
- ievalstīt Valstot panākt, ka sāk virzīties.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- ievāļāties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- ievāļoties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- pasanesties Varēt pavirzīties.
- ievārtīt Vārtot ievirzīt (kur iekšā).
- ievārtīties Vārtoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai.
- pievēcināt Vēdinot pievirzīt gaisa plūsmu.
- pievēdināt Vēdinot pievirzīt klāt.
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam); virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- izavadāties Vedot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- izvest Vedot izvirzīt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
- pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- apvest Vedot pavirzīt zem kā.
- uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- bīdīt Veicināt, atbalstīt; virzīt, realizēt (piem., kādu ideju).
- promoters Veicinātājs, kāda projekta virzītājs; promotieris.
- promotieris Veicinātājs, kāda projekta virzītājs.
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
- pievallēt Veidojot valni, pievirzīt klāt.
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- urbties Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.); urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
- apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
- atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- ievilkt Velkot ievirzīt (kur iekšā).
- izvilkt Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt Velkot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
- novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
- pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
- pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavilkt Velkot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- pavilkt Velkot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apvilkt Velkot pavirzīt, pavilkt zem kā.
- pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- davilkt Velkot pievirzīt pie kā.
- savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- novilkt Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru); šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
- ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
- uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- pārvelt Velot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- ievelt Veļot ievirzīt (kur iekšā).
- izvelt Veļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvelt Veļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- novelt Veļot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pavelt Veļot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pavelt Veļot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievelt Veļot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- novelt Veļot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- novelt Veļot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- izvelties Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dasavelties Veļoties pievirzīties pie kā.
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- ievemt Vemjot ievirzīt (kur iekšā).
- izvemt Vemjot izvirzīt no kuņģa (ko).
- aizvērt Verot aizvirzīt aiz kā, kam cauri.
- ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml).
- izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
- pārvērt Verot izvirzīt cauri.
- savērt Verot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- novērpties Vērpjoties, virpuļojot īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- koncentrēt Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu; būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu.
- nākt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību); izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem un dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
- pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā); saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
- ieslīdēt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā) - par ķermeni, tā daļām.
- ieslīt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- kontekstneatkarība Viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā.
- anotropija Vienas acs tieksme novirzīties uz augšu.
- agrements Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- makačāt Vienmērīgi virzīt (dzijas pavedienu), tinot kamolā, saivā.
- bīdīt Vienmērīgi virzīt (pa kādu, parasti priekšmeta, virsmu).
- tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām); darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
- slīdēt Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām); tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- reversīvs Viens no diviem vārdiem, kas nosauc pretēji virzītas darbības.
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (par augiem).
- izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām.
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp; viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi.
- pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ievīties Viļoties ievirzīties (kur iekšā).
- atvirmot Virmojot atvirzīt.
- atvirmot Virmojot atvirzīties šurp; virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievirmot Virmojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirmot Virmojot izvirzīties.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- aizvirpināt Virpināt prom; virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievirpināt Virpinot ievirzīt (kur iekšā).
- izvirpināt Virpinot izvirzīt.
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp; virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīt (kur iekšā).
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pavērpties Virpuļveida kustībā pavirzīties.
- kapturis Virs krāsns kurtuves izvirzīta dūmu eja taisnstūra veidā.
- kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- vest virzīt (transportlīdzekli, parasti kuģi, laivu), velkot vai braucot (ar to).
- likt kāju priekšā virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko).
- pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā dalu).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
- sliet Virzīt, novietot vertikālā stāvoklī; virzīt, novietot slīpi, atbalstot (pret ko, pie kā).
- nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju); virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
- turēties solī virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
- lidot virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- liekt (arī mest) līkumu (arī loku) virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- skarties Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- pārvietoties virzīties, izplatīties kādā virzienā
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
- līst Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) - par priekšmetiem.
- līst Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - par priekšmetiem.
- spraukties Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - parasti par transportlīdzekļiem.
- spiesties Virzīties, tikt virzītam pa ko šauru (piemēram, par priekšmetiem).
- skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- vektors virzīts līnijas segments datorgrafikā.
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
- nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
- kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- svilpt Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija; kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
- sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
- galotne Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- virsotne Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- X X kājas - kāju deformācija: ceļa locītavas savirzītas uz iekšu, bet apakšstilbi uz āru.
- iezagties Zagšus ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzagties Zagšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pazagties Zagšus pavirzīties.
- piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem.
- dasazvelties Zveļoties pievirzīties pie kā.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
virzīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV