Paplašinātā meklēšana
Meklējam il..
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- zipenes _Zippo_ šķiltavas.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
- blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- modus vivendi "dzīvošanas veids"; izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- nouvelle vague "jaunais vilnis"; jauns virziens, piemēram, mākslā.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
- verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
- traduttore - traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- (no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
- metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
- acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
- acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst.
- acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst.
- skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks.
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- izpilde (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1).
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2).
- rase (Lietus) pile.
- in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
- (ne)izturēt kritiku (ne)atbilst kādām prasībām.
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
- (no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
- VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation").
- VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation").
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
- pūls [biljarda]{s:1212} paveids
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- standžs 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
- staņgis 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
- svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- Mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
- bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja.
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- lielformāta kinofilma 35 mm un platāka kinofilma.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
- briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa.
- PV A/s "Pasažieru vilciens".
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
- Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā.
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum").
- svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum").
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā.
- paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
- absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība.
- absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C.
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos.
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža.
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna; Nīgra.
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
- abutilons Abutilone.
- kanatņiks Abutilons.
- abutilon x hybridus abutiloņu hibrīdi.
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām.
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu.
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis.
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
- acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam.
- aspirīns Acetilsalicilskābe.
- cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts.
- acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
- acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
- evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis.
- blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
- radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki.
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
- sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā.
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
- Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos.
- Seihana Adana, pilsēta Turcijā.
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
- PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
- dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
- sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa.
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu.
- tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai.
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
- popis Adatu spilventiņš.
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
- abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju.
- Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
- cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums.
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs.
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem.
- garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
- filē Adīšana lielām cilpām.
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā).
- šinšilla Adīta vilnas drāna ar uzkārstu virsmu.
- uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
- untraļi Adīti roku sildītāji.
- cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
- aproce Adīts roku sildītājs.
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta.
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
- Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā.
- Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā.
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā.
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam.
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas.
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba.
- Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
- Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
- aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- kulēt Adot veidot cilpas un valdziņus.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
- tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei.
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
- inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
- monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi.
- paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān).
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
- bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis").
- onnija afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Onnia").
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums.
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
- Loxodonta africana Āfrikas zilonis.
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta.
- Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- Eryngium agavifolium agavjlapu zilpodze.
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu.
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- diegveida agave agavju suga ("Agave filifera").
- zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei.
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā.
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā.
- Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā.
- Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā.
- Aghizela Agidela - pilsēta Krievijā.
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- salabuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- salabuks Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- saladuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
- bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas.
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām.
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
- tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
- rabuslis Agresīvs cilvēks.
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu.
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
- privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- aizaģitēt Aģitējot pārvilināt, pārliecināt.
- ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts.
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana.
- Achilejs Ahilejs.
- Achilis Ahilejs.
- Achills Ahilejs.
- Ahills Ahillejs.
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā.
- uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- kužināt Aicināt, pievilināt zirgu.
- kumierēt Aicināt, vilināt, kumerēt.
- kumerēt Aicināt, vilināt.
- labināt Aicināt, vilināt.
- kompluvijs Aila ātrija jumtā; aila dūmu novadam virs pavarda.
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
- ailanthus Ailanti.
- Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms.
- Juglans ailanthifolia ailantlapu riekstkoks.
- Zībolda riekstkoks ailantlapu riekstkoks.
- augstais ailants ailantu suga ("Ailanthus altissima").
- rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- aila Aile (1).
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile.
- aiļa Aile.
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
- silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji.
- Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- aiolietis Aioliešu ciltij piederīgais.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
- cirka Aita ar cirtainu vilnu.
- lamenīca Aita ar garu asti un garu vilnu.
- garvillene Aita ar garu vilnu.
- ēzelīte Aita ar smalku, sprogainu vilnu.
- kūkailis Aitāda ar vilnu.
- kutkailis Aitāda ar vilnu.
- kūtkailis Aitāda ar vilnu.
- plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām.
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
- aitvilla Aitas vilna.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu.
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita.
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem.
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
- pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas.
- kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km.
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
- Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers.
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni).
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.).
- aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu).
- aizruna Aizbildinājums.
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna.
- preteksts Aizbildināšanās iemesls.
- izrunas Aizbildināšanās, atruna.
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara.
- in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem).
- kuratorija Aizbildnība, aizgādnība.
- protekcija Aizbildnība, aizgādnība.
- egīda Aizbildniecība, aizsardzība.
- protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība.
- zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā.
- patrons Aizbildnis, aizstāvis.
- tēvvietis Aizbildnis, audžutēvs.
- apikans aizbildnis, zinātājs tēva vietā.
- korāteris Aizbildnis; kurators.
- kurāteris Aizbildnis; kurators.
- pārstāvētājs Aizbildnis.
- aizbildeknis Aizbilstamais.
- aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizcilpāt Aizcilpot.
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
- paspārne aizgādība, aizbildnība, pakļautība.
- zem spārniem (arī spārna) aizgādībā, aizbildnībā; arī patvērumā.
- patronāts Aizgādība, aizbildnība.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
- atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
- aizšvilpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizšviļpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizkoklēt Aiziet, aizvilkt.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- uzvilcināt Aizkavēt, novilcināt.
- izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
- stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji.
- jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
- pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
- pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
- silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
- pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji.
- Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
- Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā.
- aizšvilpt Aizlidot svilpjot.
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt.
- abuze Aizmāršīgs cilvēks.
- aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- pildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
- nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām).
- FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank").
- atpildīt Aizpildīt (kā trūkumu).
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
- izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
- piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
- piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa).
- rapēt Aizpildīt no jauna (tukšas patronas).
- attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
- sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt.
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
- piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
- piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
- piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
- piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem.
- aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
- aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā.
- apzilis Aizplīvurots, miglaini zils.
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
- glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm).
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
- aizsargacenes Aizsargbrilles.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam.
- locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot.
- sietā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nosienot.
- šūtā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nošujot.
- defilāde Aizsegs, defilē.
- aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
- aizsilietis Aizsilieši (2).
- aizsilieši Aizsilietis (1).
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
- aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
- sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
- eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
- vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana.
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
- aizsvelpt Aizsvilpt.
- aizsvelpties Aizsvilpties.
- aizsvilināties Aizsvilties.
- dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas.
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus.
- 8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
- aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot.
- aizluncināt Aizvilināt luncinoties.
- aizvilstelēt Aizvilināt vairākkārt vai vairākus.
- aizmeņģēt Aizvilināt, aiznest.
- aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt.
- atvilbināt Aizvilināt, atvilt.
- aizkārdināt Aizvilināt.
- aizmudrīt Aizvilināt.
- aizvābīt Aizvilināt.
- aizviļāt Aizvilināt.
- aizvilbināt Aizvilināt.
- aizvildīt Aizvilināt.
- aizvilstalēt Aizvilināt.
- aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
- aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
- aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
- kailēt Aizvilkt plosta kokiem priekšā virvi.
- aizvilcināt aizvilkt, aizgādāt.
- izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt.
- aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu).
- aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm.
- aizgniezt Aizvilkt, aiznest.
- aizdricināt Aizvilkt, aizraut.
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
- aizdīrāt Aizvilkt, aizstiept.
- aizgrabināt Aizvilkt, izraisot graboņu.
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- aizvalcīt Aizvilkt; aizaust.
- aizvalkāt Aizvilkt.
- apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem.
- aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
- nolempēt Aizvilkties, aizvazāties.
- aizdalbīt Aizvilkties.
- novilt Aizvilt projām.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
- obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā.
- Ajakuča Ajakučo - pilsēta Peru.
- Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā.
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
- Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- atkārst Akārtoti kārst vilnu.
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- sebils Akas namiņš arābu austrumu pilsētās.
- bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi").
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
- oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā.
- VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta".
- sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks.
- dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce.
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
- alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
- Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma.
- ablepsija Aklums, pilnīgs redzes zudums.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
- akmenojs Akmeņains, akmeņu pilns.
- androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
- vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri.
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus.
- litikoze Akmeņkaļu silikoze.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods.
- īlekss Akmeņozols, ilekss.
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
- mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata").
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā.
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- Lakoruņa Akoruņa, pilsēta Spānijā.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
- Gaillardia aristata akotainā gailardija.
- akutnieks Akotnieks, viltnieks.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- akrilskābes nitrils akrilnitrils.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- akrilāts Akrilskābes sāls vai esteris.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā.
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
- shizaksons Aksons, kas dalās divos pilnīgi vai gandrīz vienādos zaros.
- ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
- ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
- ķemēks Ākstīgs cilvēks.
- nerēms Ākstīgs cilvēks.
- Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks.
- pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks.
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
- Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Aktjubinska Aktebe - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
- traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
- aktierfilma Aktierkino filma.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
- aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi.
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi).
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
- Alesona Alansona - pilsēta Francijā ("Alencon").
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos.
- alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
- Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā "Tirane"), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386 tūkstoši iedzīvotāju.
- albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā.
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
- Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā.
- Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu.
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana.
- lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki).
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus.
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
- kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
- pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
- gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
- enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
- spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
- zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
- tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas.
- brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
- skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
- sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis.
- tirpt Alkt, ilgoties.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille").
- Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā.
- Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
- Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
- antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību.
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
- smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
- pilieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji.
- staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
- alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
- Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
- Eryngium alpinum alpīnā zilpodze.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
- alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji.
- Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- nokāšas Alus pildīšana (mucās).
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
- pilzinērs Alus šķirne - Pilzenes alus.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
- gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi.
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (arābu valodā "El Djazair"), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jaza'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta.
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- cianoficejas Aļģu klase, zilzaļās aļģes.
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- Amara Amāra - pilsēta Irākā.
- gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
- amarilis Amarillis.
- Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
- billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- amata rullis amatnieku cunftes vai ģildes statūti.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.).
- abutilon megapotamicum Amazones abutilone.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu.
- biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām.
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya").
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
- Ahmadabada Amdāvāda - pilsēta Indijas rietumos Gudžaratas štatā (angļu valodā "Ahmadabad"), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
- proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
- jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (spāņu valodā "Aconcagua"), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
- hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
- tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
- Amohosta Ammohosta - pilsēta Kiprā.
- Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos.
- Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus").
- augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
- zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
- ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
- Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
- padibines Amorālu cilvēku kopums.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
- Amundsena jūra Amundsena jūra - malas jūra (angļu valodā "Amundsen Sea") Klusajā okeānā, Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
- maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- aktīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot antigēnu.
- pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu.
- serumanafilakse Anafilakse, ko izraisa seruma ievadīšana.
- reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks.
- anafilaktoģenēze Anafilakses rašanās.
- Anaheima Anahaima - pilsēta ASV.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru.
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem.
- Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos.
- spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa").
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- Dienvidamerikas Kordiljeri Andi jeb Andu Kordiljera.
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta.
- Andreapoļa Andreapole, pilsēta Krievijā.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
- aortas aneirisma aneirisma, kas rodas galvenokārt uz sifilisa vai sklerozes pamata.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā.
- Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- AI Angilja, teritorijas divburtu kods.
- AIA Angilja, teritorijas trīsburtu kods.
- hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
- Anglijas revolūcija Anglijas pilsoņu karš.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- jiti Anglosakšu cilts.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
- mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm.
- mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem.
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Angola Angolas Republika (angļu vlodā "Angola") - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
- anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem.
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem.
- Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
- aminobenzols anilīns.
- bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes.
- zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru.
- siluetu animācija animācija, kurā kadru pa kadram uzņem filmā divdimensiju figūras un formas.
- leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
- pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
- anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
- Anjēra pie Sēnas Anjērsīsēna, pilsēta Francijā.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā.
- intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
- gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums.
- daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību.
- ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
- kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
- kapsulārā ankiloze ankiloze, ko rada pārmaiņas locītavas somiņā.
- anaklāze Ankilozes pārlaušana.
- ankilopoēze Ankilozes vai saaugumu rašanās.
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā.
- Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā.
- Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
- sekstets ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji.
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- Anesī Ansī, pilsēta Francijā.
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta.
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas.
- hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila.
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
- helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola".
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai.
- konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
- koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija.
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
- dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs.
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga).
- Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā.
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme).
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi.
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais.
- Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
- tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
- antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji.
- arhetips Antīkās filozofijas vēlīnā perioda pirmtēls, ideja.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- antilopa Antilope.
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
- Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
- Ancina Aņcjina - pilsēta Ķīnā.
- Anjana Aņjana - pilsēta Ķīnā.
- Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā.
- Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā.
- Agoica Aoisa, pilsētas nosaukums spāņu valodā (_Agoitz_).
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme.
- mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts.
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
- snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1).
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- apukšstilbs Apakšstilbs.
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- bubļička Apaļa filca cepurīte.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
- piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus").
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- apalītis Apaļīgs cilvēks.
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta.
- milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas).
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti.
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
- parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- heiloangioskops Aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā.
- fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
- spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
- spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
- pneumometrs Aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
- aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna.
- kinokamera aparāts kinofilmu uzņemšanai.
- kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- dilatogrāfs Aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- pletismogrāfs Aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai.
- oscilometrs Aparāts oscilāciju mērīšanai.
- uzadatotājs Aparāts pārvedamo novilkumu uzadatošanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
- termestēziometrs Aparāts siltuma maņas noteikšanai.
- defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē.
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī.
- viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu.
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- samaukties apaut, savilkt.
- pieaut Apaut, uzvilkt.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
- griljāža Apceptu maltu riekstu pildījums; šokolādes konfektes ar šādu pildījumu.
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
- aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
- apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi).
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums.
- apdilināt Apdeldēt, apdilt.
- muzt Apdilt, kļūt neasiem (par zobiem).
- strust Apdilt, novalkāties.
- apberzties Apdilt.
- apstrust Apdilt.
- aptrusēt Apdilt.
- aptrust Apdilt.
- apdrikšt Apdriskāties, apdilt.
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
- apdainot Apdziedāt, cildināt.
- orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Hantsvila Apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Landze Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā.
- Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
- Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
- Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
- Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
- Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
- Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
- Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
- Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
- Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
- Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
- Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā.
- Juneļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
- Papuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
- Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
- Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Jaunpils pagastā.
- Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
- Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Brandavas Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
- Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Sīļukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
- Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā.
- Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Brodaiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā.
- Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Antonopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Baļucki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Belobabina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jekimovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Karnopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Krasutina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Odumāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Ostrovski Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zahariha Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Bunči Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Piķurgas Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā.
- Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
- Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
- Seveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas.
- Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Ruikas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Drandi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Jeberi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Lembis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
- Žīguri Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
- Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Bindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Mārci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Ozoliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Rudaci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Krūklanti Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Liedulieši Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Prāmnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Rauziņa Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Ruņģi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Vārniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Mačāni Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Mālejas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Pūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Grotūzis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Jaunbilska Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Lūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Kuļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Lazdiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Lindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā.
- Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Ģibuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Irbene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Ūdrande Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Amele Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā.
- Dandzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Puzenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Speltes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Akmeņdziras Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Ēvartciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Kamārce Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Krievlauki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Liepene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Miķeļtornis Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Muižnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā.
- Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Amjūdze Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Desuciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Leči Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Sise Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā.
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Augstari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Beļauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Bērzieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Bonifacova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Gabrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Golvari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Gribkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Jabalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Javenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kiļauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kļaviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kononi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Lāčaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Lauskinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Masalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pāliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pelerijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Saksmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Sprodzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Tabakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Vasariņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Viškuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Zosuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Bakarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Degumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Dievžeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Eglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kadiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kāpessils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Keibinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kuģenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Mēneši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Mežarijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Raicene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Roditeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Rutkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Siltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Spirģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Toki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Ūdrene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Vindava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Grūznis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Lutenāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Ranguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Rozenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sudrabe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vilkarūcis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vuškusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā.
- Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
- Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
- Bicāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
- Jukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā.
- Piedaugava Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā.
- Lidoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
- Zborka Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
- Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Dižilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Dižstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Lekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā.
- Ķeikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Rubuļkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Saldes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
- Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
- Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Kaļvāres Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Meņķis Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Slīterāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Abarūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Celminieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Cukuriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Jedvigava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Marinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Rāceņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ritiņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ružusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Skudrusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Soitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Tadenava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Vuškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Andrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Dieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Putraimiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Skrīveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Zānāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Baldone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Bokāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Grauzkalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Kaktagals Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Miests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Olksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Riteniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Skromi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Spēlēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Svoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Bogmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Drustāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Eikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Ģērķāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Landzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Staģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Stūrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Vidsmiests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
- Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā.
- Kalnrozes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazvilce Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Kvietaines Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā.
- Sietnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Krustpils pagastā.
- Vilciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
- Meždibeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā.
- Vāguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Glāznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Glāznieksala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Gruntsala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Irbenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Kaktusala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Melderes apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Uģērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Urķērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Zeļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Zvidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Kāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Aļoksinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Boldači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Boldāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Filantmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Germi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Isačenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Kukujeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Kurma Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Locova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Nirini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Podoiņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Poļaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Porkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Putinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rogaiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sapožņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sergušiha Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Skriči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sprikutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Staromeļņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Strakivi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Tjapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Uskačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Veršanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Veženki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zaciši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zviergzdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Meļņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Arhipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Agejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Beloglazovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bodrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Burlakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Čulki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Danilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Deneliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Feklistovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gasuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Groveriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gruzdeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Gušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Hatki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Ignatovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Indričāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jaskina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jaunružina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kļonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kurteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Kvasovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Lisovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Losa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Māmulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Paramonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Paški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Rubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Sopri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Špēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Sprinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Šutovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tarakanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zabolotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zaikovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zakutajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zemski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
- Annuška Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Ķeizarsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Lebenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Pikalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Rumbenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Stopiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem.
- Silabrieži apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā.
- Červoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Golubi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Jačmeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kostigi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Krevi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kuļči apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Latatujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Muktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Nalobņa apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Ščadrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Špaki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Stražvaldi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Sudari apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Ušpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Trūpu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā.
- Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Biksēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Jāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Kaiberis Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Purēnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
- Bemberi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Caunes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Kalējiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Dāmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Kainaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Cepļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Lankaskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Grošļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ķempes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ķeņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Rudbārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ūdrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Bindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā.
- Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā.
- Mazilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Mazlāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Mazstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Vectilžas pagastā.
- Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Upatciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Virpe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Angerciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Auzdarciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Kārlmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Lonaste Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Rinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- Gārzde Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Karaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Lagzdiena Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Desciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Topciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Vēde Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Nīcciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Raibkrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Rūmciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Trēbējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Elkšķene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lielirbe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lodes Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lūžņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Oviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Platene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
- Ameļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Ciesengure Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Dzirciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Modes Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Rāpati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Sirgumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Lībciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Sārnate Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Vendzavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Cirpstene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Liedze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Pasiekste Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Veltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Krievbūdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Tērande Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Vendzavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
- Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā.
- Liesma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Vārzgūne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ilzenieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
- Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā.
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa.
- Avoti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi".
- Getliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
- Rūķīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
- Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Jaksti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Mežezeri Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Rūķi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Tēraudi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Cekule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa.
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa.
- Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa.
- Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā.
- Saltupi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Ilgas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Kamaldiņa Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
- Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils.
- Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
- Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
- Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs.
- Brunavišķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Krievgaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pāce Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pīrāgi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Bērzpils pagastā.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Nabala Apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā.
- Leveste apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunpils pagastā.
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
- Gārsene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes.
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
- Kūkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Vidsala Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs.
- Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
- Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
- Brodi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Laši Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Ancene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Vandāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
- Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils.
- Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
- Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Slate Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Antūži Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils.
- Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Liepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Mūrmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Ziedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Turaida apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
- Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs.
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
- Pilda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pildas pagastā 17 km no Ludzas, pagasta centrs.
- Upmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
- Sidgunda Apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
- Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
- Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
- Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
- Kruki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Prezma Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Pustinka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Štikāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tiskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas.
- Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas.
- Saurieši apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
- Tilderi apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
- Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
- Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā.
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
- Lobērģi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Vidzeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
- Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā.
- Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
- Vizla Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Silva Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Rauza Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Brutuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs.
- Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
- Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
- Aizupes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara.
- Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
- Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
- Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs.
- Jurģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
- Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
- Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
- Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
- Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
- Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
- Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Vārve apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 8 km no Ventspils, pagasta centrs.
- Jorniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Stikli Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Dokupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Māteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
- Zūras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs.
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
- Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
- Kalnaziedi Apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi.
- Rūrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
- Aveni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Babrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Antūži Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Kalnavēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Kalna Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Lejas Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Sudrabi Apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā.
- Mazistabi Apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Ances pagastā.
- Bēņas Apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Līva Apdzīvota vieta 16. gs., tagadājās Liepājas pilsētas teritorijā starp Liepājas ezeru un jūru.
- Adraskana apdzīvota vieta Afganistānā (_Adraskan_), Herātas vilajetā.
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs.
- Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
- Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos.
- Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā.
- Ain Usrāra apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Ousrhar_), Džilfas vilājā.
- Ain Rīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Rich_), Msīlas vilājas dienvidos.
- Ain Shūna apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Skhouna_), Saīdas vilājas austrumos.
- Ain Tādelesa apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Tédélés_), Mustegānimas vilājā.
- Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
- Morona Apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.).
- Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos.
- Aiovafolsa apdzīvota vieta ASV (_Iova Fails_), Aiovas štatā.
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārnolda Apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Merilendas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Espenhila Apdzīvota vieta ASV ("Aspen Hill"), Merilendas štatā, 48700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Braunsvila Apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kalifornija Apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārlaila Apdzīvota vieta ASV ("Carlisle"), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čilikoti Apdzīvota vieta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sērklvila Apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klārksbērga Apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klīrfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dandolka Apdzīvota vieta ASV ("Dundalk"), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Edžvuda Apdzīvota vieta ASV ("Edgewood"), Mērilendas štatā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Eseksa Apdzīvota vieta ASV ("Essex"), Mērilendas štatā, 39200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hāfveja Apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilo Apdzīvota vieta ASV ("Hilo"), Havaju štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Keteringa Apdzīvota vieta ASV ("Kettering"), Mērilendas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Noksvila Apdzīvota vieta ASV ("Knoxville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Largo Apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leksingtonpārka Apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mērisvila Apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okvila Apdzīvota vieta ASV ("Oakville"), Misūri štatā, 36100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ošenpainsa Apdzīvota vieta ASV ("Ocean Pines"), Merilendas štatā, 11700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Mērilendas štatā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pasadīna Apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Filadelfija Apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Painhilsa Apdzīvota vieta ASV ("Pine Hills"), Floridas štatā, 60000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sevērna Apdzīvota vieta ASV ("Severn"), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šelbivila Apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Silverspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Samerseta Apdzīvota vieta ASV ("Somerset"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sauthila Apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Springhila Apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Samervila Apdzīvota vieta ASV ("Summerville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tomasvila Apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taitusvila Apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vailuku Apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Votervila Apdzīvota vieta ASV ("Waterville"), Vašingtona štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vītona Apdzīvota vieta ASV ("Wheaton"), Mērilendas štatā, 48300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Viljamsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Williamsburg"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Konnektikutas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Domopole Apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Mēmele Apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas.
- Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Lejasnormandijas reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
- Fontenblo Apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.).
- Montreija Apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta.
- Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
- Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Mustla Apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 800 iedzīvotāju (2012. g.), 1938.-1979. g. tai bija pilsētas tiesības.
- Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
- Bali Apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta.
- Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
- Bancāni Apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos.
- Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā.
- Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila.
- Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
- Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
- Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju.
- Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Ādema apdzīvota vieta Omānā (_Ādam_), Dāhilījas mintakā.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā.
- Truhiljo Apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu.
- Abū Harāza apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩarāz_, ابو حراز), Nīlas vilājā.
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā.
- Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos.
- Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
- Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā.
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta.
- Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
- Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vilkmuiža Apdzīvota vieta Talsu pilsētas sastāvā.
- Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā.
- Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā.
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- Ilmāja Apdzīvota vieta Vecpils pagastā, tagad izzudusi, 1965. g. bijuši 52 iedzīvotāji.
- Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- Sangaste Apdzīvota vieta, pils, pagasta centrs Igaunijā, \~25 km attālumā no Valgas.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā.
- Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- Libawe Apdzīvotās vietas, kurā vēlāk izveidojās Liepājas pilsēta, nosaukums 16. gs.
- Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.).
- Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.).
- openīši Apes novada Apes (izrunā arī "Ope") pilsētas iedzīvotāji.
- jaunrozenieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji.
- jaunrozieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji.
- Hoppa Apes pilsētas nosaukums igauniski.
- apenieši Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
- atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem).
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas.
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis.
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
- Jemtlande Apgabals Norlandē ("Jaemtland'), robežojas ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Portu Apgabals Portugālē ("Distrito de Porto"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems.
- piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot.
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
- dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus.
- vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu.
- pamatapgaismojums Apgaismojums visam filmēšanas laukumam.
- pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs.
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- halogēnspuldze Apgaismošanas spuldze, kas pildīta ar fluora, hlora, broma vai joda tvaikiem.
- apuguņot Apgaismot, iluminēt.
- gāzt no kājām (nost, arī zemē) Apgāzt, nogāzt (cilvēku).
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu.
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana.
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku.
- asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- šimmijs Apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs".
- jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks.
- pielaikošana Apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā.
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām.
- appopēt Apģērbt (pārāk daudz, arī ko pārāk siltu).
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
- apvilkt Apģērbt, uzvilkt zem kā.
- pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs.
- apinaiņš Apiņu bagāts, apiņu pilns.
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu.
- izsmilktēt Apkaisīt ar smiltīm.
- sasmilkšot Apkaisīt ar smiltīm.
- sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
- piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu.
- uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
- vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
- apkārtnieki Apkārtnes cilvēki, iedzīvotāji.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
- apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
- helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
- Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri.
- nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1).
- nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu.
- terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas.
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
- lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām.
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
- vilšu Aplinkus, ar viltu (runāt).
- vilšus Aplinkus, ar viltu (runāt).
- dzeltenbrūnā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista gilva").
- stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples.
- aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
- tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā).
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
- stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
- stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
- tīpuļoties Apmākties; mākoņiem savilkties.
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- pārvarēt apmānīt, pievilt.
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- cirkadīmisks Apmēram 24 stundu ritmam atbilstošs.
- mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
- apvašāt Apmest ar smiltīm.
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
- pārmeslis Apmetnis, villaine, mētelis.
- apmilst Apmilzt.
- samuldināt Apmuļķot, ar viltu apmānīt.
- zanuda Apnicīgs cilvēks.
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
- nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
- noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā.
- Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā.
- aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt.
- aplasināt Appilināt.
- aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
- pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
- žvingulis Apreibis cilvēks.
- žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks.
- padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju.
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
- apriņķpilsēta Apriņķa (centrālā) pilsēta.
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- losis Aprobežots cilvēks.
- penka Aprobežots un izvirtis cilvēks.
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
- beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks.
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks.
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju.
- pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas.
- zebelēt Aprunāt (kādu cilvēku).
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
- Clitocybe radicellata apsarmotā piltuvene.
- Lielapsaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā.
- Lielapsu ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā.
- Asaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā.
- Lielapsauju ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā.
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks.
- piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
- elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
- apsildītājs Apsildīšanas ierīce.
- hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās.
- apgozēt Apsildīt saulē.
- kurināties Apsildīt telpas.
- apsasildīties Apsildīties.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- konstitūts Apsolījums izpildīt jau pastāvošu saistību.
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
- apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām.
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai.
- nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja.
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
- izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni.
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- degadēt Apstrādāt (vilnas audumu) ar tvaiku vai karstu ūdeni.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
- atsārmot Apstrādāt jēlādu ar kalcija hidroksila suspensiju.
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- kopēšana Apstrāde ar instrumentu, kura griezējasmens konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
- sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem.
- megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē.
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- reus Apsūdzētais civilprocesā, arī strīda puse.
- impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs.
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
- nozeldināt Apsvilināt (ar nātrēm).
- nozelt Apsvilināt (ar nātrēm).
- apgrust Apsvilināt.
- apsvildināt Apsvilināt.
- sasvildināt Apsvilināt.
- nosvilināties Apsvilināties (1).
- apšvilpt Apsvilpt (piem., suņus).
- frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks.
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
- šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem.
- slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem.
- pietīt Aptīt, satīt papildus.
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
- pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības.
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem.
- Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
- Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
- paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam.
- Apustuļu dekrēts Apustuļu koncila noslēguma dokuments.
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri).
- apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai); figūra.
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- Jestrīklande Apvidus Norlandes dienvidu daļā ("Gaestrikland"), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- federācija apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas.
- brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- talkš Apvienojumā "tilkš, talkš" izmanto zvana skaņu atdarināšanai.
- sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas.
- sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
- dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- involventi Apvilcēji līdzekļi.
- apvalgot Apvilkt ar diegiem (labības kaudzi putnu dēļ).
- gumijot Apvilkt ar gumiju.
- apvilkties Apvilkt sev (ko).
- apstrīpt Apvilkt strīpu.
- apstaipīt Apvilkt, pārvilkt, apkārt pārvilkt.
- aptraukt Apvilkt, pārvilkt.
- plēvēt Apvilkties ar plēvi.
- tīksnāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
- tīktāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
- apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt.
- apmaukts Apvilkts, uzvilkts (par apģērbu).
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
- apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- pomiķ Apzagt gulošu cilvēku.
- apzilt Apzilēt.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- pļik Apzīmē skaņu, kas rodas šķidrumam pilot.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
- A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums.
- uzvedības atkarības apzīmējums atkarību grupai, kuru galvenais atkarības objekts ir cilvēka uzvedība, rīcība jeb darbība.
- miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- slokšņu novilkums apzīmējums garu, nekopotu salikumu novilkumiem.
- bastardbiezne Apzīmējums ikvienam normālai sistēmai neatbilstošam burtu biezumam.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
- Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā.
- fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association").
- B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
- BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
- C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation").
- reģence Apzīmējums tā laika mākslas un arhitektūras stilam, kas ir pāreja no baroka uz rokoko.
- Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram.
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
- dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- SWALK Apzīmogots ar mīlas pilnu skūpstu (angļu "sealed with a loving kiss"; īsziņās).
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni.
- dzīvošana apzināta eksistence (par cilvēkiem).
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- pilsoniskā nepakļaušanās apzināta valsts varas un tās pārstāvju rīkojumu nepildīšana.
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
- prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
- nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu.
- erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
- aizspīdināt Apžilbināt uz mirkli.
- stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
- apgunīt Apžilbināt, darīt aklu.
- aizžilbināt Apžilbināt.
- apstulbināt Apžilbināt.
- apstulbot Apžilbināt.
- apzibināt Apžilbināt.
- apžibināt Apžilbināt.
- sažilbināt Apžilbināt.
- stulbs Apžilbis.
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā.
- apstulbt Apžilbt.
- apzibēt Apžilbt.
- apzilbēt Apžilbt.
- apžirbt Apžilbt.
- nožilbt Apžilbt.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- Eiselmērs Ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa.
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- tūre ar akmeņiem pildīts pīts grozs, ko izmanto hidrotehnikā.
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- kā apburts ar apbrīnu, sajūsmu; esot pilnīgi kādas domas, ieceres, pārdzīvojuma varā.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
- atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu.
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
- diseitrofs Ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- aizdobīt Ar bedrītēm novilkt robežu.
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
- buldozertanks Ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos.
- piezavēt Ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet.
- izkaķēt Ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu).
- izdalbāt Ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
- ļakains Ar cilpām un lentām apgādāts.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
- numeris Ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts petrolejas lampas cilindra lielums.
- četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
- pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.
- amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā.
- skultēt Ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu).
- divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
- dūmnīca Ar dūmiem piepildīta vieta.
- ķutūzis Ar dūmiem piepildīta virtuve.
- dūmaksnājs Ar dūmiem piepildīts.
- ķutuzis Ar dūmiem un netīrumiem piepildīta telpa.
- šķutuzis Ar dūmiem un putekļiem pilna telpa.
- atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu.
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu.
- apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot.
- apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
- vāneklis Ar ēdieniem pilns trauks.
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
- elektroncaurums Ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos.
- attēluztverošā virsma ar emulsiju pārklātā filmas daļa.
- adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
- nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
- fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
- aerokolons Ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā).
- streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
- apcirklāt Ar galdnieka cirkuli novilkt svītru.
- cirklāt Ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā.
- atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- komorjenvīders Ar gaļu pildīta pankūka.
- komervīderi ar gaļu pildītas pankūkas.
- pietvaikots Ar garaiņiem, tvaiku pildīts.
- garieloku Ar garām, rīdzētām malām, piem., villaine.
- fizocēle Ar gāzēm pildīts trūces maiss.
- peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
- stabilivolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- stabilovolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- gāzpildīts Ar gāzi pildīts.
- izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
- gļotsomiņa Ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa.
- grafītplasti Ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve.
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- atkamāties Ar grūtībām atnākt, atvilkties.
- atsvempt Ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu).
- atšļaukāt Ar grūtībām atvilkties.
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iedilbt Ar grūtībām iebāzt, iepildīt.
- iesaspiesties Ar grūtībām iekļūt pārpildītā telpā.
- iestebīt Ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā).
- ietrilināt Ar grūtībām ievilkt.
- izčiknīt Ar grūtībām izvilkt.
- izdemīt Ar grūtībām izvilkt.
- izmušīt Ar grūtībām izvilkt.
- pāržmaugt Ar grūtībām pārvilkt.
- padricināt Ar grūtībām pavilkt.
- pieslodzīt Ar grūtībām piepildīt.
- dacīnīt Ar grūtībām pievilkt, pievirzīt.
- uzkamāt Ar grūtībām uzvilkt augšā.
- uzstibīt Ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā).
- uzstiknīt Ar grūtībām uzvilkt.
- atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
- čīnīt Ar grūtībām vilkt (ko).
- kremmēt Ar grūtībām vilkt.
- kaikarēties Ar grūtībām vilkties.
- piesvempēties Ar grūtībām vilkties.
- spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- idilisks Ar idiles raksturu.
- automašīna Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis.
- ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
- izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
- Ltd Ar ierobežotu atbildību (angļu "limited").
- elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
- elektrodetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju.
- detonatorkapsele Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- kapseļdetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi.
- dzīsla ar iežiem aizpildīta plaisa Zemes garozā
- kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu.
- tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds).
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.).
- cum laude ar izcilību, ar uzslavu.
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1).
- administratīvā kārtā ar izpildu varas institūciju lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
- koacervāts Ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā.
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
- nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
- con brio ar kaisli, ar degsmi, pacilāti.
- aizkaķēt Ar kaķi baļķiem ievilkt divas līnijas.
- hidroinkubators Ar karstu ūdeni apsildāms inkubators.
- plenīca Ar kārstuvi sakārstās vilnas ripulis.
- šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- kontaktkopija Ar kontaktkopēšanas metodi iegūta fotokopija vai filmas kopija.
- salpingogrāfija Ar kontrastvielu pildīta olvada rentgenogrāfija.
- kopēšanas virpa ar kopēšanas mehānismu apgādāta virpa profilvirpošanai.
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- frajers Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- fucins Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- svēplis Ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- ķenksēt Ar ķenksi (2) vilkt (mēslus no vezuma).
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- izšvīkāt Ar lentu, svītru papildināt.
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim.
- atcīnīt Ar lielām pūlēm atvilkt.
- greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- izkramšāt Ar lielu sparu izvilkt.
- iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- villiķis Ar lielu vilnu apaudzis kustonis.
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- izvairīšanās Ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- švīpstināt Ar lūpām radīt svilpjošu skaņu.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- kors Ar malku piepildīta krāsns.
- komorjenvīder Ar maltu gaļu pildīta pankūka.
- iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izamānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt.
- atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1).
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- kama Ar medu pilns šūnu gabals.
- pīca Ar medu pilns šūnu gabals.
- atriedīt Ar meliem un krāpšanos atvilināt.
- mekšķēt Ar menti vilkt ārā vai meklēt.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
- robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
- ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
- karsēknis Ar miltiem uztumēts vārīts piens.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- aizmocīt Ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.).
- monomaniaks Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- monomāns Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- nokaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
- nokaķot Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
- kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- sadzilināt Ar nātrām apsvilināt.
- sazilināt Ar nātrēm apsvilināt, sadzelt.
- rodinals Ar nātrija sulfītu stabilizēts aminofenola fotoattīstītājs.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- kababiši Ar nēģeriem jaukta arābu beduīnu cilts Āfrikas ziemeļaustrumos.
- iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- skrodēt Ar nevajadzīgām grabažām piepildīts.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
- natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
- supraports ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm; sopraports.
- saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- pakulājs Ar pakulām pildīts.
- ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
- apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
- parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
- sedzējkrāsa Ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
- ķommēt Ar pilnām lāpstām dubļus grābt, rakt.
- pleno iure ar pilnām tiesībām.
- jamāt Ar pilnu muti ēst (par bērniem).
- mulmēt Ar pilnu muti ēst.
- valbāt Ar pilnu muti ēst.
- slāt Ar pilnu muti runāt.
- sačammāt ar pilnu muti saēst (apēst).
- žammāt Ar pilnu muti, skaļi ēst.
- pilnmutēm Ar pilnu muti.
- knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
- trihoms Ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas.
- podagriķis Ar podagru sirgstošs cilvēks.
- komplementārs Ar pretstatu papildinošs.
- izbaudīt Ar prieku, baudu pilnīgi izjust.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- aizķīnēt Ar pūlēm aizstiept, aizvilkt projām.
- aizstīvēties Ar pūlēm aizvilkt vienam otru.
- aizcīnīt Ar pūlēm aizvilkt, aizstiept.
- apdricināt Ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam.
- atkluburēties Ar pūlēm atvilkties.
- mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
- aizstīvēt Ar pūlēm dabūt prom, aizvilkt.
- izstiknīt Ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas).
- nomūdīt Ar pūlēm novilt (no augšas).
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- mērdelēt Ar pūlēm vilkt dzīvību.
- tresīt Ar pūlēm vilkt.
- aiztaskāt Ar pūlēm, grūtībām aiznest, aizvilkt.
- atdimīt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (ko smagu).
- atstīvēt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu).
- attaskāt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt.
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
- iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
- ieblīvēt Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1).
- iztaskāt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izvilkt.
- stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
- stīpāt Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt (ko smagu).
- nostīvēt Ar pūlēm, grūtībām nonest, novilkt.
- pasazvelties Ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
- stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
- piestibīt Ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt.
- sadimīt Ar pūlēm, grūtībām sanest, savilkt.
- uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
- žļargāt Ar purnu izgāzt no siles ēdamo.
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- iznagot Ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt.
- štopkukulis Ar putukrējumu pildīta kūka; štopkūka.
- konsignēt Ar rakstu apliecināt, pilnvarot; apzīmogot; nodot preces konsignācijā.
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- soļkompilators Ar redaktoru apvienots kompilators, kurš katru programmas priekšrakstu kompilē neatkarīgi no citiem priekšrakstiem.
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- piedot grēkus ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
- jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
- Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
- gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde.
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
- neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
- kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
- cisinieks Ar salmiem pildīts gultas maiss.
- salmu maiss ar salmiem pildīts maiss gulēšanai.
- kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
- augstfrekvences Ar samērā augstu frekvenci, parasti virs 10 kiloherciem.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
- kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
- antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
- elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
- silots Ar siliem apaudzis.
- siloģistisks Ar siloģisma raksturu.
- žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- atkliest Ar sitienu atbildēt uz sitienu.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- bakstēt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- bakstīt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- izsmaršināt Ar smaržu piepildīt, iesmaržot.
- pasēre Ar smiltīm klāta vieta (pēc plūdiem).
- sērt Ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt.
- sērst Ar smiltīm pienest, piegulsnēt.
- sērt Ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt.
- umpiens Ar smiltīm, dubļiem un akmeņiem aizpildīta vieta.
- nopikāt Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
- nopikot Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
- kāpene Ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi.
- aizallēt Ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā).
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- dzīt ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku)
- saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
- saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- izdalbāt Ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas.
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.); ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- piešļircēt Ar strūklu piepildīt.
- piešļircināt Ar strūklu piepildīt.
- piestruņķot Ar struņķiem piepildīt.
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
- strīpe Ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā.
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
- mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
- pinosoma Ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē.
- pumpēties ar šķidrumu pildīts miesas uzpampums.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
- cistisks ar šķidrumu pildīts veidojums; tāds, kur ir cista (3).
- riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
- šimoze Ar šo sprāgstvielu pildīta granāta.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
- cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
- orpēties Ar tauvu vilkt (kuģi).
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
- kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- saķedāt Ar tenkām un lamām piepildīt.
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- uztrīsēt Ar trīsi uzvilkt, uzcelt.
- tabisks Ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs.
- pietresēt Ar tukšām runām, pļāpām piepildīt.
- pietukšot Ar tukšumu, niecību piepildīt.
- kvēpstēt Ar tvanu vai kvēpiem piepildīt.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- žurga Ar ūdeni nolaistījies cilvēks.
- ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- daņčka Ar ūdeni pildīta ieplaka (uz ceļa); peļķe.
- žancka Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žoncka Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žonga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žorga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žurga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- palte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- špalte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- žolga Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka, bedre, gramba; peļķe.
- acs Ar ūdeni pildīta vieta aizaugušā ezerā.
- čurba Ar ūdeni pilna bedre (gramba) uz ceļa.
- blendze Ar ūdeni vai dubļiem pildīta bedre laukā.
- ūdensmatracis Ar ūdeni vai želeju pildīts matracis.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
- aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
- ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu.
- vairākzilbju Ar vairākām zilbēm.
- tanks Ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- -loģija Ar vārdu saistīts (piem., filoloģija).
- bringāt Ar varu aizvest, aizvilkt.
- atdzīt Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- izdricināt Ar varu izvilkt.
- krūtenis Ar vati pildīta vīriešu ziemas cepure.
- blanko Ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
- nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
- filogēns Ar vēsturisko cilmi saistīts.
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu.
- damascējums Ar vieglu melnu kontūru zīmēti ornameti vai tīklveida shēmas, ko izmantoja heraldikā tukšo laukumu aizpildīšanai.
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
- izopolītisks Ar vienādām pilsoņu tiesībām.
- viencilindra Ar vienu cilindru (par motoru).
- vilnājs Ar vilnu apaugusi vieta.
- aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
- iztirām Ar viltīgiem jautājumiem, iztaujājot.
- noķert uz makšķeres (kādu) ar viltīgiem paņēmieniem panākt gribēto.
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu.
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- atvilt Ar viltu aizvilināt.
- atvilt Ar viltu atņemt.
- novilt Ar viltu atņemt.
- nozūmāt Ar viltu atņemt.
- atvilstināt Ar viltu atvilināt.
- saluksīt Ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus).
- uzvilt Ar viltu ievilināt.
- izvilstināties Ar viltu izkulties.
- izvilstināt Ar viltu izmānīt.
- izkrāpt Ar viltu izzināt.
- vilstināt Ar viltu kulties.
- aizblēdīt Ar viltu nogādāt prom, aizgādāt.
- izlupt Ar viltu nozagt.
- nomāžināt Ar viltu nozagt.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
- savilt Ar viltu saaicināt.
- viltināt Ar viltu, blēdīgi mēģināt uzzināt.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- iekrāpties Ar viltu, mānoties iekļūt.
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- iekrāpt Ar viltu, piemānot.
- izvindināt Ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt; izvindāt.
- izvindāt Ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt.
- kvinta Ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek.
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- rusums Ar zemes nobrukumu atsegta stāva kaila vieta upes krastā vai kalna nogāzē.
- tūre ar zemi piepildīts ierakumu kurvis, ko izmanto būvējot patvērumu no ienaidnieka lodēm.
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
- zilgans Ar zilu nokrāsu; arī iezils.
- zilgs Ar zilu nokrāsu; zilgans.
- uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1).
- fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu.
- šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
- šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā.
- koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
- arābs Arābu šķirnes zirgs, dižciltīgākais no visiem austrumzemju zirgiem.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granādā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- Eraka Arāka - pilsēta Irānā.
- Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums.
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- arvaki Aravaki - indiāņu cilšu grupa.
- aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
- Ardebila Ardabīla - pilsēta Irānā.
- Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā.
- saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
- Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā.
- Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos.
- Ardens Ardusa pilskalna nosaukums 14. gs. vēstures dokumentos.
- Todaižu pilskalns Ardusa pilskalns Alsungas novadā.
- Areca Areco - pilsēta Itālijā.
- ožive Arehitektūrā smails spraislis gotu stilā.
- izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- kailatne Ārējs kailums, nabadzība.
- apaļslīpēšana Ārēju cilindrisku virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju.
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā.
- šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- Aresiva Aresibo - pilsēta Puertoriko.
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu).
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
- Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe").
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- Arhentino ezers Arhentino ezers - atrodas Argentīnas dienvidos ("Lago Argentino"), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m.
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
- bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
- vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils.
- archaeospermae Arheospermi - pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas.
- Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m.
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m.
- Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. "Hebrides"), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m.
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
- Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoma sastāvdaļa, platība - 1400 kvadrātkilometru, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Toršhavna, lielākā sala - Streimoja.
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (angļu val. "Shetland Islands"), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Orkney Islands"), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. “Āland”, somu val. “Ahvenanmaa”), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
- Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
- Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas.
- Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē.
- Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas.
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs.
- Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā.
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. "Lofoten"), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
- Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains.
- Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- ekistika Arhitektūras nozare par cilvēku apmetņu formām un to attīstības tendencēm.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi.
- korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili.
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
- plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku.
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme.
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
- atmešņa Arī par cilvēkiem.
- MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja.
- aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ.
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē.
- liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
- koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos.
- koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
- eubūlija Aristoteļa filozofijā gudrība, saprātne, izmaņa.
- eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
- analītika Aristoteļa loģikā - mācība par siloģismiem un pierādījumiem.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- dubultprecizitātes aritmētika aritmētisko operāciju izpildīšana ar skaitļiem, kas uzdoti ar dubultprecizitāti.
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums.
- peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti.
- skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
- smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam.
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- iedzīvotāju evakuācija ārkārtēju apstākļu izraisīta organizēta cilvēku izvešana no kādas teritorijas.
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- fainomenāls Ārkārtīgs, izcils.
- varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties.
- vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- appījas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīnes Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīšas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīši Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- atpīšas Arkla ilksis; apīža.
- atpīši Arkla ilksis; apīža.
- atpīžas Arkla ilksis; apīža.
- matigi Arkla ilksis.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums.
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks.
- Tinvermora Ārklova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
- Cepphus grylle arktikas svilpējalks.
- Oktemberjana Armavira, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1932.-1992. g.
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին).
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai.
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija.
- armilārs Armilārā sfēra.
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
- Crataegus arnoldiana Arnolda vilkābele.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- ksiloli Aromātiski ogļūdeņraži, dimetilbenzoli, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas riforminga procesos.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā.
- vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- cincari Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
- kucovlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
- aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam.
- palata Ārpilsēta pie pils vai mazākas pilsētas.
- pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks.
- neformālā izglītība ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.
- brīvā dabā ārpus telpām; ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- IVF Ārpusķermeņa apaugļošana (latīņu "in vitro fertilization").
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
- mikrogamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena miljonā daļa gammas, skaitliski vienāda ar pikogramu.
- Arasa Arrasa - pilsēta Francijā.
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
- izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību).
- izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
- heteroseroterapija Ārstēšana ar cita cilvēka serumu.
- placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu.
- psammoterapija Ārstēšana ar smiltīm siltu procedūru veidā.
- sulfonamīdterapija Ārstēšana ar sulfanilamīdu preparātiem.
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas.
- diētterapija Ārstēšanās metode, kuras pamatā ir ārstnieciska un profilaktiska uztura iedarbība uz organismu.
- ārstnieciskais uzturs ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos.
- amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla").
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
- sulfidīns Ārstniecības preparāts no sulfanilamidu grupas.
- dionīns Ārstniecības preparāts, morfīna (hlorūdeņraža etilmorfīna) atvasinājums; narkotisks līdzeklis un līdzeklis sāpju remdēšanai.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
- disulfāns Ārstniecisks sutfanilamidu grupas preparāts, baltā streptocīda atvasinājums; lieto pret dizentēriju un kolītu.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- hakims Ārsts, gudrais, Austrumu filozofiju zinātājs.
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- Bahmuta Artemivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā.
- kvadrants Artilērijā - ierīce leņķu mērīšanai vertikālā tēmējumā (šaujot no aizsega).
- repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem.
- pašgājējartilērija Artilērija, kuras apbruņojumā ir artilērijas ieroči un iekārtas uz pašgājējas mašīnas bāzes.
- baterija Artilērijas (1) apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- smagā artilērija artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
- šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi.
- feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
- salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem.
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
- vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
- virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- tuvlidums Artilērijas šāviņa sprādziens tuvāk par mērķi.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
- raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš.
- fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- lode Artilērijas šāviņš.
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
- sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete.
- sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
- vadāmais šāviņš artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis.
- akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
- konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju.
- ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība.
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību.
- sare asa muguras vilna atsevišķām aitu šķirnēm.
- batālija Asa, arī ilgstoša diskusija.
- cūksers Asa, cieta zāle; vilkkūla.
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu).
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei.
- dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
- asara Asaris ("Perca fluviatilis").
- lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās.
- Stanimaka Asenovgrada, pilsētas nosaukums līdz 1934. g.
- Crataegus horrida asērkšķu vilkābele.
- spredžīt Asi iebilst.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- atcirst Asi un īsi atbildēt.
- atplāt Asi un īsi atbildēt.
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
- atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
- malasimilācija Asimilācijas traucējums.
- startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
- hematolimfūrija Asinis un limfa urīnā, piem., filariozē.
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
- haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija.
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
- hematonkometrija Asins tilpuma noteikšana organismā.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- sugilācija Asinsizplūdums, zilums zem ādas vai uz kāda orgāna virsmas; ādas nobrāzums.
- asinssuns Asinskārs cilvēks; slepkava.
- paltrausis Asinskūka - pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- hematopoēze Asinsrade, asins šūnu veidošanās cilvēka un dzīvnieku organismā.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses.
- sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
- tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses.
- vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
- parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls.
- frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē.
- Crataegus sanguinea asinssarkanā vilkābele.
- onihogramma Asinsspiediens pirkstgala kapilāros, ko reģistrē ar onihogrāfu.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aneirisma Asinsvada (artērijas, vēnas vai kapilāru) sienas patoloģiska paplašināšanās.
- pletismometrija Asinsvada pildījuma pakāpes noteikšana.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- angiektāzija Asinsvadu vai limfvadu paplašinājums, sevišķi kapilārajā daļā.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
- olvada mola asiņu infiltrētas augļa un augļa apvalku atliekas pēc aborta olvadā.
- asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- hiperēmija Asiņu pārpilnība kādā orgānā vai ķermeņa daļā.
- asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
- izovolēmija Asiņu tilpuma pastāvība.
- Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- Fritillaria asyriaca Asīrijas fritilārija.
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids.
- ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā.
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
- umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas.
- huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints.
- cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes.
- askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
- orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- asparagus Asparāgi - liliju dzimtas ģints.
- aspergillus Aspergili.
- aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu).
- Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- Aspergillus ferreus aspergilu suga.
- Aspergillus flavus aspergilu suga.
- Aspergillus galeniekii aspergilu suga.
- Aspergillus glaucus aspergilu suga.
- Aspergillus nidulans aspergilu suga.
- Aspergillus niger aspergilu suga.
- Aspergillus oryzae aspergilu suga.
- Aspergillus versicolor aspergilu suga.
- Aspergillus wentii aspergilu suga.
- replicēt Asprātīgi atbildēt, celt iebildumus.
- asprātis Asprātīgs cilvēks.
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
- aksilemma Ass cilindra apvalks.
- dendraksons Ass cilindrs, kas sazarojas nelielā attālumā no nerva šūnas.
- radze Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
- badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis.
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis.
- dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem.
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3).
- radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze.
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
- Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
- Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
- lunte Aste (piem., vilka, lapsas).
- asterionella Asterionellas - kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
- Asti Asti province - Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība - 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
- astilbe Astilbes - akmeņlauzīšu dzimtas ģints.
- Ķīnas astilbe astilbju suga ("Astilbe chinensis").
- astilboides Astilboīdes.
- plāksnīšu astilboīde astilboīdu suga ("Astilboides tabularis").
- astilbjveide Astilbveide ("Astilboides").
- astilboīde Astilbveide ("Astilboides").
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
- aiztusnis Astmātisks cilvēks.
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
- siziliane Astoņu rindu pants ar atskaņu kārtību ("abababcc"); siciliskais pants.
- strucīte Astotdaļas tilpuma muca.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram.
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski.
- SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- country ASV laukos radies balto iedzīvotāju muzicēšanas stils; kantri stils.
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
- ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- janki ASV pilsoņu iesauka.
- Secesijas karš ASV pilsoņu karš (1861.-1865. g.).
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
- Džordžija ASV štats ("Georgia"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Atlanta, platība - 153910 kvadrātkilometru, 9829200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi ("Arkansas"), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla.
- ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States").
- Šaumjanovska Ašaghi Ajibli - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1990. g.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
- Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Ošmjani Ašmjani, pilsēta Baltkrievijā.
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
- Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
- klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē atalgojuma neatbilstība paveiktajam darbam.
- darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji.
- Kerki Atamirata - pilsēta Turkmeristānā, tās nosaukums līdz 1999. g.
- atabaski Atapaski - indiāņu cilšu un tautību grupa.
- Atara Ātāra - pilsēta Mauritānijas vidienē.
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
- otmazka Atbalsts, palīdzība, lai izvairītos no aizturēšanas vai atbildības.
- atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
- algovaskulārs Atbild ar asinsvadu lūmena pārmaiņām, reaģējot uz sāpju kairinājumu.
- comes Atbilde fūgā.
- pretatbilde Atbilde uz atbildi.
- antikritika Atbilde uz kritiku, pretkritika.
- pretparole Atbilde uz prasību nosaukt paroli.
- saņēmiens Atbilde uz sveicienu.
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
- risposta Atbilde, īpaši imitētāja balss kanonā.
- balssatbilde atbilde, ko sniedz balsī.
- atbilda Atbilde.
- pretsērsums Atbildes apmeklējums, atbildes vizīte.
- pretdāvana Atbildes dāvana.
- pretdavinājums Atbildes dāvana.
- pretdziedājums Atbildes dziedājums.
- pretjūtas Atbildes jūtas.
- pretkvēla Atbildes kvēle, kaisle.
- pretsveiciens Atbildes sveiciens.
- pretsveicinājums Atbildes sveiciens.
- pretsveikums Atbildes sveiciens.
- pretvizīte Atbildes vizīte.
- peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti.
- nepalikt atbildi parādā atbildēt (parasti asprātīgi).
- atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu).
- uzteikt Atbildēt (skolā, uzdoto).
- atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
- atjemt Atbildēt (uz sveicienu).
- atjokot Atbildēt ar joku; uz joku atbildēt ar joku.
- atgānīties Atbildēt ar lamām.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
- atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
- atkratīt galvu atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
- atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī.
- atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
- atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas.
- NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās).
- atmelot Atbildēt nepatiesību.
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
- atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
- noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
- atūkšēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
- atūkstēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
- atūkšēties Atbildēt saucienam.
- atūkšķēt Atbildēt saucienam.
- atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
- atmēdīties Atbildēt uz mēdīšanos ar mēdīšanos.
- celt klausuli atbildēt uz telefona zvanu.
- atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
- atrunāt Atbildēt, atteikt.
- aizbildēt Atbildēt.
- atbilst Atbildēt.
- atlenkt Atbildēt.
- atzadēties Atbildēt.
- bildēt Atbildēt.
- lāgadīt Atbildēt.
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
- vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
- kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- lāgadība Atbildība.
- diarhija Atbildības dalīšana starp diviem varas veidiem.
- dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks.
- lampasts Atbildīgais par petrolejas lampām skolā.
- atb. red. atbildīgais redaktors (kopā ar uzvārdu).
- virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
- atb. Atbildīgais; atbildīgā.
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
- standartums Atbilsme standartam 1 (1); atbilsme standarta 1 (2) nosacījumiem.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; patikt 1(2).
- tikties Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; tikt 2 (2).
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
- būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
- būt līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
- turēties (arī būt) līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
- turēties līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
- stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām (biežāk nolieguma teikumos).
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
- atspēt Atbilst visām prasībām.
- pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
- an- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
- ana- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
- elastīgā stabilitāte atbilstība literārajai normai, paredzot tās dinamiskumu un valodas tālākas attīstības iespējas.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- standartatbilstība atbilstība standartiem.
- galda kultūra atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
- valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
- atbilsme Atbilstība.
- attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls.
- korespondences princips atbilstības princips.
- kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π).
- pa kājai atbilstošā lielumā (par apaviem).
- sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
- pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- saskaņa Atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam.
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
- plānveidā Atbilstoši plānam; plānveidīgi.
- uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
- pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) atbilstoši saviem uzskatiem, domām.
- spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks.
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
- kanonisks Atbilstošs kanoniem 1(1).
- likumisks Atbilstošs likumam (1); arī likumīgs.
- legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
- lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs.
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei; arī jaunlaiku.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- tam tikram atbilstošs, izdevīgs.
- padevīgs Atbilstošs, labvēlīgs (par laika apstākļiem).
- pienācīgs Atbilstošs, piemērots.
- pieskanīgs Atbilstošs, piemērots.
- pendant atbilstošs; līdzīgs (piemērs, priekšmets u. c.).
- piekļāvīgs Atbilstošs.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības; atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu).
- atčakarēt Atbrīvoties (no kā), izmantojot viltību.
- aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka.
- aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka.
- nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt.
- dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko).
- atvērst Atcilāt.
- atgremties Atcirst (nelaipni atbildēt), dot pretī.
- atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu.
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
- atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
- satilināt Atdauzot mizu izgatavot svilpi.
- atdot visu līdz pēdējam atdot (kādam) pilnīgi visu.
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā); apmainīt (1).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- nokārtot parādu atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- noremdināt Atdzesēt vai uzsildīt ūdeni līdz remdenai temperatūrai.
- atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku).
- atspūsties Atdzist (par kādu sildierīci vai tās sastāvdaļu).
- nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai.
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā.
- atelpt Atelpot; atvilkt elpu.
- kosmēts Atēniešu efēbu uzraugs, ko balsojot vēlēja uz 1 g. no cienījamāko pilsoņu aprindām.
- atēnieši Atēnu pilsētvalsts pilsoņi senajā Grieķijā.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- piešķūtēt Atgādājot piepildīt.
- Dubļainā Sikspārņu ala atgādina milzīgu šķīvi \~6 m diametrā.
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- atgauļot Atgavilēt.
- atgaviļot Atgavilēt.
- comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.).
- negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite.
- negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku.
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- metageitnions Atiešu mēnesis, kas atbilst augusta otrai un septembra pirmai pusei.
- maimaktērions Atiešu mēnesis, kas atbilst novembra otrajai pusei un decembra pirmajai pusei.
- paramiloidoze Atipiska amiloīda uzkrāšanās audos.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
- Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
- uzdarvot Atjaunot, papildināt darvas pārsegumu.
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- ekshibicionēšana Atkailināšana.
- enudācija atkailināšanās.
- atkailot Atkailināt.
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- kailēties Atkailināties.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- cilvēkatkarības atkarības veidu grupa, kurā ietilpst atkarības, kuru objekts ir cilvēks vai grupa.
- saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
- cig Atkārtojumā "cig, cig" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- ciga Atkārtojumā "ciga, ciga" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu.
- stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas.
- svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
- pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā.
- redestilācija Atkārtota destilācija.
- iterācija Atkārtota kādas matemātiskas operācijas izpildīšana, piem., jaunas funkcijas f(f(x)), f(f(f(x)))... izveidošana no dotās funkcijas f(x).
- atkārtošana Atkārtota operācijas, procedūras vai programmas izpildīšana.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
- iebaidēt Atkārtoti baidot, iedvest bailes, panākt, ka baidās.
- atšņūkāt Atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas.
- izraušīt Atkārtoti izkašāt, izšķirt, izvilkt.
- ActiveX vadīklas atkārtoti lietojami programmatūras komponenti, kas veidoti atbilstoši _ActiveX_ tehnoloģijai.
- izknitināt pienu atkārtoti nepilnīgi izslaucot govi, izraisīt piena izsīkšanu.
- iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- iebaidelēt Atkārtoti radīt bailes, iebaidīt.
- žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
- grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt.
- pārmēslot Atkārtoti vai papildus mēslot.
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
- izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres).
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- izgāztuve atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- kūsāt Atkust, iesilt.
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
- Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra, Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
- Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km.
- Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m.
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.
- komisija atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
- mašs Atlīdzība par malšanu natūrā (graudu vai miltu veidā).
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
- īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- RV Atlieku tilpums (angļu "residual volume").
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
- superdividende Atlikuma dividende, dividende, ko bez galvenās jeb pamata dividendes izmaksā papildus, pēc īpaša pilnas sapulces lēmuma.
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
- Balja Oha Luena Atlona, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Luain"), tās nosaukums īru valodā.
- atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
- licencija Atļauja, pilnvara.
- atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
- valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem.
- revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- lex talionis atmaksas likums, kas prasa, lai sods atbilstu pārkāpuma veidam un lielumam.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmasināt Atmānīt, atvilināt.
- praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis").
- meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus").
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola").
- liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
- domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
- ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā.
- konfabulācija Atmiņas defektu aizpildīšana ar izdomājumiem.
- pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
- ārējā krātuve atmiņas ierīce datu masīvu ilgstošai glabāšanai.
- izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei.
- gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei.
- karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei.
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- katafronte Atmosfēras fronte ar siltā gaisa masu lejupkustību.
- oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to.
- anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma.
- aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus.
- siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus.
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
- hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā.
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- atņemt visu līdz pēdējam atņemt (kādam) pilnīgi visu.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
- atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt.
- atirgnēt Atņirgt, ņirdzot atbildēt.
- Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem.
- Ailuka atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā; arī lidosta.
- Ailinginae atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā.
- Ailinglaplapa atols Ralika salās (_Ailinglaplap_), Māršla salās, Klusajā okeānā.
- Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
- hiperkodols Atoma kodols, kura sastāvā kopā ar nukloniem ietilpst hiperoni.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- kodoltermiskais reaktors atomreaktoru tips, kurā siltumu iegūst, izmantojot kodolsintēzi.
- metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi; metilēngrupa.
- metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi; metilgrupa.
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām.
- Atpiļu ezers Atpilis.
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
- attecēties Atpūsties, sasildīties.
- atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
- dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Subatas muiža atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
- Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī.
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts.
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zuudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15 gs.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
- Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- dot (arī iedot) kurvīti atraidīt (parasti bildinātāju).
- (ie)dot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- iedot kurvīti atraidīt bildinājumu vai aicinājumu uz deju.
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- dirba Ātras dabas cilvēks.
- dirša Ātras dabas cilvēks.
- diršans Ātras dabas cilvēks.
- perpelis Ātras dabas cilvēks.
- tītarbiksis Ātras dabas cilvēks.
- tīterbiksis Ātras dabas cilvēks.
- vurpis Ātras dabas cilvēks.
- zibsnis Ātras dabas cilvēks.
- žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks.
- sarkanais krusts Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- Sarkanais Krusts Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- uzgaumēt Atrast pēc visām īpašībām atbilstošu.
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi.
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- gulēšana atrašanās guļus stāvoklī (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
- uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
- ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- sēdēšana Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- prekosaitas Ātraudzīgu smalkvilnas un gaļas aitu šķirne.
- kā pa maisu, arī kā maisā atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
- aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
- aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
- atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
- auglējs Ātri augošs (par augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem).
- meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
- izsveilēt Ātri izdedzināt, izsvilināt.
- iztvert Ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
- pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
- atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
- pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
- lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- rikšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
- sakleķēt Ātri un nolaidīgi izpildīt (darbu).
- pļuderēt Ātri un pavirši izpildīt (kādu darbu).
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- samikāt Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst.
- samikot Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst.
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
- štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku).
- aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
- pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko).
- straujot Ātri, strauji iebilst.
- skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks.
- atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
- pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm).
- homogentizīnskābe Atrodama urīnā alkaptonūrijas gadījumos; tirozīna un fenilalanīna oksidācijas starpprodukts.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi.
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
- Apakšējais Kuito ezers atrodas 100 m vjl., platība - 141 kvadrātkilometrs, iztek Kema.
- Vidējais Kuito ezers atrodas 101 m vjl., platība - 257 kvadrātkilometri.
- Augšējais Kuito ezers atrodas 103 m vjl., platība - 198 kvadrātkilometri, ietek Pista.
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes.
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m.
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti.
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte.
- Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu.
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega.
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
- Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes.
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m.
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums.
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene.
- Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu.
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
- Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m.
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta.
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
- Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Evergleidsas nacionālais parks atrodas Evergleidsas zemienes dienvidu daļā, platība - 5500 kvadrātkilometru, dibināts - 1947. g.
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus.
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem.
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^.
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
- Derga ezers atrodas Īrijā (angļu "Lough Derg", īru "Loch Deirgeirt"), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šanona; Lohdergs.
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera.
- Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs.
- Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē.
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
- Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
- Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru.
- Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m.
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam.
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija.
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni.
- Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
- Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m.
- Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m).
- Džonstona atols atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidrietumiem no Havaju salām, platība — 2,6 kvadrātkilometri.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga.
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
- Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m.
- Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā.
- Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m.
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
- Belgorodas apgabals atrodas Krievijas rietumu daļā, platība — 27100 kvadrātkilometru, 1525000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Guansji Džuanu autonomais reģions atrodas Ķīnas dienvidu daļā ("Guangxi Zhuangzu Zizhigu"), administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m.
- Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
- Sunļao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-300 m vjl.
- Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m.
- Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri.
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aiznem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m.
- Šķirlandes ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 2,5 ha; Škirlandes ezers; Škilandes ezers.
- Tapšu ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,5 ha.
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m.
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m.
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
- Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
- Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata.
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri.
- Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km.
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām.
- Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
- Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. "Cordillera Iberica"), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Raudas dzirnavezers atrodas Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 1,8 ha.
- Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
- Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers.
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle.
- Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
- Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
- Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%.
- Garmo šļūdonis atrodas Rietumpamirā, Garmo smailes nogāzē, Tadžikistānā, garums — 27,5 km, platība — 15330 ha, noslīd līdz 2980 m vjl.
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
- Rīgas pilsētas meži atrodas Rīgas pilsētas un apkārtējo novadu teritorijā, platība 61700 ha, t. sk. 2226 ha nemeža zemes un 59,5 hameža zemes; no tiem 51700 ha meža zemes.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
- Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge).
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks.
- Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži.
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
- Lielais Subates ezers atrodas Subates pilsētā, platība - 51 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 16,5 m; Subatas ezers; Subates ezers.
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Jalas nacionālais parks atrodas Šrilankas dienvidaustrumu daļā, izveidots 1938. g., platība - 979 km^2^.
- Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Turkmēnijas Karakums atrodas Turānas zemienes dienvidu un dienvidaustrumu daļā, Turkmenistānā, platība - \~350000 kvadrātkilometru, garums - \~800 km, platums - \~450 km.
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus.
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m.
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā.
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa.
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
- Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine.
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem.
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi.
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
- Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m.
- Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi.
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
- senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju.
- riksis Ātrs (cilvēka) skrējiens.
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida.
- imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas.
- vivāče ātrs skaņdarbu izpildes temps (vidējs starp allegro un presto).
- svilis Ātrs, karsts cilvēks.
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks.
- drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
- dāderis Ātrs, pārsteidzīgs cilvēks.
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- žipčuks Ātrs, veikls, kustīgs cilvēks.
- ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
- kinofilmas kustības ātrums ātrums, ar kādu k. kustas kamerā vai projektorā; mērvienība – kadri sekundē (kadri) vai metri minūtē (m/min); mēmās kinofilmas kustības ātrums 16 kadri (18,3 m/min 35 mm filmai; 7,3 m/min 16 mm filmai); skaņu kinofilmas kustības ātrums 24 kadri (27,5 m/min 35 mm filmai; 11 m/min 16 mm filmai).
- projekcijas ātrums ātrums, kādā filma virzās cauri projektoram; mēmās filmas ātrums ir 16 kadri sekundē, skaņu filmās - 24 kadri sekundē.
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- TGV Ātrvilciens (fr. "train a grande vitesse").
- kurjervilciens Ātrvilciens.
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- atsajas atsānes, ilkšu streņģes.
- otosy atsānes, ilkšu streņģes.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras).
- atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm.
- krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata.
- ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi).
- atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- darba solis atsevišķa darba ietvaros ietilpstošās programmas izpilde.
- ceļu parks atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- cirpiens Atsevišķas cirpšanas rezultātā iegūtā vilna.
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- terminu sistēma atsevišķas nozares jēdzienu sistēmai atbilstoši izvēlētu, sistēmiski izstrādātu un strukturētu terminu kopa.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram.
- gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- indivīds Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- persona atsevišķs cilvēks.
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotofilmā, kinofilmā).
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- Kujavska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Mazovecka Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Slonska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Schloss Atsevišķu vietvārdu nosaukumu daļa vācu valodā ar nozīmi "pils".
- īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot.
- atsvīst Atsilt; atsilstot kļūt nedaudz mitram.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt.
- atskaits Atskaitījums, atvilkums, norēķins.
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām.
- vīrišķās atskaņas atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
- sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
- daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- atbizot Atskriet (par cilvēku).
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
- piekupināt Atstājot (pienu) sarecēt piepildīt (ar to).
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem.
- rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā.
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- cilpas solis atstatums starp divām blakus esošām cilpām cilpu rindu virzienā.
- cilpu rindas augstums atstatums starp divām blakus esošām cilpu rindām adījumā.
- atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
- bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
- atsvelpt Atsvilpt.
- atšvelpt Atsvilpt.
- atsvilpt Atsvilpties.
- atšvilpties Atsvilpties.
- līkoriņš Atšķaidīts ēteris; ēteriskā baldriāna pilieni.
- skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
- valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis.
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- atvainot Attaisnot; aizbildināt.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- aizgavilēt Attālināties gavilējot.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas.
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu.
- krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
- elektromagnētiskā viļņa garums attālums starp divām tuvākajām viļņu frontēm vai attālums, ko vilnis noskrien viena perioda laikā.
- profila negludumu maksimālais augstums attālums starp profila visaugstākās virsotnes punktu un zemākās rievas punktu bāzes garuma robežās.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri.
- pusjūdzes Attālums, kas atbilst pusei no jūdzes.
- pusvilnis Attālums, kas atbilst pusei no viļņa garuma.
- apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
- bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam.
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- ekskūzācija Atteikšanās no aizbildņa, resp. aizgādņa amata.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- likt nost amatu (arī pilnvaras) atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- nolikt pilnvaras atteikties no pilnvaru izmantošanas.
- girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
- jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā.
- trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte.
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- injektīvs (viennozīmīgs) attēlojums attēlojums, kurā katram a atbilst viens elements b.
- bijektīvs (abpusējs) attēlojums attēlojums, kurā katram elementam a atbilst tieši viens b un otrādi.
- kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija.
- uzbildēt Attēlot (fotogrāfijā, ilustrācijā u. tml.).
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
- ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
- ad hominem attiecībā uz (konkrētu) cilvēku.
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski.
- ēdamkarote Attiecīgais tilpuma mērs.
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
- probands Attiecīgās ģenealoģijas ciltstēvs vai ciltsmāte.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- pro tanto attiecīgi; atbilstoši.
- arteriokapilārs Attiecīgs uz artērijām un kapilāriem.
- dēmisks Attiecīgs uz cilvēku.
- heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
- homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
- hemofils Attiecīgs uz hemofiliju.
- dermopapillārs Attiecīgs uz īstās ādas papillām.
- arkiohroms Attiecīgs uz nervu šūnu ar tīklveida bazofilo substanci.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- arkiostihohroms Attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā.
- holofīts Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst augiem (daži protozoji).
- holozoisks Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst dzīvniekiem.
- seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
- mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
- rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot.
- boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm.
- saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē.
- filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām.
- sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
- psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā.
- sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
- difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums.
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
- hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē.
- fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
- Haribda Atvars, ūdens virpulis pretim Skillai.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām.
- saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās.
- reprodukcija atveidojums, kopija; kopijas attēla tonālo kvalitāšu atbilstība kopētā attēla kvalitātēm.
- iedzīvināt Atveidot (izrādē, kinofilmā).
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- vidrobs Atvere mucas augšdaļas vidū, caur kuru tajā iepilda šķidrumu.
- lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi.
- izgriezt tiltu atvērt izgriežamo tiltu.
- atsklenst Atvērt, atvilkt vaļā.
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
- servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
- uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
- neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu.
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
- protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu.
- starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas.
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē.
- aizvēzēties Atvēzēties sitienam (ne pilnā mērā).
- diduktors Atvilcējs muskulis.
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis.
- abduktors Atvilcējs, piem., atvilcējmuskulis.
- atvilceniski Atvilceniski siet - siet cilpā tā, ka pavilkts atraisās.
- atrautin Atvilceniski.
- atrautiniski Atvilceniski.
- atrautniski Atvilceniski.
- atvilcin Atvilceniski.
- atviļināt Atvilināt, aizvilināt, atsvešināt.
- atviļāt Atvilināt, aizvilināt.
- atkārdināt Atvilināt.
- atkumerēt Atvilināt.
- retrakcija Atvilkšana atpakaļ.
- anastole Atvilkšanās (piem., brūces malu).
- atstuidīt Atvilkt nost, atpakaļ.
- atzorināt Atvilkt pa zemi.
- atvalkāt Atvilkt vairākus vai daudzus.
- nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt.
- noģemberēt Atvilkt, atstiept, aizvilkt, aizstiept.
- sacīnīt atvilkt.
- atstepnīt Atvilkt.
- kaparnīca Atvilktne, vai kārba, kurā glabā vara naudu.
- bīdlāde Atvilktne; bīdāma lāde.
- atvilkne Atvilktne.
- izvilktne Atvilktne.
- šūflāde Atvilktne.
- šuklāde Atvilktne.
- šūplāde Atvilktne.
- šupletka Atvilktne.
- šūpulāde Atvilktne.
- dekonts Atvilkums, lēses summas samazinājums.
- novilkums Atvilkums.
- reflukss Atvilnis, orgāna satura atplūde vai pasīva ieplūde citā orgānā virzienā, kas ir pretējs normālajam.
- nojaucēt Atvilt, novērst.
- atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- augsta gaisa spiediena grēda atzars jeb cilnis starp diviem cikloniem.
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
- aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
- Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs).
- psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
- norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
- brākāt Atzīt par nepiemērotu, neatbilstošu (kāda darba, pienākuma veikšanai).
- aiz matiem pievilkt atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
- pievilkt aiz matiem atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, uztiept kaut ko bez pietiekama pamatojuma, argumentācijas.
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
- kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- atģilbināt Atžilbināt.
- atžirbt Atžilbt; nākt pie samaņas.
- atģilbt Atžilbt.
- atģirbt Atžilbt.
- atžilbties Atžilbt.
- aucenieki Auces pilsētas iedzīvotāji.
- sabiedriskais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Philetairus socius").
- vigoņa Audekli, kas no šādas vilnas pagatavoti.
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- raidieraksts audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- biotripsija Audu (ādas) nodilšana veciem cilvēkiem.
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
- kineplastika Audu plastika amputācijas stumbrā, veidojot no atsevišķiem muskuļiem cilpas un kanālus, ar kuru palīdzību var panākt protēzes atsevišķu daļu kustības.
- zooplastika Audu transplantācija no dzīvnieka uz cilvēku.
- hiperkatabolisms Audu vai orgāna izdilšana vai destrukcija.
- homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- pievilkums Auduma krokojums; savilkums (apģērbam, tā daļām).
- lase Auduma, adījuma raksts ar rasas piliena motīvu.
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām.
- simtdzīparu Audums ar 100 vilnas pavedieniem.
- pašķērs Audums ar linu velkiem un vilnas audiem.
- mēbeļaudums Audums mēbeļu apvilkšanai; mēbeļu audums; mēbeļdrāna.
- pusdamašķis Audums no linu diegu metiem, kas ar vilnas dziju atausti.
- natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā.
- organdīns Audums no smalkiem kokvilnas diedziņiem, līdzīgs muslīnam, tikai blīvāk austs un stīvāk apretēts.
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
- šodijs Audums no vilnas plučiem.
- puszīds Audums no zīda metiem un kokvilnas, vilnas vai linu audiem.
- ķisindrēbe Audums spilvena šūšanai.
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
- segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1).
- pušnōtiņs audums, kuram meti linu, bet audi - vilnas.
- izaudums Audums, tā dekoratīvais noformējums, bārkstis gar sagšas, villaines malām.
- džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu.
- pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
- mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
- hemangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija.
- cilindrosarkoma Audzējs, kas sastāv no cilindromatoziem un sarkomatoziem elementiem.
- cilindradenoma Audzējs, kas sastāv no deģenerētām adenomas šūnām un hialīnās vielas cilindru veidā.
- teleangioma Audzējs, kas sastāv no paplašinātiem kapilāriem.
- krāja audzes koku kopējais tilpums noteiktā platības vienībā, kuru izteic ciešmetros – m^3^.
- vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
- daaudzēt Audzēt (mājlopus) papildus.
- vilnāties Audzēt vilnu.
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
- Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks.
- Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
- Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā.
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
- Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks.
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
- Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
- Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā).
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
- adventīvi orgāni auga papildorgāni, kas attīstījušies neparastā vietā.
- adventīvs orgāns auga papildorgāns, kas attīstījies neparastā vietā.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā.
- ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnaugi.
- ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnmīļi.
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
- hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem.
- psammofīti Augi, kas aug smiltājos.
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
- ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
- gaismas augi augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
- saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību.
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
- falliskās dievības auglības spēku dievi un jutekliskās baudkāres aizbildņi antīko tautu mitoloģijā.
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
- pleirosoms Auglis ar zarnu izvirzījumu un nepilnvērtīgu augšējās ekstremitātes attīstību.
- omocefāls Auglis, kam nav roku un ir nepilnīgi izveidota galva.
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa.
- nedzīvi dzimušais auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc pilnām 22 grūtniecības nedēļām.
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci.
- monotona virkne augoša vai dilstoša virkne.
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību).
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1).
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi.
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt.
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes).
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- maizes augs augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem.
- purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts.
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
- augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
- minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti.
- augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā.
- augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai.
- augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus.
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
- štoga mice augsta cilindrveida cepure.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš.
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs.
- Ailanthus aitissima augstais ailants.
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža.
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
- Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču.
- Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha.
- Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra.
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām); arī pilngatavība.
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu.
- ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham).
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
- cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu.
- krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā.
- ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā.
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- Karantūils augstākā virsotne ("Carrauntoohil" / "Corrán Tuathail") Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m.
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
- Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē.
- Gerlaha smaile augstākā virsotne (2655 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. "Gerlachovsky štit"), Tatros, ietilpst Tatru nacionālā parka teritorijā.
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m.
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
- Šeiha kalns augstākā virsotne Antilibāna kalnu masīvā Rietumāzijā, 2814 m vjl.
- Musala Augstākā virsotne Bulgārijā ("Musala") un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
- Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns.
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km).
- Kailaša kalns augstākā virsotne Kailaša kalnu grēdā, augstums — 6714 m
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
- Ausangate Augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos, Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m.
- Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
- Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā.
- Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m.
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m.
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m.
- Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m.
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m.
- Linarda smaile augstākā virsotne Silvreta masīvā Rētijas Alpos, augstums - 3411 m.
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
- Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni.
- Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m.
- Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile.
- Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
- valsts kanclers augstākais civilais amats dažās valstīs, Krievijā līdz 1917.
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis.
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi.
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km.
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- vertekss Augstākais punkts artilērijas šāviņa trajektorijā.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
- valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
- devītais vilnis augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā.
- aerobātika Augstākās pilotāžas figūru virtuoza izpilde.
- greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
- stēle Augstāko augu centrālais cilindrs.
- vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz.
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
- horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks.
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi.
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma.
- goreljefs Augstcilnis.
- danciski Augsti cilājot kājas, ar palēcieniem, dejas solī.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
- Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.).
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes.
- Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums.
- vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji.
- vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji.
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
- flops Augstlēkšanas stils, kurā sportists latiņu pārvar atmuguriski.
- osborns Augstlēkšanas stils, kurā sportists pārvar latiņu sāniski.
- metrdotels Augstmaņu pilīs ēdienu un virtuves pārzinis.
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks.
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks.
- augst- Augsts, augstu; uz augšu vērsts, saistīts ar izcilni.
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
- svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpot (3).
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
- špiļka Augsts, smails papēdis (sieviešu kurpēm).
- svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt (3).
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- Augstais Velds augstums - 1300-2000 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži.
- Vidējais Velds augstums - 800-1300 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži.
- lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
- Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums.
- Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
- Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums.
- Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa.
- Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums.
- Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants.
- Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants.
- Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums.
- Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants.
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants.
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
- Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants.
- Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums.
- Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants.
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums.
- Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums.
- Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants.
- Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
- dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji.
- dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji.
- kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
- kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
- kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
- Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums.
- Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
- pilacieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Pilaci" iedzīvotāji.
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
- Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem.
- ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends.
- reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura.
- gotlandijs Augšējais silūrs.
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
- laterītaugsnes Augšņu grupa, kam profilā ir laterīta horizonts.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā).
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā.
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā.
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā.
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs.
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- meroparestēzija Augšstilba parestēzija.
- cenklis Augšstilbs, ciska.
- lytka Augšstilbs.
- cyska Augštilbs.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- apmiglošana Augu aprasināšana putekļiem līdzīgām, ļoti sīkām šķidruma pilītēm.
- prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
- lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
- chlorozes Augu bāluma kaites, saistītas ar hlorofila (lapzaļuma) trūcīgu attīstību.
- nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
- kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
- vīnakoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi.
- niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
- fitomitogēns Augu izcelsmes viela, kas inducē mitozi cilvēka šūnās.
- mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
- fitobentoss Augu kopums, kas atrodas ūdenstilpes dibenā.
- haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
- sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
- lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
- antociāni Augu pigmenti, kas nosaka to sarkano, zilo vai violeto krāsu.
- fitoanafilaktogēns Augu proteīns, kas ierosina anafilaksi.
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs.
- kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
- pārkūdrošanās Augu un augu daļu lēna, nepilnīga sadalīšanās bez gaisa skābekļa piekļūšanas aizaugušos ezeros, purvos un slapjās pļavās.
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
- podokarps Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales").
- vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
- hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
- piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
- agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks.
- pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks.
- kulainis Augumā sīks cilvēks.
- Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi.
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- apvija Aukla ap ilksīm.
- ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga.
- skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai.
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
- rauceklis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- raucene Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- raucis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- rauks Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
- grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
- aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta.
- grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa.
- paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam.
- spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus.
- apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām.
- atauklēties Auklēt ilgi, līdz apnikumam.
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle.
- vilka rīkle aukslēju šķeltne; vilkarīkle.
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
- Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
- vēsais Aukstasinīgs cilvēks.
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- absorbcijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā tieši patērē siltuma enerģiju; par aukstumaģentu parasti lieto amonjaku.
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras.
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri".
- tillerijas Auniņi; spilve (1).
- tekulis Auns; arī kuilis.
- auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
- higrehēma Auskultācijā šķidruma skaņa (šļakstiena, pilēšanas skaņa).
- dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
- earbags Aussega jeb ausu spilventiņi.
- koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- ārējie antfoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu.
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
- Vidžingara Austrālijā, Rietumkimberlijā dzīvojošo vororu mitoloģijā - pirmais cilvēks, kas nomira.
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
- Neositta chrysoptera Austrālijas dvīņdzilnītis.
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
- Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
- austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši, cilšu grupa.
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.).
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
- Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru.
- Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme ("Oberoesterreich"), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju.
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju.
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
- tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts).
- filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu.
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.).
- Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
- Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m.
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
- Austrumflandrija Austrumflandrijas province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2991 kvadrātkilometrs, 1400000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Gente.
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki).
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
- goti Austrumģermāņu cilts.
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
- svītrainais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Mniotilta varia").
- koka kastītes austrumnieciskas cilmes sitaminstrumentu komplekts ar dobju, noslēpumainu, biedīgu skaņu no senajiem tempļiem.
- seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien).
- kurumčini Austrumsibīrijas iedzīvotāju ciltis \~6.-10. gs. ap Baikālu un Ļenas augšteci.
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
- rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos.
- volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā.
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū.
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei.
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
- bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- Krivs Austrumslāvu mitoloģijā - kriviču ciltstēvs, saistīts ar zemi.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs.
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos.
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- efors Austrumu baznīcā - lajs, kas ir atbildīgs par klostera īpašumu.
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
- bazārs Austrumu pilsētas tirgus laukums ar tirgotavām ap to.
- mesnevī austrumu poēzijas žanrs; heroiska, romantiska vai filozofiski didaktiska poēma.
- šakšuka Austrumu tautu ēdiens - no tomātiem, čili, sīpoliem un olām gatavots sautējums.
- tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans.
- Consolida orientalis austrumu zilausis.
- Sialia sialis austrumu zilstrazds.
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
- ausīši Ausu sildītāji.
- dendis Auša, aušīgs cilvēks.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- žoldurs Aušīgs 1 cilvēks.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- ģirba Aušīgs cilvēks.
- šāklis Aušīgs cilvēks.
- žabris Aušīgs cilvēks.
- žagals Aušīgs cilvēks.
- žalga Aušīgs cilvēks.
- zārgalis Aušīgs, draisks cilvēks.
- šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks.
- amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības.
- vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- elderis Aušīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
- zābakauti Auti, ko auj zābakos (parasti no vilnas auduma).
- papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju no speciāla siltumizolējoša materiāla (poliuretāna, putuplasta u. c.).
- gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem.
- autobetonmaisītājs Automašīna, uz kuras šasijas ir uzmontēts cikliskās darbības betonmaisītājs ar tilpumu līdz 10 kubikmetriem.
- pečka Automašīnas sildītājierīce.
- imobilaizers Automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu; immobilaizers.
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
- autobloķēšana Automātiska bloķēšana (piem., automātiska vilcienu kustības regulēšanas ierīču sistēma).
- elektrogravējamais automāts automātiska iekārta elektrogravēšanai, kuras darbības pamatā ir ilustrācijas oriģināla rindizvērse un no tā atstarotās gaismas pārveidošana elektriskos signālos, kas vada gravēšanas iekārtas griezni.
- pašizlicējs Automātiska iekārta pie ilustrāciju ātrspiedēm gatavo iespiedumu pārvietrošanai.
- aktogrāfs Automātiska ierīce cilvēka vai dzīvnieku kustību aktivitātes grafiskai reģistrācijai.
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
- automašīnists Automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas.
- darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas.
- lunahods Automātisks visurgājāejs Mēness virsmas pētījumiem; lunomobilis.
- parkot Automobili novietot ielas malā, autostāvvietā u. tml.
- bāze Automobilim - riteņu asu atstatums garenvirzienā.
- konceptauto Automobilis - ideja (iecere).
- konceptautomobilis Automobilis - ideja (iecere).
- sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai.
- sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās.
- mikroautomobilis Automobilis ar mikrolitrāžas motoru.
- autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets.
- pakaļējās piedziņas automobilis automobilis ar pakaļējiem dzenošajiem riteņiem.
- ķinis Automobilis ar pārvadājamo kinoaparatūru.
- refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis.
- daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka.
- autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
- pilnpiedziņas automobilis automobilis ar visiem dzenošajiem riteņiem.
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna.
- taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
- patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
- priekšējās piedziņas automobilis automobilis, kam dzenošie ir priekšējie riteni.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- gāzbalonu automobilis automobilis, kas aprīkots ar gāzu baloniem un speciālu aparatūru motora barošanai ar gāzi.
- sanitārais automobilis automobilis, kas aprīkots ar medicīniskās palīdzības sniegšanas iekārtām.
- elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru).
- ugunsrati Automobilis, motocikls.
- auta Automobilis.
- autamašina Automobilis.
- auto Automobilis.
- autobīlis Automobilis.
- grabuļkaste Automobilis.
- motorrati Automobilis.
- autoklubs Automobilistu interešu klubs.
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings.
- AGPKS Automobiļu gāzes pildīšanas kompresoru stacija.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija.
- Azadkašmīra Autonoma pavalsts Pakistānā ("Azad Kashmir"), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.).
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
- Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
- Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos ("Regione Autonoma Valle d'Aosta"), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.).
- reālā sistēma autonoms viena vai vairāku datoru atbilstošās programmatūras, perifērijas iekārtu, termināļu, personāla, fizikālo procesu un datu pārraides līdzekļu kopums, kas spēj veikt datu apstrādi un pārraidi.
- autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā.
- automātiskais pilots autopilots.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukumi lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- viesautors autors, kurš uzaicināts kā viesis (parasti no citas valsts, pilsētas u. tml.).
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
- rūsumaiņas auzas auzas, kas vēl nav pilnībā nogatavojušās (tur, kur dažas vārpas ir nogatavojušās, citas vēl nav nobriedušas).
- meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama.
- zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”).
- sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt.
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
- spiltava Auzu sēnala, spilva.
- plēgas Auzu spilvas.
- augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- pieaudināt Aužot papildināt.
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- Avdejevka Avdijivka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis").
- Avesta Āvesta - pilsēta Zviedrijā.
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
- avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
- turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla.
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
- aviofobija Aviafobija - paniskas bailes lidot lidmašīnā.
- Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
- ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana.
- pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem.
- kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama.
- parastā avoksne avoksņu suga ("Philonotis fontana").
- SRB Avota tiltmaršrutēšana (angļu "Surce route bridging").
- protokols SRB avota tiltmaršrutēšana.
- fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- Līkais krodzinieks avots Sabiles centrā.
- paparžu avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron filicinum").
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā.
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot.
- Azoru salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē ("Região Autónoma dos Açores"), atrodas Atlantijas okeānā \~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes.
- Cyanocorax caeruleus azūra zilkrauklis.
- Ažēna Ažāna, pilsēta Francijas dienvidrietumos.
- Ozolkalna ezers Bābelītis, ezers Rīgas pilsētā.
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
- Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
- babil. Babiloniešu (akadiešu) valoda.
- Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
- Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls.
- Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam.
- Anatu Babiloniešu zemes dieve, tumsas valdniece.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- Hammurapi Babilonijas valdnieks (1792.-1750. g. p. m. ē.).
- spilvieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spilve" iedzīvotāji.
- Poļu kalns Babītes pilskalns Babītes pagastā.
- Barforuša Bābola - pilsēta Irānā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
- Bobruiska Babrujska - pilsēta Baltkrievijā.
- Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
- ababvi Babvi - cilšu grupa Kongo (Zairas) ziemeļaustrumos.
- Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya").
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks.
- krīkle Badakāsis (par cilvēku vai dzīvnieku).
- Lophozia badensis Bādenes smaillape.
- Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
- Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach").
- Doberāna Bādoberāna - pilsēta Vācijā.
- aizgalēties Badoties par ilgu.
- kāsēt Badu kāsēt - no bada izdilt, ciest badu.
- bajārāks Bagātāks, dižciltīgāks.
- pārpilnums Bagātība, pārpilnība.
- opulence Bagātība, pilnība.
- dižmanība Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
- labākās aprindas, arī labākā sabiedrība bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
- dārzpilsēta Bagātīgi apzaļumots paraugpilsētas tips lauku vidē.
- bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
- saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
- abundans Bagātīgs, pārpilnīgs.
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
- biezītis bagātnieks, cilvēks ar naudu.
- biezais maks bagātnieks, turīgs, naudīgs cilvēks.
- kapitālists bagāts cilvēks.
- frej-freja Bagāts cilvēks.
- lielpilsonis Bagāts pilsonis, kas piederēja priviliģēto kārtai.
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
- jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja.
- Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils.
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
- haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki.
- čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi.
- rēgoties baidīties, arī brīnīties (izbailēs).
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- daires Baiga sajūta, vieglāka par bailēm.
- baisīgi baigi, bailīgi.
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
- horribile dictu bail sacīt.
- baiksti Bail.
- baiļ Bail.
- baili Bail.
- baiļi Bail.
- bais Bail.
- baisi Bail.
- baist Bail.
- baisti Bail.
- bries Bail.
- bailība Bailes (1).
- nobailes Bailes (parasti nelielas).
- ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
- nostofobija Bailes atgriezties mājās.
- siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
- kleptofobija Bailes būt apzagtam vai apzagt kādu.
- fronemofobija Bailes domāt.
- mageirokofobija Bailes gatavot ēdienu.
- venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību.
- eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus.
- tradekafobija Bailes no 13. datuma.
- koprastazofobija Bailes no aizcietējumiem.
- obezofobija Bailes no aptaukošanās.
- hematofobija Bailes no asinīm.
- apopatofobija Bailes no atejas.
- tahofobija Bailes no ātruma.
- bateofobija Bailes no augstuma.
- heimatofobija Bailes no aukstuma.
- plutofobija Bailes no bagātības.
- tafefobija Bailes no bērēm un ar tām saistītā rituāla.
- apeirofobija Bailes no bezgalīgā.
- apifobija Bailes no bitēm.
- boļšefobija Bailes no boļševikiem.
- onanofobija Bailes no cilvēka psihei un veselībai kaitīgām sekām, ko var radīt onānisms.
- ergofobija Bailes no darba.
- lahanofobija Bailes no dārzeņiem.
- kiberofobija Bailes no datoriem.
- deizidaimonija Bailes no dēmoniem un spokiem; māņticība.
- fengofobija Bailes no dienasgaismas.
- teofobija Bailes no Dieva un Dieva dusmām.
- tokofobija Bailes no dzemdībām.
- zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.).
- eirofobija Bailes no Eiropas.
- stigiofobija Bailes no elles.
- fobofobija Bailes no fobijas.
- gallofobija Bailes no frančiem, naids pret visu francisko.
- bibliofobija Bailes no grāmatām, bibliotēkām.
- ritifobija Bailes no grumbu parādīšanās.
- kherofobija Bailes no izklaidēm.
- kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
- talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem).
- entomofobija Bailes no kukaiņiem.
- sinofobija Bailes no ķīniešiem un Ķīnas kultūras.
- glenofobija Bailes no lelles skatiena.
- farmakofobija Bailes no medikamentu lietošanas.
- hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem).
- nekrofobija Bailes no miroņiem; slimīgas bailes no nāves.
- motofobija Bailes no mītiem un pasakām.
- nāves bailes Bailes no nāves.
- tanatofobija Bailes no nāves.
- pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
- simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
- musofobija Bailes no pelēm.
- aplodoksofobija Bailes no personiskā (sava) viedokļa.
- frigatriskaidekafobija Bailes no piektdienas 13. datumā.
- paraskevidekatriafobija Bailes no piektdienas 13. datumā.
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
- hafefobija Bailes no pieskārieniem.
- agorafobija Bailes no plašas telpas, plašiem laukumiem, viens no psihoneirozes veidiem.
- peladofobija Bailes no plikpaurības.
- seksofobija Bailes no pretējā dzimuma.
- dekstrofobija Bailes no priekšmetiem vai personām, kas atrodas pa labi.
- peirafobija Bailes no publiskas uzstāšanās, eksāmenu kārtošanas.
- antofobija Bailes no puķēm.
- oktofobija Bailes no pūļa.
- aknefobija Bailes no pumpām uz sejas.
- radiofobija Bailes no radiācijas un visa, kas varētu būt ar to saistīts.
- vertigofobija Bailes no reiboņa.
- arahibutirofobija Bailes no riekstu eļļas pielipšanas pie aukslējām.
- sociofobija Bailes no sabiedrības.
- helenologofobija Bailes no sarežģītas terminoloģijas un arī visa grieķiskā.
- dēmonofobija Bailes no sātana, ļauna gara, nešķīsteņiem.
- homilofobija Bailes no satiksmes ar cilvēkiem.
- pjenterafobija Bailes no sievasmātes (vīramātes).
- ginaikofobija Bailes no sievietēm.
- ginofobija Bailes no sievietēm.
- rabdofobija Bailes no soda.
- eizoptrofobija Bailes no spoguļiem; bailes no sava atspulga.
- spektrofobija Bailes no spoguļiem.
- kinofobija Bailes no suņiem.
- rektofobija Bailes no tā, ka varētu nebūt izkārnījumu.
- tehnofobija Bailes no tehnikas, nepatika pret tehniku.
- traumofobija Bailes no traumām.
- peniafobija Bailes no trūkuma.
- skotofobija Bailes no tumsas.
- hidrofobija Bailes no ūdens.
- pirafobija Bailes no uguns, ugunsgrēka.
- verbofobija Bailes no vārdiem.
- ciklofobija Bailes no velosipēdistiem.
- emetofobija Bailes no vemšanas.
- isolofobija bailes no vientulības.
- monofobija Bailes no vientulības.
- neofobija Bailes no visa jaunā.
- gnozifobija Bailes no zināšanām.
- arahnofobija Bailes no zirnekļiem, riebums pret tiem.
- fobiofobija Bailes nobīties.
- eritrofobija Bailes nosarkt nelaikā.
- ereitofobija Bailes nosarkt.
- gravidofobija Bailes palikt stāvoklī.
- toksifobija Bailes saindēties.
- maniofobija Bailes saslimt ar māniju.
- trihopatofobija Bailes saslimt ar matu slimību; pārmērīgas rūpes par matiem.
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- nozofobija Bailes saslimt.
- gravidofobija Bailes satikt grūtnieci.
- heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem.
- gefirofobija Bailes šķērsot tiltu.
- tafefobija Bailes tikt apraktam dzīvam.
- baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
- būgnums Bailes, baisma.
- bailestība Bailes, bijība.
- trusls Bailes, biklums.
- bīle Bailes, izbailes; bīles.
- bīlis Bailes, izbailes; bīles.
- aizbailes Bailes, izbailes.
- bīles Bailes, izbailes.
- nobīle Bailes, izbailes.
- nobīles Bailes, izbailes.
- pabīšanās Bailes, izbailes.
- šausmības Bailes, izbīlis.
- bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
- baimes Bailes, nobailes, izbīšanās; šausmu sajūta.
- druvas Bailes, raizes, šausmas.
- baisma bailes, šausmas
- biedi Bailes, šausmas.
- nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem).
- spregas Bailes; bezizejas situācija.
- anxiety Bailes.
- baiga Bailes.
- baigas Bailes.
- bailas Bailes.
- baile Bailes.
- bailības Bailes.
- bailums Bailes.
- baiļums Bailes.
- bijība Bailes.
- bīte Bailes.
- drebulis Bailes.
- izbīles Bailes.
- mandrāža Bailes.
- pārbīles Bailes.
- zāpugs Bailes.
- diegs Bailīga vai nemākulīga persona.
- baiganis Bailīgais.
- šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
- timorosamente Bailīgi, atturīgi.
- timidamente Bailīgi, bikli.
- timoroso Bailīgi, bikli.
- pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
- bailīgai Bailīgi, nedroši.
- baiļi Bailīgi.
- paventoso Bailīgi.
- trūcelīgs Bailīgs (par zirgu).
- mēgls Bailīgs bērns.
- drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
- očkomjot Bailīgs cilvēks.
- tireklis Bailīgs cilvēks.
- špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks.
- tramdis Bailīgs zirgs.
- tramiķis Bailīgs zirgs.
- baiļš Bailīgs, bikls nedrošs.
- dairīgs Bailīgs, bikls, izvairīgs.
- bails Bailīgs, bikls, nedrošs.
- bigls Bailīgs, bikls, tramīgs.
- baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- baigans Bailīgs, bikls.
- bītīgs Bailīgs, bikls.
- drūvīgs Bailīgs, bikls.
- raustīgs Bailīgs, drebošs.
- memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala.
- diega dvēsele bailīgs, gļēvs cilvēks.
- jēradvēsele Bailīgs, gļēvs cilvēks.
- zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķapastalīgs.
- zaķapastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķpastalīgs.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
- boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
- bogls Bailīgs, nedrošs; tramīgs.
- bailulis Bailīgs, nedrošs.
- pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
- izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs.
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
- dolburīgs Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
- dolburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
- dulburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
- stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
- būgns Bailīgs; kautrīgs.
- bzdelovatijs Bailīgs.
- drievīgs Bailīgs.
- tracīgs Bailīgs.
- tramjš Bailīgs.
- bailība Bailīgums.
- bailprātītis Bailulis (zaķa epitets); baltais zaķis.
- špuka Bailulis.
- baīda Baiļu sajūta; bažas, bailes.
- hipofobija Baiļu trūkums apstākļos, kas normāli iedveš bailes.
- bādrai Baismīgi, baigi; bailīgi, nedroši.
- baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
- Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā.
- Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā.
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos.
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
- urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu).
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
- leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- campylobacter Baktēriju dzimtas "Spirillaceae" ģints.
- bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
- asterokoki Baktēriju ģints, kuras iet cauri baktēriju filtriem.
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
- scotobacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder spirillas.
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
- neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs.
- variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
- kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- balladeska Balādes viela un stils, traģiski varoniska vai panteistiski mistiska izjūta.
- corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā.
- Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē.
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
- TPI Bālās treponēmas imobilizācija (angļu "Treponema pallidum immobilization").
- balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- Balja Bridžina Balbrigana, pilsēta Īrijā ("Baile Brigin"), tās nosaukums īru valodā.
- Baldači Baldaču ezers - Boldaču ezers Pildas pagastā.
- vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
- baldonieši Baldones pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāji.
- valerjaņi Baldriāna tinktūra, izvilkums u. tml.
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- picikato Baletā - variācija, ko dejotāji izpilda asā, smalkā ritmā.
- žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
- bālraibs Bāli raibs; ar nespilgtiem raibumiem.
- zilsalns Bāli zilganpelēks.
- Ribačje Balički, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- talināt Balināt, tilināt.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- sabalināt balinot panākt ļoti spilgtu baltumu.
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā.
- Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā.
- afterītis ballīte, kas tiek rīkota pēc galvenā pasākuma, koncerta vai filmas pirmizrādes.
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas.
- balodains Baložkrāsas, zilgans.
- Frailea columbiana baložu fraileja.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns).
- bālēne Bāls cilvēks.
- bālēns Bāls cilvēks.
- bālotne Bāls cilvēks.
- bālotnīte Bāls cilvēks.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks.
- ģiebs Bāls, vārgs cilvēks.
- vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs.
- laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme.
- silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe.
- ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
- duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
- ievēlēt balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
- izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu); ievēlēt.
- poll Balsošana kapitālsabiedrības pilnsapulcē pēc tajā reprezentēto akciju vai paju skaita un vērtības.
- koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
- kontrapunkts balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās (kontrapunktējošās) skaņās.
- Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
- vagas cielava baltā cielava ("Motacilla alba").
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
- skrimeļi baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
- krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
- Lactarius bertillonii baltā krimilde.
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- Lilium candidum baltā lilija.
- Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
- pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu.
- romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
- Agrostis gigantea baltā smilga.
- atvārsne Balta strēmele zilās debesīs.
- tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- tiešā drukāšana balta vai krāsota tekstilizstrādājuma apdrukāšana.
- baltdrāna Balta villaine.
- baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu.
- spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
- liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks.
- spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls.
- Lactarius vellereus baltās krimildes "Lactarius bertillonii" nosaukuma sinonīms.
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
- Agrostis alba baltās smilgas "Agrostis gigantea" nosaukuma sinonīms.
- sērene baltās smiltis.
- čārpa Baltās smilts augsne.
- baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu.
- purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm.
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
- Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. "Pohjanlahti", zviedru val. "Bottniska viken"), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m.
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
- vesi Baltijas somu ciltis, kas dzīvoja Pielādogas zemēs līdz \~15. gs.
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam.
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus").
- sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus").
- milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus").
- trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus").
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
- meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā.
- ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu tautība.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
- vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
- baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem.
- Centaurea cyanus forma albus baltziedaina zilā rudzupuķe.
- Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
- Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
- silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji.
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
- Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
- augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji.
- Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants.
- beļauskieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Beļauski" iedzīvotāji.
- Bierzīši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" nosaukuma variants.
- bērzpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" iedzīvotāji.
- Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
- Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants.
- domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji.
- gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji.
- Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants.
- galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji.
- golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji.
- Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants.
- Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants.
- javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji.
- Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants.
- Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants.
- Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants.
- Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
- Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants.
- Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
- Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants.
- līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants.
- Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants.
- pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
- pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
- Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants.
- Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
- Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants.
- saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji.
- silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji.
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
- solieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji.
- Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants.
- Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
- vecpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji.
- Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants.
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
- zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji.
- zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji.
- Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants.
- Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji.
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
- Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants.
- Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
- Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
- Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
- Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
- Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
- baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
- bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
- pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
- Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- Akmeņrūči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
- akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
- akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji.
- Akmeņriuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukma variants.
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
- Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji.
- Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants.
- Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants.
- eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji.
- Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants.
- Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
- Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
- kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji.
- kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji.
- Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants.
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
- Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants.
- kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji.
- Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji.
- krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji.
- Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
- Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
- Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants.
- rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
- Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants.
- petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
- petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
- Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants.
- Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants.
- Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
- sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji.
- silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
- Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants.
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
- Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
- Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
- spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji.
- Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants.
- sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji.
- Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums.
- tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
- tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
- Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants.
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji.
- Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants.
- zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji.
- Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
- Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants.
- Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
- Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums.
- Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants.
- Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
- Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
- balvenieši Balvu pilsētas iedzīvotāji.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
- Fritillaria pallidiflora bālziedu fritilārija.
- Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- baļķa apapaļošana baļķa apstrāde, izveidojot tam cilindrisku formu.
- grodskoki Baļķi uz kuriem balstās tilta grīda.
- grodi Baļķi, uz kuriem balstās tilta grīda.
- ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- Pemba bambaru tautas mitoloģijā - demiurgs, kas radīja augus un dzīvniekus, kā arī cilvēkus.
- bulvāra literatūra banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
- pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
- Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos.
- Benderšahpūra Bandare – pilsēta Irānā.
- Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
- Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung").
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm.
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- Bandovrona Bandorana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- gāza Bangas, uzplūdu vilnis.
- bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- Daka Bangladešas galvaspilsēta (bengāļu val. "Dhaka"), 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- ārzonas banka banka vai bankas filiāle, kas reģistrēta un/vai atrodas ārzonā, kuras likumi, kā arī banku uzraudzības un nodokļu sistēma ir salīdzinoši liberālāka par vietējo.
- korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu.
- bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus.
- Bankranaha Bankrana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus.
- hemospāzija Banku uzlikšana, lai atvilktu ādā asinis.
- bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā.
- dāmara Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
- herero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
- ovaherero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
- duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
- mašukulumbve Bantu nēģeru cilts Zambezi augštecē ap 1000 m augstā savannas līdzenumā.
- manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
- Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
- Bangena Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- Bangeva Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- Raņgava Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- Barota Baraolta - pilsēta Rumānijā.
- Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.).
- bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
- federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā.
- vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- Vilsona bārbele bārbeļu suga ("Berberis wilsonae").
- tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli.
- akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus").
- kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus").
- bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
- bārzdainis Bārdains cilvēks.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā.
- parastā bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia barbata").
- Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama.
- sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama.
- tyučs bargs cilvēks.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
- piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
- papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- ēdināšanas pilnvērtīgums barības devu atbilstība ēdināšanas normu prasībām.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
- Plodia interpunctella barības līdzekļu svilnis.
- ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma.
- dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
- šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
- Borisova Barisava - pilsēta Baltkrievijā.
- piekaras Bārkstis, izrotājumi gar lakatu un villaiņu malām.
- puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu.
- Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- papildbarošana Barošana ar papildbarību.
- dabarāt Barot (dzīvnieku) papildus.
- ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
- barotans Barots; tikt barotam, ilgstoši barojams.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- videobārs bārs, kura apmeklētājiem tik demonstrātas videofilmas.
- striptīzbārs Bārs, kurā notiek striptīza demonstrējumi, kaildejas; striptīza bārs.
- kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
- smiltot bārstīt smiltis, piepēdot ar smiltīm.
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
- driskoties Bārties, ķildoties.
- strīdēt Bārties, ķildoties.
- rēgāties bārties, pārmest, ķildoties.
- likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms.
- Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
- laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
- Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos.
- Bastija Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā.
- Bastja Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā.
- Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- Rūrānu batarejas kalns Batarejas kalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā.
- Batambanga Batdambana - pilsēta Kambodžā.
- Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
- Betersta Batērsta, pilsēta Austrālijā, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
- hidronauts Batiskafa pilots; pētnieks, kas veic pētījumus batiskafā jūras dzīlēs.
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
- Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā.
- Budišina Baucene - pilsētas nosaukums no sorbu valodas ("Budyšin").
- sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts.
- kārumnieks Baudkārs cilvēks.
- Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
- ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji.
- brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji.
- dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji.
- gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
- krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji.
- mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
- mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
- pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji.
- pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji.
- pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
- uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji.
- Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
- virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
- viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
- pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
- pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
- Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji.
- baušķenieki Bauskas pilsētas iedzīvotāji.
- Bauteles ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
- Bauteļu ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
- Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
- Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.).
- Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.).
- profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla.
- dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta.
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
- aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints.
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- klimakodona Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon").
- kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum").
- adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas.
- Saponaria ocymoides bazilika ziepjusakne.
- ocimum Baziliki.
- bazilikums Baziliks - panātru dzimtas garšaugs.
- dārza baziliks baziliku suga ("Ocimum basilicum").
- auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
- pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
- joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
- neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju.
- pillbaznīca Baznīca ar pilnu draudzes locekļu skaitu.
- simonija Baznīcas amatu un privilēģiju pārdošana un pirkšana.
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku.
- bazocitopēnija Bazofilo leikocītu iztrūkums asinīs.
- bazofilija Bazofilo leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošas asinīs (normāli 0,5%).
- bazocitoze Bazofilo leikocītu skaita pārmērs asinīs.
- dabāzt Bāzt (ko) papildus.
- štapēt Bāzt (kur) iekšā; pildīt, piebāzt (ko).
- stuķēt Bāzt, piebāzt, piepildīt.
- stukāt Bāzt; blīvi pildīt.
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
- aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt.
- piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
- piebāzīt Bāžot aizpildīt.
- Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā.
- Babrova Bebrupe Krustpils novadā.
- Obeče Bečeja, pilsēta Serbijā.
- bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi.
- bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati.
- barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi.
- bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku.
- bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks.
- doglioso Bēdīgs; bēdu pilns.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis.
- bēdpills Bēdu pilns.
- anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos.
- hilāli Beduīnu cilts no ziemeļu arābu mudaru grupas, ap 9.-10. gs.
- bažulis Bēdulis; pilns raižu.
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
- kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida").
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- vakara (arī rieta) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
- rieta (arī vakara) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
- Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā.
- Echinocererus reichenbachii var. baileyi Beilija ehinocerejs.
- Bejsitija Beisitija - pilsēta ASV.
- Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
- Ždanovska Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā.
- Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
- Bekabada Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā.
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
- raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
- priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī.
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
- beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu.
- Para Beleima - pilsēta Brazīlijā.
- Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- Balakfēika Belibofi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
- Bēlahašaniga Belišenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
- Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas (Krievijā, Amūras apgabalā) nosaukums 1926.-1935. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums līdz 1935. g.
- Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā.
- Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā.
- bisi Bembu tautas cilts Zambijā; avisi.
- uši Bembu tautas cilts Zambijā; bauši.
- lali Bembu tautas cilts Zambijā; bukandi.
- ambo Bembu tautas cilts Zambijā.
- kaondi Bembu tautas cilts Zambijā.
- sengo Bembu tautas cilts Zambijā.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- kārējs Bende, kas izpilda nāvessodu pakarot.
- Benderi Bendera – pilsēta Moldovā.
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
- Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
- Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā.
- Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā.
- Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā.
- Benisveifa Benī Suveifa – pilsēta Ēģiptē.
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bjantrī Bentri - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- cinameīns Benzila cinamāts, eļļains šķidrums, perubalzama un tolubalzama sastāvdaļa.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
- kolonka Benzīna tvertne (degvielas uzpildes stacijā).
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
- staķiks benzīntanks _Statoil_.
- hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
- barels beramu vai šķidru vielu ārpussistēmas tilpuma mērvienība, saīsinājums bbl; atšķirīgs dažādās zemēs.
- kvarters Beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā (291 l).
- Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums.
- Berezovka Berezivka – pilsēta Ukrainā.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- Be Berilijs (ķīm. elements).
- berillijs Berilijs.
- bērills Berils.
- bērenieks Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs.
- Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa.
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.).
- impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību.
- emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks.
- danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
- atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē.
- balodis Bērns; mīļš cilvēks.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
- bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt.
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
- sabērt Berot piepildīt; piebērt.
- damest Berot, metot pievienot (ko) papildus.
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
- kulinēt Bērt miltus putrā un maisīt.
- matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam).
- silloki Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos; fesaki.
- agari Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- daši Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- šogali Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
- Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Scaphisoma boleti bērzapiepju smailvabole.
- Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
- Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
- izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma.
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu.
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos.
- sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs.
- smalkā bērzlape bērzlapju suga ("Russula gracillima").
- salieši Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji.
- Vacpiļs Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukuma variants.
- Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Domopoles pagasts Bērzpils pagasta nosaukums līdz 1925. g.
- Lielā Peisa purvs Bērzpils purvs Balvu novadā.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām.
- zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis").
- Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos.
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- attrīt Beržot sasildīt.
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- nerolīns Beta-naftola metīlētera un etilētera kopējs nosaukums.
- etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā).
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
- šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
- anoftalms Bez acīm piedzimis cilvēks.
- bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām); neapauts, kails.
- drosai Bez bailēm.
- patapīgi Bez iebildumiem, bez saviem uzskatiem.
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- (pliks) kā blinis bez ietērpa, apsega; kails.
- nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās; tūlīt.
- alemmalis Bez neirilemmas (nervu šķiedra).
- žurnēties Bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst.
- tādai Bez papildu piepūles; tikai tāpat.
- varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
- nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
- nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
- bez elpas bez spēka, pilnīgi satriekts.
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
- pimpināt Bez vainas ilgstoši raudināt.
- žulnīties Bez vajadzības ilgi mazgāties.
- zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- bezviltus Bez viltus.
- smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- bugastis Bezastis (gailis).
- bezatbildīgums Bezatbildība.
- vōvuļot bezatbildīgi runāt (ko izdomā, to runā).
- mest vējā Bezatbildīgi runāt, solīt.
- pārjāties Bezatbildīgi šķērsot (ko).
- bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi.
- bezbailīgums Bezbailība.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- griezt zobus (arī krūtis) pretī bezbailīgi, droši pretoties.
- nebīlis Bezbailīgs cilvēks.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- nebēdnieks Bezbailīgs, varonīgs.
- nebailīgs Bezbailīgs.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
- bezbilžu Bezbilžu grāmata - grāmata, kurā nav attēlu.
- offroad Bezceļa (piemēram, bezceļa automobilis).
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu).
- ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku.
- bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
- strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija).
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- bezdrēbes Bezdrēbju, tāds, kas nav pārvilkts ar audumu.
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- aditi Bezgalība; arī matērija (indiešu filozofijā).
- potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu.
- mūžīgi mūžam bezgalīgi ilgā laikposmā.
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
- saules mūžs bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs.
- infāms Bezgodīgs, kauna pilns.
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
- ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis").
- arkveida riepa bezkameru riepa ar arkveida profilu un lieliem protektora izciļņiem; profila augstuma attiecība pret platumu ir 0,4–0,5.
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
- protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē.
- leikourobilīns Bezkrāsains bilirubīna sairšanas produkts.
- mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis.
- urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola.
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
- tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu.
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
- beznegatīva Beznegatīva filma - filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru.
- Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
- Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m.
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
- Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
- beznotekūdenstilpe Beznoteces ūdenstilpe.
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m.
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
- Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m.
- Sarikamišas ezers beznoteksāļezers Turkmenistānā un Uzbekistānā platība — 2850 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 40 m.
- Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes.
- tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
- lidrobots Bezpilota lidaparāts, drons.
- drons Bezpilota lidaparāts, lidrobots.
- spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu.
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- drabulis Bezrakstura cilvēks.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
- komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos.
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- pajūgu transports bezsliežu transporta veids, kur par vilcēju izmanto iejūga dzīvniekus (zirgus, vēršus); svarīgākais sauszemes transporta veids pirms dzelzceļa rašanās 19. gs. 1. p.
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- ļurga Bezspēcīgs cilvēks.
- čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks.
- nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
- saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku).
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- iloti beztiesiski cilvēki.
- WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol").
- apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks.
- tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- Columella edentula bezzobainais cilindrgliemezis.
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
- Bilaja Bhilāī - pilsēta Indijā.
- Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze").
- Izmaēls Bībelē - Ābrama un Hāgaras dēls, izmaēliešu ciltstēvs.
- Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
- leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
- Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
- azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
- Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa.
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
- Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
- Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
- Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^.
- Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs.
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
- Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
- starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav.
- papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu.
- pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam.
- jaunieguvums Bibliotēkas, muzeja u. tml. fonda jauns papildinājums.
- bip-bops Bībops - džeza mūzikas stils.
- bops Bībops - džeza mūzikas stils.
- Bobrka Bibrka - pilsēta Ukrainā.
- sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
- valcēt Bīdelēt (par miltiem).
- pitļavōt bīdelēt miltus.
- bezdelēti milti bīdelēti milti.
- bīdelis Bīdeļmilti.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka.
- Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums.
- Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā.
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars.
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem.
- študzene Bieza miltu putra.
- ukse Bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens.
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- pontags Biezai mērcei līdzīgs ēdiens no bīdeļmiltiem un olām.
- burkas Biezas brilles.
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
- burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
- baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks.
- drapāns Biezi saģērbies cilvēks.
- ģuģine Biezi saģērbies cilvēks.
- sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
- bakāties Biezi, silti ģērbties.
- guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis.
- Clitocybe clavipes biezkāta piltuvene.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gaiļi Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu; nelieli biezpiena kunkuļi (sūkalās).
- sulīngailīši Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu.
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
- klecene Biezputra no miežu, rudzu, ziemas kviešu miltiem.
- grons Biezs dēlis tilta grīdā.
- grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
- čortakaza Biezs kokvilnas audums.
- kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
- cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats.
- pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
- voilaks Biezs, blīvs, velts vilnas audums.
- perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
- bitumētā papīra pamatne biezs, nelīmēts papīrs no makulatūras ar normētu petrolejas un ksilola uzsūkšanos.
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- cīlāt Bieži cilāt.
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
- hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
- pildināt Bieži piepildīt.
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
- izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus.
- turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals.
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
- Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Bihova Bihava - pilsēta Baltkrievijā.
- Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā.
- bīls Bijība; bailes.
- bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes.
- Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā.
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale.
- Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
- Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
- Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
- maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
- Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
- Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta.
- Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils.
- Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
- Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
- Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
- Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- bīkls Bikls, bailīgs (parasti par zirgu).
- stabulenes Bikses ar šauriem stilbiem.
- bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas.
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
- Mahonia bealii Bila mahonija.
- bilabiāls Bilabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas.
- Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta Ukrainā.
- atklātās rezerves bilancā uzrādītās rezerves - likumā noteiktās rezerves.
- bilancējums Bilancē ievietotais postenis.
- aktīvējums Bilancē ievietots aktīvs postenis.
- likvīdie līdzekļi bilances aktīva vērtību daļa (ieskaitot vērtspapīrus), kuru iespējams pārdot.
- bilancēšana Bilances sastādīšana.
- progresējošā hroniskā oftalmoplēģija bilaterāla acs muskuļu paralīze motorisko nervu šūnu deģenerācijas dēļ (iespējams, pārmantota).
- parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni.
- bilbergia Bilbergijas.
- greznā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia decora").
- nokarenā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia nutans").
- Vinda bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia x windii").
- apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras).
- piedāvāt roku (arī roku un sirdi) bildināt.
- piedāvāt roku un sirdi bildināt.
- salūgt Bildināt.
- svatāt Bildināt.
- svātot Bildināt.
- zedināt Bildināt.
- Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Puškina Bilesuvara, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1991. g.
- bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā.
- Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
- Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
- Belicka Bilicke – pilsēta Ukrainā.
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
- koproporfirīns Bilirubīna produkts zarnās.
- bilirubinēmija Bilirubīns asinīs.
- bilirubinūrija Bilirubīns urīnā mehāniskās dzeltenās kaites gadījumos.
- kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
- duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
- karambols Biljarda spēlē - sitiens ar savu bumbu pa vairākām citām bumbām.
- karambols Biljarda spēle ar 3 bumbām.
- karambolīna Biljarda spēle ar 5 bumbām.
- karambolīne Biljarda spēle ar 5 bumbām.
- piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
- marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus.
- šašs Biljarda spēles veids ar 15 bumbām.
- biļats Biljards.
- Belogorska Bilohirska - pilsēta Krimā.
- Karasuvbazara Bilohirskas pilsētas Krimā nosaukums līdz 1944. g.
- Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta Ukrainā.
- Belozerska Bilozerske – pilsēta Ukrainā.
- bills Bils.
- Vilku ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Vilkumuižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Viļķes ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Viļķenes ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Vilku muižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Vilkmuižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bildēt Bilst, teikt, sacīt.
- Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs.
- bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- argentotipija Bilžu izgatavošanas veids, fotogrāfiskā ceļā.
- Bizerta Binzarta - pilsēta Tunisijā.
- Bindina Biņdiņa - pilsēta Vjetnamā.
- ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
- biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai.
- kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml.
- gimnospora Bioloģijā kaila spora vai dīglis.
- hidrobioloģija bioloģijas nozare, kurā pēta bioloģiskās norises ūdenstilpēs.
- antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm.
- gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
- dzīvošana Bioloģiska eksistence (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī augiem, to daļām).
- simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
- kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
- mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
- dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā.
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- aerofiltrs Bioloģisks filtrs notekūdeņu attīrīšanai to aerācijas laikā.
- goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos.
- biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika.
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
- homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
- bāze Bipolārā tranzistora vidējais slānis un atbilstošais izvads.
- be-pop Bīpops - džeza mūzikas stils un izpildījuma maniere.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- birkava Birkavs - sens svara mērs, kas atbilda 10 pudiem jeb gandrīz 164 kg.
- Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
- Makons Birmiešu (Mjanma) mitoloģijā - milzis, kas uz saviem pleciem tur pasauli.
- Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras.
- atrakstīšanās birokrātisks darba stils.
- Bjora Birra - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi.
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- birteniski Birteniski pilns - pārpilns.
- smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji.
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā).
- efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas).
- kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem.
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- avisi Bisi - bembu tautas cilts.
- vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna.
- zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci.
- parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā.
- lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- lapseņu pūznis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
- Pišpeka Biškeka, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām.
- drava biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
- mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu.
- Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā.
- inkubācija biškopībā bišu peru turēšana termostatā jaunu viena vecuma bišu iegūšanai, ilgst 16–24 dienas.
- cirmenis bišu pirmsimaginālā attīstības stadija – no kāpuru izšķilšanās no olām līdz kāpura iekūņošanās stadijai.
- kumpe Bišu strops mežā, lai ievilinātu bites.
- pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts.
- bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
- apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā.
- Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums.
- Beitene Bitomas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- mākslīgais asfalts bitumenu maisījums ar pildvielām.
- Sv. Damaskas Jānis bizantiešu baznīcas darbinieks (ap 675.-749. g.), filozofs un dzejnieks, viens no Baznīcas tēviem.
- novelles Bizantijas ķeizara Justīniāna likumi un pavēles: "Corpus juris civilis" trešā daļa.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- dimi Bizantijas pilsētu kvartālu, no 4. gs. beigām arī politisko partiju apzīmējums.
- biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
- Belostoka Bjalistoka – pilsēta Polijā.
- Berezina Bjerazino – pilsēta Baltkrievijā.
- Bjukenena Bjūkenana - pilsēta Libērijā.
- Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums.
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs.
- ložņu blaktene blakteņu suga ("Ononis repens") atrastas Rīgā un Ventspilī nezāļainās vietās, ceļmalās (herbārijā pēdējais vākums 1922. g.).
- kulišu cirsmu piesliešanās veids blakus cirsmai atstāj necirstu joslu 2—3 cirsmu platumā un to nocērt >10 g. ilgā laikā pēc pirmās cirsmas nociršanas.
- blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties.
- gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks.
- Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- blanco Blanko - ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
- Blantaira-Limbe Blantaira - pilsēta Malāvijā.
- drauzains Blaugznu pilns.
- agalmatolīts Blāvi zaļas krāsas minerāls, pirofilīta kriptokristālisks paveids.
- sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
- niķis Blēdība, viltība.
- vikers Blēdība, viltība.
- snapūzis blēdīgs cilvēks.
- blēgs Blēdīgs, viltīgs, izmanīgs, neuzticams.
- krāpulīgs Blēdīgs, viltīgs.
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
- meņķins Blēdis, viltnieks.
- miņķins Blēdis, viltnieks.
- šelmis Blēdis, viltnieks.
- bletilla Bletilas.
- svītrainā bletila bletilu suga ("Bletilla striata").
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
- dujīt Blietējot piepildīt (ar mālu).
- Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
- Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- kutils Blīva kokvilnas drāna.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
- telija Blīva, spilvenveidīga teleitosporu kopa.
- geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla).
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- iedrīvēt Blīvējot aizpildīt.
- pakāt Blīvējot pildīt.
- pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt.
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
- piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties.
- piestūķēties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.).
- piestūkāt Blīvi piebāzt, piepildīt; piestūķēt.
- pietuncīt Blīvi piebāzt, piepildīt.
- piepakāt Blīvi piepildīt (ar ko); piebāzt.
- nopakulot Blīvi piepildīt ar pakulām (spraugu).
- piebakāt Blīvi piepildīt; piedrīvēt.
- pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
- pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
- diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
- tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
- nankins Blīvs, izturīgs, parasti dzeltens kokvilnas audums.
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
- tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums.
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
- biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
- kretons Blīvs, stingrs kokvilnas (kaņepāju un linu) audums (mēbeļu apvilkšanai, drapēšanai).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā.
- vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai.
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- silagailieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji.
- Sylagaili Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus.
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- blūzmens Blūza izpildītājs; blūzmenis.
- blūzmenis Blūzmens - blūza izpildītājs.
- izkantēt Bļitkojot izvilkt uz ledus.
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens; šīs bļodas saturs.
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha.
- sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara.
- bobofingi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- bobogi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- bobovuli Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- Bobodjulasa Bobodjulaso - pilsēta Burkinfaso.
- Bobriņeca Bobrineca - pilsēta Ukrainā.
- Bobrovicja Bobrovica - pilsēta Ukrainā.
- Bodaiba Bodaibo - pilsēta Krievijā.
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
- Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m.
- Bognorrīdžisa Bognorīdžisa - pilsēta Anglijas dienvidos.
- Beitenzorga Bogora - pilsēta Indonēzijā.
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
- Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta Ukrainā.
- Boguslava Bohuslava - pilsēta Ukrainā.
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
- boilija Boila - speciāli sagatavota zivju ēsmas lodīte.
- Moništirnabūla Boila, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Boisisitija Boise - pilsēta ASV.
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
- Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers.
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
- Mandevilla boliviensis Bolīvijas mandevila.
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
- bonpo Bon cilvēki - bon mācības sekotāji.
- bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds.
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Boržomi Bordžomi - pilsēta Gruzijā.
- Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Baraukas pilskalns Borovkas pilskalns.
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- fitopaleontoloģija Botānikas nozare, kas pētī izmirušo augu fosilās atliekas; tas pats, kas paleobotānika.
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
- Bomonta Boumonta - pilsēta ASV.
- Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- izplanckāt Bradājot pa sili, izmeklēt (ko) - par cūku.
- atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties.
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes.
- reljefais punktraksts Braila raksts.
- caurums brāķis; nepilnības.
- bračs Brālis (uzrunājot tuvu cilvēku).
- Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.).
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms.
- brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums.
- vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji.
- brašulis Brašs cilvēks.
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
- Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi.
- pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu.
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu.
- kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam.
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- rullēt Braukt (parasti ar automobili).
- smaiļot Braukt ar smailīti (2).
- pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
- samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā.
- Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil").
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
- Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Brēhūlana Breja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_).
- atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
- kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks.
- Brēmenes federālā zeme Brēmenes Hanzas brīvpilsēta.
- bremzes klucis bremzes mehānisma detaļa ar frikcijas uzliku uz cilindriskas virsmas.
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām.
- divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem.
- vienkontūras bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir tikai viena ar visiem bremžu mehānismiem savienota kontūra.
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu.
- elektriskās bremzes bremžu sistēma, kurā izmanto elektriskajā enerģijā pārvērstu vilciena uzkrāto kinētisko enerģiju.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
- dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa.
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
- Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km.
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera.
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
- nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
- Frankenšteins briesmīgs cilvēks.
- Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
- formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs.
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem).
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
- vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem.
- aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- Peucedanum cervaria briežu rūgtdille.
- britns Brikns un bailīgs.
- brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums.
- brilē Brilē pudiņš - deserta ēdiens no olām, krējuma un cukura, glazēts ar brūninātu cukuru.
- brjuļiki Briljanti.
- parangons Briljants, dārgakmens, pērle bez defektiem.
- zeļonka Briljantzaļā spirta šķīdums.
- hameleonbrilles Brilles ar gaismjutīgām lēcām.
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
- lornete brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
- lorņons Brilles stikls vienai acij (monoklis).
- actenes Brilles, acenes (gāzmaskai, skafandram u. tml.).
- degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs.
- pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
- okleri brilles.
- acaines Brilles.
- acenes Brilles.
- ači Brilles.
- ačkas Brilles.
- binokļi Brilles.
- brille Brilles.
- lūrenes Brilles.
- očkas Brilles.
- okulāri Brilles.
- okuleri Brilles.
- sķokla Brilles.
- ačikiriks Briļļainais, tāds, kas nēsā brilles.
- brīnumīgs Brīnišķīgs, pilns brīnumu.
- velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis").
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
- atbristies Brist ilgi, līdz apnikumam.
- britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē.
- BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais.
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
- kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā).
- gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
- Garadiņš Brīveru pilskalns Šķeltovas pagastā.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
- telpiskais gobelēns brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
- neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai).
- atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā).
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos.
- Brivlagaijarda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā.
- Brivlegaijārda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā.
- Briva Brivlegaijarda - pilsēta Francijā.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- komīcijas Brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs; komīciji.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
- brīvcilvēks Brīvs cilvēks (pretēji vergam).
- privatier Brīvs cilvēks, cilvēks bez nodarbošanās, rantjē.
- brīvinieks Brīvs cilvēks; vaļinieks; brīvzemnieks.
- vaļinieks Brīvs cilvēks.
- maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un Ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām.
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem).
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- brocenieki Brocēnu novada Brocēnu pilsētas iedzīvotāji.
- Bradaižu ezers Brodaižas ezers Pildas pagastā.
- brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm.
- aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos.
- bilbergija Bromēliju dzimtas ģints ("Billbergia").
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
- bronhotetānija Bronhu muskuļapvalku ilgstoši toniski krampji.
- bronhogrāfija Bronhu rentgenoloģiska izmeklēšana, iepildot tajos kontrastvielu.
- bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes.
- mīnojiskā reliģija bronzas laikmeta civilizācijas reliģija.
- Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles.
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- brucelīns Brucellu kultūras filtrāts, ko lieto brucelozes diagnostikā.
- brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas.
- bruders Brūderis - ierīce izšķīlušos cāļu sildīšanai.
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- Platysteira castanea brūnā kailace.
- grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos.
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
- Cicindela hybrida brūnā smilšvabole.
- Serica brunnea brūnā smiltājvabole.
- erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
- šaurlapu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis verticillata").
- kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās.
- diktiotes Brūnaļģu nodalījuma rinda, aug siltās jūrās; Havaju salās audzē pārtikai.
- Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms.
- brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
- Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta (malajiešu val. "Bandar Seri Begawan"), atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana.
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- cavaliere Bruņinieks (dižciltīgo tituls).
- kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais.
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
- komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis, ko vadīja komturs.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- ceļu karaspēks bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus.
- remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā).
- komplektēšana Bruņoto spēku papildināšana.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
- dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris").
- Laccifer lacca bruņutu suga, kuras ādas dziedzeri izdala gumilaku.
- bruņu vilciens bruņuvilciens.
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
- Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka.
- Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka.
- Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km.
- sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bū Džeidūra Bū Džeidūra - pilsēta Rietumsahārā, 36800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Gautama Budas ģimenes vārds; leģenda Budu attēlo kā cildenu princi, kurš dzimis karaliskā ģimenē.
- budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm.
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem.
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
- kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes.
- Šākjamuni budisma mitiloģijā - pēdējais zemes buda, kas sludināja dharmu, uz kuras pamata izveidojās budisma ticības mācība.
- Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas.
- Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs.
- pradžnja Budisma mitoloģijā - budu, bodhisatvu u. c. mitoloģisku personāžu sievišķā atbilsme.
- tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem.
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
- buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi.
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem.
- Garuda budisma mitoloģijā - milzīgi putni, mūžīgie nāgu ienaidnieki, kuru spārnu vēzieni izsauc vētru.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
- Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā.
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
- bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā.
- Prikumska Budjonovska, pilēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1935. g. un 1957.-1973. g.
- Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas.
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires").
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lanusa Buenosairesas pilsētas rajons Argentīnā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību.
- bougainvillea Bugenvilejas.
- gludā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea glabra").
- Peru bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea peruviana").
- izcilā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea spectabilis").
- Buhara Buhāra - pilsēta Uzbekistānā.
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda.
- Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- buks Buka audekls - kokvilnas audums.
- Bukas dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils novadā.
- Lejasjaunzemju dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils pagastā.
- Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums.
- bakskins Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
- bukskins Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
- bukskiņš Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
- Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha.
- konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
- disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess).
- Mammillaria boolii Būla mamilārija.
- bulbofillum Bulbofilas.
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
- jaundzimušo pemfigs buloza piodermija, kuras ierosinātāji ir stafilokoki.
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
- Krasnogvardeiska Bulunghura, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora.
- Hermodactylus tuberosus bumbuļu hermodaktils.
- bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
- palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi.
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
- pie vēja burāšanas paņēmiens, kas ļauj iet (ar cieši ievilktām burām) vējam gandrīz pretī.
- pļikstēt Burbuļot, pliukšķēt lietus pilieniem krītot peļķē.
- Physa fontinalis burbuļu kailgliemezis.
- Eryngium bourgattii Burga zilpodze.
- Vagadugu Burkinafaso galvaspilsēta (fr. val. "Ouagadougou"), 1,15 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Brusa Bursa - pilsēta Turcijas ziemeļrietumos.
- Portsaīda Būrsaīda, pilsēta Ēģiptes ziemeļaustrumos.
- Portsudāna Būrsūdāna, pilsēta Sudānā.
- fototeksts Burti un teksts, kas tiek veidoti strādājot ar datoru un gaismjutīgu filmu.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- atliknis Burtliča salikuma novilkumi rindu skaita kontrolēšanai.
- uzrāds Burtliča salikuma novilkumi, rindu skaita kontrolēšanai.
- bokšķerēšana Burtošana; lasīšana pa zilbēm.
- boksterēšana Burtošana; lasīšana pa zilbēm.
- treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai.
- treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi.
- treknraksts Burtstils, kurā rakstzīmes veidotas tumšākas, izmantojot biezinātus elementus.
- normālaugstums Burtu augstums, kas atbilst 62 un 2/3 punktiem.
- oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai.
- litotipija Burtu salikuma novilkuma pārvedums uz litografējamā akmens.
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
- bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
- buru piesišana apaļkokiem buru ievilkšana gropēs un to stūru nosiešana.
- pilnkuģis Buru kuģis ar trim vai vairākiem mastiem, uz kur visos ir rājburas; pilntakelāžas burinieks.
- buru apkalpošana buru uzvilkšana (pacelšana) un nolaišana, ievilkšana (pievilkšana) un izlaišana (palaišana).
- Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.).
- maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku.
- burvisks Burvīgs, pievilcīgs.
- fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem.
- saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
- Buskozdroja Busko Zdroja – pilsēta Polijā.
- Bustoarsīcija Busto Arsīcio – pilsēta Itālijā.
- bušils Bušelis – tilpuma mērvienība.
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
- turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
- piederēties Būt (kā) sastāvdaļai; būt atbilstošam (kam).
- pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
- pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
- segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
- izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
- nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
- piekļauties Būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai).
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- klāties Būt atbilstošam kādām normām, prasībām.
- pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
- laiku Būt atbilstošam pēc izmēra.
- pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām.
- pieslieties Būt atbilstošam, piemērotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai).
- (sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- piegulēt Būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai.
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
- piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- iet Būt ietilpināmam, ietilpt.
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizkaist Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes.
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
- aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izavērties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku).
- zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
- kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2).
- degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
- tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- glizināties Būt lēnam, gausam, vilcināties.
- līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
- nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
- baidīties no savas ēnas būt ļoti bailīgam.
- līkt ziedos būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
- būt un palikt būt ļoti stabilam, nemainīgam.
- (tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
- stāvēt vaļā būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
- raustīties Būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
- tirināties Būt nedrošam; vilcināties.
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- karāties gaisā būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam).
- lenturēties Būt nestabilam, ļodzīties.
- lanckāt Būt noplīsušam, noskrandušam (par cilvēku).
- apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
- būt pa degunam būt pa prātam, atbilst gaumei.
- gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
- sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1).
- sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
- saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērsība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
- apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
- piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- paildzināt Būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks.
- zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
- iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- apbarāt Būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes.
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
- izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
- uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
- piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to).
- sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- nokuiļot Būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2).
- mudžēt Būt pārpilnam (ar ko).
- čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
- mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem; ņudzēt (2), čumēt (2).
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
- derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- piepasēt Būt piemērotam, atbilstošam (pēc krāsas, formas u. tml.).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- dapasēt Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu).
- dakrist Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) būt pilnīgam noteicējam.
- atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- būt zem jumta Būt pilnīgi uzceltam.
- saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa dalu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
- murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
- rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
- nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
- sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
- uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
- datrūkt Būt tādam, kam ir nepilnīgi attīstīts prāts, spējas u. tml.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
- sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
- pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
- čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- izbiedēt Būt tādam, kurā izpaužas bailes.
- pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- lorcka Būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu).
- lāsēt Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- nopluskāt Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
- nopluskāties Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
- paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- kaštavāt Būt vērtam (par cilvēku).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- pailgt Būt, šķist ilgam (par laiku, laikposmu).
- Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.).
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
- patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
- šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā.
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
- inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
- piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
- aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
- sabudavāt Būvēt (koka celtni), aizpildot baļķu gropes.
- dabūvēt Būvēt papildus.
- gruzis Būvgruži, smiltis, gruveši.
- grūžas Būvguži, smiltis, gruveši.
- būvtilpums Būvķermeņa tilpums starp starp ārējām norobežojošajām virsmām.
- betona maisītājs būvmašīna, kas pagatavo betona masu, mehāniski samaisot tās komponentus - saistvielas, pildvielas un ūdeni.
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
- ģeosintētika Būvniecībā un ģeotehnikā izmantojams sintētisks materiāls - ģeotekstils; ģeotekstila sieti, ģeotekstila tīkli, ģeorežģi un ģeomembrānas.
- būvamatniecība Būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam "Par amatniecību".
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā.
- linalilacetāts C~10~H~17~O~2~C~2~H~3~, pagatavojams acetilējot linaloolu ar etiķskābes anhidridu.
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā.
- vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei.
- pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
- propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
- salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā.
- prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
- ksantogēnskābe C~2~H~5~OCSSH, ditioogļskābes monoetilesteris.
- napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds.
- mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā.
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
- ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- liksoze C~5~H~10~O~5~, sintētiska pentoze, arabinozes, ribozes un ksilozes izomērs.
- fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes.
- acetofenons C~6~H~5~COCH~3~, organisks savienojums, ko iegūst katalītiski acilējot benzolu.
- riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas.
- piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā.
- izosafrols C10H10O2, atrodams ilang-ilangeļļā, mākslīgi iegūst no safrola.
- opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- sabineus C10H16, terpens, kas ietilpst vairākās ēteriskās eļļās.
- felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
- mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds.
- mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela.
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- mefenitoīns C12H14N2O2, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas gadījumā.
- tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence.
- ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē.
- tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai.
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
- mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
- metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
- rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā.
- miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris.
- porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus".
- pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela.
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
- fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
- lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis.
- sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs.
- hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā.
- timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils.
- filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi.
- timolftaleīns C28H30O4, pH indikators; pH <9,3 bezkrāsains, pH >10,5 zils.
- sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds.
- lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
- piroporfirīns C31H34N4O2, porfirīns, iegūts no hlorofila.
- rodoporfirīns C32H34O4N, porfirins, kas līdzīgs hlorofilam.
- veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres.
- zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
- orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos.
- melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā.
- ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā.
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
- ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
- ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu.
- ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
- ortoftalskābe C6H4(COOH)2, benzildikarbonskābe, ko lieto organiskajā sintēzē.
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
- metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
- parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai.
- fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai.
- fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu.
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
- metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
- sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā.
- penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām.
- salicilamīds C7H7NO2, salicilskābes amīds; pretsāpju un pretdrudža līdzeklis.
- penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī.
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
- mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
- spinulozīns C8H8O5, antibiotisks benzohinona atvasinājums, ko iegūst no "Penicillium spinulosum"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās.
- uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
- metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai.
- meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību.
- neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
- illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi.
- pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
- Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums.
- caurēm Caur caurēm - pilnīgi, pavisam.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- žmurkstēt Caur degunu vilkt.
- kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai.
- pļurenica Caura smilts zeme ar vāju ražu.
- paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu.
- hiloreja Caureja ar bagātīgu gļotu piemaisījumu (līdzība ar hilu).
- caurmalu Caurmalu zeme - smilšmālu augsne.
- rīrprojekcija Caurprojekcija - projicēšanas metode, kur attēlu projicē no vienas, bet aplūko no otras puses; to izmanto kombinēto kadru uzņemšanai, reālu objektu filmēšanai uz citu attēlu fona; televīzijas specefekts, ar ko attēlus kombinē no fona un priekšplāna attēlu signāliem.
- caursmilkšu Caursmilkšu zeme - smilšaina māla augsne.
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
- stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- durvis Caurstaigājama aila.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- veidcaurule Caurule (kā) profila, formas veidošanai.
- aerotūba Caurule ar gaisa virsspiedienu (hloretila ampula) vai zemspiedienu (ampula ar adatu bez šļirces asiņu noņemšanai no vēnas).
- dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- asinsvadi Cauruļveida orgāni (artērijas, vēnas, kapilāri), pa kuriem plūst asinis.
- apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā.
- utādu kažociņš caurumains, nodilis kažoks.
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
- svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa.
- caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
- caurvelce Caurvilcis.
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
- sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis").
- vedi Ceilonas dravīdisko pirmiedzīvotāju atliekas.
- Cinnamomum zeylanicum Ceilonas kanēļkoks.
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus").
- Cyanocitta cristata cekulainais zilsīlis.
- Medinilla magnifica cēlā medinilla.
- gaisma Cēlas, cildenas jūtas.
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā.
- nobile Cēli, cildeni; dižciltīgi.
- parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem.
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
- militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
- spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1).
- sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11).
- mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml).
- ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu).
- svīverēt Celt, vilkt uz augšu.
- dimīt Celt, vilkt, nest (ko smagu).
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
- augu māja celtne siltummīlošo augu audzēšanai; arī siltumnīca.
- policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda izpildu institūcija.
- kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem.
- kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
- pildrežģu ēkas celtnes ar koka karkasu, kas pildīts ar ķieģeļu vai akmeņu mūri vai arī ar citu materiālu.
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli).
- būvstili Celtniecības stili.
- kabeļceltnis Celtnis, kas sastāv no diviem balstiem un starp tiem novilktu trosi, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
- celtņauto Celtņautomobilis.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
- celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
- etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai.
- etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu.
- organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām.
- metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu.
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
- cildība Cēlums, cildenība.
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- ceļa seguma pamats ceļa nesošā kārta, kas balsta segumu un pārnes transportlīdzekļu (riteņu) slodzi uz segas papildkārtu vai grunts pamatni.
- pārvads Ceļa pārvads - tilts viena ceļa pārvadīšanai pār otru dažādos līmeņos.
- apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu.
- ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni.
- vairākkārtu ceļa sega ceļa sega, kas sastāv no seguma, seguma pamata un papildkārtas.
- bruģis Ceļam dūkstī uzmesta žagaru, akmeņu un grants sega tilta vietā.
- rīduzis Ceļgalu sildītājs.
- treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi.
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13 gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
- rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
- noskrējiens Ceļš, kuru vielā noiet elementārdaļiņa (elektrons, protons u. c.), līdz tā pilnīgi palēninās un apstājās.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe").
- portlandcements cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- ģegot Censties, ilgoties.
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
- pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
- urbītis Centīgs, čakls cilvēks.
- ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks.
- Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā).
- CIK Centrālā izpildu komiteja.
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
- Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
- Centrālāfrika Centrālāfrikas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Republique Centrafrique"), platība - 622984 kvadrātkilometri, 4511500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 14 prefektūras, 2 ekonomikas prefektūras un 1 komūna.
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- neirosifiliss Centrālās nervu sistēmas sifiliss.
- Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
- radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
- filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra.
- cenu kalkulācija pēc pilnas pašizmaksas cenu kalkulācijas metode, kur cenu veidošanā pamatojas uz produkcijas pilno pašizmaksu; cenu kalkulē, pieskaitot produkcijas vienības pilnai pašizmaksai vēlamo peļņas apjomu.
- duļļāt Cepamo apviļāt miltos.
- cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.).
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
- romšteks Cepta liellopu fileja šķēle.
- bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
- tetervens Cepts (arī sildīts) jaunpiens.
- pīle Cepts mīklas pildījums.
- sklandrausis cepts rupjas mīklas plācenis ar uzliektā malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; žograusis.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- benjē Cepums ar pildījumu.
- svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu.
- bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama.
- upes micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Ancylus fluviatilis").
- platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām.
- Vilmota ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma willmotianum").
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
- taklidi-seifs Ceremonija, kas izpilda kronēšanas vietu, pie kam sultānam apjož šķēpu.
- barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- ceridiphyllales Ceridifilu rinda.
- cerotīns Cerilalkohols, C~26~H~53~OH, kas kopā ar cerotīnskābi ir Ķīnas vasku galvenā sastāvdaļa.
- matainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa villosa").
- Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem); daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums.
- jaunpilieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpils" iedzīvotāji.
- Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- cēsēnieši Cēsu pilsētas iedzīvotāji.
- cēsnieks Cēsu pilsētas iedzīvotājs.
- cesvainieši Cesvaines pilsētas iedzīvotāji.
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils.
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- kortelis Ceturtdaļa no pilna mēra.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei.
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai.
- akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils.
- undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- acetaldehīds CH~3~CHO, otrs vienkāršākais aldehīds, etilspirta oksidēšanās produkts, zemā temperatūrā virstošs šķidrums.
- metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
- salicilurskābe CH2NH2COOC6H4COOH, salicilskābes glicīna konjugāts, atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas.
- melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts.
- enantols CH3(CH2)5CHO, heptilaldehīds; aromātisks šķidrums.
- ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi.
- toluilskābe CH3C6H4COOH, benzoskābes homologs, pastāv trīs izomēru veidā; feniletiķskābes izomērs.
- metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai.
- sarkozīns CH3NHCH2COOH, N-metilaminoetiķskābe, aminoskābe, kas rodas kreatīna hidrolīzes gaitā.
- metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām.
- Staļiniri Chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
- oxyphotobacteria Ciānbaktēriju klase (jeb zilaļģes).
- cianoģenēze Cianogēna vai zilskābes veidošanās.
- diciāns Ciāns - skābeņskābes dinitrils, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
- izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili.
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils).
- trijdienu ciba ciba 1200 kubikcentimetru tilpumā.
- nedēļas ciba ciba 2100 kubikcentimetru tilpumā.
- gana ciba ciba 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpumā = 1 sauja = 1 glāze = 1/6 stopa.
- dienas ciba ciba 425 kubikcentimetru tilpumā.
- smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji.
- cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms.
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km.
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km.
- baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
- pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs.
- dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti.
- dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
- Japānas cielava cielavu suga ("Motacilla grandis").
- iedzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla lutea").
- Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
- aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas.
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
- notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība.
- lancetiskā ciesa ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām.
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
- sapakulot Cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām.
- aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
- pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
- noslēgt Cieši piepildīt (plaisu, caurumu).
- saplakt Cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
- sakolēt Cieši savilkt un sapīt.
- sprindzēt Cieši savilkt.
- sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
- sažņirgties Cieši savilkties.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- saštapēt Cieši, blīvi sabāzt, sapildīt.
- stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kamols Ciešs cilvēku kopums.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
- ledus karamele cieta karamele bez pildījuma.
- leduskaramele Cieta karamele bez pildījuma.
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
- priežu darvas piķis cietais atlikums pēc darvas eļļas atdestilēšanas no priežu darvas.
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
- sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
- amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu.
- amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā.
- ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu.
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
- Hierochloe hirta cietmatainā mārsmilga.
- Hierohloe hirta cietmatainā mārsmilga.
- cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai.
- borj Cietokšņa vai pils bruņu tornis vai novērošanas tornis.
- konstebls cietokšņa, pils komandants (Lielbritānijā).
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns.
- ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti.
- šķeltnājs Ciets; tāds, kas nav miltains.
- ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks.
- cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
- grimba Cietsirdīgs cilvēks.
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance).
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence.
- sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama.
- karburators Cigaretes filtrs.
- cigarella Cigarills.
- quot homines, tot sententiae cik cilvēku, tik viedokļu.
- cikām Cik daudz, cik ilgi; kamēr.
- quousque tandem? cik ilgi vēl?
- cikams Cik ilgi?
- pilniem malkiem cik vien iespējams, visā pilnībā (kaut ko izbaudīt).
- Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum").
- tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē.
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
- oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
- cilas Cila.
- paravans Cilājams aizklājs, lai aizsargātos no vēja.
- iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā).
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
- pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
- kukurznis Cilas.
- zorkāt Cilāt (veļu) mazgājot.
- žļadzināt Cilāt slapju veļu mazgājot.
- svirēt cilāt, celt (ar sviras palīdzību).
- svirāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
- svīrāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
- svīrēt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
- calāt Cilāt, daudzkārt celt.
- ņudzināt Cilāt, jaukt.
- vitrināt Cilāt, vēcināt.
- celāt Cilāt.
- cilnāt Cilāt.
- kuzāt Cilāt.
- tosīties Cilāties, mēģināt piecelties.
- celāties Cilāties.
- gentil Cildens, smalks, patīkams.
- pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
- cilds Cildens.
- cils Cildens.
- ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā.
- slavas dziesma cildinājums, uzslava, pārmērīgs slavinājums.
- uzlielījums Cildinājums.
- štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde.
- dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam) cildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt.
- zadināt Cildināt, daudzināt.
- apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
- celt Cildināt, slavināt.
- daudzināt Cildināt, slavināt.
- veltot Cildināt, sumināt.
- cilināt Cildināt.
- proneur cildinātājs, glaimotājs; lišķis.
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- gladjūlas Cildotā gladiola ("Gladiolus communis").
- Chrysanthemum indicum cildotā krizantēma.
- īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- dzeltenais krokuss cildotais krokuss.
- Zalcmana krokuss cildotais krokuss.
- Crocus x cultorum cildotais krokuss.
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā.
- ciklokrioterapija Ciliārā ķermeņa sasaldēšana; izmanto glaukomas ārstēšanā.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- stedzināt Cilināt uz rokām.
- cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā.
- pupillidae Cilindrgliemežu dzimta.
- columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
- Pupilla muscorum cilindrgliemežu suga.
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1).
- Luffa cylindrica cilindriskā lufa.
- onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
- cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
- kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
- Aegilops cylindrica cilindriskais egilopss.
- Ferocactus cylindraceus cilindriskais ferokaktuss.
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
- tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
- rullis Cilindriskas formas veidojums.
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
- kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
- bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām).
- vienmucinis Cilindrisks (par trauku).
- sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli.
- objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne.
- patrona cilindrisks kartona vai metāla plānsienu konteiners.
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
- staudzītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
- staudžītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
- stauģis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
- stauķis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
- spole cilindrisks priekšmets ar apaļām sānu plāksnēm kinofilmas uztīšanai.
- kvarta cilindrisks skārda trauks (ar osu), kura tilpums ir 0,5, 0,75 vai 1 litrs.
- standzeliņa Cilindrisks skārda trauks ar stīpu.
- mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
- merosporangijs Cilindrisks zigomicēšu orgāns, kura saturs sadalās sporās.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- cylindrosporium Cilindrosporijas.
- Cylindrosporium heraclei cilindrosporiju suga.
- Cylindrosporium hiemale cilindrosporiju suga.
- Cylindrosporium oxyacanthae cilindrosporiju suga.
- Cylindrosporium robiniae cilindrosporiju suga.
- gardibenis Cilindrs (cepure).
- cilinderis Cilindrs (lampai).
- formas cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta iespiedforma.
- ofseta cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta ofseta gumija.
- spiediena cilindrs cilindrs papīra piespiešanai pie iespiedformas vai pie ofseta gumijas.
- veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
- starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
- motora cilindrs cilindrs, kur norit virzuļmotora darba process.
- gaisdzeses cilindrs cilindrs, kura ārējā virsma tiek dzesēta ar gaisa plūsmu.
- taisns cilindrs cilindrs, kura cilindriskā virsma (veidule) ir perpendikulāra tā plaknēm (pamatiem).
- veltenis Cilindrs.
- burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
- prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
- bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
- ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
- cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
- apaļš Cilindrveida.
- cilindrveidīgs Cilindrveida.
- celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei).
- rašanās Cilme.
- denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota.
- pirmiezis Cilmiezis.
- Gilmija Cilmija, Kujas pieteka.
- Ašurbanipals lauvu medībās cilnis no Ašurbanipalas pils Nīnivē (7. gs. p. m. ē.).
- kosa Cilnis, kumbrs.
- puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
- plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes.
- līkums Cilpa (1).
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai.
- sposts Cilpa ar ēsmu meža putnu gūstīšanai.
- znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
- klangas Cilpa putnu ķeršanai.
- vanga Cilpa putnu ķeršanai.
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
- kalcenis Cilpa svārku aizpogāšanai.
- ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- spinakera šotauga cilpa vai gredzens, caur kuru izvelk spinakera šoti.
- dzergzde Cilpa vai mezgls dzijā.
- dzerkstele Cilpa vai mezgls dzijā.
- žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- ļaka Cilpa, austiņa.
- ļeka Cilpa, austiņa.
- ļēka Cilpa, austiņa.
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā.
- elze Cilpa, cilpiņa.
- auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē).
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai.
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
- ģilpa Cilpa, līkums.
- stripa Cilpa, ļeka, saite.
- čigris Cilpa, mezgls.
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- sklida cilpa, piemēram baļķu pārvietošanai uz augšu vai leju.
- slanga Cilpa, slazds.
- žmaugus Cilpa, valgs, sprūds.
- kalpenis Cilpa, valgs.
- žmaugs Cilpa, valgs.
- skalbis cilpa, viegli raisāms mezgls.
- kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai).
- ļenka Cilpa; cilpai līdzīgs veidojums.
- auklas kalpiņš cilpa.
- cilps Cilpa.
- eiza Cilpa.
- ēze Cilpa.
- kalcenis Cilpa.
- ķelpa Cilpa.
- ķelpana Cilpa.
- ķelpans Cilpa.
- ķilpa Cilpa.
- lence Cilpa.
- linga Cilpa.
- maucēknis Cilpa.
- savilcis Cilpa.
- žmauga Cilpa.
- cilpaiņš Cilpains.
- dzirpalas Cilpas un mezgli dzijā.
- ķelpiski Cilpas veidā, ar cilpu.
- cilpāniski Cilpas veidā.
- vangas Cilpas, važas.
- čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs.
- cilpeniski Cilpenisks.
- cilpisks Cilpenisks.
- ķilpiski Cilpiski.
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
- sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
- aizcilpot Cilpot prom.
- atcilpot Cilpot šurp.
- lenčot Cilpot, līkumot.
- ķilpot Cilpot.
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus.
- adījuma blīvums cilpu stabiņu vai cilpu rindu skaits noteiktā garuma vienībā.
- adījuma pinums cilpu un to struktūras elementu noteikts sakārtojums.
- tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu).
- kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus.
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
- veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta.
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu.
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
- amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā.
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
- ārieši Ciltis un tautas, kas runā indoirāņu valodās.
- tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
- neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā.
- kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
- kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
- kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
- tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri.
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
- masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota.
- filoģenija Cilts attīstības vēsture; mācība par organismu tipu (cilšu) attīstības vēsturi.
- fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs.
- totēms cilts ģerbonis ar totēma attēlu.
- menapiji Cilts senajā Beļģijā pie Reinas grīvas.
- eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
- konungs Cilts vadonis senajiem skandināviem (normaņiem) un ģermāņiem.
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
- šākji Cilts, kurai bija piederīgs Buda.
- cilša Cilts, raduraksti.
- cilte Cilts.
- plide Cilts.
- šķirnes materiāls ciltsdarbā izmantojamie dzīvnieki un viņu pavairošanas materiāls.
- pamatreģistris Ciltsgrāmata.
- stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā.
- toledots Ciltsraksti.
- Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos.
- Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m.
- Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m.
- Riccia sorocarpa cilu ričija.
- cilu austiņas cilu vienā vai abās ārmalās esošie izvirzījumi ausij līdzīgā formā, kas atvieglo cilu izņemšanu no likņa.
- cilus Cilu.
- pasaulis Cilvēce; arī iedzīvotāji.
- cilvēku cilts cilvēce.
- Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
- deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds.
- vispārcilvēciskais Cilvēci vienojošu kultūras vērtību kopums.
- cilvēcīgums Cilvēcība.
- cilvēcisks Cilvēcīgs (1).
- ļaudisks Cilvēcīgs.
- dehumanizācija Cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana (par indivīdiem un sociālo vidi) vai iznīdēšana.
- cilvēcīgs Cilvēcisks (1).
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
- dibins Cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta.
- vidstropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
- vidstrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
- vidtropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
- vidtrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
- ortropsija Cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā.
- strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana.
- nenovēršams Cilvēka aiziešana no dzīves; nāve.
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- ekocīds Cilvēka apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
- vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
- atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- megalografija Cilvēka attēla pagatavošana dabiskā lielumā.
- dzīves uztvere cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
- pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās.
- krūšu reģistrs cilvēka balss diapazona zema josla.
- ēdināšana cilvēka barošana
- Pulex irritans cilvēka blusa.
- ūdens nelaime cilvēka bojāeja slīkstot.
- garīgā seja Cilvēka būtība.
- hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
- Ascaris lumbricoides cilvēka cērme.
- ehovīrusi Cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints.
- asinis Cilvēka daba; arī temperaments.
- ergometrija Cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
- ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
- taka Cilvēka darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- antropogēns Cilvēka darbības izraisīts faktors, antropogēnais faktors.
- lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
- antropogēns Cilvēka darbības radīts, sociogēns.
- antropogēnisks Cilvēka darbības radīts.
- izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
- dzīvais darbs cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
- antropoteisms Cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā.
- auglis cilvēka dīglis no 9. attīstības nedēļas līdz piedzimšanai.
- dzimumdiena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja; dzimšanas diena.
- dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
- dzimumaktivitāte Cilvēka dzimumsistēmas funkcionalitāte un tās attīstība.
- biogrāfija Cilvēka dzīve un darbība.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
- pieaugušā periods cilvēka dzīves daļa no seksuālā brieduma līdz nāvei.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
- sejs Cilvēka ēna.
- urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
- hominizēšanās Cilvēka evolucionāra veidošanās.
- somatomērs Cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā.
- pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- somatika Cilvēka fiziskais un fizioloģiskais raksturojums.
- antropometrija Cilvēka fiziskās attīstības pētīšanas metode.
- darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās.
- darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji.
- elektroihnogrāfija Cilvēka gaitas pētīšana un vadīšana ar speciālu aparātu - elektroihnogrāfu.
- šmauksture Cilvēka galva.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
- miroņgalva Cilvēka galvas skelets.
- pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
- psīhogeneze Cilvēka gara darbības attīstība (jūtu, gribas, domu, valodas u. t. t).
- pašattīstība Cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
- veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- sprākla cilvēka ģenitālijas.
- ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (4).
- izmantošana Cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā.
- seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu.
- sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
- portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- erizipeloīds Cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā.
- garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- fēce Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
- dirsali Cilvēka izkārnījumi.
- fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
- strunkulis Cilvēka izkārnījumu gabals.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
- oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu.
- pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts.
- akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- cibuks Cilvēka kāja no pēdas līdz ikriem.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- slumpa cilvēka kājas.
- biokinemātika Cilvēka kustību darba procesā aprakstīšana, neanalizējot to cēloņus un mērķus.
- biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
- antropotomija Cilvēka ķermeņa anatomija.
- krists Cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
- seksīgs Cilvēka ķermeņa formas vai rīcība, kas rada seksuālo pievilcību, atmodina erotiskas tieksmes.
- pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
- čemodāns Cilvēka ķermeņa lejasdaļa, dibens.
- temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
- pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
- somatiskais tips cilvēka ķermeņa uzbūves tips.
- fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
- vidus trops cilvēka ķermeņa vidus; torss.
- pušvids cilvēka ķermeņa vidusdaļa (viduklis).
- pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
- darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais.
- antropogēnais reljefs cilvēka mainīts vai no jauna veidots Zemes virsmas reljefs.
- ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
- lizda Cilvēka mājoklis.
- Trichocephalus trichiurus cilvēka matgalvis.
- homunkuls Cilvēka miesas auglis; pundurītis.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- mūlas Cilvēka mute (kā lamuvārds).
- dzīve Cilvēka mūža gaita, biogrāfija.
- dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
- bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
- dzīves rīts cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība.
- dzīves pusdiena cilvēka mūža vidus.
- dzīves gājums cilvēka mūžs.
- incapacitas Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- inkapacitāte Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
- aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es".
- pārdievošana Cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā.
- iegāļi Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm.
- iegālis Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi.
- jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
- iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
- attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- foršmaks Cilvēka pazemošanas veids cietumā, izdarot ar viņu pederastijas aktu.
- parafīns Cilvēka pazemošanas veids.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
- pasaule cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums.
- valstspiederība Cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība.
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum.
- antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- dermatoglifika Cilvēka plaukstu un pēdu ādas papillārlīniju un to zīmējumu pētīšana.
- atsvešināšanās Cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi.
- pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- antropopātisms Cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām.
- joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
- sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- Hymenolepis nana cilvēka pundurlentenis.
- agrocenoze Cilvēka radīta un uzturēta fitocenoze.
- kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
- garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
- seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts.
- torss Cilvēka rumpis.
- runas sintēze cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā.
- tehnogēns Cilvēka saimnieciskās darbības radīts, ietekmēts.
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
- levitācija Cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī).
- sensus communis cilvēka saprāts.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
- maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
- apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
- uzskati Cilvēka sociālās un dabiskās vides paradumu redzējumi.
- Enterobius vermicularis cilvēka spalītis.
- darbspējas Cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu).
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
- personības aktivitāte cilvēka spēja veikt sabiedriski nozīmīgus pārveidojumus.
- atspēriens Cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu.
- dzjaga Cilvēka spēks, enerģija.
- akcija cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums.
- iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem.
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- apgrēcināšana Cilvēka tiekšanās uz ļaunu, ko ierosina ārēji apstākļi un viņa paša grēks.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairekļus.
- implantācija Cilvēka un augstāko zīdītāju dīgļa iekļūšana dzemdes gļotādā.
- antropobioloģija Cilvēka un cilvēkveida pērtiķu pētīšana bioloģijas aspektā.
- dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
- encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces.
- augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
- aktinomikoze Cilvēka un dzīvnieku hroniska infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās aktinomicētes.
- leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
- leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
- opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
- cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- redzes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti gaismas kairinājuma uztveršanai un analīzei.
- dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei.
- garšas orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas uztver un analizē garšas kairinājumus.
- binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm.
- binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm.
- enterovīrusi Cilvēka un dzīvnieku zarnu vīrusi.
- haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
- epifīze Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
- esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder.
- sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes.
- cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
- sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- homicīds Cilvēka vai cilvēku nogalināšana.
- fasciolopsidoze Cilvēka vai cūku helmintoze, ko ierosina fasciolopses.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- embrionālā attīstība cilvēka vai dzīvnieka attīstība laikā, kad tas atrodas dīgļapvalkos vai mātes organismā.
- embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
- stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- oža cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
- vešana Cilvēka vai dzīvnieka virzīšana noteiktā virzienā.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- pašizolācija Cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības (18 gadu vecuma) sasniegšanai.
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- vingrošana cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
- enterobioze Cilvēka zarnu invāzijas slimība, ko ierosina spalīši.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1).
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda.
- portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā.
- raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
- parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm.
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam.
- androīds Cilvēkam līdzīgs, automāts cilvēka veidā; cilvēka modelis.
- antropoīds Cilvēkam līdzīgs.
- piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds.
- asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā.
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids.
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
- balsotājs cilvēkas, kas balso, piedalās vēlēšanās, balsošanā
- androfāgs Cilvēkēdājs.
- antropofags Cilvēkēdājs.
- antropofāgija Cilvēkēšana, kanibālisms.
- PPL Cilvēki (angļu "people"; īsziņās).
- krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi).
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
- makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu.
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus.
- makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras.
- bezsejas cilvēki cilvēki bez izteiktiem, raksturīgiem sejas pantiem, bez raksturīgas individualitātes.
- bezvēstures ļaudis cilvēki bez vēsturiskās pagātnes.
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
- riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- cilvēku dzimums cilvēki, cilvēce.
- papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
- sabiedrības krējums cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
- ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- apkārtējs Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
- pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
- visvecais Cilvēki, kas dzīvojuši senākos, agrākos laikos.
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
- brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
- laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties.
- pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
- internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām.
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
- nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji.
- mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem).
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki.
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
- pilsētu iedzīvotāji cilvēki, kuri dzīvo pilsētās.
- darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki.
- kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
- brahicefāļi Cilvēki, kuriem galvas platuma attiecība pret tās augstumu procentos ir vairāk nekā 80.
- dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75.
- mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2).
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- grupa Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji.
- represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju.
- publika cilvēki; sabiedrība.
- loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos.
- pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk.
- helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
- pongidae Cilvēkpērtiķi.
- iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.).
- mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
- gulga Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
- apguvējs cilvēks (arī organizācija), kas izmanto (no jauna pieejamos līdzekļus, resursus)
- hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
- bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
- ciskāns Cilvēks (gailis, cālis) ar garām kājām.
- ekspresis Cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas.
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
- joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
- šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
- peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
- pinkšis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
- pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
- vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
- nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
- nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
- dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
- jādalis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt.
- kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
- ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
- lečītājs Cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- dūša Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- ādainis Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
- ādinieks Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
- pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
- inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
- zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
- ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
- bariencefālis Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
- bariencefāls Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
- bel esprit cilvēks ar asu prātu, asprātis.
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.).
- baltrocis Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
- baltmatis Cilvēks ar baltiem matiem; blondīns.
- baltbārdis Cilvēks ar baltu bārdu.
- baltacis Cilvēks ar baltu, maigu seju.
- bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
- baltģīmis Cilvēks ar bālu seju.
- biezpienģīmis Cilvēks ar bālu seju.
- čūrlūpis Cilvēks ar biezām lūpām.
- vadmallūpa Cilvēks ar biezām lūpām.
- bižainis Cilvēks ar bizi vai bizēm.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
- brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
- brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
- dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
- cēlsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām.
- sēpatnieks cilvēks ar elpošanas problēmām.
- deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
- blondīns Cilvēks ar gaišiem matiem; gaišmatis.
- gaišmatis Cilvēks ar gaišiem matiem.
- baltmutis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu; baltvaidzis.
- baltseja Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
- baltsejis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
- baltvaidzis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
- ķilkāns Cilvēks ar garām kājām.
- dolihokefals Cilvēks ar garenu galvas kausu.
- gargurnis Cilvēks ar gariem gurniem.
- gargūža Cilvēks ar gariem gurniem.
- garkaulis Cilvēks ar gariem kauliem.
- viliķis Cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem.
- vilniķis Cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem.
- gardeguns Cilvēks ar garu degunu.
- šmāgans Cilvēks ar garu kaklu.
- ķeķis Cilvēks ar greiziem zobiem.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
- meka Cilvēks ar īsām kājām.
- brahikefals Cilvēks ar īsu, apaļu galvas kausu.
- bozacis Cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks.
- linaleitis Cilvēks ar izspūrušiem matiem un bārdu.
- cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
- abuzis Cilvēks ar izspūrušiem matiem.
- plauķis Cilvēks ar izspūrušiem, nesukātiem matiem.
- mistiķis cilvēks ar juceklīgu domāšanu.
- personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
- kuplmatis Cilvēks ar kupliem matiem.
- vaibstīķis Cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt.
- efendi Cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs).
- žirafe Cilvēks ar lēnu domāšanu.
- čapa Cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām.
- ķepzobis Cilvēks ar lieliem, paretiem zobiem.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
- zirglūpa Cilvēks ar lielu, atkārušos apakšlūpu.
- zirgmūlis Cilvēks ar lielu, neglītu seju.
- lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
- greinis Cilvēks ar līkām kājām.
- kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
- kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
- zvinacis Cilvēks ar ļaunām, spīdīgām acīm.
- bajārs Cilvēks ar ļoti gaišiem (blondiem) matiem; iesauka zēnam ar blondiem matiem.
- balgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
- baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
- linmatis Cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem.
- stūrks Cilvēks ar ļoti garām kājām.
- ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
- suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
- stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
- stentors Cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda.
- melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
- melmatains Cilvēks ar melniem matiem.
- melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- fiksatijs Cilvēks ar metāla zobu kronīšiem vai zobu protēzēm.
- būdeļbārda Cilvēks ar nekoptu bārdu.
- vācdegunis Cilvēks ar nelielu, palīku degunu.
- titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
- velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu.
- plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
- rāka cilvēks ar netīru seju.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- trihromāts Cilvēks ar normālu krāsu atšķiršanas spēju, kas uztver trīs pamatkrāsas.
- vizionieris cilvēks ar noslieci uz rēgainiem, fantastiskiem redzējumiem; arī gaisa piļu cēlājs.
- gremokle Cilvēks ar nosmērētu apģērbu.
- bremze Cilvēks ar palēninātu domāšanu.
- pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
- pislis Cilvēks ar pastiprinātu dzimumtieksmi.
- pisraģis Cilvēks ar pastiprinātu dzimumtieksmi.
- pelēkacis Cilvēks ar pelēkām acīm.
- pelēkmatis Cilvēks ar pelēkiem matiem.
- sociopāts Cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība.
- perversonis Cilvēks ar perversām tieksmēm.
- cerbans Cilvēks ar pinkainiem matiem.
- pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
- plezniķis Cilvēks ar platām un leinām kājām.
- sēpata cilvēks ar plaušu problēmām.
- stilbiķis Cilvēks ar plikiem stilbiem.
- tilkainis Cilvēks ar plikiem, tieviem stilbiem.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm.
- rudgalvis Cilvēks ar rudiem matiem.
- rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
- rūsganmatis Cilvēks ar rūsganiem matiem.
- pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- sarkangalvis cilvēks ar sarkaniem matiem.
- sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
- Jeruzalemes dedzinātājs cilvēks ar sarkanīgiem matiem.
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem; arī vecs cilvēks.
- sirma galva cilvēks ar sirmiem matiem.
- sirmmatis Cilvēks ar sirmiem matiem.
- šķīstsirdis Cilvēks ar skaidru sirdsapziņu.
- atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks.
- stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
- sproggalvis Cilvēks ar sprogainiem matiem; sprogainis (2).
- sprogainis Cilvēks ar sprogainiem matiem.
- glāžacis Cilvēks ar stikla aci.
- leptostafilīns Cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks.
- prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm.
- ķerzobis Cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem.
- grizlis Cilvēks ar šķībiem zobiem.
- kocannijs Cilvēks ar tetovējumu, rētu vai citu sevišķu pazīmi.
- stilbiķis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
- tīterkājis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
- leptosoms Cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu.
- logopats Cilvēks ar trūkumiem izrunā.
- tūba cilvēks ar trulu gaumi.
- tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
- tumšgalvis Cilvēks ar tumšiem matiem.
- tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
- kopčonij Cilvēks ar tumšu ādas krāsu.
- kopčonijs Cilvēks ar tumšu ādas krāsu.
- tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
- bezdvēselis Cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka.
- lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
- žartavnieks Cilvēks ar veiklu, jautu valodu.
- zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
- zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem; pēcnācējs.
- pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
- baltkājis Cilvēks baltās zeķēs.
- pļukata Cilvēks bez cilvēcīga stāvokļa.
- ļēlāgs Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
- ļeļaks Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
- ļēļāks Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
- bezlūpis Cilvēks bez lūpām.
- bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
- bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
- mihrutka Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- pļecka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļocka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļoka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- ļamaka Cilvēks bez staltas stājas, lempis.
- ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
- pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī.
- bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
- deģenerants Cilvēks garīgas izvirtības stāvoklī, izvirtulis.
- atstumtais Cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs.
- pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
- radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne.
- kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
- mikrokosms Cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis.
- fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs.
- rezoners Cilvēks kas dzīvo vienīgi no prāta aprēķina, bez jūtām.
- rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
- prāts iegriežas reti cilvēks kļūst prātīgs.
- prāts iegriežas cilvēks kļūst prātīgs.
- fazāns Cilvēks komandējumā.
- drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
- hačiks Cilvēks no Kaukāza.
- žukovitij Cilvēks no kriminālvides.
- žukovitijs Cilvēks no kriminālvides.
- žuks Cilvēks no kriminālvides.
- lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
- skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
- skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis.
- novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
- cerba Cilvēks pinkainiem matiem.
- rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- hermafrodīts Cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
- perpelis Cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu).
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- kobris Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
- kobrs Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
- ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- redzētājs cilvēks vai dzīvnieks, kas ar redzi uztver (ko)
- bizzaķis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ātri skrien.
- slokatnis Cilvēks vai dzīvnieks, kas blandās apkārt.
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- žļampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- gremslis Cilvēks vai dzīvnieks, kas maz ēd.
- slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas; uzmāka.
- uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
- sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- kusonis Cilvēks vai dzīvnieks, kurš ātri pagurst.
- donors Cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
- dalba Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
- dalbs Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
- naika Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
- naikars Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
- galva Cilvēks vai mājlops (kā skaitīšanas vienība).
- nepilngadīgais Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
- nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
- pazīstams Cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
- draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
- pusdraugs Cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība.
- darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
- biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
- līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs.
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- kursabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs.
- kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs.
- nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
- paziņa Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- baltzobis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir balti zobi.
- vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
- dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
- smarkačs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- guļava Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
- slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
- rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
- abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
- rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- smertņiks Cilvēks, kam atcelts nāvessods.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- disponents Cilvēks, kam bankas korespondentu vai komisionāru kontos ir brīvas summas.
- neveiksminieks Cilvēks, kam bieži neveicas.
- līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
- nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
- kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
- pogainis Cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām.
- zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- barigloss Cilvēks, kam grūta valoda.
- dulbinis Cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties.
- dulbinis Cilvēks, kam grūti padodas lasīšana.
- pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu.
- parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
- lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
- krāsredzis Cilvēks, kam ir bagātīgi izkopta krāsu uztvere.
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- disidents Cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
- baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
- naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks.
- naudas maks cilvēks, kam ir daudz naudas.
- dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
- biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
- matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme kādā nozarē, kvalificēts strādnieks vai amatnieks.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
- zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
- dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
- lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
- eirofils Cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
- pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
- psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- pumpis Cilvēks, kam ir kūkums, kumpa mugurā; kuprains cilvēks.
- ķumpis Cilvēks, kam ir kumpa mugura.
- kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1); kuprītis.
- kuprītis Cilvēks, kam ir kupris (1).
- kazbārdis Cilvēks, kam ir ķīļbārda.
- profesionālis Cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē).
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- speciālists Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).
- radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- sineastisks Cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem.
- balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
- erudīts Cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība.
- lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
- ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
- pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
- pusķumpis Cilvēks, kam ir mugurā neliels kūkums.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa il..