nobile
Lietojuma biežums :
nobile vārds svešvalodā; itāļu; joma: mūzika
Cēli, cildeni; dižciltīgi.
Avoti: ML
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz ziemu nekad neapgriež akmensdārzu ziemcietes un ziemcietes ar ziemzaļu un mūžzaļu lapojumu, kā piemēram, ložņu cekuliņu ( Ajuga reptans), alises ( Alyssum), kaķpēdiņas ( Antennaria), arābes ( Arabis), Jūrmalas armērijas ( Armeria maritima), kumeļpēdas ( Asarum), obretas ( Aubrieta), aurinijas ( Aurinia), bergenijas ( Bergenia), radzenes ( Cerastum), ilzītes ( Chamaemelum nobile), mūru cimbalārijas ( Cymbalaria), neļķes ( Dianthus), epimēdijas ( Epimedium), miršu eiforbijas ( Euphorbia myrsinites), Kembridžas, Dalmācijas un Lielsakņu gandrenes ( Geranium), ziemziedes ( Helleborus), heihēras ( Heuchera), ibēres ( Iberis), zeltnātrītes un panātres ( Lamium), izplesto, Duglasa, gulošo, stīgojošo un aslalapu flokšus ( Phlox), prīmulas ( Primula), dzeltenos cīrulīšus ( Corydalis lutea), rūtas ( Ruta graveolens), gaurenītes ( Sagina subulata), akmeņlauzītes ( Saxifraga), laimiņus ( Sedum), sārmenes ( Stachys byzantina), tiarellas ( Tiarella) kapmirtes ( Vinca) un vijolītes ( Viola).
- Livonijas Indriķa hronika attiecībā uz igauņu vecākiem tikai vienu reizi lieto terminu „ nobiles” attiecībā uz vīrieti, bet vairumā saskata igauņu zemju vecākos, arī bagātākos par kopienas izvirzītiem vecākajiem.
- Pat baltvācu vēsturnieki, kuri akcentējuši šādu vietējo lēņu mazvērtīgāko raksturu, salīdzinot ar vācu lēņa tiesībām 14.–15. gs., nešaubījās, ka vismaz daļa no Livonijas laika leimaņiem bija cēlušies no 13. gs. avotos minētajiem vecākajiem ( seniores); dižciltīgajiem ( nobiles); bagātākajiem ( divides), labākajiem ( meliores, gude lude).
- Īpaši koprokas vasaļiem tas nereti nozīmēja precības tuvu radu starpā, par ko liecina vairāki laulību dispensi – atļaujas no pāvesta slēgt laulības tuvu radu starpā – 1352. gadā starp dižciltīgajiem ( nobiles) Rīgas arhibīskapa vasaļiem Oto Rozenu un Margaretu Tīzenhauzenu; 1357. gadā starp dižciltīgajiem Tartu bīskapa vasaļiem Nikolausu Ikšķilu un Hildegundi Tīzenhauzenu, savukārt 1361. gadā starp „ vienkāršajiem” Tartu bīskapa vasaļiem Gerhardu Firksu un Elizabeti Verdenu.
- nobiles , kas ar saviem novadu valdījumiem veidoja konfederāciju 0 HCB 1959 , 337 340