nobiktēt
nobiktēt apvidvārds
2.Stingri nobārt; nostrostēt.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kungiem līdzi bijis vergs, ko tad mācītājs nobiktējis, apsējuši tam striķi ap vidu un laiduši pa caurumu lejā.