jātvingi
jātvings vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jātvings | jātvingi |
| Ģen. | jātvinga | jātvingu |
| Dat. | jātvingam | jātvingiem |
| Akuz. | jātvingu | jātvingus |
| Lok. | jātvingā | jātvingos |
jātvingiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jātvingiete | jātvingietes |
| Ģen. | jātvingietes | jātvingiešu |
| Dat. | jātvingietei | jātvingietēm |
| Akuz. | jātvingieti | jātvingietes |
| Lok. | jātvingietē | jātvingietēs |
Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
Stabili vārdu savienojumiJātvingu valoda.
- Jātvingu valoda vārdkoptermins — ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
Avoti: EV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prūši, galindi, jātvingi ir biežāk dzirdēti.
- Simtgadīgās cīņās tika izdeldēti visi jātvingi, pārvācoti prūši, pārslāvoti poločāni un novgorodieši.
- Apkarotos senprūšus līdz XVIII gs. asimilēja vācieši, sīvu cīņu dēļ maz kur palikušie jātvingi vēlāk saplūda ar poļiem, baltkrieviem, bet Ziemeļos - ar lietuviešiem, dienvidkuršus asimilēja žemaiši dienvidzemgaļus ar dienvidsēļiem - augštaiši, bet kuršu, zemgaļu un sēļu ziemeļdaļa kļuva par latviešiem.