svilpot
svilpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svilpoju | svilpojam | svilpoju | svilpojām | svilpošu | svilposim |
| 2. pers. | svilpo | svilpojat | svilpoji | svilpojāt | svilposi | svilposiet, svilposit |
| 3. pers. | svilpo | svilpoja | svilpos | |||
Pavēles izteiksme: svilpo (vsk. 2. pers.), svilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svilpojot (tag.), svilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svilpotu
Vajadzības izteiksme: jāsvilpo
svilpjot apvidvārds
1.Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
1.1.transitīvs
1.2.Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
1.3.transitīvs
2.parasti formā: trešā persona Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt2.
2.1.Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
3.formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt3.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap tiltiem visvairāk svilpo vējš, tāpēc tilts pirmais saķers ledu.
- Un tā nu uzraugi nenoguruši svilpo gan dienā, gan naktī...
- Svilpodama paņem klēpī Emīlu, un abi griežas ap savu asi.
- vējš svilpoja pa pakšiem un jaunais grāfs domāja kā ietaupīt naudu.
- Tad bēgu prom tik ātri, ka vējš gar ausīm svilpo.