svilpmanis
svilpmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svilpmanis | svilpmaņi |
| Ģen. | svilpmaņa | svilpmaņu |
| Dat. | svilpmanim | svilpmaņiem |
| Akuz. | svilpmani | svilpmaņus |
| Lok. | svilpmanī | svilpmaņos |
svilpmiķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svilpmiķelis | svilpmiķeļi |
| Ģen. | svilpmiķeļa | svilpmiķeļu |
| Dat. | svilpmiķelim | svilpmiķeļiem |
| Akuz. | svilpmiķeli | svilpmiķeļus |
| Lok. | svilpmiķelī | svilpmiķeļos |
Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
Avoti: EH, ViV