svilpot
Lietojuma biežums :
svilpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
svilpjot apvidvārds
1.Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
1.1.transitīvs
1.2.Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
1.3.transitīvs
2.parasti formā: trešā persona Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt2.
2.1.Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
3.formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri