svilpoņa
svilpoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svilpoņa | svilpoņas |
| Ģen. | svilpoņas | svilpoņu |
| Dat. | svilpoņai | svilpoņām |
| Akuz. | svilpoņu | svilpoņas |
| Lok. | svilpoņā | svilpoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → svilpt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → svilpt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cauri sienām bija dzirdama lidmašīnu rūkoņa, tai sekoja svilpoņa un dārdoņa.
- Tad pēkšņi es izdzirdēju, kā mums tuvojas svilpoņa, un liku māsai pietupties.
- No agras jaunības es jutos laimīgs vienīgi lielajā mežā, kas pletās uz ziemeļiem no mūsu mājas, tālu no baznīcas un skolas zvaniem un lokomotīvju svilpoņas.
- Iestājās klusums, ko brīžiem pārtrauca tikai antigravitācijas plašu vieglā svilpoņa.
- Kad vēja vietā pret kāpām sitās lidmašīnu rēcieni, es biju mierīgs, jo bumbu svilpoņa tālumā iejuka viļņu šļakatās un tur arī pazuda.