svilpt
svilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | svilpju | svilpjam | svilpu | svilpām | svilpšu | svilpsim |
2. pers. | svilp | svilpjat | svilpi | svilpāt | svilpsi | svilpsiet, svilpsit |
3. pers. | svilpj | svilpa | svilps |
Pavēles izteiksme: svilp (vsk. 2. pers.), svilpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svilpjot (tag.), svilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svilptu
Vajadzības izteiksme: jāsvilpj
1.Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot1.
1.1.transitīvs Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
1.2.Radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
1.3.pārnestā nozīmē Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
2.parasti formā: trešā persona Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot2.
2.1.Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
2.2.Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
2.3.Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
3.formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Augsts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpot3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zīdaiņiem biežākās astmas pazīmes ir klepus un sēcoša, svilpjoša elpa.
- Brīžiem ļauj spēlēt asi, nākamajā brīdī - svilpj katru pieskārienu.
- Kad jutām, ka svilpj, tad mēs visi kopā bēgām.
- Troksnis, itin kā svilptu policija, nu, tā nemierīgi.
- Svilpdami un aurodami pagalmā iebrukuši tatāri savos mazajos, pinkainajos zirģeļos.