nojaucēt
nojaucēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nojaucēju | nojaucējam | nojaucēju | nojaucējām | nojaucēšu | nojaucēsim |
2. pers. | nojaucē | nojaucējat | nojaucēji | nojaucējāt | nojaucēsi | nojaucēsiet, nojaucēsit |
3. pers. | nojaucē | nojaucēja | nojaucēs |
Pavēles izteiksme: nojaucē (vsk. 2. pers.), nojaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nojaucējot (tag.), nojaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nojaucētu
Vajadzības izteiksme: jānojaucē
Atvilt, novērst.
Avoti: ME