nojaust
nojaust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nojaušu, nojaužu | nojaušam, nojaužam | nojautu, nojaudu | nojautām, nojaudām | nojautīšu, nojaudīšu | nojautīsim, nojaudīsim |
2. pers. | nojaut, nojaud | nojaušat, nojaužat | nojauti, nojaudi | nojautāt, nojaudāt | nojautīsi, nojaudīsi | nojautīsiet, nojautīsit, nojaudīsiet, nojaudīsit |
3. pers. | nojauš, nojauž | nojauta, nojauda | nojautīs, nojaudīs |
Pavēles izteiksme: nojaut, nojaud (vsk. 2. pers.), nojautiet, nojaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nojaušot, nojaužot (tag.), nojautīšot, nojaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nojaustu
Vajadzības izteiksme: jānojauš, jānojauž
1.Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
1.1.Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es nezinu, vai tie cilvēki nojauš, kas tas ir?
- Varētu pat nojaust, ka tuvojas arī mūsu valsts demokrātijas privatizācija.
- Līdz šim pat nenojautu, ka tādi brīnumi dabā mēdz gadīties.
- Klausījos radio un neko ļaunu nenojauzdams mierīgi braucu, kad pēkšņi...
- Neko nenojaušot, tos arī ēdu paralēli lasot ziņas portālā Kasjauns.lv.