nojautāt
nojautāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nojautāju | nojautājam | nojautāju | nojautājām | nojautāšu | nojautāsim |
| 2. pers. | nojautā | nojautājat | nojautāji | nojautājāt | nojautāsi | nojautāsiet, nojautāsit |
| 3. pers. | nojautā | nojautāja | nojautās | |||
Pavēles izteiksme: nojautā (vsk. 2. pers.), nojautājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nojautājot (tag.), nojautāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nojautātu
Vajadzības izteiksme: jānojautā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad puika mājās auga, nekādus iedīgļus nesaskatījāt, nenojautāt?
- – Meitēn, meitēn, tu man nojautāsi ausis no galvas nost.
- - šefs nojautāja un aizgāja uz blakus istabu.
- Un nojautāt, ka Zane Daudziņa savai varonei Helēnai apģērbu un aksesuārus ved no dažādām pasaules vietām?
- Bet jūs jau to nenojautāt.