nojēgt
nojēgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nojēdzu | nojēdzam | nojēdzu | nojēdzām | nojēgšu | nojēgsim |
2. pers. | nojēdz | nojēdzat | nojēdzi | nojēdzāt | nojēgsi | nojēgsiet, nojēgsit |
3. pers. | nojēdz | nojēdza | nojēgs |
Pavēles izteiksme: nojēdz (vsk. 2. pers.), nojēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nojēdzot (tag.), nojēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nojēgtu
Vajadzības izteiksme: jānojēdz
Noprast, apjēgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caur šo nesavīstamu prieku – es jau no tiem debesīgiem priekiem priekšmanīšanu nojēdzu!
- Tagad milzis nojēdzis, ka nav vairs labi.
- Tas nākot no tam, ka ļaudis nevarot nojēgt tā labuma, ko biedrības atnesot.
- — Vai tad nenojēdz, ka Antonija to vien gaida, lai tu paņem aiz rokas?
- Kad bērnībā viņš tik tikko bija sācis aptvert vārdu būtību un nojēgt par burtu saskaņām, viņš sāka ienīst šos divus lāstus, kuri nemainīsies, kad mainās ķermenis, apziņa un balss, bet pavadījuši, pavada un pavadīs līdz pašai nāvei.