izjautāt
izjautāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izjautāju | izjautājam | izjautāju | izjautājām | izjautāšu | izjautāsim |
| 2. pers. | izjautā | izjautājat | izjautāji | izjautājāt | izjautāsi | izjautāsiet, izjautāsit |
| 3. pers. | izjautā | izjautāja | izjautās | |||
Pavēles izteiksme: izjautā (vsk. 2. pers.), izjautājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izjautājot (tag.), izjautāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izjautātu
Vajadzības izteiksme: jāizjautā
Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zinātnieki izskaidrojumu rada izjautājot vairākas sievietes, kuras vienoja kopēja iezīme.
- Policisti meitenes māti izjautāja arī par meitas pieminēto vardarbību pret viņu.
- Turpinot kundzi izjautāt, noskaidrots, ka mājās jābūt viņas dēlam.
- Viņš izjautā, kad un kur sāp, kad sāp visvairāk.
- Marts aplaudēja, Valts izjautāja Adelaidi, vai viņa nav sasitušies.