Paplašinātā meklēšana
Meklējam nojaust.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (58):
- lāgot Apsvērt, nojaust
- paust ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko)
- likt būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm)
- ost būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- smirdēt būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- paust būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus
- vuimāt Iegaumēt, saprast, nojaust, saost
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu)
- nogaumēt Ievērot, nojaust, sajēgt
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust
- jutīt Just, nojaust
- saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast
- nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko)
- durnēt likt (kādam) nojaust, saprast ko slepenu
- atblenzt Manīt, nojaust, redzēt
- sablenkt Neskaidri redzēt, nojaust
- jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust
- mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko)
- atprast Noģist, nojaust, aptvert, apjēgt
- ģiest nojaust
- matīt nojaust
- noskārst nojaust
- notīkt nojaust
- noviedēt nojaust
- pablenkt nojaust (neskaidri)
- glenst nojaust, just
- glemst nojaust, noģist, redzēt
- dzirdēt nojaust, noprast
- noģirst nojaust, noprast
- noģist nojaust, noprast
- nomanīt nojaust, noprast
- saredzēt nojaust, noprast
- sadzirdēt nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
- saklausīt nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
- uzģist nojaust, noprast; arī saprast
- samanīt nojaust, noprast; arī saprast, apzināties
- omāt nojaust, ņemt vērā
- redzēties nojaust, paredzēt
- nolēzēt nojaust, paredzēt; novērtēt
- skārst nojaust, saprast
- nojust nojaust; sajust
- dziezt Noskārst, nojaust
- just Noskārst, nojaust; apzināties
- sajust Noskārst, nojaust; apzināties
- likt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
- likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust
- zīt Pazīt, zināt; ģist, nojaust
- nolasīt no lūpām pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vērīgi uzklausīt
- sajaust Sajust; arī nojaust
- starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu
- aplinks tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids)
- draudīgs tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi
- lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes
- aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu
Atrasts piemēros (5):
- tumsa Ārā bija melna tumsa, un tanku klātbūtni varēja nojaust tikai pēc to motoru trokšņa.
- tumsa Mēness nespīdēja, tomēr zvaigžņu gaismas pietika, lai tumsā varētu nojaust izejas aprises.
- aprēķināt Pati vien pie visa vainīga — nespēja paredzēt, nojaust, aprēķināt, kas notiks pēc dažiem gadiem.
- veiksme Un – vai vienmēr ir iespējams pateikt, kur beidzas režija un sākas scenogrāfija, horeogrāfija vai gaismas dizains; vai ir iespējams pat nojaust, kam bijusi izšķiroša loma izrādes veiksmē – galvenās lomas atveidotāja talanta mērogam, režisora fantāzijai vai teātra direktora ambīcijām un atbalstam?
- cirvis Un dzēra, sākumā viens otru ne saprazdami, ne kā, iesiluši sāka daudzmaz nojaust, par ko otrs runā, labi iedzēra, par karu sāka runāt, ka alus atšķaidīts, ka tatāru meičas nekam neder, par daudz grib, un sarunājušies sakāvās ar zobeniem un kara cirvjiem, paukojās un aizmiga kur kurais.
nojaust citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv