aristokrātija
aristokrātija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aristokrātija | aristokrātijas |
| Ģen. | aristokrātijas | aristokrātiju |
| Dat. | aristokrātijai | aristokrātijām |
| Akuz. | aristokrātiju | aristokrātijas |
| Lok. | aristokrātijā | aristokrātijās |
1.Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi.
1.1.pārnestā nozīmē Šķiras, sociālas vai sabiedriskas grupas privileģētā daļa.
Stabili vārdu savienojumiGara aristokrātija. Strādnieku aristokrātija.
- Gara aristokrātija kolokācija — mākslinieki, literāti, zinātnieki
- Strādnieku aristokrātija — kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums
2.vēsturisks Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieaugošā armēņu buržuāzijas turība noveda pie viņu konkurences ar gruzīnu aristokrātiju.
- Šajā periodā balles un balles dejas bija pieejamas tikai aristokrātijas pārstāvjiem.
- Latviešu zemniekiem un amatniekiem bijusi iespēja piesavināties vairāku tautu aristokrātijas netikumus.
- Tas savukārt ietekmēja vasaĜu pozīciju varas struktūrā, veicinot aristokrātijas krīzi.
- Kolimieši piederēja pie cietumnieku aristokrātijas, jo dzīvi bija atgriezušies no elles.