Aristeids
Aristeids vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks, īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Aristeids | Aristeidi |
| Ģen. | Aristeida | Aristeidu |
| Dat. | Aristeidam | Aristeidiem |
| Akuz. | Aristeidu | Aristeidus |
| Lok. | Aristeidā | Aristeidos |
Atēnu politiķis ("Aristeidēs", ~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā Aristeids, kas sauc sevi par „ kristīgo filozofu”, atzīst kristīgās ticības pārākumu pār filozofiju, pamatojot savu domu ar to, ka ticība cilvēkiem atnesusi gan augstāku dieva ideju, gan pilnīgākus cilvēka uzvedības ideālus.
- Viens no tiem bija Aristeids Līsimaha dēls, bija arī daudzi citi.
- Ostrakisms esot sods tādiem vīriem kā Tukidīds un Aristeids, Hiperbolām tas esot gods, ar to viņš lielīšoties, jo ar savu nekrietnību viņš izpelnījies to pašu, ko viskrietnākie.
- Tomēr, kad Aristeids bija miris un Temistokls izraidīts, un Kimons karagājienu dēļ pa lielākai daļai neatradās Hellādā, tad Perikls nodeva sevi tautas rīcībā, nostādamies nevis nedaudzo bagātnieku, bet daudzo nabadzīgo pusē - pretēji savai dabai, kas nemaz nebija demokrātiska.