kailatne
kailatne apvidvārds
1.Ārējs kailums, nabadzība.
2.Kaila, neapaugusi vieta.
3.Kailsals, pliksals.
Avoti: KV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs.
- Izteiciens nāk no Mozus pirmsnāves vēstījuma Israēla ciltīm, pēc tam kad viņš tautas vadoņa pienākumus ir nodevis Jozuam: “ Viņš [= Kungs] to [= Israēla tautu] atrada tuksneša zemē, tukšumā, svelmē, kailatnē, par viņu gādāja, to aprūpēja, sargāja kā savu acuraugu!”
- viņš apmetīsies skaistajā zemē , to postīs un vietumis pārvērtīs neauglīgā kailatnē
- Kungs , 33 Hacora būs šakāļiem par mitekli , neauglīga kailatne uz visiem laikiem
- Pārvērsta kailatnē ir visa zeme , tādēļ ka nav neviena , kas par to rūpējas