kailenis
kailenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kailenis | kaileņi |
| Ģen. | kaileņa | kaileņu |
| Dat. | kailenim | kaileņiem |
| Akuz. | kaileni | kaileņus |
| Lok. | kailenī | kaileņos |
Aitādas kažoks bez virsdrēbes.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apraudzījis bērņukus , kas kā miega maķi saldi šņāca zem rūkainās seģenes aizgorē , vīrs apvilka kaileni , uzmauca galvā blauzeni un , uzmetis kamiesī blaķeni , izgāja pagalmā