albiģietis
albiģietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | albiģietis | albiģieši |
| Ģen. | albiģieša | albiģiešu |
| Dat. | albiģietim | albiģiešiem |
| Akuz. | albiģieti | albiģiešus |
| Lok. | albiģietī | albiģiešos |
albiģiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | albiģiete | albiģietes |
| Ģen. | albiģietes | albiģiešu |
| Dat. | albiģietei | albiģietēm |
| Akuz. | albiģieti | albiģietes |
| Lok. | albiģietē | albiģietēs |
1.Albī (latīniski – Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
2.Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans.
Stabili vārdu savienojumiAlbiģiešu kari.
- Albiģiešu kari vārdkoptermins — pāvesta Innocentija III organizētie krusta kari pret albiģiešiem 1209.-1229. g.
Avoti: SV08, LPE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Albiģiešu kara laikā Tulūzu 1216. gadā ieņēma krustneši Simona de Monfora vadībā.
- Sv. Antona sprediķiem bija panākumi pat Tulūzā, kas piederēja albiģiešu līderim Raimundam VII.
- Minēto spilgti apliecina 1209. gadā Francijas dienvidos, Langvedokas reģionā sākušos Albiģiešu krusta karu notikumi jeb genocīds pret katariem.
- Kataru kustība aizsākās ap 10. gs. Balkānos, kur viņus dēvēja par bogomiliem, un tālāk izplatījās uz Eiropas dienvidrietumiem, kur viņus sauca arī par albiģiešiem.
- 1280. gadā karojot pret albiģiešiem vietējais cietoksnis, kas atrodas augstā Dordoņas upes krastā, kļuva par patvērumu karalim Filipam III Drosmīgajam, bet drīz pēc tam pārvērtās cietumā septiņdesmit templiešiem.