aizsvelpt
Lietojuma biežums :
aizsvelpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsvelpju | aizsvelpjam | aizsvelpu | aizsvelpām | aizsvelpšu | aizsvelpsim |
| 2. pers. | aizsvelp | aizsvelpjat | aizsvelpi | aizsvelpāt | aizsvelpsi | aizsvelpsiet, aizsvelpsit |
| 3. pers. | aizsvelpj | aizsvelpa | aizsvelps | |||
Pavēles izteiksme: aizsvelp (vsk. 2. pers.), aizsvelpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsvelpjot (tag.), aizsvelpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsvelptu
Vajadzības izteiksme: jāaizsvelpj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Labs ir, - noteica Florence, kad dziesma kopā ar dzirkstelēm aizsvelpa krāsns cūku caurumos.
- viņš centās aizsvelpt savu satraukumu līdz dzīvesbiedres ausīm, taču viņa jau bija izplanējusi gaitenī un neko nedzirdēja.
- Tiesa, arī tu vari kuru katru brīdi krist, un vai nav dzirdēts, kā nošalc šāviņš, nokauc mīna, aizsvelpj garām lode, kas nav tava, kā ar riebīgu kaucienu nāk lejā aviobumba, kā noraustās ievainotā zeme, kurai tu esi piespiedusies, ja bumba krīt tuvumā.