apzilt
apzilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apzilstu | apzilstam | apzilu | apzilām | apzilšu | apzilsim |
| 2. pers. | apzilsti | apzilstat | apzili | apzilāt | apzilsi | apzilsiet, apzilsit |
| 3. pers. | apzilst | apzila | apzils | |||
Pavēles izteiksme: apzilsti (vsk. 2. pers.), apzilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apzilstot (tag.), apzilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apziltu
Vajadzības izteiksme: jāapzilst
Avoti: LLVV