rūķis2
rūķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūķis | rūķi |
| Ģen. | rūķa | rūķu |
| Dat. | rūķim | rūķiem |
| Akuz. | rūķi | rūķus |
| Lok. | rūķī | rūķos |
1.Namiņš.
2.Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par ēkas " Rūķi" Kuldīgas rajona Īvandes pagastā saglabāšanu valsts īpašumā
- "Rūķi", Beja, Jaunalūksnes pag., Alūksnes nov.
- Rūķa Ačgārnīša māja, Mazās Nāras stāstu darbnīca, piepūšamās atrakcijas.
- "Eglītes iedegšana norisinājās simboliskas uguņošanas un rūķu mājas atklāšanas pavadībā.
- Vai arī: ka fantāzijas romāni mudž no elfiem un rūķiem.