rūķītis
Lietojuma biežums :
rūķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģija
Locīšana
Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis1.
Saistītās nozīmeskrūpis, krūpiņš.
Tulkojumignome.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri