Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ne.

Atrasts vārdos (335):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko.
apsmieties (Ne)ļaut sevi apsmiet.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt.
fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot.
nobālināt (Neviļus) ļaut izbalēt.
publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā.
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency").
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā
Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā
Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Alumine apdzīvota vieta Argentīnā (_Aluminé_), Neukenas provinces rietumos
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Nevadas štatā, 11250 iedzīvotāju (2014. g.)
Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā
Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Nebraskas štata rietumu daļā
Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Velsa apdzīvota vieta ASV (_Wells_), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Alaiansa Apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Oburna Apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ostina Apdzīvota vieta ASV ("Austin"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūolbani Apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("New Castle"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūlandona Apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņuarka Apdzīvota vieta ASV ("Newark"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oškoša Apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ravena Apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Teilora Apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bankervila apdzīvota vieta ASV, Nevadas štata dienvidaustrumos
Ašaghi Surra apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Neftčalas rajonā, Kūras labajā krastā
Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos
Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Matavai apdzīvota vieta Samoa Neatkarīgajā Valstī, Samoa salu Savaii salas ziemeļu piekrastē
Flerjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā
Kolombjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā
Kuvē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidu daļā
Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā
Marēna-Epaņjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantonā, Neišateles ezera ziemeļu krastā
Ivonāna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā
Elvuda Apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.).
Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī
Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums.
nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks").
Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ.
Ataše Ataša, Neretas pieteka.
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m
Sagarmatas nacionālais parks atrodas Nepālā, ietver 14 kalnus, t. sk. Everestu, izveidots 1976. g., platība - 1244 km^2^
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.)
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā.
Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m
BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service").
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus")
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
neoregēlija Bromēliju dzimtas ģints ("Neoregelia").
Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas.
Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā.
Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
neriīns C~24~H~40~N~2~, glikozīds "Nerium oleander" mizā un lapās.
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
TNT caurspīdīgais tīklojumtransports (angļu "Transparent Networking Transport")
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
Gymnadenia cucullata cepurainās neotiantes "Neottianthe cucullata" nosaukuma sinonīms
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
nebela Čaulamēbu kārtas ģints ("Nebela").
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
neikurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Neikuri" iedzīvotāji.
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture")
neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām
nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam.
nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds.
Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus").
lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta.
neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos.
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta.
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
nevejnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Neveja" iedzīvotāji.
Austrālijas dvīņdzilnītis dvīņdzilnīšu suga ("Neositta crysoptera")
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
MENA Ēģiptes informācijas aģentūra (angļu "Middle East News Agency").
Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija
Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency").
ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
Neļaubītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,8 ha; Neļauba ezers; Neļaubis
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
Nameņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers.
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa
Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs
Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers
Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi
Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv).
Netscape firma _Netscape Communications Corporation_, kas izstrādājusi globālā tīmekļa pārlūkprogrammu _Netscape Navigator_, kā arī tīmekļa serverus un līdzekļus iekštīklu veidošanai
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība
IP komutācija firmas _Ipsilon Networks, Inc._ izstrādāts maršrutēšanas veids, kas izmanto _IP_protokolus
protokoli MNP firmas _Microcom_ tīklošanas protokoli (angļu "Microcom Networking Protocols")
valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols firmas _Netscape_ izstrādāts globālā tīmekļa protokols, kas iebūvēts šīs firmas pārlūkprogrammā, tas šifrē un atšifrē kā lietotāja lappušu pieprasījumus, tā arī lappuses, kuras no tīmekļa servera tiek nosūtītas lietotājam
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API")
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā.
raibgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Neritidae").
pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network")
Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis.
Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa.
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles)
Likurgs grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieks, kam pirāti pārdeva Hipsipili
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā.
Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - Tespija meita, kas Hēraklam dzemdēja Nefu.
Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
nekaforoze Helmintoze, ko ierosina "Necator" ģints nematodes.
Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina
Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m
Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m
Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji.
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
UNI Indijas informācijas aģentūra (angļu "United News of India").
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu.
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
INA Irākas informācijas aģentūra (angļu "Iraqi News Agency").
IRNA Irānas informācijas aģentūra (angļu "Islamic Republic News Agency").
Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
dzeltenā filepita īsknābja māņnektārputns ("Neodrepanis hypoxantha")
islaya Islaya islayensis - Islajas neoportērijas ("Neoporteria islayensis") nosaukuma sinonīms.
lazzarone Itāļu ielu ubags (sevišķi zīmējoties uz Neapoles dienderiem).
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
neoportērijas Kaktusu dzimtas ģints ("Neoporteria").
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā
Fāsena kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta faassenii")
lielziedu kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta grandiflora")
Musina kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta mussinii")
dzīslainā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta nervosa")
Sibīrijas kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta sibirica")
Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols)
Vaskarans Kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs.
Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
Amargosas grēda kalnu grēda ASV (_Amargosa Range_), Kalifornijas un Nevadas štatā, austrumos no Nāves ielejas
Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi.
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
Ārkdoms kalnu virsotne ASV (_Arc Dome_), Nevadas štatā, Lielajā Baseinā, augstums - 3593 m
Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
Katmanda Katmandu, Nepālas galvaspilsēta.
Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m
Keina Keina baseins - Neirsa šaurums starp Grendlandi un Elsmīras salu.
Kilinginemme Kilingi-Nemme - pilsēta Igaunijā.
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea.
kiranti Kirati - viena no tautībām Nepālā.
raji Kirati - viena no tautībām Nepālā.
ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States").
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā.
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
KCNA Korejas Centrālā informācijas aģentūra (angļu "Korean Central News Agency"; KTDR).
Aruna Kosī kreisā krasta pieteka Nepālā (_Arun_).
raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti
Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski.
Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
neikšānieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" iedzīvotāji.
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
purvu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Neochmia ruficauda")
nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu.
paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu
odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
silmalīte Lakstaugu ģints "Nemophila" suga.
Patana Lalitpura, pilsēta Nepālā.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus")
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu.
Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
LATNIA Latvijas Neatkarīgā informācijas aģentūra.
LNKP Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija.
LNT Latvijas Neatkarīgā televīzija.
LNPA Latvijas Neatkarīgās preses asociācija.
LNS Latvijas Nedzirdīgo savienība.
LNB Latvijas Neredzīgo biedrība.
Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
JANA Lībijas informācijas aģentūra (arābu un angļu "Jamahirivah News Agency").
smicenis Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens").
smicens Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens").
Jaundžordžija Lielākā no Jaundžordžijas salām ("New Geoargia"), Zālamana salu rietumos, platība - 1800 kvadrātkilometru.
Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru
Liga Ligna jeb Nelaime.
parastā ligzdene ligzdeņu suga ("Neottia nidus-avis")
Neoporteria multicolor ligzdu neoportērijas ("Neoporteria nidus") nosaukuma sinonīms
zilais līķskudrulītis līķskudrulīšu suga ("Necrobia violacea"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km
dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss lotosu suga ("Nelumbo lutea")
riekstu jeb Indijas lotoss lotosu suga ("Nelumbo nucifera")
kaķumētra lūpziežu dzimtas ģints ("Nepeta"), \~250 sugu, Latvijā tikai 1 s.
VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
MRU Mācību ražošanas uzņēmums (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Neredzīgo biedrības MRU koris).
alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā.
nesterieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nesteri" iedzīvotāji.
garknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis coruscans")
īsknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis hypoxantha")
milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns)
mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
ēdājs Matonis ("Nematomorpha").
matolis Matonis ("Nematomorpha").
matons Matonis ("Nematomorpha").
matūnis Matonis ("Nematomorpha").
maturnis Matonis ("Nematomorpha").
Nelspreita Mbombela, pilsēta Dienvidāfrikā, tās nosaukums līdz 2009. gada oktobrim ("Nelspruit").
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
skaistā zilmalīte Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), ūdenslapju dzimtas suga.
Bābila muhāfaza Irākā (_Bābil_), dienvidos no Bagdādes, robežojas ar Bagdādes, Dijālas, Vāsitas, Kādisījas, Nedžefas, Kerbelas un Anbāras muhāfazu
Upurkalns Muldenieku pilskalns Neretas pagastā.
Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
tīkls NPTN Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls (angļu "National Public Telecommunications Network").
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea.
tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene.
ni Ne (1).
ni Ne (2); arī nē.
neba Ne 2(1).
škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas.
ieiekšens Ne gluži pilns.
iekritens Ne gluži pilns.
paradiagnoze Ne gluži precīza diagnoze.
neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
mazbagāts Ne īpaši bagāts, nabadzīgs.
stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt).
ņemstelēt Ne īsti ņemt, ne neņemt, neprast ko pareizi paņemt, negribīgi ņemt.
negaļā Ne kā gaļā.
nekatrs Ne katrs.
vismaz Ne mazāk kā.
bijums Ne nieka, ne vēsts.
pārvēžām Ne pa sliedēm.
pārvēžus Ne pa sliedēm.
apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
grebēsts Ne pārāk gara, tieva kārts; salmu jumta kārts.
šķelvēderis Ne pārāk nicinošs lamuvārds mazam bērnam.
nopauksnīt Ne pārāk stipri nopērt.
pagājiens Ne pārāk tāls gājiens (kas nav nogurdinošs).
ķerstakla Ne pārāk uzticīga sieviete.
klincains Ne pilnībā izcepts, negatavs.
nelabens Ne pilnīgi labs.
kurš Ne pirmo, ne vienu vien.
izkaustelēties Ne sevišķi stipri izkauties.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā.
kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši; kaut kā.
kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.
citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
nosānis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāniski Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņu Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
tik Ne tikai - bet arī.
netikvien Ne tikai.
tikvien Ne tikai.
nevien Ne vien; ne tikai, ne vienīgi.
iekļinkāt Ne visai ātri ieskriet.
klimināt Ne visai ātri rikšot.
nicik Ne visai daudz; pamaz.
nedrīži Ne visai drīz.
nedagudrs Ne visai gudrs.
nepagudrs Ne visai gudrs.
urbināt Ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
noplančkāties Ne visai rūpīgi nomazgāties, noskaloties.
aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
pārskrāpēt Ne visai rūpīgi pārsukāt, pārķemmēt.
piešūstelēt Ne visai rūpīgi piešūt.
plonckāt Ne visai rūpīgi skalot, mazgāt.
uzšūstīt Ne visai rūpīgi uzšūt (uz kā, kam virsū).
izšūstelēt Ne visai rūpīgi, pavirši izšūt.
pačurnīt Ne visai rūpīgi, pavirši pamazgāt.
neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
vetēt Ne visai stipri sist.
nebalts Ne visai tīrs.
necieš Ne visai.
nevisā Ne visai.
nei Ne-ne.
nebe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
nele Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
nibe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
nag Ne, nedz.
naģ Ne, nedz.
neģ Ne, nedz.
neģi Ne, nedz.
nel Ne, tomēr ne.
nela Ne, tomēr ne.
non Ne.
neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
ne(ie)ņemt (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
(no)turēties virs (arī uz) ūdens Ne(no)grimt ūdenī.
preilene Neaicināta kāzu viešņa.
iesagrūsties Neaicinātam ierasties.
nerokas Neaicinātas, ļaunas rokas; tirānija, despotisms.
stuovmači Neaicinātie kāzu viesi.
uznākulis Neaicināts viesis.
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
cielavene Neaizmirstule ("Myosotis").
neaizmirstulīte Neaizmirstule ("Myosotis").
cielavenes Neaizmirstules ("Myosotis").
cielaviņes Neaizmirstules ("Myosotis").
mauragas Neaizmirstules ("Myosotis").
neaizmirsteles Neaizmirstules ("Myosotis").
ņezabuģ Neaizmirstules ("Myosotis").
myosotis Neaizmirstules.
brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu).
brīvs Neaizņemts; tukšs.
vieksts Neaizsalstoša vieta ūdenī.
duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes.
soknajs Neaizsalstošs dūksnājs, muklājs.
lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lasmenis.
lasmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
lasminis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
dziedrs Neaizsegts apaļkoks (guļbūves sienā).
neaizkaramība Neaizskaramība.
neaiztiekamība Neaizskaramība.
sacrosanctus Neaizskarams, augsti svēts, augsti godājams.
neaiztiekams Neaizskarams, tāds, kam nedrīkst pieskarties.
inviolābils Neaizskarams.
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
leicīns Neaizstājama aminoskābe, ir augu un dzīvnieku olbaltumvielās.
izoleicīns Neaizstājama aminoskābe; ir gandrīz visās olbaltumvielās.
neaizvietojams Neaizstājams (2).
neatvietojams Neaizstājams (2).
neaizkarams Neaiztiekams, neaizskarams.
neaizkarts Neaiztikts.
aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet.
duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis.
histidīns Neaizvietojama aminoskābe; organismā dekarboksilējas, veidojot histamīnu.
kambiāta Neakorda skaņa uz vājās taktsdaļas.
pārgājskaņa Neakorda skaņa vājajā taktsdaļā, kas pakāpeniskā kustībā savieno divas akorda skaņas.
neaktīnisks Neaktīniskais apgaismojums - fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas.
profermenti Neaktīvi fermentu paveidi.
profibrinolizīns Neaktīvs fibrinolizīna priekštecis.
progastrīns Neaktīvs gastrīna priekštecis.
Homo neanderthalensis Neandertāles cilvēks.
klancis Neapaudzis lauka gabals.
esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums.
grūtgalvis Neapdāvināts cilvēks, kas grūti aptver.
uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks.
netalantīgs Neapdāvināts.
refleksija Neapdomāta, spontāna rīcība.
neapdomīgums Neapdomība.
neprāzdna Neapdomīga rīcība.
izkroķīt Neapdomīgi atdot, izdāļāt, iztērēt.
izkruķīt Neapdomīgi atdot, izdāļāt, iztērēt.
nopļundurēt Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
nopļundurot Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
ļeverēt Neapdomīgi pļāpāt, pļukšķēt.
dirselēt Neapdomīgi strādāt vai runāt.
nopļundurēt Neapdomīgi un pavirši nēsāt (apģērbu).
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
krest Neapdomīgi, nevajadzīgi tērēt (mantu, naudu).
aplumai Neapdomīgi, nevietā.
drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
drepelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
drepeļot Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
neapcerīgi Neapdomīgi.
neapdomīgai Neapdomīgi.
aberis Neapdomīgs cilvēks.
plīvenis Neapdomīgs cilvēks.
plīvinis Neapdomīgs cilvēks.
dādiņš Neapdomīgs, aprobežots cilvēks.
drebstelīgs Neapdomīgs, nemierīgs.
plēģis Neapdomīgs, nenopietns, izšķērdīgs cilvēks.
širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs].
gramšķis Neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks.
putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis.
tirkšīgs Neapdomīgs, straujš, nepacietīgs; tāds, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
gaislis Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks.
aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
dross Neapdraudēts.
pamest Neapdzīvot vairs (parasti mājas).
izmiris Neapdzīvots, pamests.
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
šaparis Neapkurināma, vēsa telpa pārtikas produktu uzglabāšanai; pieliekamais.
neatķērība Neapķērība.
losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
ķoburs Neapķērīgs cilvēks.
milmis Neapķērīgs cilvēks.
zatormožonnijs Neapķērīgs cilvēks.
bezgalvis Neapķērīgs, neapdomīgs cilvēks.
auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
biks Neapķērīgs.
neatķērīgs Neapķērīgs.
šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana.
erelis Neapmierināms, uzstājīgs bērns.
izpurpināt Neapmierināti (nelaipni) runāt.
ieņurdēties Neapmierināti ierunāties.
iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
nurrāt Neapmierināti ņurdēt.
papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
pablorkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
pablurkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
korkšēt Neapmierināti, īgni (ko) runāt, sacīt.
brakšēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
brākšēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
brakšķēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
brākšķēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
ieburkšēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
noburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
paburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
greizai Neapmierināti, nicinoši (skatīties).
pukšēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3).
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3).
pukšināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
dismorfobija Neapmierinātība ar savu figūru.
bunte Neapmierinātības izpausme.
malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā.
malcontents Neapmierinātie, Francijā politiskās partijas, kas nav apmierinātas ar pastāvošo valdību.
kunkša Neapmierināts bērns.
urkšķis Neapmierināts cilvēks; īgņa.
ņurkste Neapmierināts rūcējs, īgņa; ņuršķis (3).
ņuršķis Neapmierināts rūcējs, īgņa.
arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli).
pūziķis Neapmierināts, neizdabājams cilvēks; izspūrušiem matiem.
frondists Neapmierināts, nesaticīgs cilvēks.
nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks.
nagažīgs Neapmierināts, raudulīgs, arī uzmācīgs.
vīlies Neapmierināts.
slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
nepietiekams Neapmierinošs (3).
gruzons Neapmierinošs emocionālais stāvoklis.
neapnicīgs Neapnīkstošs (2).
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
grano Neapolē, Sicīlijā un Maltā no 15. gs. beigām mazākā vara nauda.
quintina Neapoles 15. gs. sudraba 1/5 karlīno monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem.
sestino Neapoles 15.-16. gs. monēta, vienāda ar 2 kavaliem ("cavallo").
karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam.
neapolieši Neapoles pilsētas Itālijā, kā arī Neapoles karaļvalsts (līdz 1860. g.) iedzīvotāji.
tartaļa Neapoles tautas komēdijas raksturīga maska.
grodenapls Neapoles vārdā nosaukts zīda audums.
quintuplo Neapoles zelta 5 dukātu monēta.
neapolitānieši Neapolieši.
neapdoma Neappdomība, pārsteidzība.
bezrobežu Neaprobežots, bezgalīgs.
papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
pabirze Neapsēta vai divkārši apsēta sējumu josla.
tīrelis Neapsēts, kails lauks.
nekurināts Neapsildīts (par telpām).
indiskutabls Neapspriežams; pārspriešanai nevēlams.
nevierīties Neapstāties, kamēr nav pabeigts iesāktais.
ežmalīte Neapstrādāta josla starp laukiem.
jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā.
jēlpuse Neapstrādātā puse.
iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu.
eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalās).
pamedne Neapstrādāta, krūmiem aizaugusi zeme upes krasta zemienē.
dzedziedains Neapstrādāta, nekopta zeme.
robežstiga Neapstrādāta, platāka sleja (starp divu saimniecību laukiem).
atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
kņipi Neapstrādāti kaņepāji.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
atsēle Neapstrādāts tīrums.
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
lasts Neapstrādātu dēļu mērs, vienāds ar 40 kubikpēdām.
apodiktisks Neapstrīdams, loģiski nepieciešams (par spriedumiem).
indisputābils Neapstrīdams.
beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
hiperemēze Neapturama vemšana.
izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
neapvaldīti Neapvaldīts (2).
ireversibilitāte Neapvēršamība.
instinkts Neapzināta tieksme; nojauta.
automātisms Neapzināta vai netīša darbošanās, kas izpaužas mēnessērdzībā, kā arī dažās samērā retās psihozēs.
eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
simbolisms Neapzinātas vēlmes vai psihiskas sadursmes izraisīta netieša izpausme, kas parādās kā aizstājveidojums.
trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
aptāmiņ Neapzināti, bezjēdzīgi, bez sapratnes.
morskāt Neapzināti, instinktīvi atvirzīties.
katatīmija Neapzināts pārdzīvojumu komplekss ar sekundārām slimīgām pārmaiņām apziņā; emocionālo faktoru ietekme uz psihisko procesu saturu, raksturu un norisi.
apjaust Neapzināts, instinktīvs.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
rutine Neapzinīga rīcība, darbība, domāšana, kas palikusi par ierašu; bailes no jaunievedumiem.
involuntārs Neapzinīgs, no gribas neatkarīgs.
neapzinība Neapzinīgums.
leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā.
nedziedējams Neārstējams (2).
nedziedināms Neārstējams (2).
skrimšķis Neartikulēta skaņa, kas nāk no rīkles.
zāklis Neārtnelis, palaidnis.
notrulēt Neasam kļūt.
liess Neass (tikai savienojumā "liess nazis").
buinis Neass cirvis, nazis.
ambulis Neass cirvis.
builis Neass cirvis.
ķulis Neass cirvis.
smule Neass iespiedums, burta attēla sasmulēts ēnojums, rodas no mašīnas nepilnīga gājiena.
bulans Neass nazis vai cirvis.
trulis Neass nazis, arī neass cirvis.
bole Neass nazis.
bolis Neass nazis.
čuilis Neass nazis.
peilis Neass nazis.
žulis Neass nazis.
dutene Neass rīks vai ierocis; dute.
dute Neass rīks vai ierocis.
notrulis Neass, notrulināts.
ķuls Neass, truls.
uls Neass, truls.
builis Neass.
ķuips Neass.
kups Neass.
ķups Neass.
truls Neass.
disharmonēt Neatbilst (kam); būt nesaskanīgam (ar ko).
novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
kļūda Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums.
iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
pretruna Neatbilstība, nesaskaņa.
iritācija Neatbilstoša vai pārmērīga ierosa.
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām, arī nevēlami.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
muļķis Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
disharmonisks Neatbilstošs; nesaskanīgs, nesaskaņots.
paturēt Neatdot (kādam); arī paņemt (sev).
dvinuķ Neatdot kārtīs nospēlēto.
fufeļ Neatdots parāds.
fufeļs Neatdots parāds.
fuflo Neatdots parāds.
nonruminatia Neatgremotāji - zīdītāju klases pārnadžu kārtas apakškārta.
plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē.
novecošana Neatgriezenisks organisma individuālās attīstības process.
ireversibls Neatgriezenisks; neatjaunojams.
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros.
irreversibilitāte Neatgriezeniskums.
neatgriezenība Neatgriezeniskums.
ireparabls Neatjaunojams, neizlabojams (galvenokārt struktūras nozīmē).
neattapīgs Neatjautīgs, neapķērīgs.
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
independence Neatkarība.
independentisms Neatkarības prasīšana un aizstāvēšana.
vārtsargs Neatkarīga fiziska vai juridiska persona, kas institucionālajiem investoriem sniedz konsultācijas par riska kapitāla investīciju projektiem.
Aftenposten Neatkarīga Norvēģijas dienas avīze, dibināta 1860. g.
NSA Neatkarīgā studentu asociācija.
NeLLJA Neatkarīgās Latvijas lauku jaunatnes apvienība.
WRT Neatkarīgi no (angļu "with respect to"; īsziņās).
esamība Neatkarīgi no apziņas pastāvošā, objektīvā pasaule, matērija.
NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība.
bagatieris Neatkarīgs cilvēks.
azonāls Neatkarīgs no zonālajām īpašībām.
brīvs Neatkarīgs, patstāvīgs (par tautu, valsti).
autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
independents Neatkarīgs, patstāvīgs.
voļņš Neatkarīgs; patstāvīgs.
RAID Neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks").
gluhars Neatklāts noziegums.
visjačka Neatklāts noziegums.
visjaks Neatklāts noziegums.
zadki Neatklāts noziegums.
zadoks Neatklāts noziegums.
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
noaicināt Neatlaidīgi aicināt, lūgt, saukt.
iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
lauzties Neatlaidīgi censties nokļūt (kur).
atkūkāt Neatlaidīgi censties pierunāt, ietekmēt.
lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
maļīties Neatlaidīgi ko prasīt; lūgties.
kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
urbt Neatlaidīgi mācīties.
sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
šnakarēt Neatlaidīgi meklēt; izložņāt.
urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
zelēt Neatlaidīgi runāt to pašu.
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
čūrāt Neatlaidīgi un neapnicis strādāt.
vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
kalbīties Neatlaidīgi uzmākties ar kādu lūgumu, prasību.
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
uztielēties Neatlaidīgi uzmākties.
ierīvēt Neatlaidīgi uzsvērt kļūdu vai trūkumu.
uztiepties Neatlaidīgi uztiept ko.
neatlaiden Neatlaidīgi, bez mitēšanās.
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru.
vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
instante Neatlaidīgi.
pressante Neatlaidīgi.
derža Neatlaidīgs cilvēks.
ātrie Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki.
ātrie Neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna, stacija.
nenovilcināms Neatliekams, steidzams.
nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
pirātisms Neatļauta programmatūras vai integrēto shēmu kopēšana personiskai vai komerciālai izmantošanai.
elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
pulgot Neatļauti ēdot sapostīt (par dzīvniekiem tīrumā).
izčamarēt Neatļauti izspiegot.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
izšmugulēt Neatļautiem līdzekļiem, ar viltu panākt (ko).
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus.
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
bross Neatļautu priekšmetu pārmešana pār cietuma sētu.
tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
neatgriezties Neatnākt (atpakaļ, atkal).
neierasties Neatnākt.
neatraujams Neatņemams (3).
soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
neatrisināmi Neatrisināms.
neatšķetināms Neatrisināms.
izlaist Neatskaņot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu).
urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) - par psihisku stāvokli.
urdīgs Neatslābstošs, uzmācīgs (par psihisku stāvokli).
nenogurdināms Neatslābstošs.
selah Neatšifrēts ebrejisks piemetinājums vairākos psalmos, kas hipotētiski varētu norādīt, ka šajās vietās iespraužamas instrumentālas starpspēles.
adiagnostisks Neatšķirams, nenoteicams vai grūti pazīstams (medicīnā).
nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā).
proguls Neattaisnots darba kavējums.
neatmaņa Neattapība.
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
noska Neattapīga, netīrīga sieviete.
antons Neattapīgs cilvēks, muļķis.
ausainis Neattapīgs cilvēks.
vista Neattapīgs cilvēks.
pīle Neattapīgs un lēns cilvēks.
neatmaņa Neattapīgs, aizmirsīgs cilvēks.
aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
aitaspiere Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
aitagalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitesgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks.
kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
nepratīgs Neattapīgs, neprasmīgs.
lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks.
palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
neatsacīties Neatteikties.
neizvairīties Neatteikties.
kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu.
mokurs Neattīstīta (muļķīga) būtne.
zliņa Neattīstīta sieviete.
frajers Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
fucins Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
lekmeris Neattīstīts cilvēks.
urla Neattīstīts jaunietis.
poriomania Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, shizofrēnijas gadījumā.
poriomānija Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, šizofrēnijas gadījumā.
akrāzija Neatturība, pašsavaldīšanās trūkums.
onomatolālija Neatvairāma dziņa atkārtot vārdus.
nozomānija Neatvairāma iedoma, ka slimo ar neizārstējamu slimību.
gamomānija Neatvairāma tieksme stāties jaunā un atkal jaunā laulībā.
līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
irreducibils Neatvedināms.
neuzsliekties Neatvēlēt, nedot (kādam ko).
nevīdēties Neatvēlēt, nenosliekt.
buļļacs Neatverams lodziņš kajītes sānos.
pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
atteikties Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko).
aizaliegties Neatzīt savu vainu, pārkāpumu.
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
nenorāts Neaudzināts, maz bārts.
mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
ampls Neaudzināts.
aģenēze Neauglība.
nevaislība Neauglība.
nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes.
čārba Neauglīga smiltszeme.
plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens.
posns Neauglīgs (par augsni).
pusts Neauglīgs (par augsni).
švaks Neauglīgs (par zemi, augsni); nemēslots.
frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
bauzena Neauglīgs pakalns, uzkalns.
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
kārns Neauglīgs, liess (par augsni).
neproduktīvs Neauglīgs; tāds, kas nedod rezultātus; bez radītspējas.
nerasmīgs Neauglīgs.
nevaislīgs Neauglīgs.
neaugstiņ Neaugsti.
apperpt Neaugt labi.
Angaura Neaura - Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā.
nebada Neba 1.
nebat Neba 1.
nib Neba 1.
niba Neba 1.
nibi Neba 1.
ništenko Nebaidies, nekas!
NBTE Nebakteriālais trombotiskais endokardīts (angļu "nonbacterial thrombotic endocarditis").
ecru Nebalināts.
atturēties Nebalsot ne par, ne pret.
nebēdīgums Nebēdība.
skapens Nebēdīga rakstura sulaiņa tēls italiešu komēdijās.
traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks.
lascīvs Nebēdīgs.
smaulains Nebēdīgs.
nebēdnīca Nebēdniece.
trakainis Nebēdnieks.
nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis.
blēņīgs Nebēdnīgs, izmanīgs uz nedarbiem.
elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
šķestrs Nebēdnīgs, pārgalvīgs.
bezbēdnieks Nebēdnis, draiskulis; pārgalvis.
žalbers Nebēdnis, ēverģēlis.
žalbiers Nebēdnis, ēverģēlis.
žalburs Nebēdnis, ēverģēlis.
blēņkopis Nebēdnis, kāds, kurš ir izmanīgs uz nedarbiem.
nešpetnieks Nebēdnis, palaidnis.
vallats Nebēdnis, pārgalvis.
lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara.
nepārredzams Nebeidzams.
nepārskatāms Nebeidzams.
plakarēties Nebeidzot vienu darbu, sākt citu.
nebela Nebelas.
NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
gūsteknis Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
nesvabadība Nebrīve.
nebrīve Nebrīvība (1).
nebrīve Nebrīvība (2).
nezvaļa Nebrīvprātība.
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
pietrūkt Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1).
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
palikt iepakaļ Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, neatbilst kādām prasībām, normām.
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
kārsīties Nebūt vienisprātis.
trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
nebūtin Nebūt.
neesamība Nebūtība (1).
nekuriene Nebūtība (1).
nesaule Nebūtība, nāve.
nebūtne Nebūtība, neesamība.
ajāti Nebūtība, Vēdantas pamatdogmāts.
nebūtiene Nebūtība.
neziņa Nebūtība.
natsah Necaha.
bigne Necaurejams vai grūti caurejams skujkoku mežs.
adiabātisks Necaurlaidīgs, izolēts; reakcija, kas noris bez siltuma zaudējuma vai rašanās.
impermeābils Necaurlaidīgs; lietus mētelis.
impenetrābils Necaurlaidīgs.
tumīgs Necaurredzams (par tumsu).
kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
fusuma Necaurspīdīga bīdāma siena, kas japāņu mājās atdala telpas citu no citas.
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
pterostigma Necaurspīdīgs laukumiņš pie kukaiņu spārnu galotnes.
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
adiafans Necaurspīdīgs.
epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu.
neteka Neceļš, maldu ceļš.
necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme; necieņa.
necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme.
dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti.
apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
niecinieks Necienīgs, nekrietns.
pleiks Necienīgs.
pleikšķis Necienīgs.
neciena Necieņa.
intolerabls Neciešams, nepanesams.
nepaciešams Neciešams.
necikiņ Necik 1.
ildziņ Necik ildziņ - ne tik ilgi.
neicik Necik.
nicikīt Necik.
kabaks Necila, prasta dzertuve, arī restorāns, bārs.
mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
juris Necils cilvēks.
sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
palss Necils, neievērojams.
kautrīgs Necils.
kautrs Necils.
necilvēcisks Necilvēcīgs (1).
inhumāns Necilvēcīgs, cietsirdīgs.
antihumāns Necilvēcīgs, vērsts pret humānismu.
necilvēcīgs Necilvēcisks (1).
bestija Necilvēks, briesmonis.
bezdvēselis Necilvēks, briesmonis.
Nečesa Nečisa, upe ASV.
akrocefālija Nedabīga (torņveidīga) galvaskausa forma.
nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs).
klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība.
laupt Nedabiski izplest (acis).
rencelēt Nedabiski smieties.
necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
saspīlēts Nedabisks, neatraisīts (parasti par balsi).
nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
pretdabība Nedabiskums, izvirtība, pretīgums.
nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
kalksnēt Nedabūt pietiekoši barību, pusbadā būt.
neiegūt Nedabūt.
lorkāt Nedaiļi, neētiski strēbt, dzert.
kamols Nedalāms (vārdu, skaņu) kopums.
diedelnieks Nedarbnieks, palaidnis.
nedarbis Nedarbnieks.
stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
ģera Nedarbs.
nadorbs Nedarbs.
vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi.
pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu.
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
pažulīt Nedaudz (kādu brīdi) slikti barot.
pažubināt Nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti.
pažubināties Nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti.
paklēgāt Nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt.
pasūrs Nedaudz (mazliet) sāļš.
iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
ieēst Nedaudz apēst.
uzgruzdināt Nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt.
piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
apspicēt Nedaudz apgriezt.
apšpicēt Nedaudz apgriezt.
uzgrust Nedaudz apgruzdēt.
uzgruzdēt Nedaudz apgruzdēt.
iegramstīties Nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu).
apspraukt Nedaudz aplobīt graudiem apvalku.
aizmākuļot Nedaudz apmākties.
nodumt Nedaudz apmākties.
saskurbt Nedaudz apreibt.
iesaldēties Nedaudz apsaldēties.
jēlumains Nedaudz aptraipīt ar jēlu gaļu.
apvirdas Nedaudz apvārītas sēnes.
apviedēt Nedaudz apžūt.
uzirt Nedaudz atārdīties.
totināt Nedaudz atbalstīt.
atgarēties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties.
atgaroties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni).
andantino Nedaudz ātrāk par andante.
padrīžāk Nedaudz ātrāk.
pusšķirbā Nedaudz atvērts; pusviru.
pažārgalēties Nedaudz aušāties, blēņoties.
darauties Nedaudz baidīties, respektēt.
trucīgs Nedaudz bailīgs.
pakarināties Nedaudz ciest izsalkumu.
pašņakstināties Nedaudz čapstināt (ēdot).
knicēties Nedaudz dauzīties.
iedobjš Nedaudz dobjš (1).
paurkstēt Nedaudz dūkt, dungot.
pačužināt Nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu).
garžāt Nedaudz ēst, dzert (ēdienu, dzērienu).
gariņāks Nedaudz garāks.
pažulināt Nedaudz griezt ar neasu nazi.
uzēdināt Nedaudz iebarot.
aizbaurot Nedaudz iebauroties.
atcirst Nedaudz iecirst tajā pusē, uz kuru grib gāzt zāģējamo koku.
iezabīt Nedaudz iedauzīt, iesist (cūkai).
ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
padzerstīties Nedaudz iedzert (alkoholiskus dzērienus).
nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
ieklesēt Nedaudz ieēst (par cūkām).
iegramstīties Nedaudz ieēst, kas pagadās.
uzsnaberēt Nedaudz ieēst, uzkost.
iečapstināt Nedaudz ieēst.
iegraudot Nedaudz ieēst.
iekamot Nedaudz ieēst.
īkūst Nedaudz ieēst.
pačammāt Nedaudz ieēst.
pačumināt Nedaudz ieēst.
iešķēlēt Nedaudz iegriezt.
pavelēt Nedaudz iekaustīt.
iekrostīt Nedaudz iekraut, rakt, ienākt.
iedūmot Nedaudz iekurināt (tā, ka nāk dūmi).
papelējis Nedaudz iepelējis.
ieklapēt Nedaudz iepērt, iesist.
iestrostēt Nedaudz iepērt.
iešņaboties Nedaudz iereibt, apreibt, dzerot alkoholiskus dzērienus.
padābt Nedaudz iesist.
pusskābis Nedaudz ieskābis.
iešķērmēt Nedaudz ieskābt.
iekramstīt Nedaudz ieskrāpēt (ar nagu).
sasmilkstēt Nedaudz iesmilkstēties.
aizblāvāties Nedaudz iespīdēties.
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
padabāt Nedaudz izdabāt.
iedzert Nedaudz izdzert (šķidrumu).
izgnuzdināt Nedaudz izgriezt, izmežģīt.
izgnuzināt Nedaudz izgriezt, izmežģīt.
pakāzoties Nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās.
pašķēpelēt Nedaudz izlīdzināt, gludināt (izrakta grāvja malas).
pasliekties Nedaudz izliekties.
pieplēst Nedaudz izplēst, palielināt apjomā.
padaiļoties Nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā).
pablancīt Nedaudz izskalot (kratot trauku).
apirgāt Nedaudz izsmiet, izzobot.
pašpijonēt Nedaudz izspiegot.
pasvempties Nedaudz izstiepties (uz augšu).
patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
pakarināties Nedaudz kaitināt, ķircināt.
pakārbains Nedaudz kārpains.
karstans Nedaudz karsts.
karstens Nedaudz karsts.
uzsnabrenēt Nedaudz kārumoties.
pakarcināt Nedaudz kladzināt.
pakarcinēt Nedaudz kladzināt.
pamilēties Nedaudz kļūdīties, gūt neparedzētu rezultātu.
kņābulēt Nedaudz knābāt.
knābuļot Nedaudz knābāt.
pakraistīt Nedaudz kraistīt.
kuzināties Nedaudz kustēties, lai ērtāk iekārtotos.
palietains Nedaudz lietains.
līkans Nedaudz līks.
strucināt Nedaudz līt, pa pilei.
smulēties Nedaudz līt, smidzināt.
palīties Nedaudz līt.
pavaļināt Nedaudz ļaut vaļu, mazāk nodarbināt.
pamikāt Nedaudz mīcīt.
pamīstīties Nedaudz minstināties.
miklains Nedaudz mitrs.
miklens Nedaudz mitrs.
glupans Nedaudz muļķīgs.
paaušāties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
pamērķēties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
pasērs Nedaudz nepatīkama (rūgta) garša.
uzniecināt Nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties.
pavīpstināt Nedaudz nicinoši pasmaidīt.
kutelēt Nedaudz niezēt, kutēt.
ienikns Nedaudz nikns, dusmīgs.
mazderīgs Nedaudz noderīgs, ne visai piemērots.
pačagāt Nedaudz nogaršot (bet vairāk neēst).
pažulināties Nedaudz nogriezt ar neasu nazi.
palīkt Nedaudz noliekties, salīkt.
palīkties Nedaudz noliekties, salīkt.
pagumties Nedaudz noliekties.
pamislīties Nedaudz nomaldīties, apjukt.
panūžāt Nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž).
parimdināt Nedaudz nomierināt.
pamaltīt Nedaudz nopērt.
panostāk Nedaudz nostāk.
paviesēt Nedaudz novadēties.
pakūjāt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
pakūjināt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
pabužināt Nedaudz paberzt, paplūkāt.
gnuzdināt Nedaudz pagriezt, mežģīt.
gnuzināt Nedaudz pagriezt, mežģīt.
atkrist atmiegā Nedaudz pagulēt, atpūsties.
ielamāt Nedaudz palamāt.
pažļabarēt Nedaudz papļāpāt.
pažladīt Nedaudz papļāpāt.
uzvaļīgs Nedaudz par lielu (par zābakiem).
druska Nedaudz pārtikas.
pieveidot Nedaudz pārveidot atbilstoši kādām prasībām.
aprimdināt Nedaudz pasildīt; darīt remdenu.
apvelts Nedaudz paskolots.
paukcināt Nedaudz paskubināt, pamudināt.
pačuknīt Nedaudz paskubināt.
pasmaidīties Nedaudz pasmaidīt, it kā pie sevis.
apvirināt Nedaudz pavārīt.
paplenst Nedaudz pavērt.
piesalēt Nedaudz pazemināties zem nulles (par gaisa temperatūru).
iežūpoties Nedaudz piedzerties.
ieskurbināt Nedaudz piedzirdīt, apreibināt.
uzpravīt Nedaudz pielabot, sakārtot u. tml.
paskadināt Nedaudz piespiest piešus.
paplakans Nedaudz plakans.
paplaikšķināt Nedaudz plaukšķināt.
ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
pašviukšķināt Nedaudz plīkšķināt pātagu.
piekuļāt Nedaudz purināt, kratīt.
pakarcināt Nedaudz purināt, spārdīties.
ieraibums Nedaudz raibs plankums.
pagrīns Nedaudz rupjš (nedraudzīgs).
uzrāt Nedaudz sabārt.
patrūcināt Nedaudz sabiedēt.
papīkt Nedaudz sadusmoties (noskaisties).
saskurbt Nedaudz sadusmoties.
pukls Nedaudz sadusmots.
pakramstīt Nedaudz sagrābt, uzkasīt.
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
paļundināt Nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā).
iekolāties Nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem).
uzsālīt Nedaudz sālīt.
saldelēt Nedaudz salt.
sāļgans Nedaudz sāļš, sāļa piegarša.
piņķīgs Nedaudz samezglojies.
pamiegains Nedaudz samiegojies.
ieveldzēt Nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu.
iemudzināt Nedaudz samudžināt, sajaukt; ietīstīt.
iepļaut Nedaudz sapļaut.
pakupt Nedaudz sarecēt (par pienu).
sarimdināt Nedaudz sasildīt.
sarimināt Nedaudz sasildīt.
sarindināt Nedaudz sasildīt.
padrumstaļāt Nedaudz sasmalcināt.
pašķārdīt Nedaudz saspiest, saspaidīt.
parūmīties Nedaudz saspiesties (lai izbrīvētu vietu citiem).
piešķobīt Nedaudz sašķobīt.
patumst Nedaudz satumst.
pārgriezties Nedaudz sev iegriezt (ar asu priekšmetu).
uzčabināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
uzčakstināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
uzrasot Nedaudz sīki, smalki nolīt.
uzsprikšināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
paukāt Nedaudz sist, pērt.
paskābens Nedaudz skābs.
pļūkšēt Nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt.
iešļauku Nedaudz slīpi.
iešlaubs Nedaudz slīps, šķībs.
iešļaubs Nedaudz slīps, šķībs.
pavīslināt Nedaudz smidzināt, līņāt.
paspītīgs Nedaudz spītīgs.
tumšens Nedaudz tumšs.
paieten Nedaudz uz priekšu (ejot).
pačankāt Nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas).
uzmitrināt Nedaudz uzlīt.
parimdinēt Nedaudz uzsildīt.
uzrindināt Nedaudz uzsildīt.
siltputra Nedaudz uzsildīta putra.
stirkšis Nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks.
pabrēkāties Nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam).
pamukls Nedaudz vai pietiekoši staigns.
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
pavilnīt Nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos).
pažļudzināt Nedaudz virspusēji mazgāt.
palejāk Nedaudz zemāk, lejup.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
pažvikāt Nedaudz žvikāt.
pīperēt Nedaudz, brīžiem kūpēt.
pablūkšināt Nedaudz, īslaicīgi blūkšķināt.
pablūkšķināt Nedaudz, īslaicīgi blūkšķināt.
piebuknīt Nedaudz, īslaicīgi buknīt.
parullēt Nedaudz, īslaicīgi rullēt.
paraugāties Nedaudz, īsu brīdi raugāties.
uzcīkstināt Nedaudz, īsu brīdi spēlēt (mūzikas instrumentu).
pietirpt Nedaudz, īsu brīdi tirpt, notirpt.
pavemt Nedaudz, īsu brīdi vemt.
iekostēt Nedaudz, īsu laiku ēst.
pakaust Nedaudz, kādu brīdi kasīt, kašņāt.
pasūpēt Nedaudz, kādu laiku līt.
kviekstēt Nedaudz, klusiņām kviekt.
iecienāt Nedaudz, ļoti pieticīgi pacienāt.
patvīcināt Nedaudz, mazliet apdegt (saulē).
pavaldzināt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt; pavaldzēt.
pavaldzēt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt.
paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt.
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt.
patukt Nedaudz, mazliet aptūkt, uzpampt.
paspirdzināt Nedaudz, mazliet atspirdzināt.
patīstīt Nedaudz, mazliet attīt.
paknausēt Nedaudz, mazliet berzēt vai kasīt.
paskurbināt Nedaudz, mazliet berzēt.
paķērināties Nedaudz, mazliet blēņoties, jokot.
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
papelčēt Nedaudz, mazliet čurāt.
pažilīt Nedaudz, mazliet griezt ar neasu nazi.
patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt.
pasnabarot Nedaudz, mazliet kārumoties.
paknaisīt Nedaudz, mazliet kasīt, skrāpēt.
paknaisīties Nedaudz, mazliet kasīties, skrāpēties.
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt.
paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī.
paknaisīties Nedaudz, mazliet knosīt.
paraibot Nedaudz, mazliet krāsot raibās krāsās.
pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu).
pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt.
pakviecināt Nedaudz, mazliet kviecināt.
papesties Nedaudz, mazliet ķildoties.
paķizināt Nedaudz, mazliet ķircināt.
patītināt Nedaudz, mazliet ķircināt.
palaboties Nedaudz, mazliet laboties.
palaidināt Nedaudz, mazliet laidināt (1).
paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu.
pavicot Nedaudz, mazliet luncināt, vēcināt.
palaidināt Nedaudz, mazliet ļaut pa apli skraidīt.
pamūdāties Nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties.
pamokšīties Nedaudz, mazliet māžoties.
pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties.
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt.
paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus).
pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt.
patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju).
paņerbināt Nedaudz, mazliet ņerbināt.
paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
pasukstīt Nedaudz, mazliet ostīt, apošņāt.
pavāzt Nedaudz, mazliet pacelt (cepuri).
pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot.
pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt.
patilināt Nedaudz, mazliet palutināt.
papaļāt Nedaudz, mazliet paļāt.
paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt.
pamaudināt Nedaudz, mazliet peldināt, pludināt.
paslānīt Nedaudz, mazliet pērt.
patvīkt Nedaudz, mazliet pietvīkt.
papirkt Nedaudz, mazliet pirkt.
paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
patenkāties Nedaudz, mazliet pļāpāt, tērzēt.
paskurbināt Nedaudz, mazliet purināt, kratīt.
paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot.
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
pasālīties Nedaudz, mazliet sālīties.
patveicēt Nedaudz, mazliet sautēt.
pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt.
paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam).
pakūtrot Nedaudz, mazliet slinkot.
pāršķērsām Nedaudz, mazliet slīpi, šķērsām.
pasmails Nedaudz, mazliet smails.
pasmildzināt Nedaudz, mazliet smalki līt.
pasmiedināt Nedaudz, mazliet smīdināt.
pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt.
paspļaudīt Nedaudz, mazliet spļaut.
paspļaut Nedaudz, mazliet spļaut.
pastīvens Nedaudz, mazliet stīvs.
patvīcināt Nedaudz, mazliet sutināt.
pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
pasvīdēt Nedaudz, mazliet svīst.
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu).
palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt.
pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt.
patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt.
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties.
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet un puslīdz smalki skaldīt.
paskūtēt Nedaudz, mazliet uzrīdīt.
patriept Nedaudz, mazliet uzziest.
pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju).
pažavēt Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi žāvēt.
paskrājš Nedaudz, mazliet vai puslīdz atšķaidīts (par pienu).
paskraujš Nedaudz, mazliet vai puslīdz kraujš 1.
pastaigns Nedaudz, mazliet vai puslīdz staigns.
pavilt Nedaudz, mazliet valstīt (rokās).
pašļūtēt Nedaudz, mazliet vilkt pa zemi.
patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot.
pazīlēties Nedaudz, mazliet, kādu laiku glūnēt apkārt.
pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt.
bikšiņ Nedaudz, mazliet.
patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt.
daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
uzbaudīt Nedaudz, nogaršojot, ar baudu ieēst.
pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt.
pietīpuļot Nedaudz, uz kādu brīdi viegli apmākties.
ģeceļ Nedaudz.
nedaudzīt Nedaudz.
nedaug Nedaudz.
dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; vairāki.
dažs Nedaudzi.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
pārkaļķis Nededzināts kaļķis.
trihloretilēns Nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku. Tauku un sveķu šķīdinātājs.
aizgavēnis Nedēļa pēc Lieldienām; laiks pēc gavēņa.
nedele Nedēļa.
ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena (skaitot no pirmdienas).
dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
nedēlaika Nedēļas laikā.
Wknd Nedēļas nogale (angļu "weekend"; īsziņās).
vīkends Nedēļas nogale.
otrdiena Nedēļas otrā diena (skaitot no pirmdienas).
nedēļasgals Nedēļas pēdējās dienas.
piektdiena Nedēļas piektā diena (skaitot no pirmdienas).
pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
sestdiena Nedēļas sestā diena (skaitot no pirmdienas).
Šabhu'ot Nedēļas svētki 50 dienas pēc Pashā svētkiem.
trešdiena Nedēļas trešā diena (skaitot no pirmdienas).
vidnedēļa Nedēļas vidus.
puerpērijs Nedēļas, laikposms 4-6 nedēļas pēc dzemdībām.
hebdomadāls Nedēļas.
nedēļnīca Nedēļniece.
ielīdības Nedēļnieces gājiens uz baznīcu.
ievadas Nedēļnieces un bērna ievešana baznīcā 6 nedēļas pēc dzemdībām.
eklampsisms Nedēļnieču eklampsija bez krampjiem, bet ar tipisku toksēmiju.
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
nepasēt Nederēt, nebūt piemērotam.
klams Nederīga lieta; lūznis.
luba Nederīga lieta.
hlams Nederīga manta, lieta; krāms.
brīvzeme Nederīga zeme atmatā vai norā, kas stāv neapstrādāta (brīva).
draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam).
bala Nederīga, slapja pļava, zeme.
ķiskas Nederīgas lietas (ķeskas).
čamāt Nederīgas lietas ar derīgām sajaukt.
grūda Nederīgas lietas, grabažas.
kleņģis Nederīgas vai maz derīgas lietas.
novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas.
ņockas Nederīgi pārpalikumi.
čābeniski Nederīgi, slikti.
pagāns Nederīgs (par priekšmetiem), nevēlams (par parādībām).
suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
bakans Nederīgs koka malkas gabals.
kurmulis Nederīgs maza auguma cilvēks.
pagāns Nederīgs priekšmets, nevēlama parādība.
stripins Nederīgs valga gals; gabals.
nepadārs Nederīgs, nelāgs.
nepiemērots Nederīgs, nesaderīgs.
niekais Nederīgs, nesvarīgs, nenozīmīgs.
padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks.
atštauka Nederīgs, nolietojies priekšmets.
rupulis Nederīgs, rupjš koka gabals.
rupuls Nederīgs, rupjš koka gabals.
rupults Nederīgs, rupjš koka gabals.
nelietojams Nederīgs, sabojāts.
čābisks Nederīgs, slikts.
krāmīgs Nederīgs; slikts.
neģeldīgs Nederīgs.
raznā Nederīgs.
nedibināti Nedibināts.
Nadiena Nediene, Amatas pieteka.
Nediena Nediene, Amatas pieteka.
Vedienīte Nediene, Amatas pieteka.
Zāģerupe Nediene, Amatas pieteka.
meduloblasts Nediferencēta embrionālās nervu caurules šūna, kas tālāk veidojas par neiroblastu vai spongioblastu.
neirocitoma Nediferencētu nervu šūnu audzējs.
nedižs Nedižens.
sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
mīzalpakausis Nedomājošs cilvēks.
nepārspriedīgs Nedomājošs, nekritisks.
mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
mērdināt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
izdirsināt Nedot kādu laiku ēst.
apstāt Nedot miera (ar ko).
jundīt Nedot miera; urdīt.
dīdināt Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
dīdīties Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
nedraugs Nedraudzīgs cilvēks.
edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
šarps Nedraudzīgs; skarbs.
nadreikst Nedrīkst.
grīļoties Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
želberēt Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
želberēties Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
žīgāt Nedroši iet (kā piedzēries).
gumstīties Nedroši iet, nākt.
plederēt Nedroši iet, pārvietoties (piemēram, pa dziļu sniegu vai ledu).
dilbāt Nedroši iet.
leperēt Nedroši iet.
vataļāt Nedroši staigāt.
tāpļāt Nedroši, grūti iet, rāpāt.
plezdināt Nedroši, ļodzīgi staigāt.
kurkuļot Nedroši, neizveicīgi kulties uz priekšu.
steberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
tožāt Nedroši, sīkiem soļiemiet (par bērnu).
šaubīgai Nedroši.
paļurkāt Nedrošiem soļiem nedaudz iet.
nedrosens Nedrošs cilvēks.
nedrosīgs Nedrošs cilvēks.
kļūms Nedrošs uz kājām.
biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts.
bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
taustīgs Nedrošs, neveiks, stostīgs.
kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
prekārs Nedrošs; atdots uz laiku, līdz pieprasījumam.
nedross Nedrošs.
kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju.
nedzi Nedz.
nei Nedz.
eksartikulācija Nedziedējami dragāta vai saslimuša locekļa ķirurģiska noņemšana locītavā.
pierakt Nedziļi ierakt (auga apakšējo daļu).
nomiegs Nedziļš miegs; arī nomidzis.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
snauds Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks.
Saves ezers Nedzis, ezers Inešu pagastā.
Nedžis Nedzis, ezers Inešu pagastā.
sāpulis Nedzīstoša brūce.
anavakcīna Nedzīva vakcīna, kas darināta, kombinējot formalīna un temperatūras iedarbību.
natimortalitāte Nedzīvdzimušo skaita attiecība pret dzimušo kopskaitu.
nekrospermija Nedzīvi (nekustīgi) spermatozoīdi spermā.
nedvašs Nedzīvs, nejutīgs.
nobeidzies Nedzīvs.
sprādzis Nedzīvs.
nekrotomija Nedzīvu audu izgriešana (retāk - līķa sekcija).
gojs Neebrejs.
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
alotriofāgija Neēdamu vielu, piem., zemes, krīta, ēšana.
gavīgs Neēdis, gavējošs.
izsalcis Neēdis.
tukšā dūšā Neēdis.
neeiklīda Neeiklīda ģeometrija atšķiras no Eiklīda (parastās) ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu.
nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis.
pirmspriegums Neelektrostatiskas izcelsmes elektriskais spriegums, kas ir konstants vai arī tiek par tādu uzskatīts (piem., el. ķēžu un radioķēžu analīzē).
bridkai Neērti, slikti.
sliktai Neērti; nepiemēroti.
drennai Neērti.
neparocība Neērtība.
bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
rida Neērtības, nepatikšanas.
gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums.
nepatāgs Neērts, neparocīgs.
neparocīgs Neērts, nepatīkams.
neparoki Neērts, nepatīkams.
paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
absence Neesamība; trūkums; īslaicīgs samaņas zudums; vielas, orgāna vai funkcijas trūkums.
IANAL Neesmu jurists (bet ...) (angļu "I am not a lawyer (but ...)"; īsziņās).
nēsu Neesmu.
fantosmija Neesošas smaržas sajūta.
indebitum Neesošs parāds.
gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
žņergāties Neēst, izniekot ēdienu izmeklējot garšīgāko.
NEFA Neesterificētā taukskābe (angļu "nonesterified fatty acid").
skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu.
dirnis Neformāla kopāsanākšana, tusiņš.
kvernis Neformāla kopāsanākšana.
subliterārs Neformāls, literārai valodai neatbilstošs.
informāls Neformāls.
ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
nephrolepis Nefrolēpes.
pacilā nefrolēpe nefrolēpju suga ("Nephrolepis exaltata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
nefrologs Nefroloģijas speciālists.
nephroma Nefroma 2.
nephromataceae Nefromu dzimta.
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām
izonefrotoksīns Nefrotoksīns, kas ietekmē tās pašas sugas citu dzīvnieku šūnas.
Ņeftečala Neftčala, pilsēta Azerbaidžānā.
gļukot Nefunkcionēt; darboties kļūdaini.
nebūšanas Negadījumi; arī nekārtības.
nejēdzība Negadījumi; arī nekārtības.
klizma Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
klizme Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
ķibele Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķeza.
ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķibele.
krivada Negadījums, nepatikšanas; ķibele; ķeza.
okāzija Negadījums.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
cūcene Negaidīta laime; laimīgs gadījums.
izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti peļama, nosodāma) rīcība.
burga Negaidīta, pēkšņa slimība, piemēram, gripa.
šmergots Negaidītas grūtības; sirdssāpes.
pretstūrēšana Negaidītas un nevēlamas uzlūvēšanas un citu viļņu izraisītu kursa maiņu novēršana, izmantojot stūres lāpstu, tādējādi ieturot izvēlēto kursu.
uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
iegult Negaidīti ieķerties (piemēram, matos).
iesadrāzties Negaidīti ierasties.
nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Negaidīti ierasties.
uzkaukt Negaidīti ierasties.
uzpērties Negaidīti ierasties.
piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi; atgadīties; gadīties.
uzpeldēt Negaidīti parādīties, uzrasties.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
pļuriski Negaidīti slikti.
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
piesabrāzties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
piesagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
atsagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties.
necerot Negaidīti, nejauši.
uzreiz Negaidīti, neparedzēti; pēkšņi.
iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt.
graust Negaidīti, strauji krist.
ņeždankoj Negaidīti.
atgadījums Negaidīts notikums.
flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback").
cundurs Negaidīts, interesants notikums.
necerams Negaidīts, necerēts, nejaušs.
nevēsteņ Negaidīts, Nejaušs, netīšs.
nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā.
izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam; gadīties.
hygrophoropsis Negailenes.
grausmīgs Negaisa laiks, kad pērkons bieži grauj.
ozols Negaisa mākonis.
tēvains Negaisiem bagātīgs.
bucinis Negaiss (pērkons).
bergums Negaiss.
šņākonis Negaiss.
bašķis Negaļa, badakāslis, rīlis.
negantelis Negantnieks.
negantenis Negantnieks.
negantniece Negantnieks.
negantīgs Negants (1).
negantīgs Negants (2).
nešpetns Negants (2).
negantīgs Negants (3).
nešpetns Negants (3).
negantīgs Negants (4).
rateste Negants cilvēks.
reteste Negants cilvēks.
negantnieks Negants dzīvnieks.
bukstiņš Negants zēns.
nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums; nešķīstenis (2).
nešķīstenis Negants, arī atbaidošs radījums.
nešķīstība Negants, arī atbaidošs radījums.
nešķīsts Negants, arī atbaidošs.
bļaurīgs Negants, nikns, briesmīgs.
bļuga Negaršīga putra bez aizdara.
bļurga Negaršīga putra bez aizdara.
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
pļecka Negaršīgs pabiezs ēdiens.
susla Negaršīgs, mazalkoholisks alus.
žulga Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens; arī susla.
žurga Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens; arī susla.
bikšūdens Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens.
nejauks Negaršīgs, pretīgs (par ēdienu, dzērienu).
sērīgs Negaršīgs, rūgts.
pliesks Negaršīgs, sājš, šķidrs (par ēdienu).
čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
pļura Negaršīgs, šķidrs ēdiens.
negardīgs Negaršīgs.
negards Negaršīgs.
negaržīgs Negaršīgs.
nesmeķīgs Negaršīgs.
krams Negatava oga vai auglis.
sasa Negatava oga, sass.
pusviela Negatavā papīra masa.
citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
budzis Negatavs auglis vai dārzenis.
sass Negatavs auglis, nenobriedis, zaļš; sasains.
sasis Negatavs auglis.
lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
jēlmaņ Negatavs, neizžāvēts.
sašs Negatavs, nenobriedis, zaļš; sasains.
sasains Negatavs, nenobriedis, zaļš.
zass Negatavs, nenobriedis.
gļets Negatavs, pusjēls, neizcepis; ūdeņains; glums, glīzdains.
nelaicīgs Negatavs.
telekonverters Negatīva (no -10 līdz -20 dioptriju) optiska sistēma, kas novietota starp fotoaparātu un fotoobjektīvu; palielina objektīva fokusa attālumu, samazinot tā gaismas un izšķiršanas spēju.
neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
kaite Negatīva parādība, īpašība.
nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas.
brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ieleja Negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies tekošu ūdeņu erozijas darbības rezultātā.
vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
pārkāpums Negatīva, sodāma rīcība; (likumu, normu u. tml.) neievērošana.
anions Negatīvais jons elektrolītā; anjons.
antiutopija Negatīvās nākotnes vīzija.
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
dadzīt Negatīvi ietekmēt (par dzīves apstākļiem).
izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu); izkropļot (2).
hidroksiljons Negatīvi lādēts jons, kas sastāv no skābekļa un ūdeņraža atoma.
anjons Negatīvi lādēts jons.
žabals Negatīvi raksturojama persona.
rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
štruntfīreris Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
štruntfīrers Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
kritizēt Negatīvi vērtēt.
homofobija Negatīvo attieksmju kopums pret homoseksuāļiem un homoseksualitāti.
nopelns Negatīvs darba vai rīcības rezultāts.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
balotāža Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret").
balotāžs Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret").
paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
kritika Negatīvs vērtējums, spriedums.
dumbrājs Negatīvu apstākļa kopums (sabiedrības dzīvē).
dubļi Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dūksnājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dūkstājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
muklājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
slīkšņa Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
staignājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti.
skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu.
natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
negausene Negause.
bezgausība Negausība.
daudzēdelība Negausība.
negalība Negausība.
nesaņķība Negausība.
sagraulēt Negausīgi apēst, norīt.
graulēt Negausīgi ēst, rīt ar platu muti.
kuģēt Negausīgi ēst.
mekšēt Negausīgi ēst.
svempēt Negausīgi ēst.
tieškāt Negausīgi ēst.
tiešķēt Negausīgi ēst.
badīgi Negausīgi, rijīgi.
negalīgi Negausīgi.
negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
ēdelmaiss Negausīgs cilvēks.
negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
kretals Negausīgs, vienmēr izsalcis.
bezgausīgs Negausīgs.
izkārojis Negausīgs.
neapmierināms Negausīgs.
nepiebarojams Negausīgs.
nepieēdīgs Negausīgs.
bezgausīgums Negausīgums.
badeklis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
badgailis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
badīkla Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
negauša Negausis (1).
negausnieks Negausis (1).
negauša Negausis (2).
negausnieks Negausis (2).
briģis Negausis, nesātis, rīma.
dižkuņģis Negausis, resnis.
kamsa Negausis, rīma, lielēdājs.
baškis Negausis, rīma; bašķis.
bošķis Negausis, rīma; bašķis.
bezsātis Negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
ēdūksnis Negausis, rīma.
ēškata Negausis, rīma.
ēža Negausis, rīma.
gausis Negausis, rīma.
ķemsa Negausis, rīma.
klemža Negausis, rīma.
nezaņķis Negausis, rīma.
rijējs Negausis, rīma.
rijoņa Negausis, rīma.
rīklis Negausis, rīma.
visgribis Negausis; nesātis, rīma.
kāmis Negausis; rīma.
abžors Negausis.
badaksnis Negausis.
bāška Negausis.
bezgausis Negausis.
caurgalis Negausis.
daudzēda Negausis.
daudzēdājs Negausis.
daudzēdis Negausis.
daudzgribis Negausis.
dižēdājs Negausis.
dižēdis Negausis.
ēška Negausis.
ēšķis Negausis.
gangatis Negausis.
kliezmete Negausis.
klīsmeta Negausis.
klīsmete Negausis.
kuldoņa Negausis.
nesātnieks Negausis.
beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
terakota Neglazēts keramisks izstrādājums no māliem ar necaurspīdīgu, krāsainu, porainu drumstalu (2).
biskvīts Neglazēts smalkkeramikas izstrādājums pēc pirmās apdedzināšanas.
neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti.
loiba Neglīta kāja.
krokodīls Neglīta meitene.
švirla Neglīta meitene.
morda Neglīta seja.
švarba Neglīta sieviete.
bluķa Neglīta, liela seja.
žļega Neglīta, mitra masa.
babuliene Neglīta, nemoderni ģērbusies sieviete.
šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi).
plezna Neglīta, plakana kāja, pēda.
grebēze Neglīta, veca sieviete.
nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
vaiglis Neglītenis, riebeklis.
neglītelis Neglītenis.
neglītēns Neglītenis.
aizpeņģerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
aizpeņķerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
aizpeņķēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
noskribelēt Neglīti aprakstīt (ar krītu).
ķerkāt Neglīti ēst (piemēram, izjaucot biezputru un izlasot garšīgāko).
šmūkļāties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu.
šmurkulēties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu.
šņurgulēties Neglīti ēst, rakņājoties pa ēdienu.
šņurgulēt Neglīti ēst.
ņurcava Neglīti ģērbies cilvēks.
ieskrebelēt Neglīti ierakstīt.
ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes).
paķaulēt Neglīti izgatavot.
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
ķausēt Neglīti maisīt.
nonurrīt Neglīti nogriezt, nopļaut, nocirpt.
pļeršķēt Neglīti runāt.
saņergt Neglīti saraukt, savilkt.
pieklest Neglīti un rijīgi daudz ēst.
varpaca Neglīti uzpīta pātaga.
knubucis Neglīti vai nekārtīgi iesaiņots sainis.
neskaiškai Neglīti, arī nepiedienīgi.
zambāt Neglīti, neestētiski ēst.
neizgrabns Neglīti, nekārtīgi apģērbies.
vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
kraipīties Neglīti, nepieklājīgi smieties.
žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
uzčukāt Neglīti, pavirši uzrakstīt.
guznīt Neglīti, rijīgi ēst.
klest Neglīti, rijīgi ēst.
murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert.
nebrangai Neglīti.
nesmuki Neglīti.
brikns Neglīts (par cilvēku, priekšmetu).
cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
zirgaģīmis Neglīts cilvēks; neglīta seja.
cirvjaģīmis Neglīts cilvēks.
cuža Neglīts cilvēks.
krokodīls Neglīts cilvēks.
krokošs Neglīts cilvēks.
ķurķis Neglīts cilvēks.
ņuņņāns Neglīts cilvēks.
klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
ķeburs Neglīts priekšmets.
neglītenis Neglīts priekšmets.
losis Neglīts puisis.
lunis Neglīts puisis.
kopsis Neglīts vai apdauzīts trauciņš.
ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
klēbeģis Neglīts, arī psihiski nepilnvērtīgs cilvēks.
idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
nejēdzīgs Neglīts, bezgaumīgs.
koitars Neglīts, garš cilvēks.
luskains Neglīts, nejauks, riebīgs, noplucis.
nebrangs Neglīts.
nedaiļš Neglīts.
neglīšs Neglīts.
neskaists Neglīts.
nesmuks Neglīts.
nesmukums Neglītums.
neglige Negližē - viegli sieviešu rītasvārki.
negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
trubas Negludinātas bikses.
trubenes Negludinātas bikses.
klurģis Negluds koka gabals; puļķis, koka tapa.
skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa dalām).
červelains Negluds, nelīdzens; krunkains; grumbuļains.
švikstains Negluds, nevienāds (audums).
repuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
negludans Negluds.
kroka Negludums, nelīdzenums (audumā, apģērbā).
robs Negludums, nelīdzenums.
ciklēšana Negludumu nokasīšana no koksnes virsmas.
negodnīca Negode, bezgode.
prihvatizācija Negodīga privatizācija.
štelle Negodīga rīcība, blēdība.
blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
šmuce Negodīga rīcība.
viltība Negodīga, blēdīga rīcība (savtīgos nolūkos).
žākla Negodīga, draiskulīga meita.
velnauka Negodīga, nejauka sieviete.
velnuška Negodīga, nejauka sieviete.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
spusķiķ Negodīgi apspēlēt.
nokāst Negodīgi iegūt (naudu).
prihvatizēt Negodīgi privatizēt.
ņarkstītiies Negodīgi smieties.
kupčot Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
kupčoties Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
šakarēt Negodīgi tirgoties, blēdīties.
negoži Negodīgi; apkaunojoši.
andele Negodīgs bizness; (pus)nelegāla darbošanās ar lielu, ātru peļņu.
negodis Negodīgs cilvēks.
kupčotājs Negodīgs tirgotājs, augļotājs.
afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
foul Negodīgs, nelikumīgs.
neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams.
netaisns Negodīgs.
netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
bezgods Negods.
nesmukums Negods.
Negomba Negombo, pilsēta Šrilankā.
NGU Negonokokālais uretrīts (angļu "nongonococcal urethritis").
metrektāzija Negravīdas dzemdes paplašināšanās.
ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu).
palingrāfija Negribēta patoloģiska vārdu vai burtu atkārtošana rakstā.
pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
čagāt Negribīgi ēst, izmeklējot kumosus.
šmurgāties Negribīgi ēst, izrakņājot ēdienu.
šmurgoties Negribīgi ēst, izrakņājot ēdienu.
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
gņēgāt Negribīgi ēst.
zamblāt Negribīgi ēst.
zomblāt Negribīgi ēst.
pažļemāt Negribīgi ieēst.
klīstīties Negribīgi kapāt.
pačegāt Negribīgi padarīt.
ņermināt Negribīgi un maz ēst.
ņermināties Negribīgi un maz ēst.
ņēgāt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņēgāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņēgot Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņagoties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
ņēckāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
nožļebināt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
sunk Negribīgi, ar nepatiku, īgnumu.
zildzināties Negribīgi, bez apetītes ēst, dzert.
žņergāt Negribīgi, bez apetītes ēst; arī ēdienu niekot, jaukt bez vajadzības.
žāpslot Negribīgi, bez sāta ēst.
ļuksīt Negribīgi, nelabprāt iet.
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
žļebināt Negribīgi, trokšņaini ēst.
žļebot Negribīgi, trokšņaini ēst.
žļemāt Negribīgi, zelējot ēst; zelēt.
atkarēm Negribīgi; piespiedu kārtā.
netīksmīgi Negribīgi.
novērzīgs Negribīgs, tāds, kas nevēlas ko darīt.
iztieļāties Negribot un tūļājoties darīt darbu.
negribis Negribot.
sānkaste Negrimstības nodrošināšanai peldlīdzekļa sānos iebūvēta gaisa kaste jeb gaisa tanks.
sāntanks Negrimstības nodrošināšanai peldlīdzekļa sānos iebūvēta gaisa kaste jeb gaisa tanks.
turēties virs (arī uz) ūdens Negrimt ūdenī.
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
negroīdi Negroīdās rases pārstāvji.
melnādains Negroīds.
melns Negroīds.
tumšādains Negroīds.
negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji.
nepārgrozāmība Negrozāmība.
nepārgrozība Negrozāmība.
ametabols Negrozīgs, nemainīgs.
negrūsnība Negrūsnības periods - laiks no dzemdībām līdz jaunai grūtniecībai.
negudrai Negudri.
latapiša Negudrs, aušīgs cilvēks.
tvāpt Negulējušam būt, alkt pēc miega.
murdēties Negulēt, pavadīt kādu laiku bez miega.
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka.
nīgess Neguss - karstvīna paveids.
negus Neguss^2^ - karstvīna paveids.
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
nešmucība Neģēlība, kauna darbs.
nefas Neģēlība, netaisnība, noziegums.
neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
neģēlis Neģēlīgs cilvēks.
neģēls Neģēlīgs.
maulis Neģēlis.
neģu Neģu neģām - juku jukām.
neharmonisks Neharmoniskas svārstības - periodiskas svārstības, kuru gadījumā spēks, kas sistēmu atgriež līdzsvara stāvoklī, nav tieši proporcionāls šīs sistēmas izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
anhemolītisks Nehemolītisks, kas nerada hemolīzi.
nehigiēniski Nehigiēnisks.
NHL Nehodžkina limfoma (angļu "non-Hodgkin's lymphoma").
Bryum neodamense Neidamas samtīte.
ufologs Neidentificēto lidojošo objektu pētnieks, cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju.
UFO Neidentificēts lidojošs objekts (angļu "unidentified flying object").
NZO Neidentificēts zemūdens objekts.
ufoloģija Neidentificētu lidojošo objektu pētniecība.
dzirknes Neieausti audu gali gar audekla malām.
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
nepacietība Neiecietība, arī īgnums.
nenoliecība Neiecietība.
nepacietīgs Neiecietīgs (1), arī īgns.
netolerants Neiecietīgs pret citu uzskatiem.
stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
nenoliecīgs Neiecietīgs.
nepieļāvīgs Neiecietīgs.
indiference Neiedarbība.
indiferents Neiedarbīgs; arī nenoteikts.
krist Neiederēties kādā kopumā.
krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
bīties Neiedrošināties.
pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
zaudējums Neiegūti, nelietderīgi iztērēti [līdzekļi]{s:1866}
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās.
strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
nabadzīgs Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
nabags Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
skverns Neiejūtīgs; cietsirdīgs.
horioretinopātija Neiekaisīgs patoloģisks process, kas skar tīkleni un dzīsleni.
tukšs Neiekārtots (par telpu, tās daļu); arī neapmēbelēts.
izņemt Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
negatavs Neienācies, nenobriedis; nenogatavojies.
pārģisties Neienākt prātā.
pēcnogatavināšana Neienākušos dārzeņu nogatavināšana.
Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
kavēt Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.).
kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt (3).
kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml).
nepierasts Neierasts, neieradis.
iekosties Neieredzēt, ienīst.
tukšā dūšā Neiereibis, skaidrā prātā.
ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
brīvība Neierobežota (darbības) iespēja.
brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesības.
vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājums.
domināts Neierobežota monarhija Senajā Romā, vēlās Romas impērijas laikā (284.-476. g.); izveidoja imperators Diokletiāns.
jandaliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā); arī patvaldība.
diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā.
svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas; nepakļautība normām, paražām; brīvība (3).
visnotaļš Neierobežots, absolūts.
despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
absolūts Neierobežots; neatkarīgs; patstāvīgs; mūžīgs.
nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (darbībā, pasākumā).
cēls Neiesākts; neaizskarts.
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
izšūpot Neieskaitīt eksāmenu.
iztapot Neieskaitīt eksāmenu.
baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā).
neiesk. Neieskaitot; neieskaitīts (novērtējumā).
neatrisināmība Neiespējamība atrisināt doto uzdevumu ar dotajiem līdzekļiem (piem., ģeometrisku konstrukcijas uzdevumu).
neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
nereāls Neiespējams.
nevarams Neiespējams.
bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
denčis Neiesvētīts jauneklis (zēns).
zvoļģis Neiesvētīts jauneklis.
aizlīkot Neiet taisni, bet taisīt līkumu.
aplīkums Neiet uz mērķi tieši, bet vaicāt aplinkus.
ulznis Neievērīgs, labi neredzīgs cilvēks.
gribugraba Neievērojama persona.
ķūlūza Neievērojama, nenozīmīga persona.
ķuluzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
ķūluzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
ķūlūzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
sprasts Neievērojams pēc izcelsmes.
utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs; šāds (un) tāds.
šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs.
viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku vai cilvēku grupu).
nulle Neievērojams, nenozīmīgs.
epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
bezvārda Neievērojams.
prosts Neievērojams.
atkāpties Neievērot (normu, parasto kārtību).
laist vējā Neievērot (teikto).
palaist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
(pa)laist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Neievērot reālo situāciju.
lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Neievērot reālo situāciju.
paiet Neievērot, arī nereaģēt.
nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot.
nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību; būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2).
grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance").
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne").
Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”).
svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
nodrekšt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
nodrelīt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
pažvinkstēt Neilgi laiku, mazliet žvinkstēt.
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp.
neilgam Neilgi, ne cik ilgi.
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
neilgām Neilgi.
neilgīt Neilgi.
brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
brīdis Neilgs, īss laika posms.
uzrībināt Neilgu brīdi rībināt.
pasēņoties Neilgu brīdi sēņot.
uzkavināt Neilgu laiku aizkavēt.
pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
pazvidzināt Neilgu laiku ātri vicināt.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
pasakāzāties Neilgu laiku būt kāzu svinībās.
pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
pačurnēt Neilgu laiku čurnēt.
padirnēt Neilgu laiku dirnēt.
pauļavāt Neilgu laiku dzīvot bezdarbībā.
uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
pagavēt Neilgu laiku gavēt.
paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
paglabāties Neilgu laiku glabāties.
pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
pakarāties Neilgu laiku karāties.
paklusēt Neilgu laiku klusēt.
palaiskot Neilgu laiku laiskot ; palaiskoties.
pamaldināt Neilgu laiku ļaut maldīties.
paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
pagāzt Neilgu laiku ļoti stipri līt.
paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
pamitināt Neilgu laiku mitināt.
pamitināties Neilgu laiku mitināties.
pamūķēt Neilgu laiku mūķēt.
pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
nodžirkstēt Neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt.
paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties.
padīkoties Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā.
pačūlāt Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
pačūlot Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
paviesuļot Neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam.
pasavadāties Neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
pamirdzināt Neilgu laiku smalki līt.
pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
nosnausties Neilgu laiku snaust.
uzliesmojums Neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei).
paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
pastādīt Neilgu laiku stādīt.
pastāvēt Neilgu laiku stāvēt.
pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
pasvētīt Neilgu laiku svinēt.
patēmēt Neilgu laiku tēmēt.
pasatiesāties Neilgu laiku tiesāties.
patupēt Neilgu laiku tupēt.
pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
pasamaisīties Neilgu laiku uzturēties kādā vietā.
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
pavaldīt Neilgu laiku valdīt.
pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
pasaklapatēties Neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklei.
uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
uzsmildzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1).
uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
uzrukšēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
uzsprauslāt Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
uzstrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
uztrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
paaiztikt Neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu).
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1).
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
paarties Neilgu laiku, mazliet art.
paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties.
pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties; paberzēties.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties.
pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabradāties Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabrakšēt Neilgu laiku, mazliet brakšēt.
pabrakšināt Neilgu laiku, mazliet brakšināt.
pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
pabrikšēt Neilgu laiku, mazliet brikšēt.
pabrikšināt Neilgu laiku, mazliet brikšināt.
pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
paburbulēt Neilgu laiku, mazliet burbulēt.
paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
paburkšēt Neilgu laiku, mazliet burkšēt.
paburkšināt Neilgu laiku, mazliet burkšināt.
paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
pacīkstīties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
pačabināties Neilgu laiku, mazliet čabināties.
pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
pačapstināt Neilgu laiku, mazliet čapstināt.
pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
pačērkstēt Neilgu laiku, mazliet čērkstēt.
pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu).
padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
pasačupinēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu.
paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties.
padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
paelsāt Neilgu laiku, mazliet elsāt.
paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
paelst Neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot.
paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt.
pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
pagavilēties Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1).
pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
pagremsties Neilgu laiku, mazliet gremsties.
pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt 2.
pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
pagrūstelēt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
paguldzīties Neilgu laiku, mazliet guldzīties.
pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt.
pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
pagraut Neilgu laiku, mazliet iebrucināt.
paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
paīgņoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties; pafantazēt.
pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
pakapināt Neilgu laiku, mazliet kapināt.
pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
pakārpīties Neilgu laiku, mazliet kārpīties.
pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt.
pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties.
pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
paklaiņāt Neilgu laiku, mazliet klaiņāt.
paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
paklakšēt Neilgu laiku, mazliet klakšēt.
paklakšināt Neilgu laiku, mazliet klakšināt.
paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
pasadauzīties Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
paklikšēt Neilgu laiku, mazliet klikšēt.
paklikšināt Neilgu laiku, mazliet klikšināt.
paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
paklunkšēt Neilgu laiku, mazliet klunkšēt.
paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
paklunkšināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknakšēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
paknakšināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
paknikšināt Neilgu laiku, mazliet knikšināt.
paknikšēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
paknosīt Neilgu laiku, mazliet knosīt.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt.
pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt.
pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
pakrakšēt Neilgu laiku, mazliet krakšēt.
pakrakšināt Neilgu laiku, mazliet krakšināt.
pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
pakrākties Neilgu laiku, mazliet krākt.
pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
pagrandīt Neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt.
pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
pagrandīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
pakraukšēt Neilgu laiku, mazliet kraukšēt.
pakraukšināt Neilgu laiku, mazliet kraukšināt.
pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
pakrekšēt Neilgu laiku, mazliet krekšēt.
pakrekšināt Neilgu laiku, mazliet krekšināt.
pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
pakrekstēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
pakrikšēt Neilgu laiku, mazliet krikšēt.
pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
pakrikšināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
pakriukšēt Neilgu laiku, mazliet kriukšēt.
pakriukšināt Neilgu laiku, mazliet kriukšināt.
pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
pakuļāt Neilgu laiku, mazliet kuļāt.
pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
pakuļāties Neilgu laiku, mazliet kuļāties.
pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
pakunkstēties Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties.
pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt.
pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties.
pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
pakviekties Neilgu laiku, mazliet kviekt.
paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt.
paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties.
paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
paķekot Neilgu laiku, mazliet ķircināt, koķetēt.
paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
paķekoties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, koķetēt.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
palamāt Neilgu laiku, mazliet lamāt.
palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt 2.
palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties.
palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot.
palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
paslacināt Neilgu laiku, mazliet līt.
palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
pamalt Neilgu laiku, mazliet malt.
pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
pamiekšēt Neilgu laiku, mazliet miekšēt.
pamiekšēties Neilgu laiku, mazliet miekšēties.
pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot.
pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
pamīstīties Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties.
paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
pasagražīties Neilgu laiku, mazliet niknoties.
panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
paremdēt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
paremdināt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
parāpāties Neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot.
paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
pasust Neilgu laiku, mazliet pagulēt.
papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
papakšēt Neilgu laiku, mazliet pakšēt.
papakšināt Neilgu laiku, mazliet pakšināt.
papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
paplakšināt Neilgu laiku, mazliet plakšināt.
paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet plaukšināt.
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
paplikšēt Neilgu laiku, mazliet plikšēt.
paplīkšēt Neilgu laiku, mazliet plīkšēt.
paplikšināt Neilgu laiku, mazliet plikšināt.
paplīkšināt Neilgu laiku, mazliet plīkšināt.
paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1).
paplinkšēt Neilgu laiku, mazliet plinkšēt.
paplinkšināt Neilgu laiku, mazliet plinkšināt.
paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
pažērgoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1).
pažargoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties.
paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
paplunkšēt Neilgu laiku, mazliet plunkšēt.
paplunkšināt Neilgu laiku, mazliet plunkšināt.
paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
papogāt Neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu).
papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
papraulēt Neilgu laiku, mazliet praulēt.
papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
papretoties Neilgu laiku, mazliet pretoties.
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
parīdināt Neilgu laiku, mazliet rīdīt, kūdīt.
pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
parukšēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
pagozīties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
pasilt Neilgu laiku, mazliet silt.
pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
paskrapšēt Neilgu laiku, mazliet skrapšēt.
paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
paskrapšināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
pasmulēt Neilgu laiku, mazliet smulēt.
pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
paspiesties Neilgu laiku, mazliet spiesties.
paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
pasprakšēt Neilgu laiku, mazliet sprakšēt.
pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
pasprauslāt Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
pastampāt Neilgu laiku, mazliet stampāt.
pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
pastrinkšēt Neilgu laiku, mazliet strinkšēt.
pastrinkšināt Neilgu laiku, mazliet strinkšināt.
pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļakstēt.
pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
pašmīkstēt Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
pašmīkstēties Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
pavilināt Neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt.
pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
patarkšēt Neilgu laiku, mazliet tarkšēt.
patarkšināt Neilgu laiku, mazliet tarkšināt.
patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
patikšēt Neilgu laiku, mazliet tikšēt.
patikšināt Neilgu laiku, mazliet tikšināt.
patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam.
patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
patrīcināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
patrinkšēt Neilgu laiku, mazliet trinkšēt.
patrinkšināt Neilgu laiku, mazliet trinkšināt.
patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
patūļoties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
paurkšēt Neilgu laiku, mazliet urkšēt.
paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
paniekot Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt.
pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt (1).
pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
pasprēst Neilgu laiku, mazliet vērpt.
pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
pavīcināt Neilgu laiku, mazliet vīcināt.
pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli).
pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot).
pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties.
pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst; pazīst (1).
pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pazvejoties Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt.
pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
paēvelēties Neilgu laiku, sev par prieku, ēvelēt.
pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt.
pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
neillia Neilijas.
radniecīgā neilija neiliju suga ("Neillia affinis")
ķekaru neilija neiliju suga ("Neillia racemosa")
Ķīnas neilija neiliju suga ("Neillia sinensis")
nailons Neilons.
nilons Neilons.
Potentilla neumanniana Neimaņa retējs.
atoksisks Neindīgs.
ketamīns Neinhalācijas narkozes līdzeklis.
tiopentāls Neinhalācijas narkozes līdzeklis.
ūdensgabals Neinteresanta luga vai grāmata.
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā.
neuradaceae Neiradaugu dzimta.
flebalģija Neiralģija nervā vai tā tuvumā vēnu paplašinājuma dēļ.
hemikrānija Neiralģija viena galvas pusē, vienpusējas galvassāpju lēkmes, migrēna.
hipnalģija Neiralģija, kas uznāk miegā.
oftalmalģija Neiralģiskas sāpes acābolā.
laringalģija Neiralģiskas sāpes balsenē.
faciocefalalģija Neiralģiskas sāpes galvā, sevišķi tās ģīmja daļā.
histerikoneiralģija Neiralģiskas sāpes kā histērijas simptoms.
melalģija Neiralģiskas sāpes locekļos.
mioneiralģija Neiralģiskas sāpes muskuļos.
ovariodisneirija Neiralģiskas sāpes olnīcās.
podalģija Neiralģiskas sāpes pēdā.
hiralģija Neiralģiskas sāpes rokā.
sfinkteralģija Neiralģiskas sāpes tūpļa slēdzējmuskuļa apvidū.
mekonalģija Neiralģiskas sāpes, pārtraucot opija lietošanu.
neurastenija Neirastēnija - nervu vājums; nervu slimība, kas izpaužas nedibinātās bailēs.
mioneirastēnija Neirastēnija ar muskuļu vājumu.
neurastēniķis Neirastēniķis - nervu slimnieks.
logastēnija Neirastēniski runas traucējumi; vārdu aizmiršana, sajaukšana.
frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
blieka Neirdena zeme.
neurektomija Neirektomija.
neurilemma Neirilemma.
neirilemmīts Neirilemmas iekaisums.
lemmocīts Neirilemmas veidotāja šūna.
neurīns Neirīns.
radioneirīts Neirīts, kas radies pēc rentgenstarojuma vai rādija starojuma iedarbības.
septineirīts Neirīts, ko izraisa sepse.
neurīts Neirīts.
NCA Neirocirkulatoriskā astēnija (angļu "neurocirculatory asthenia").
neurifibrilla Neirofibrilla.
neurofibroma Neirofibroma.
neirodermatoze Neirogēna ādas slimība.
pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
neuroglia Neiroglija.
oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti).
astrocitoma Neiroglijas audzējs, kas sastāv no astrocītiem.
glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla.
oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā.
aksofāgs Neiroglijas šūna; atrodama mielīta slimnierkiem mielīna dobumos.
gliacīts Neiroglijas šūna.
neirogliocīts Neiroglijas šūna.
spongiocīts Neiroglijas šūna.
gliofāgija Neiroglijas šūnu fagocitoze.
ulegīrija Neiroglijas un saistaudu savairošanās galvas smadzeņu krokās, kuru novēro idiotijas gadījumā.
astrocīts Neiroglijas zvaigžņveida šūna.
neirohipofīzektomija Neirohipofīzes izoperēšana.
pituicīts Neirohipofīzes šūna.
neurocranium Neirokrānijs.
mikroneiroķirurģija Neiroķirurģijas nozare, kas izmanto mikroskopijas metodes un smalkus instrumentus.
neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
NLA Neiroleptanalgēzija (angļu "neuroleptanalgesia").
neiroleptiķi Neiroleptiskie medikamenti.
NLP Neirolingvistiskā programmēšana.
elektroneirolīze Neirolīze ar elektrisko strāvu.
neuroloģija Neiroloģija.
hodoloģija Neiroloģijas nozare par nervu sistēmas ceļiem.
neiropatoloģija Neiroloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar to ārstēšanu.
neirologs Neiroloģijas speciālists.
neiropatoloģisks Neiroloģisks (1).
neiropatoloģisks Neiroloģisks (2).
mioneiroma Neiroma, kas satur muskuļaudus.
neuroma Neiroma.
neiromodulācija Neiromodulatora ietekme uz citu neironu.
NM Neiromuskulārs (angļu "neuromuscular").
periferomitors Neirona daļa, kas pārraida impulsus uztvērējam orgānam.
neiromodulators Neirona izdalīta viela, kas nodod informāciju blakusesošam vai attālākam neironam, lai paaugstinātu vai nomāktu tā aktivitāti.
kavētājneironi Neironi, kas nodrošina kavēšanu (2).
starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
endaksoneirons Neirons, kura izaugums neiziet ārpus muguras smadzenēm.
anaksons Neirons, kuram nav ass cilindra izauguma, piem., dažas nervu šūnas tīklenē.
neurons Neirons.
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
polineiropātija Neiropātija, kuras gadījumā vienlaikus skarti vairāki perifēriskie nervi.
neuropatija Neiropatija.
neurologs Neiropatologs.
neuropatoloģija Neiropatoloģija.
neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
somatoreceptors Neiroreceptors, kas uztver impulsus no ķermeņa muskulatūras.
NSS Neirosekretoriskā viela (angļu "neurosecretory substance").
NSM Neirosekretoriskais materiāls (angļu "neurosecretory material").
malarioterapija Neirosifilisa ārstēšana, inficējot slimnieku ar malārijas plazmodijiem.
neurotiķis Neirotiķis - iedomu slimnieks.
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana.
neurotisks Neirotisks.
krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē.
neurotomija Neirotomija.
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes.
karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa.
distrofoneiroze Neiroze, kas radusies nepietiekama uztura dēļ.
somatofrēnija Neiroze, kuras gadījuma slimnieks pārspīlē savas slimības pazīmes vai iedomājas, ka ir slims.
neiroza Neiroze.
neuroza Neiroze.
neuroze Neiroze.
eģe Neirstošā mala (audumam, adījumam).
veģe Neirstošā mala (audumam, adījumam).
Nosa Neisa - pilsēta Īrijā (_An Nas_), tās nosaukums īru valodā.
pseidoankiloze Neīsta ankiloze, locītavas stīvums, ko izraisījusi ārpuslocītavas slimība.
mežģere Neīsta avene asu stiebru, cietām ogām.
gailene Neīstā gailene - negailene, mieteņu dzimtas ģints.
pseidohoreja Neīstā horeja, parasti histēriskas dabas.
pseidokrīze Neīsta krīze, drudža temperatūras īslaicīga krišanās, ko novēro pneimonijas u. c. slimību gadījumā.
lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī.
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā.
dizartroze Neīsta locītava.
mātīca Neīstā māte, pamāte.
mātīce Neīstā māte, pamāte.
nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
pusmāksla Neīsta, amatnieciska māksla.
pseudoksija Neīsta, viltus mācība, nepareizas domas, alošanās.
pseudozinātne Neīsta, viltus zinātne.
dzegusēns Neīstais bērns (kādā ģimenē).
pacemurs Neīstais čemurs; pačemurs.
pačemurs Neīstais čemurs.
pseidopterīgijs Neīstais jeb rētu pterīgijs.
pseudoperipters Neīstais peripters, antīkā peripterālā tempļa tips ar puskolonnām pie tempļa ārsienām.
psedodislokācijas Neīstas dislokācijas, traucējumi zemes garozas slāņu normālā sagulumā, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo (eksogēno) ģeoloģisko spēku darbību.
pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
pseudolarix Neīstās lapegles.
parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos.
obelisms Neīstas vai apšaubāmas vietas apzīmējums ar bultiņu grāmatās vai rokrakstos.
duchesnea Neīstās zemenes jeb dišenejas.
oktodontidi Neīstās žurkas, ārēji žurkām zināmā mērā līdzīgu grauzēju dzimta, lieliem nagiem, dzīvo alās un kokos.
kvaziparonīmi Neīsti paronīmi, kas veidojušies uz ārējās līdzības pamata bez derivatīva sakara.
atciči Neīsti, piena dziedzeriem līdzīgi, bet mazāki, veidojumi govs tesmeņa aizmugures daļā.
platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās.
pakaļtaisīts Neīsts, atdarināts.
fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
liekuļots Neīsts, mākslots.
pseud- Neīsts, māņu.
rēdans Neīsts, sliktas kvalitātes, nelabs.
simultatīvs Neīsts, šķietams (piem., simultatīvs darījums).
apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
falšs Neīsts; mākslīgs.
falšums Neīstums; samākslotība.
Neišatele Neišateles kantons Šveices Konfederācijā, platība - 803 kvadrātkilometri, 170300 iedzīvotāju (2009.).
antineitrīno Neitrāla elementārdaļiņa, kas ir antidaļiņa attiecībā pret neitrīno.
leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
internēšana Neitrālas valsts teritorijā iegājušu karojošas valsts militārpersonu aizturēšana un atbruņošana.
neutrālitāte Neitralitāte.
neitrālisms Neitralitātes (1) ievērošana.
neitrālisms Neitralitātes (2) ievērošana.
neutrālizācija Neitralizācija.
neutrālizēt Neitralizēt.
ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
neutrāls Neitrāls.
jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos.
neitrocīts Neitrofilais leikocīts.
neitrofils Neitrofilais leikocīts.
NCF Neitrofilo leikocītu hemotakses faktors (angļu "neutrophil chemotactic factor ").
neitrofilija Neitrofilo leikocītu skaita palielināšanās virs normas perifērijas asinīs.
neitropēnija Neitrofilo leikocītu skaita pazemināšanās zem normas perifērijas asinīs.
antineitrons Neitrona antidaļiņa, neitrona antidaļiņa.
neutrons Neitrons.
neds Neitronstarojuma dozas mērvienība (angļu "neutron exposure dose").
neitronstarojums Neitronu izlāde no dažādām iekārtām, kurās norisinās kodolreakcijas.
nukleoni Neitronu un protonu kopīgs apzīmējums.
magnetārs Neitronu zvaigzne ar ļoti spēcīgu magnētisko lauku.
neitrotakse Neitrotilo leikocītu īpašība pievilkt vai atstumt.
Nevērta Neivardes grāvis, Ventas pieteka.
laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
tutenis Neizaugusi putna spalva.
adrastea Neizbēgamais, liktenis.
liktenīgs Neizbēgams, neatvairāms.
glits Neizcepis, negatavs, pusjēls.
nedacept Neizcept pilnīgi.
nedacepts Neizcepts pilnīgi.
bieķīze Neizcepusies maize.
klieķis Neizcepusies, glīzdaina maize.
neizrīcība Neizdarība.
čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks.
snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
ķepestiņš Neizdarīgs, nevarīgs cilvēks.
ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša.
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
mīņa Neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
neizrīcīgs Neizdarīgs.
atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
ķēpa Neizdevies biezs ēdiens.
ķurza Neizdevies ēdiens.
ķūrza Neizdevies ēdiens.
ķurze Neizdevies ēdiens.
pļocka Neizdevies ēdiens.
poņķa Neizdevies pinums.
vēders Neizdevies tamborējums.
auttreids Neizdevies tirdzniecības darījums pušu nesaprašanās vai tehniskas kļūdas dēļ.
kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
ķēpulis Neizdevies, pārāk sabiezējis ēdiens (visbiežāk par biezputru).
kepals Neizdevies, saķepis ēdiens; pika.
ķepals Neizdevies, saķepis ēdiens.
švipsts Neizdevies, vājš svilpiens.
pusmastā Neizdevies.
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
neizdevīgai Neizdevīgi.
bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
bakacis Neizdevusies lieta.
plogača Neizdevusies maize.
ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize".
apļepine Neizdevusies, ne šķidra, ne bieza putra.
miltenieks Neizdevusies, pārāk bieza mērce.
neprohanže Neizdosies, neiznāks.
netrefers Neizdošanās; nelaime.
doska Neizdošanās.
aizturēt Neizdot (pienu) - par slaucamiem lopiem.
taupīt Neizdot, netērēt, krāt (naudu).
inedita Neizdoti (nepazīstami) raksti.
iztīst Neizdoties, iznīkt.
nošķībt Neizdoties, neveikties.
nošķiebties Neizdoties, neveikties.
šķiebties Neizdoties, neveikties.
sagumzāties Neizdoties, sabojāties.
izpušierēties Neizdoties; izbojāties.
iznākt Neizdoties.
nezinīgs Neizglītots, muļķīgs.
neprātulis Neizglītots, nepratējs.
amūzisks Neizglītots, rupjš.
neškolāts Neizglītots.
neskolots Neizglītots.
timss Neizglītots.
Niuzaļa Neizīdle, pilsēta Austrijā ("Niuzalj").
Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals.
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
kniedēšana Neizjaucamu mašīnu un aparātu elementu savienojumu iegūšana, izmantojot kniedes.
aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
čuibus Neizkastrēts kuilis.
irreparābilitāte Neizlabojamība, parasti jūras tiesībās attiecībā uz kuģa atzīšanu par neizlabojamu.
nereponējams Neizlabojams; tāds, ko nevar vairs novietot agrākā, normālā vietā, piem., trūce.
žerbelīgs Neizlēmīgs, svārstīgs, neuzticams.
sataupīt Neizlietot, saglabāt.
ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
aizturēt Neizmaksāt; ieturēt _(biežāk)_
(pa)laist vējā (arī pa vējam) Neizmantot (iespēju, stāvokli).
nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
reciklēšana Neizmantoto izejmateriālu atgriešanās ražošanas procesā; piem., makulatūras pārstrāde.
immensitāte Neizmērojamais, bezgalība.
immēnss Neizmērojams, milzīgs, ļoti liels.
porpulis Neiznesīgs, tūļīgs cilvēks.
neiznēsāts Neiznests (2).
nevīstams Neiznīcīgs, mūžīgs.
netrūdība Neiznīkstamība.
klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu).
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
glabāt Neizpaust; slēpt (sevī).
nociest Neizpausties (par parādībām dabā).
klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot.
neizsekots Neizpētīts, nezināms.
neizzināts Neizpētīts, nezināms.
neizanalizēts Neizpētīts.
neveicams Neizpildāms, nepārvarams.
neīstenojams Neizpildāms, utopisks.
neizdarāms Neizpildāms, utopisks.
noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
fāze Neizpratne.
bizdings Neizprotams garastāvoklis, dīvaina uzvedība.
neizjēdzams Neizprotams, nesaprotams, neskaidrs.
sfinksa Neizprotams, noslēpumains cilvēks.
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
necelt Neizraisīt.
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
plačka Neizrūgusi, sakritusi maize.
bezdibenība Neizsakāmais, neizprotamais.
neizteicams Neizsakāms (2).
nepasakāms Neizsakāms (2).
neizrunājams Neizsakāms.
doma Neizsakot balsī, sevī.
kazarma Neizskatīga celtne.
kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
kukaža Neizskatīga, nevīžīgi ģērbusies sieviete.
varpačot Neizskatīgi sapīt vai uzšūt.
čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
čabata Neizskatīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs.
prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
sprastai Neizsmalcināti, neizvēlīgi.
sprastam Neizsmalcināti, neizvēlīgi.
sprasts Neizsmalcināts.
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
cila Neizstrādāta augsne, kurā ir blīvas zemes pikas.
jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda.
negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā).
grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
grēge Neizstrādāts, nešķetināts jēlzīds.
grumbuļains Neizstrādāts, neveikls (parasti par valodu, stilu).
grubuļains Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu).
remis Neizšķirta spēle.
ņič Neizšķirts (sporta spēlēs).
ņiča Neizšķirts (sporta spēlēs).
ņičja Neizšķirts (sporta spēlēs).
ņičs Neizšķirts (sporta spēlēs).
ņičuks Neizšķirts (sporta spēlēs).
ničs Neizšķirts (sportā).
buks Neizšķirts rezultāts kādā kāršu spēlē.
pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem).
palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
atturēt Neizteikt; neļaut izteikt.
mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
dzīvs Neiztērēts (parasti par naudu, materiālām vērtībām).
dzelžains Neizturams, grūti paciešams; nežēlīgs, varmācīgs.
neiespējams Neizturams, neciešams.
sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
šņargļi Neizturīga, vāji savērpta dzija.
nestiprs Neizturīgs (parasti par priekšmetiem).
frigolabils Neizturīgs pret aukstumu.
koktolabils Neizturīgs pret vārīšanu.
glēvs Neizturīgs, vājš.
nerosme Neizveicība, neveiksme darbā.
čāba Neizveicīga, neveikla sieviete.
iztunturot Neizveicīgi (vīzēs) iznākt.
žurnīties Neizveicīgi ar ko slapju strādāt.
atļepāt Neizveicīgi atnākt.
ierozīties Neizveicīgi ienākt vai ieiet.
nokurļāt Neizveicīgi strādājot paveigt kādu darbu.
pļurciski Neizveicīgi, izlaidīgi.
čāgāt Neizveicīgi, nepietiekami prasmīgi strādāt.
lēpāt Neizveicīgi, neveikli iet.
tambuks Neizveicīgs cilvēks (vai zirgs) ar resnām kājām.
stega Neizveicīgs cilvēks, kurš pārvietojas (iet) lēnām.
stambaks Neizveicīgs cilvēks; stīvs, vecs cilvēks.
čūlis Neizveicīgs cilvēks.
ģiezis Neizveicīgs cilvēks.
klumpata Neizveicīgs cilvēks.
klumzāks Neizveicīgs cilvēks.
ļankars Neizveicīgs cilvēks.
ļembāns Neizveicīgs cilvēks.
leperis Neizveicīgs cilvēks.
ļurkāns Neizveicīgs cilvēks.
nostiņš Neizveicīgs cilvēks.
ņūžga Neizveicīgs cilvēks.
seiris Neizveicīgs cilvēks.
slāmesteris Neizveicīgs cilvēks.
žļagāns Neizveicīgs dzīvs radījums.
snātinis Neizveicīgs, darbā neuzmanīgs cilvēks.
klumps Neizveicīgs, lempīgs.
ķebere Neizveicīgs, lēnīgs cilvēks (arī tāds dzīvnieks).
telīgs Neizveicīgs, muļķīgs.
žļeburis Neizveicīgs, neievērojams cilvēks.
piņķīgs Neizveicīgs, neveikls darbā.
šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība.
nūglis Neizveicīgs, slinks cilvēks.
gumziķis Neizveicīgs, stīvs cilvēks.
laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
neizvēlīgums Neizvelība (1).
neizvēlīgums Neizvēlība (2).
demonoloģija Neizzināmu spēku interpretācija.
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
ļēpalas Neizžuvuši zāles kušķi sienā.
Lohnejs Neja ezers Ziemeļīrijā (_Lough Neagh_), Lielbritānijā.
nejaucelis Nejaucenis, neglītenis.
raganēns Nejaucēns.
pļorzība Nejaucība.
porcka Nejauka krāsa, ziede.
porģis Nejauka krāsa, ziede.
poriķis Nejauka krāsa, ziede.
porķis Nejauka krāsa; ziede.
ellespagale Nejauka, nesaticīga sieviete.
aizvēkšties Nejauki iekliegties.
aizvēkšties Nejauki raudāt, līdz kļūst aizsmacis.
vāžāt Nejauki, gari velkot dziedāt.
ļēkstis Nejauks brēciens.
klurģis Nejauks cilvēks (kā lamuvārds).
nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks; nejaucēns.
nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
raganis Nejauks cilvēks, dzīvnieks.
klarģis Nejauks cilvēks.
klorģis Nejauks cilvēks.
nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
beikus Nejauks puika.
bikus Nejauks puika.
nekrēts Nejauks, neķītrs, nežēlīgs.
netīrums Nejauks, nepatīkams cilvēks, dzīvnieks.
necistums Nejauks, nepatīkams dzīvnieks.
braģaks Nejauks, nevaldāms dzīvnieks (arī cilvēks).
nepuiks Nejauks, riebīgs.
miekšis Nejauks, slapjš laiks.
miekšķis Nejauks, slapjš laiks.
miešķis Nejauks, slapjš laiks.
ellesprauls Nejauks, slinks cilvēks.
strašnīgs Nejauks; nepatīkams.
baugs Nejauks.
nešpetnis Nejauks.
fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
iecelties Nejauši (nepareizi) iecelt.
aizbāzties Nejauši aizbāzt.
aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
aizkausēties Nejauši aizkausēt, aiztaisīt.
aizdancināt Nejauši aiznest, pazaudēt.
aizskrūvēties Nejauši aizskrūvēt.
aizšķiesties Nejauši aizšķiest.
apkravāties Nejauši apbirt, tikt apbērtam.
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās); nolaistīt.
apkrept Nejauši aplipt ar mēslu kunkuļiem.
aizturēties Nejauši atpalikt.
atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
atvesties Nejauši atvest.
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
iebārstīties Nejauši iebirt.
ietrupināties Nejauši iedrupināt.
iegraudāt Nejauši iegrūst.
iekāpties Nejauši iekāpt.
iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
iesagrūsties Nejauši iekrist.
iesajaukties Nejauši iekrist.
iemīcīties Nejauši iemīcīt.
iemīņāties Nejauši iemīdīties.
piesasēties Nejauši iesēties.
uzknesēties Nejauši iesist, uzsist.
uzcirpties Nejauši ievainot aitu cirpšanas laikā.
dasadabāties Nejauši inficēties.
izbirties Nejauši izbirt (1).
izgraudēt Nejauši izkrist no rokām.
izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
sociālagregāts Nejauši izveidojusies grupa.
iespraukt Nejauši nokasīt (daļēji nobrāzt).
iekulties Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
iegadīties Nejauši nonākt, parādīties (kur).
padēvēt Nejauši nosaukt vai titulēt.
nošauties Nejauši nošaut.
emerdžents Nejauši parādījies.
pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
pārraidīties Nejauši pārraidīt.
šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
dasabraukties Nejauši piebraukt.
piekaisīties Nejauši piekaisīt.
dasalipties Nejauši pielipt.
krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
samīdīties Nejauši samīdīt, samīt.
sasadauzīties Nejauši saplīst (par traukiem).
uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
pagadīt Nejauši sastapt (ļaut notikt).
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
pagadīt Nejauši sastapties.
sasadurties Nejauši sastapties.
sasagadīties Nejauši satikties; nejauši (kam) gadīties.
aizgrūsties Nejauši tikt aizgrūstam (kam, kur garām).
aizalieties Nejauši tikt aizlietam.
aizasisties Nejauši tikt aizvērtam.
apbirzt Nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām.
apžļāgties Nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu.
apdrāztīties Nejauši tikt apskrambātam.
apsvaidīties Nejauši tikt apsmērētam.
atsanesties Nejauši tikt atnestam.
ietūcīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
ietuncīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
iejaucīties Nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast.
aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
ierīties Nejauši tikt ierītam.
iestādīties Nejauši tikt iestādītam.
izbērties Nejauši tikt izbērtam.
nosalieties Nejauši tikt izlietam, nolietam.
izlikties Nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā).
nosabērties Nejauši tikt nobērtam.
nosacirsties Nejauši tikt nocirstam.
nogrūsties Nejauši tikt nogrūstam, pagrūstam.
nosakaisīties Nejauši tikt nokaisītam.
nolauzties Nejauši tikt nolauztam.
nosabāzties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
nosalikties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
nopļauties Nejauši tikt nopļautam.
nosarausties Nejauši tikt noraustam.
piesamesties Nejauši tikt pavairotam (par adījuma valdziņiem).
dasabērties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
dasamesties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
aizkaisīties Nejauši tikt piekaisītam.
dasakrauties Nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu).
piesalieties Nejauši tikt pielietam (vairāk nekā vajadzīgs).
piemalties Nejauši tikt piemaltam (pie kā, kam klāt).
piemizoties Nejauši tikt piemizotam (pie kā, kam klāt).
sasasieties Nejauši tikt sasietam.
uzbērties Nejauši uzbērt.
uzbirkstīties Nejauši uzbirdināt ogles vai pelnus.
uzbirties Nejauši uzbirt.
uzbirzt Nejauši uzbirt.
uzjukt Nejauši uzkrist.
uzmīties Nejauši uzmīt.
uzšļakāties Nejauši uzšļakstīties.
uzsacīties Nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt.
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu).
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
aumešiņ Nejauši, negaidīti.
nedomājot Nejauši, negaidot.
iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī.
uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt.
neviļus Nejauši, negribēti.
nevīšus Nejauši, nevilšus.
sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
ņečaina Nejauši.
nejaušīgi Nejauši.
nevaši Nejauši.
nevāši Nejauši.
gadība Nejaušība, atgadījums.
randomizācija Nejaušības nodrošināšana ģenerālkopas iztvērumu jeb paraugkopu veidošanā.
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
interkurents Nejaušs, papildu, piem., slimība, kas rodas citas slimības laikā.
randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts.
kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt.
gadens Nejaušs; kas labi gadās.
gadīgs Nejaušs.
nejāšs Nejaušs.
nejāšus Nejaušs.
nejaušām Nejaušs.
nejaušis Nejaušs.
nejaušus Nejaušs.
okazionāls Nejaušs.
aleatorika Nejaušu elementu (jeb gadījumelementu) izmantošana dažādās mākslās.
nesvētība Nejēdzība (ļaundarība).
nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
herņa Nejēdzība.
nonsens Nejēdzība.
nesajēdzīgs Nejēdzīgs, bezjēdzīgs, plānprātīgs.
nemoļīgs Nejēdzīgs, padulns.
čangalis Nejēga, muļķis.
ķezākls Nejēga, nepraša.
ķezēklis Nejēga, nepraša.
ķēzeklis Nejēga, nepraša.
nemoļa Nejēga, nepraša.
mūrlāpis Nejēga, nesapraša.
krebulis Nejēga, netārpis.
neomis Nejēga, plānprātiņš; nesapraša, vientiesis.
mūjābels Nejēga; duraks.
švēplis Nejēga; palaidnieks.
ajēga Nejēga; vientiesīgs cilvēks.
ajēgs Nejēga.
apšaulis Nejēga.
balonpauris Nejēga.
čība Nejēga.
lumbris Nejēga.
murmulis Nejēga.
nedaluga Nejēga.
neģiža Nejēga.
nejēgs Nejēga.
nejuslis Nejēga.
nejēdziņš Nejēgs.
prozelīts Nejūds, kas pieņēmis jūdaismu.
insesibile Nejūtami, nemanāmi.
arigoze Nejutība pret aukstumu.
krianestēzija Nejutība pret aukstumu.
multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā.
anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija.
insensibilitāte Nejutība, vienaldzība.
akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
neieņēmīgs Nejūtīgs, nespējīgs sajust, arī vienaldzīgs.
aplāts Nejūtīgs, truls biežas rāšanas dēļ.
impasibls Nejūtīgs, vienaldzīgs, aukstasinīgs.
biezādains Nejūtīgs, vienaldzīgs.
bezjutīgs Nejutīgs.
Neiveli Nejveli, pilsēta Indijā.
nekai Nekā 2(2).
ņifiga Nekā nebija!
dīkums Nekā nedarīšana.
durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt.
žvigot Nekā nedarot slaistīties no vienas istabas otrā.
figuški Nekā; nemaz; nepavisam.
nikā Nekā.
niko Nekā.
promnēzija Nekad nebijušu notikumu vai lietu šķietama atcerēšanās.
nereiz Nekad, nevienu reizi.
nekadai Nekad.
nekadais Nekad.
nekumet Nekad.
nikad Nekad.
vekam Nekad.
niparko Nekādā gadījumā.
nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
nekāži Nekādā veidā; nekādi.
nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1).
nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi.
nekādai Nekādā veidā.
nekadei Nekādā veidā.
nekādiņ Nekādā veidā.
nekādiņi Nekādā veidā.
nekaši Nekādā veidā.
nekāši Nekādā veidā.
nekašu Nekādā veidā.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; arī nemaz (2).
nekādīgas Nekādi; nekādā veidā.
nekādīgi Nekādi.
nekur Nekādos apstākļos.
neniekāds Nekāds.
neciltam Nekādu pēdu, nekādu atmiņu.
neciltim Nekādu pēdu, nekādu atmiņu.
adalīns Nekaitīgs miega līdzeklis, balta kristāliska viela, satur bromu.
jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas.
zaļiesals Nekaltēts iesals.
irrēgulārs Nekārtējs, viss tas, kas ir kā izņēmums kādā likumībā vai kam vispār pašam nav nekādas likumības.
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
hajs Nekārtība, haoss.
desordre Nekārtība, jukas.
šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
sapluskums Nekārtība, sajukums.
mese Nekārtība; netīrība.
bardacība Nekārtība; nevīžība; nekārtīgs dzīvesveids.
besporjadoks Nekārtība.
bezkārtība Nekārtība.
borģele Nekārtība.
ķuza Nekārtība.
umats Nekārtība.
zavaruha Nekārtība.
lanzes Nekārtības, dzīres.
jukas Nekārtības, sajukums (parasti sabiedrības dzīvē).
nelādzība Nekārtības, trūkumi.
ērzekls Nekārtīga (pakulu) kodeļa.
čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
brāža Nekārtīga kaudze.
lama Nekārtīga kaudze.
lauznis Nekārtīga nesakārtota vieta.
verza Nekārtīga rinda.
kulstavnīca Nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem.
blozga Nekārtīga sieviete; nevīža.
luza Nekārtīga sieviete.
šlucka Nekārtīga sieviete.
borģele Nekārtīga telpa.
ļocka Nekārtīga, izlaidīga sieviete.
cemeris Nekārtīga, nekopta istaba.
plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
abusus Nekārtīga, noziedzīga vai nodevīga izlietošana.
čustūzis Nekārtīga, piemēslota vieta.
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
angioataksija Nekārtīgas, spazmatiskas artēriju tonusa maiņas.
lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi.
lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi.
aizčuknīt Nekārtīgi aizbāzt, piebāzt.
aizpiņķerēt Nekārtīgi aizpīt, aizlāpīt.
apsnāt Nekārtīgi apcirst.
jumala Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
ļēļūzis Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
lēvars Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
lēvere Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks.
nošvikstināt Nekārtīgi apsēt.
apgumbāt Nekārtīgi apsiet, aptīt.
izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu.
sapuņķēties Nekārtīgi aptīt.
aprežģīties Nekārtīgi aptīties.
nožilīt Nekārtīgi asināt (nazi).
atdirknīt Nekārtīgi atplēst.
smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
izsmurgāt Nekārtīgi ēdot, izbojāt (ēdienu).
saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt.
sasmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
sasmurkāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
draņķēt Nekārtīgi ēst.
ļorgāt Nekārtīgi ēst.
pļurgāties Nekārtīgi ēst.
šļurgāt Nekārtīgi ēst.
izņukāt Nekārtīgi griežot sarobot.
lauris Nekārtīgi ģērbies cilvēks, nesukātiem matiem.
bruceklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
brucekls Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
brukums Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
jukna Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
mežaks Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
pāneklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
bandžalis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
bandžolis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
bandžulis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
šļara Nekārtīgi ģērbusies sieviete.
iečamdīt Nekārtīgi ielikt.
ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt.
iepenterēt Nekārtīgi iesākt.
izļorgāt Nekārtīgi izēst.
iztraikšķīt Nekārtīgi izlaistīt.
iztraišķīt Nekārtīgi izlaistīt.
iztraikšķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
iztraišķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
izdraiķīt Nekārtīgi izmētājot izrakņāt.
čapāt Nekārtīgi izmētāt.
izklastīt Nekārtīgi izplatīt.
iztrašķīt Nekārtīgi izslacīt.
pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt.
kudzums Nekārtīgi kopā samestas lietas.
zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
makacēt Nekārtīgi kustēties, it kā bez kādas vadības.
ņudzelīgs Nekārtīgi kustīgs, ņudzeklīgs.
plerēt Nekārtīgi lidināties.
žulgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot.
žuļgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot.
lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
aizbuinīt Nekārtīgi nogriezt (ar trulu nazi).
apsnāpt Nekārtīgi nogriezt.
žurbīt Nekārtīgi nogriezt.
sažļiebt Nekārtīgi nolikt, samest.
sazvalstīt Nekārtīgi nomest vai atbalstīt.
pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
nodraizēt Nekārtīgi nomizot.
glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu.
saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu).
apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu.
jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs.
ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
pieņurkāt Nekārtīgi piebāzt, piepildīt.
aizvandīt Nekārtīgi piemētāt ar dažādiem objektiem.
piezlanīt Nekārtīgi piemētāt, piekraut.
pierizgāt Nekārtīgi piemētāt, piemēslot.
pieņukāt Nekārtīgi piepildīt, piebāzt.
pļurināt Nekārtīgi runāt.
aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
šlicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
šļicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
šļucka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
šļauna Nekārtīgi saģērbusies sieviete.
pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža.
samočkāt Nekārtīgi sajaukt, samaisīt; samīcīt, sašķaidīt.
pieridāt Nekārtīgi sakrāmēt.
sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē).
sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt.
saspraislot Nekārtīgi sakraut.
uzridāt Nekārtīgi sakraut.
dēļblāķis Nekārtīgi sakrauta dēļu grēda.
sapičīt Nekārtīgi salikt, sabāzt (tā, ka saburzās, saņurcās).
nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš.
salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
sablaizīt Nekārtīgi samest.
sastrēdzināt Nekārtīgi samest.
peizums Nekārtīgi samesta kaudze.
izņēgāt Nekārtīgi sasviest (drēbes).
savalēt Nekārtīgi sasviest.
žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
pumpurains Nekārtīgi savārstīts.
iegrābstīt Nekārtīgi sēklu iestrādāt zemē.
morgāt Nekārtīgi strādāt (bez atpūtas un bez panākumiem strādāt).
ķemburēties Nekārtīgi strādāt.
ņergāt Nekārtīgi strādāt.
nomuļāt Nekārtīgi un neglīti pagatavot.
uzgumbāt Nekārtīgi uzsiet.
slonckāties Nekārtīgi uzvesties; arī vieglprātīgi, izlaidīgi uzvesties (parasti par sievieti).
plūderēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu); plūrēt.
plūrēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu).
čollāt Nekārtīgi, ar niecīgām sekmēm strādāt.
šņergāties Nekārtīgi, izlaidīgi ēst.
veproties Nekārtīgi, izlaidīgi pie galda ēst.
kļēpāt Nekārtīgi, izrakņājot ēdienu ēst.
nevērīgs Nekārtīgi, kā pagadās.
sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
sačukāt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt.
iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko).
pļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt.
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
sažeļināt Nekārtīgi, nepietiekoši izmazgāt.
promiskuitāte Nekārtīgi, nereglamentēti dzimumsakari.
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
loraks Nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies cilvēks.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt.
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
meterēt Nekārtīgi, pa galvu pa kaklu iet vai strādāt.
aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
beiselēt Nekārtīgi, pavirši rakstīt (parasti steigā).
kričāt Nekārtīgi, pavirši vērpt.
izkļēpāt Nekārtīgi, rakņājoties ēst.
saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas.
brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm.
lumpurs Nekārtīgs cilvēks; arī dzērājs, pļēgurs.
pļurka Nekārtīgs cilvēks; arī vieglprātīgs, ātrs, nenopietns cilvēks.
lebeze Nekārtīgs cilvēks.
lēkša Nekārtīgs cilvēks.
lēkše Nekārtīgs cilvēks.
lēkšņa Nekārtīgs cilvēks.
grāvelis Nekārtīgs grāvis, renstele.
lupatnieks Nekārtīgs, arī nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
šļenderīgs Nekārtīgs, bezatbildīgs darbā un uzvedībā.
purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
leška Nekārtīgs, izspūris cilvēks.
ļurļaks Nekārtīgs, nenopietns cilvēks.
neražans Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
neražens Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks.
leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
čampa Nekārtīgs, netīrīgs, tāds, kas bez vajadzības iet pa netīrumiem un piemēslo visur.
kalbaks Nekārtīgs, neuzvedīgs cilvēks.
kadaks Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis.
čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
čuburis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
lompuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
lopuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
lubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
ļurba Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
ļurkbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
šļuduris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks.
lamzakīgs Nekārtīgs, nevīžīgs, nolaidīgs.
lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis.
čuburīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī kūtrs.
čūčalīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī tūļīgs, slinks.
lopurīgs Nekārtīgs, nevīžīgs.
ļubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs.
lideris Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
liderjānis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
pluncis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks.
streba Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
strebums Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
juceklains Nekārtīgs, sajaukts.
jucisks Nekārtīgs, sajaukts.
lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks.
ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
jēmēkls Nekārtīgs, tūļīgs cilvēks.
nošļuris Nekārtīgs; noplucis.
nekrīt Nekas nebūs! Neko nedabūs!
bē Nekas nebūs! neko nedabūs! (parasti lieto mēdoties).
nenieku Nekas, nekā.
figņa Nekas, nieks; kas nevērtīgs, nevajadzīgs.
figa Nekas; pilnīgs iespēju trūkums.
čukstins Nekas; tukšs.
bļurkt Nekas!
ņekukū Nekas! Nekas nebūs! Neko nedabūs!.
neikas Nekas.
nekam Nekas.
nihil Nekas.
nika Nekas.
švukstiens Nekas.
švukstins Nekas.
aitkuilis Nekastrēts auns.
sonne Nekastrēts auns.
vemelis Nekastrēts auns.
pauturs Nekastrēts vērsis vai auns; pautturis.
pautturis Nekastrēts vērsis vai auns.
nekasies Nekašķējies! Nevilcinies!
neitrs Nekatra dzimte.
neutrs Nekatra kārta, viena no trim ide valodu lielākajā daļā sastopamajām gramatiskajām kārtām; nekatra dzimte.
aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
ielīdīgs Nekaunīgi uzbāzīgs, kas pielien, kad citi dzer, bet pats nepērk.
izdildiski Nekaunīgi, ar varu.
bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi.
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
nahaļna Nekaunīgi; uzmācīgi.
bezgoda Nekaunīgi.
nekaunīgai Nekaunīgi.
nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
impertinents Nekaunīgs, bezkaunīgs.
lakstīgs Nekaunīgs, kaislīgs.
borzijs Nekaunīgs.
bezgodene Nekauņa, bezgode.
abuks Nekauņa.
blods Nekauņa.
nekaunieks Nekauņa.
jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
nekautrs Nekautrīgs.
nekautrums Nekautrīgums.
nekavējoši Nekavējoties (2).
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
nekavēti Nekavējoties, tūliņ.
neckera Nekeras.
neckeraceae Nekeru dzimta.
gludā nekera nekeru suga ("Neckera complanata")
viļņainā nekera nekeru suga ("Neckera crispa"), Latvijā aizsargājama
īssetas nekera nekeru suga ("Neckera pennata")
aizmuguras Neklātienē, aizmugurisks.
neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā.
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
tusovatsja Neko nedarīt.
diallēle Neko neizskaidrojoša aploces definīcija, kur definējamo lieto kā definīciju, pierādāmo kā pierādījumu, par pamatu ņem to, kas vēl jāpierāda.
pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
tīkls FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; _FidoNet_
FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; tīkls _FidoNet_
nekonkrētisms Nekonkrētība.
nekonkrētums Nekonkrētība.
deklaratīvs Nekonkrēts, vispārīgs (par rīkojumu, pamācību, metodi u. tml.).
genro Nekonstitucionāla valsts institūcija Japānā 1889.-1940. g., kas sastāvēja no šiem padomniekiem.
radiodeglis Nekontakta uzspridzinātājs, kas iedarbojas no radioviļņu enerģijas, ko izstaro vai atstaro mērķis; radiovadāmais uzspridzinātājs.
blowout Nekontrolējama naftas un dažreiz arī gāzes izplūde no urbuma vietas.
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
grecele Nekopta, izspūrusi, izlaidīga sieviete.
čūksnis Nekopta, piegružota vieta; biezoknis.
svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks.
šļaune Nekopts cilvēks.
driksnājs Nekopts mežs ar kritušiem kokiem un zariem uz zemes.
drīksnājs Nekopts mežs.
slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu).
pūsts Nekopts, purvains mežs.
inkorrekts Nekorekts.
nekorrekts Nekorekts.
bistigmats Nekoriģēts, periskopisks objektīvs ar pārbīdāmām lēcām.
čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā; čičunčā.
nešpetnība Nekrietna, ļauna izturēšanās, rīcība, runa.
ļakatas Nekrietnas, ļaunprātīgas valodas.
nelabaža Nekrietnelis, neķītrelis, riebeklis, ļaunais.
neprudelis Nekrietnelis, nelabais.
neprūdelis Nekrietnelis, nelabais.
nekrietelis Nekrietnelis.
nekrietnieks Nekrietnelis.
burlacība Nekrietnība, varmācība, laupīšana.
nedievība Nekrietnība.
zuka Nekrietns cilvēks, blēdis.
zukālis Nekrietns cilvēks, blēdis.
zuks Nekrietns cilvēks, blēdis.
jibjons Nekrietns cilvēks.
krauklis Nekrietns cilvēks.
nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
plorzaks Nekrietns cilvēks.
nejēdzīgs Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
negodns Nekrietns, ļauns.
nespetnis Nekrietns, neķītrs, riebīgs cilvēks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks.
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
zemsirdis Nekrietns, prasts cilvēks.
nekriets Nekrietns.
antakrists Nekristīts cilvēks.
nekriškāns Nekristīts cilvēks.
fetišisms Nekritiska cieņa, dievināšana.
fetišs Nekritiskas cieņas, dievināšanas objekts.
fetišizēt Nekritiski cienīt, dievināt.
nekromants Nekromantijas piekopējs.
svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu".
nekrolīze Nekrotisko audu atdalīšanās vai izlobīšanās.
eshara Nekrotisku audu krevele pēc apdegumiem, apsaldējumiem, piededzinājumiem.
esharoze Nekrotisku kreveļu veidošanās.
dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
kazeācija Nekrozes veids, audiem pārvēršoties sausā, amorfā, biezpienam līdzīgā masā.
nektarīnijas Nektara putni, zvirbuļputnu dzimta, sīki putni gk. tropos, \~250 sugas.
nectarascordum Nektāraskordes.
Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum")
bišaugi Nektāraugi.
medusaugi Nektāraugi.
medusaugs Nektāraugs.
nektārdziedzeris Nektārijs.
nectirinia Nektārputni.
aethopyga Nektārputniņi - nektārputnu dzimtas ģints.
nektrārputniņš Nektārputns.
nectariniidae Nektārputnu dzimta.
nektrārputniņš Nektārputnu dzimtas ģints ("Aethopyga").
nectria Nektrijas.
nectriaceae Nektriju dzimta.
pleonectria Nektriju dzimtas ģints.
lapu koku nektrija nektriju ģints sēņu suga ("Nectria cinnabarina")
cinobrsarkanā nektrija nektriju suga ("Nectria cinnabarina"), kas bieži atrodama uz lapkoku un krūmu stumbriem un zariem; izraisa lapkoku sarkankārpainību
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
neiekopts Nekultivēts (par augsni).
robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem); arī pirmatnēji spēcīgs.
ļeperis Nekur nederīgs cilvēks.
niekur Nekur.
nikur Nekur.
nekurpiņ Nekurp, nevienā vierzienā.
nekur Nekurp.
ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
NĪP Nekustamā īpašuma pārvalde (reģ.).
zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs.
kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas.
zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.
kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa.
zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums.
immobilija Nekustama manta.
immobilis Nekustama manta.
immobiļi Nekustamas lietas.
imobilija Nekustams īpašums; immobīlis.
immobils Nekustams, nekustīgs.
malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā.
lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu.
skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
autosporas Nekustīgas dažu aļģu sporas, kas bezdzimumceļā veidojas mātšūnā.
barbets Nekustīgas fortifikācijas būves bruņu konstrukcija ar bruņutorni.
stereocilijas Nekustīgas skropstiņas dažu epitēlijšūnu brīvajā virsmā.
spermāciji Nekustīgās vīrišķās sārtaļģu dzimumšūnas.
krupt Nekustīgi bez darba sēdēt.
buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
sinostoze Nekustīgs kaulu savienojums, kuru veido pārkaulojušies skrimšļaudi.
pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
imobils Nekustīgs, nekustams.
stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
samūrējies Nekustīgs, stīvs.
nolēmēts Nekustīgs; nevarīgs.
rāms Nekustīgs.
erizipelotriksi Nekustīgu grampozitīvu smalku nūjiņu ģints.
magnetotropisms Nekustīgu organismu augšana magnētiskā lauka iedarbībā.
imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos.
akinesis Nekustīgums.
prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas.
luncka Nekvalitatīva virve, kas vāji savīta.
panckas Nekvalitatīvas paniņas.
leķēt Nekvalitatīvi mūrēt.
poņķināt Nekvalītatīvi pīt, vīt.
bradenis Nekvalitatīvi uzausts, rets un bubuļains audums.
lepēt Nekvalitatīvi, slikti mūrēt.
plancis Nekvalitatīvs dzeramais, strebjamais.
šļura Nekvalitatīvs dzēriens.
ļerga Nekvalitatīvs ēdiens vai dzēriens.
kuilis Nekvalitatīvs šuvums.
pabriesmīgs Nekvalitatīvs; zemi vērtējams.
necistai Neķītri, negodīgi.
necistība Neķītrība; negodīgums.
neķītrelis Neķītrs cilvēks.
neķitris Neķītrs cilvēks.
seksis Neķītrs cilvēks.
necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
necists Neķītrs, negodīgs.
koprofrāzija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihiskās slimībās.
koprolālija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
žmods Nelaba dūša.
žulgums Nelaba dūša.
vietene Nelaba vieta.
tūšķis Nelabais (kā lamuvārds).
Annas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
Annasmuižas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs.
jupis Nelabais, velns; jods.
jods Nelabais, velns.
nešķīstais Nelabais.
nešķīstenis Nelabais.
bļuršķis Nelabas izcelsmes troksnis.
urza Nelabas omas cilvēks.
urzulis Nelabas omas cilvēks.
mēļas Nelabas runas.
nelāgs Nelabi (3).
nes Nelabi ož, smird.
morkļi Nelabi sapņi.
dvakot Nelabi smakot, smirdēt.
sadergties Nelabi, pretīgi kļūt.
nelāgā Nelabi.
nelabiāls Nelabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot lūpas ir pasīvas.
pazudis Nelabojams, neglābjams.
gļemžāt Nelabprāt ēst; gļemzāt.
gļemmāt Nelabprāt ēst.
gļemzāt Nelabprāt ēst.
zobatkarēm Nelabprāt, ar riebumu.
kņēgāt Nelabprāt, bez apetītes ēst.
liedzīgs Nelabprātīgs, neatsaucīgs.
ģiltine Nelabs cilvēks.
mukuris Nelabs cilvēks.
veņģens Nelabs, pretīgs.
jūrasslimība Nelabuma sajūta, ko rada kuģa šūpošanās jūrā.
apšķebinājums Nelabums.
nemīlestība Nelabvēlība, nežēlastība, cietsirdība.
disbakterioze Nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā, piem., pārmērīgi savairojušās rūgšanas vai pūšanas baktērijas.
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
drenns Nelabvēlīgs (par laikapstākļiem).
iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem.
zveirs Nelabvēlīgs otram, tāds, kas skatās uz otru kā ar stikla aci.
nedraudzīgs Nelabvēlīgs, arī naidīgs (pret kādu).
nesanitārs Nelabvēlīgs, kaitīgs veselībai (lat. "insanitarius"); antisanitārs.
infausts Nelabvēlīgs, piem., prognoze.
kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
nenodienīgs Nelabvēlīgs.
nevēloņa Nelabvēlis, skauģis.
čēsma Nelādzība, nepatikšanas.
apsnāt Nelādzīgi aptēst.
žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
kvība Nelādzīgs, ļauns cilvēks.
kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
tempe Nelāga paraša.
strupe Nelāga šautene.
strūpene Nelāga šautene.
ļurrāt Nelāgi darīt.
nelādzīgs Nelāgs (1).
nelāga Nelāgs (1).
nelādzīgs Nelāgs (2).
nelāga Nelāgs (2).
nelādzīgs Nelāgs (3).
nelāga Nelāgs (3).
nelādzīgs Nelāgs (4).
nelāga Nelāgs (4).
nelādzīgs Nelāgs (5).
nelāga Nelāgs (5).
doroga Nelāgs ceļš.
negadīgs Nelāgs, nekārtīgs, netikumīgs.
netīksmīgs Nelāgs, nepatīkams.
ļēpuris Nelāgs, vājš, nevarīgs kustonis.
mefīte Nelāgu zemes izgarojumu dieviete senajiem itāļiem.
nelaiki Nelaikā (1).
nelaiku Nelaikā (1).
nelaikus Nelaikā (1).
nelaiki Nelaikā (2).
nelaiku Nelaikā (2).
nelaikus Nelaikā (2).
abortēt Nelaikā dzemdēt.
nospirgt Nelaikā pāriet (par miegu).
klincis Nelaika radības.
nebrīdī Nelaikā, nepiemērotā brīdī.
nereizā Nelaikā.
nereizē Nelaikā.
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
nelaiķais Nelaiķis, aizgājējs.
nelaiķenis Nelaiķis, aizgājējs.
veļanieks Nelaiķis, aizgājējs.
nelaicinieks Nelaiķis; pašnāvnieks.
nelaiķene Nelaiķis.
pakoiniks Nelaiķis.
nelaimis Nelaime (1).
plāga Nelaime, bērna slimība.
uka Nelaime, kļūda.
ķiza Nelaime, ķeza.
ļega Nelaime, ķeza.
timba Nelaime, ķeza.
obaža Nelaime, liksta, ķeza.
neiztikšana Nelaime, liksta; slimība.
adīne Nelaime, liksta.
kļuma Nelaime, liksta.
kļūme Nelaime, liksta.
ļembasts Nelaime, liksta.
liga Nelaime, negadījums; liksta.
liksta Nelaime, negadījums.
mutka Nelaime, nepatīkama situācija; kļūda, nejaušība.
nebaltums Nelaime, nepatīkams gadījums.
ubeika Nelaime, neveiksme, ķeza.
biba Nelaime, neveiksme, ķibele.
piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga.
piesprauga Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā.
dimba Nelaime, neveiksme; bezizejas situācija.
kalamitāte Nelaime, posts, grūtības.
bitka Nelaime, posts.
piegaža Nelaime, trūkums, vaina.
nāve Nelaime; apgrūtinājums.
vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija.
ģiltine Nelaime.
klikata Nelaime.
krivada Nelaime.
lāgadība Nelaime.
lērums Nelaime.
likma Nelaime.
likme Nelaime.
negaita Nelaime.
nelaimība Nelaime.
nelaims Nelaime.
nerakaine Nelaime.
požars Nelaime.
sūrdienas Nelaime.
kasandra Nelaimes pareģotāja.
bēdnesis Nelaimes pravietis, vēstnesis, nelaimes putns.
nelaimīgai Nelaimīgi.
nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks.
nelaimnieks Nelaimīgs cilvēks.
nestunda Nelaimīgs, ļauns brīdis, laikposms.
nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks.
nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts.
naruods Nelaimīgs.
melnredzis Nelaimju pareģotājs, pesimists.
nelaipnība Nelaipna izturēšanās, rīcība, runa.
patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
centrums Nelaipnība, asums, skarbums, sīvums.
skābumķērne Nelaipns, īgns, dusmīgs cilvēks.
ērceklis Nelaipns, ļauns cilvēks, kas nicina citus.
nelaipnīgs Nelaipns, nedraudzīgs.
grima Nelaipns, saīdzis cilvēks.
īgns Nelaipns, skarbs (par raksturu), īgnas dabas cilvēks.
spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
šķērms Nelaipns, skarbs, īgns.
spurains Nelaipns, skarbs; arī nepakļāvīgs, nepieejams.
borzīgs Nelaipns.
iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
aizturēt Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju).
turēt Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns.
neldzība Neldzīga izturēšanās, rīcība, runa.
samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs.
samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā.
točka Nelegāla alkoholisko dzērienu pārdotuve.
narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
fabrika Nelegāla narkotiku ražotne.
peregons Nelegāla naudas pārsūtīšana.
spirķiks Nelegālā spirta un alkohola pārdevējs tirgū.
depeša Nelegāla vēstule cietumā vai no cietuma.
iešmugulēt Nelegāli ievest.
verbļuds Nelegāls narkotiku vai citu aizliegtu lietu, priekšmetu piegādātājs.
nalga Nelga.
nelgs Nelga.
pļerna Nelga.
pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
vagols Nelidojošs (piemēram, vaboļu kārtas) kukainis.
krūtaine Nelīdzena vieta ar izciļņiem, kas apauguši ar sūnu.
grundulis Nelīdzena vieta ceļā.
kunksla Nelīdzena vieta dzijā.
ievelka Nelīdzena vieta kokā.
šūpsna Nelīdzena vieta, kurā braucot rati sašūpotos.
gudzulms Nelīdzena vieta.
dādas Nelīdzena, bedraina vieta.
pupucis Nelīdzena, mezglota dzija.
arums Nelīdzena, savandīta, it kā uzarta zemes kārta.
bubulis Nelīdzenas, jēlas dzijas mezgls.
ķeimeriski Nelīdzeni (rakstīt), ļogoties (iet) u. tml.
kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību).
grīķelēt Nelīdzeni vērpt, grecelēt.
sakričāt Nelīdzeni, rupji savērpt.
nelīdzanai Nelīdzeni.
nevienādai Nelīdzeni.
dripains Nelīdzens (audums).
dripeļains Nelīdzens (audums).
šūpsnains Nelīdzens (par ceļu).
knubuļains Nelīdzens (par dziju).
nevienāds Nelīdzens (par dziju).
bemberains Nelīdzens tīrums, pļava.
kroka Nelīdzens viļņveida (virsmas) veidojums.
cilains Nelīdzens, ar blīvām zemes pikām (lauks, pēc pirmā aruma).
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts.
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu); izmīts.
trepains Nelīdzens, ar izciļņiem (ceļš).
krumšļains Nelīdzens, ar izciļņiem.
gaņģains Nelīdzens, ar nelieliem mezgliem, piem., dzija.
kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
kluncains Nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju).
kluncaiņš Nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju).
ķinkurains Nelīdzens, bedrains, grambains.
ķerpulaiņš Nelīdzens, bedrains, grumbuļains.
dobelains Nelīdzens, bedrains.
dobulains Nelīdzens, bedrains.
gumzalains Nelīdzens, bedrains.
kuldurīgs Nelīdzens, bedrains.
čumpains Nelīdzens, bumbuļains.
čumpaiņš Nelīdzens, bumbuļains.
kudzulmots Nelīdzens, ciņains.
regains Nelīdzens, dobains.
čorains Nelīdzens, grubuļains.
čurbuļains Nelīdzens, grubuļains.
grubulains Nelīdzens, grubuļains.
krevelaiņš Nelīdzens, grubuļains.
krobains Nelīdzens, grubuļains.
kudzulnojs Nelīdzens, grubuļains.
skurīgs Nelīdzens, grubuļains.
čavarains Nelīdzens, grumbains, krunkains.
dobojs Nelīdzens, grumbains; dobots.
cimbuļains Nelīdzens, grumbuļains, kruvešains.
grebuļains Nelīdzens, grumbuļains, negluds.
čakarnens Nelīdzens, grumbuļains.
čermuļains Nelīdzens, grumbuļains.
drauzs Nelīdzens, grumbuļains.
mugurans Nelīdzens, kraupains, nevienāds.
ķekums Nelīdzens, lieks sakņu izaugums (piemēram, kāpostiem).
kunkslains Nelīdzens, mezglains.
pumpulains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
pumpulaiņš Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
pumpuļains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
červeļains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
červulains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
červulaiņš Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
buktains Nelīdzens, negluds.
buktaiņš Nelīdzens, negluds.
greids Nelīdzens, nevienāds (par audekliem, valgiem).
kuņģots Nelīdzens, nevienāds.
trepjains Nelīdzens, pakāpienveida.
gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
činkulains Nelīdzens, pinkuļains.
pulkstains Nelīdzens, pumpulains, pinkuļains.
šopains Nelīdzens, punains (par koksni); tāds, kam ir bojājumi vairākās vietās.
erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
ķervains Nelīdzens, raupains, ķerveļains.
pumbuļots Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
pumburains Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
pumbuļains Nelīdzens, raupains, mezglains.
pumpučains Nelīdzens, raupains, mezglains.
ķoburans Nelīdzens, raupains.
rēpains Nelīdzens, raupains.
repulains Nelīdzens, raupains.
stumburains Nelīdzens, raupjš.
žurbains Nelīdzens, rievains, bedrains.
raikumains Nelīdzens, robains.
kraups Nelīdzens, rupjš, kraupains.
kumšķains Nelīdzens, savēlies (piemēram, par dziju).
pluzerains Nelīdzens, šķiedrains.
kunains Nelīdzens, tāds, kam ir nelieli izcilņi.
kūnains Nelīdzens, tāds, kam ir nelieli izcilņi.
punots Nelīdzens, tāds, kuram ir puni.
stuburkls Nelīdzens, zarains koka gabals.
ževeris Nelīdzens, zarains koks.
grundulains Nelīdzens, zarains.
verveļains Nelīdzens; arī grumbains.
čaudrs Nelīdzens; rupjš.
kumurains Nelīdzens; tāds, kam ir kumuri (1).
drauzains Nelīdzens.
grobulains Nelīdzens.
irbulains Nelīdzens.
krebulens Nelīdzens.
krempeļots Nelīdzens.
krozalains Nelīdzens.
krubučains Nelīdzens.
krumuļains Nelīdzens.
nelīdzans Nelīdzens.
nelīdzs Nelīdzens.
pongains Nelīdzens.
šķaudrains Nelīdzens.
tiemezglains Nelīdzens.
grecelēt Nelīdzenu vērpt.
grebuļi Nelīdzenumi, negludumi, grumbuļi.
krumšļi Nelīdzenumi.
dripa Nelīdzenums (augstāka dzija) audumā.
kunkulis Nelīdzenums (parasti ieapaļš), arī mezgls.
dripele Nelīdzenums audumā.
gudzulms Nelīdzenums dzijā.
pubuls Nelīdzenums dzijā.
punkulis Nelīdzenums vērptajā dzijā.
kubulis Nelīdzenums, cinis.
kukums Nelīdzenums, grumbulis.
skraba Nelīdzenums, ieskrambājums.
kudzulna Nelīdzenums, izaugums kokā.
čumpa Nelīdzenums, negludums (dzijā).
grumbulis Nelīdzenums, negludums (kā virsmā).
červelis Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka.
kūkums Nelīdzenums, pacēlums, grumbulis (kā virsmā).
kudzulms Nelīdzenums; izcilnis (pļavā, tīrumā); cinis.
runte Nelīdzenums; izcilnis vai iedobums.
krumslis Nelīdzenums; paugurs; izcilnis.
kombars Nelīdzenums.
krebulis Nelīdzenums.
krumesis Nelīdzenums.
pluzeris Nelīdzenums.
pompurs Nelīdzenums.
sliepnēšana Nelīdzenumu, plaisu u. c. negludumu aizziešana ar tepi, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas (ķitēšana, tepēšana).
drauznains Nelīdzes, raupains.
holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm.
kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kāda valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
neliekuļoti Neliekuļots.
pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
būdenieks Neliela (līdz 15 ha) zemes īpašuma saimnieks.
dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
tējkanniņa Neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
flakons Neliela (parasti smaržu) pudelīte.
namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
mazs Neliela (piem., 0,3 l) alkoholiska dzēriena (parasti alus) pudele.
ķirpa Neliela (piemēram, komposta) kaudze.
šūna Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība; šūniņa (3).
šūniņa Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
piano Neliela (skaņas) intensitāte.
nicva Neliela abra, ko izmantoja miežu sijāšanai.
kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
beibote Neliela airu laiva, ar kuru pieved un aizved jahtas komandu.
graķītis Neliela alkohola deva (parasti glāze).
krišķis Neliela alkohola porcija.
serbomis Neliela apaļa kārts ar pasmailu galu, ko pabāž zem labības gubas, stata, ceļot labību uz sera ratiem.
ķimeņmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
sīkdarbi Neliela apjoma darbi; sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
ekloga Neliela apjoma instrumentāls skaņdarbs ar pastorālu raksturu.
humoreska Neliela apjoma jautrs instrumentāls skaņdarbs.
ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
novelete Neliela apjoma novele.
novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
sīkrūpniecība Neliela apjoma rūpniecība; preču ražošana nelielos rūpniecības uzņēmumos.
simfonieta Neliela apjoma simfonija.
miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
skice Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
pastāsts Neliela apjoma stāsts.
šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
kabaleta Neliela ārija ar vienkāršu, dziedošu melodiju un nemitīgi atkārtotām, skaidrām ritma formulām 18. gs. operā; tuva kavatīnei.
šalē Neliela ārpilsētas māja.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
traipīšanās Neliela asiņošana starp menstruācijām.
netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
čilksts Neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi.
puntlaks Neliela auguma cilvēks, bērns.
dumpnis Neliela auguma cilvēks.
dumpuris Neliela auguma cilvēks.
dunkuris Neliela auguma cilvēks.
kroška Neliela auguma meitene.
drušķis Neliela auguma plecīgs cilvēks; arī tāds zirgs.
čenkstere Neliela auguma sieviete.
lieģine Neliela auguma slaida sieviete.
korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
vīriķis Neliela auguma vīrietis.
čilksts Neliela auguma, kalsns vīrietis.
pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
zemtīgs Neliela auguma.
purifikators Neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu.
baļļele Neliela baļļa.
baļļene Neliela baļļa.
pusbēda Neliela bēda.
bunčka Neliela bedre (parasti vircas bedre).
bedrele Neliela bedre.
bekonēns Neliela bekoncūka; bekoncūka.
klumpis Neliela bērzu audze, birzs.
augala Neliela birzs.
nukleuss Neliela bišu saime neapsēklotu māšu novietošanai līdz to dēšanai vai arī apsēklotu māšu uzglabāšanai rezervē.
kummis Neliela bļoda.
kummīte Neliela bļoda.
skutuliņa Neliela bļoda.
spilkums Neliela bļoda.
špīlkums Neliela bļoda.
kummiņa Neliela bļodiņa.
būdele Neliela būda.
dresuārs Neliela bufete, plaukts vai galdiņš trauku nolikšanai.
ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
ciksta Neliela caurmēra apaļkoks.
čiksta Neliela caurmēra apaļkoks.
ciksts Neliela caurmēra apaļkoks.
čiksts Neliela caurmēra apaļkoks.
prīpenīte Neliela caurulīte.
telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
namīns Neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
šaika Neliela cilvēku kopa; mazs cilvēku bars.
čaulīte Neliela čaula (3).
tārpēns Neliela čūska.
drupana Neliela daļa (no kāda kopuma).
drupīte Neliela daļa (no kāda kopuma).
druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
dobesgals Neliela daļa no dobes, tās galā.
kurmulis Neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas.
piziķis Neliela daļa no veselā.
stipens Neliela daļa, druska.
epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
iedalījums Neliela daļa, vienība; iedaļa.
lipa Neliela darba daļa, kas vēl jāpaveic.
mikrotransfūzija Neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē.
iedāvāt Nelielā daudzumā dot.
cāļbarība Neliela daudzuma, nevērtīga barība.
zakusočnaja Neliela degvīna dzertuve (20. gs. 70.- 80. gados).
šote Neliela degvīna glāze.
bideta Neliela duša, novietota uz sienas atbalsta; bidetta.
pusstacija Neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases).
dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
čenčele Neliela dzijas šķipsna.
mickulis Neliela dzijas vai linu šķetere.
hipabisāls Neliela dziļuma-; radies nelielā dziļumā.
bļodene Neliela ēdiena porcija; neliela bļodiņa.
starpmaltīte Neliela ēdienreize starp divām normālām ēdienreizēm.
paeglīte Neliela egle, kas aug zem lielas egles.
budzis Neliela ēka.
šlice Neliela ēvele (ar smalku ēveļnazi) kokmateriāla gludināšanai.
skrubulis Neliela ēvele ar izliektu asmeni.
armadiļa Neliela flote, neliels apbruņots kuģis, sevišķi muitas vajadzībām.
konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
fugeta Neliela fūga, parasti trīsbalsīga.
mesa Neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato.
rozīte Neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem).
glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
špicglāzīte Neliela glāzīte ar smailu apakšu (uz kājiņas).
stoporiks Neliela glāzīte.
gotele Neliela govs.
gotelīte Neliela govs.
čopiņa Neliela graudu kaudze.
vadele Neliela grava pa kurā virzās strautiņš.
troika Neliela grupa, kas paslepeni pieņem lēmumus.
gubele Neliela guba.
defišence Neliela hromosomas terminālā iecirkņa apzīmējums.
dzerstiņš Neliela iedzeršana.
iegrava Neliela ieleja.
pada Neliela ieplaka (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens.
lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
dzirnaviņas Neliela ierīce (piemēram, kafijas, piparu) malšanai.
brošētājs Neliela ierīce dokumentu sastiprināšanai ar caurduramām adatiņām (skavotājs).
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
atslēgspraudnis Neliela ierīce, kas nodrošina, ka tikai pilnvaroti lietotāji var kopēt vai izmantot konkrētas programmatūras lietotnes.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība Latvijā, līdz 22 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas izveidota pēc 1920. g. agrārreformas.
čoksts Neliela istaba.
piemūrs Neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas.
līmlapiņa Neliela izmēra līmpapīrs, kura viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas.
pirkstiņbaterija Neliela izmēra pirkstveida baterija, parasti AA vai AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
pudurksnis Neliela kādu dzīvu organismu kopa.
gomfs Neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta.
nokalne Neliela kalna slīpa nogāze; šādas nogāzes apakšējā daļa.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
puskarīte Neliela kariete.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
nārags Neliela kārts ar āķi galā.
bosts Neliela kārts laivas vai plosta stumšaanai.
eikstiņa Neliela kārts, rīkste; īkstiņa.
īkstiņa Neliela kārts, rīkste.
šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
krieviņš Neliela kaudze (auzu, siena u. tml.).
ķuģītis Neliela kaudze ar sienu vai vasarājiem.
tupesītis Neliela kaudze siena vai vasarāju; ķuģītis.
čupele Neliela kaudze; kaudzīte.
čupata Neliela kaudzīte.
šēra Neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
laiška Neliela koka lāpsta labības šķirošanai sviežot.
lipsītis Neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī.
ļempe Neliela koka lāpstiņa šķidrumu maisīšanai.
mente Neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai.
truksis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
truksnis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
ķurmulis Neliela koka pīpe.
mangale Neliela koka stampa (virtuves piederums).
biķītis Neliela koka stampiņa desu masas iepildīšanai zarnās.
kupsienis Neliela koku grupa.
ķēdiņš Neliela ķēde, ķēdīte.
eipireksija Neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija.
ķīviņš Neliela ķilda, rāšanās, bāršanās.
ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārda.
ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārdiņa.
tūtars Neliela labības vai siena kaudze.
peilīte Neliela laiva 1 vai 2 personām.
plocis Neliela laiva.
babka Neliela lakta izkapts kapināšanai.
lakte Neliela lakta izkapts kapināšanai.
palāma Neliela lāma.
punīte Neliela lampa bez cilindra.
elzans Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
elzens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
elziens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
bantele Neliela lente, saite.
dūcēns Neliela līdaka.
līdacēns Neliela līdaka.
sīklietotne Neliela lietojumprogramma, kas paredzēta kāda specifiska uzdevuma izpildei (piem., kalkulatora programma, kāršu spēles programma u. c.).
šļice Neliela lietusgāze.
švikstis Neliela linu sauja.
lipiens Neliela linu šķipsna, kas saslapināta vīšanai.
kavatīna Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
kavatīne Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
lumsts Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
lopmuižiņa Neliela lopu muiža.
starniņa Neliela lupata no apģērba.
maiznīca Neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu); maizes veikals.
knibeklis Neliela maizes doniņa.
knibelītis Neliela maizes doniņa.
mājele Neliela māja.
eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
pakaramais Neliela mēbele ar āķiem, vadžiem drēbju, dvieļu uzkāršanai; arī atsevišķs āķis, vadzis, tapa u. tml. šim nolūkam.
čapatas Neliela mēslu čupa.
pielipa Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
pielipis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
pielīpnis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
pieļips Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
elektrostarteris Neliela mirdzizlādes lampa zemspiediena luminiscences lampu iededzināšanai.
kulteņmuca Neliela muca kulteņa uzglabāšanai.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs.
vātele Neliela muca.
ļencka Neliela muciņa.
novads Neliela muiža ar norobežotu teritoriju.
pusmuiža Neliela muiža.
rokgrupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; roka grupa.
puzuks Neliela nasta, sainis.
ponārs Neliela nasta.
tercerols Neliela neautomātiska kabatas pistole.
guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
milene Neliela neprecizitāte (piem., metienā pa basketbola grozu).
pečorka Neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai.
takča Neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā.
papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
studiņš Neliela nūja.
operita Neliela opera; mazā opera.
pačka Nelielā pakā fasēta prece; neliela paka.
iegoznis Neliela paleja, neliels meža līcis.
piepalīdzība Neliela palīdzība.
arlekināde Neliela pantomīma, kurā piedalās Arlekīns un citi itāliešu masku komēdijas personāži.
aundeguns Neliela paparde ("Botrychium matricariae").
sīkpaparde Neliela paparde.
lapiņa Neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija.
kontroltalons Neliela papīra lapiņa ar ļoti īsu grāmatas aprakstu, šifru, inventāra numuru un dažām citām atzīmēm, ko izraksta katram grāmatas eksemplāram bibliotēkas fondu pārbaudei.
tamaguči Neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa").
iekraule Neliela paugura nogāze.
paunēns Neliela pauna.
kausītis Neliela pavārnīca.
ziloņcirslis Neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti.
paņčkele Neliela peļķe.
plancele Neliela peļķe.
kvēplampiņa Neliela petrolejas lampa.
labūnītis Neliela piebūve ar jumtu pelavu uzglabāšanai.
guņģis Neliela piebūve kādai lielākai ēkai.
serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
bukūzis Neliela piebūve pie saimniecības ēkas.
paķirka Neliela piebūve, telpas paplašinājums zem izvirzīta jumta.
nomalis Neliela piebūve.
peksis Neliela piebūve.
piegāzne Neliela piegāze.
piegāznīša Neliela piegāze.
spertiņš Neliela piepūle, neliels spēriens, grūdiens.
blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
pikulis Neliela pika 1; pika 1.
pikucis Neliela pika 1.
sviestkriksis Neliela pika, kunkulis sviesta.
pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
palē Neliela pils.
Amapa Neliela pilsēta šī štata austrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
sīkpilsonis Neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
luļķis Neliela pīpe, ko pastāvīgi sūc.
fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
piropatrona Neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi.
luņķuviļķis Neliela plastmasas detaļa, ar ko jaunām precēm pievienota preču zīme.
serdenis Neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem.
liekiņa Neliela pļava māju tuvumā.
mežmālis Neliela pļava meža ielokā.
steģene Neliela pļava mitrā vietā.
rinka Neliela pļava starp tīrumiem.
joma Neliela pļava, kas iestiepusies starp laukiem.
ieroze Neliela pļava.
pļausteklis Neliela pļava.
pļavene Neliela pļava.
lanka Neliela pļaviņa mežā.
sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
sieriņš Nelielā porcijā fasēts (atsevišķu šķirņu) siers.
priedene Neliela priede.
serversīklietnotne Neliela programma, kas tiek izpildīta serverī.
ielāps Neliela programmas korekcija, ko parasti veic lietotājs, lai novērstu iepriekš neparedzētus trūkumus programmas funkcionēšanā.
tintespudele Neliela pudele, kas paredzēta, piemēram tintes ieliešanai, glabāšanai.
pumsla Neliela pumpa, tulzna.
iegoznis Neliela pussala, aizaugusi ar mežu.
raudēns Neliela rauda.
posminieks Neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā).
kurbulis Neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti.
pussagša Neliela sagša.
elzene Neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta.
edikula Neliela sakrālā celtne Senās Romas arhitektūrā.
Alvorana Neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai.
Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
kalva Neliela sala.
kalviņš Neliela sala.
pļendags Neliela sapulcēšanās; jocīgs atgadījums.
zaldātiņš Neliela saslieta labības kopiņa, statiņš.
abuliņtuntulis Neliela saveltnēta āboliņa kopa; āboliņa klēpis.
ķurzulis Neliela sažuvusi radība, būtne.
deķēns Neliela sega.
sadruga Neliela serbu kopiena, kas saistīta nevien radniecības, bet galvenokārt saimniecības un zemes dēļ, dažreiz arī dzīvoja vienā majā.
vērpele Neliela siena guba, ko pārved uz meijām.
čuguriņš Neliela siena kaudze.
rokassomiņa Neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai).
burste Neliela sieviešu veste.
pičuks Neliela skārda lampa.
vērbule Neliela slaucene.
sprēdze Neliela slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā; piekaramā atslēga.
aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
blakuspārsla Neliela smadzenīšu krociņa.
blāve Neliela smaganu palielināšanās, pietūkums pārmērīgas siekalošanās rezultātā.
smēdule Neliela smēde.
voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
grieztine Neliela sprādze ar rievotu rotājumu.
lumpa Neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
statuete Neliela statuja.
sviestpicka Neliela sviesta pika.
kloķis Neliela svira (parasti slēdzim).
piestrīpa Neliela svītriņa audumā, kas atrodas blakus platākai svītrai.
šļirciens Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
šļirka Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
patalciņa Neliela talka, kurā piedalās gk. pusaudži.
zviķis Neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē.
tarbača Neliela tarba.
lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
pare Neliela telpa (koka) riteņu loka sutināšanai.
kabūzis Neliela telpa (mājoklī); kabinets.
aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta.
aizkrāsns Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta.
ūkšķis Neliela telpa, ūķis (1).
fogtija Neliela teritorija, kurā muižas amatpersona fogts izpildīja tiesas un citas funkcijas.
špeilis Neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
pudurs Neliela tuvu augošu augu grupa.
osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
Mažupīte Neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
Mailīte Neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km
dunava Neliela upīte, avots.
čolka Neliela upīte, strauts.
urbstiķis Neliela urbjmašīna, neliels urbis.
sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
zīlīte Neliela vabole, ko bieži izmanto zīlēšanai.
grāvtiņš Neliela vadziņa.
pusvāte Neliela vai daļēja brūce.
pusvāts Neliela vai daļēja brūce.
mazvalsts Neliela valsts.
dingija Neliela vaļēja laiva (gk. tropu zemēs).
piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
vējulītis Neliela vēja pūsma.
paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
kukuruzņiks Neliela vienkārša lidmašīna, kādu padomju gados parasti izmantoja lauksaimniecības aviācijā.
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
striķēns Neliela virve; patievs, paīss valgs.
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
vistele Neliela vista.
vistene Neliela vista.
plītiņš Neliela zivs (līdz 3 collu garumam).
spildiķis Neliela zivs karpveidīgo dzimtā, pempiņš.
tube Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
tūbe Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
kužbārdis Neliela zivs.
kužbārzdis Neliela zivs.
nepadzērne Neliela zivs.
zuitens Neliela zivs.
pricis Neliela zivtiņa; zelta zivtiņa.
šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
puszose Neliela zoss.
zvaidzeņa Neliela zvaigznīte.
mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas).
bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai).
enkurītis Neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
gultele Neliela, arī neizturīga gulta.
rungulēns Neliela, arī vēl neizaugusi lopbarības biete.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
vēdlodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
metrostakse Neliela, bet pastāvīga dzemdes asiņošana.
ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
dudurs Neliela, būdai līdzīga, telpa.
čaukstiņš Neliela, čaugana kāpostgalviņa.
kurzulis Neliela, čokurā sarāvusies būtne.
bucenis Neliela, daļēji sabrukusi, neapdzīvota māja.
dzelve Neliela, dziļa ūdenstilpe purvā, kas izveidojies kūdras plīsumā.
šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos).
penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
sientirpa Neliela, garena siena guba; sienķirpa.
sienķirpa Neliela, garena siena guba.
buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas.
Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
promicēlijs Neliela, īsu laiku dzīvojoša sēnes hifa, uz kuras attīstās nedaudz sporu (sporīdiju).
kunnēns Neliela, jauna pļavu varde.
kunnulēns Neliela, jauna pļavu varde.
bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
mazkalorāža Neliela, maza kalorāža.
kļavēns Neliela, maza kļava.
čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva.
čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva.
pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva.
peldubūda Neliela, no dēļiem veidota celtne, kabīne, kur pārģērbties pirms un pēc peldēšanās.
vabolīte Neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen", kā arī daži citi uzņēmumi, pēc šīs firmas licences.
biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai).
būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja.
budka Neliela, parasti neglīta, nabadzīga dzīvojamā ēka.
nostūris Neliela, parasti nomaļa, vieta (kādā platībā).
nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
plēksne Neliela, plāna, šaura plāksne.
jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru.
ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
dievsunītis Neliela, sarkanīga vabole.
sīkaliņš Neliela, sīka būtne.
būda Neliela, speciālam uzdevumam būvēta ēka, arī pajume.
lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
čora Neliela, šaura istaba.
standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis.
čubūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda.
pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula.
knīveris Neliela, vieglas konstrukcijas buru laiva.
knobis Nelielam kāsim vai tapai līdzīgs veidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā (kā sasistīšanai, aizkabināšanai).
princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls.
namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks.
basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
gnīdauzītes Nelielas auzas.
pabailes Nelielas bailes.
bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
kabaro Nelielas ēģiptiešu un abesīniešu bungas.
mesas Nelielas galdaugstienes, kas veidojušās, erozijai saposmojot plašus lavas plato.
truptrupām Nelielās grupās, bariem.
concertino Nelielas harmonikas.
vergiņas Nelielas harmonikas.
šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem.
monitors Nelielas iegrimes karakuģis militārām operācijām jūras piekrastes rajonos un upēs.
bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
mikropiedziņa Nelielas jaudas elektriska piedziņa.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
ješka Nelielas kamanas, arī ragavas.
jezika Nelielas kamanas, ragavas.
gūtnes Nelielas kamanas.
miestiņas Nelielas kārtis vai zari ar ko norobežot puķu dobi.
mikrokonīdijas Nelielas konīdijas, kas parasti veidojas citā laikā un uz citiem veidojošiem orgāniem nekā makrokonīdijas.
šķuta Nelielas laivas veids.
šķute Nelielas laivas veids.
šķuts Nelielas laivas veids.
vesi Nelielas lauku apdzīvotas vietas nosaukums dažām slāvu tautām.
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas.
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
cabaletta Nelielas operas ārija 18. gs., vienkārša, ar dziedošu melodiju atkārtotām ritma formulām.
regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4.
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību.
važus Nelielas ragavas ar kulbu.
puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne.
šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām.
šļūckas Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, uz kurām nostiprina tikai baļka resgali.
šļurciņas Nelielas ragavas baļķu vešanai.
šlurkas Nelielas ragavas baļķu vešanai.
ķimpolis Nelielas ragavas baļķu vilkšanai.
ķimpols Nelielas ragavas baļķu vilkšanai.
razvaļas Nelielas ragavas.
razvalkas Nelielas ragavas.
bārkšķi Nelielas saknes.
sporīdijas Nelielas sporas, kas veidojas no promicēlija.
mikroklimats Nelielas teritorijas klimats.
maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā.
kraķis Nelielas tītavas dziju sagatavošanai aušanai.
maidava Nelielas tītavas dziju satīšanai spolītēs.
korinte Nelielas tumsnējas rozīnes bez kauliņiem.
valstele Nelielas valsts nicīgs apzīmējums.
hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā).
hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
naudelis Nelielas vērtības naudas gabals.
balle Nelielas viesības (ar ēšanu un dzeršanu).
auziņas Nelielas zivtiņas.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles.
klikata Nelielas, klabošas vējdzirnavas.
ragades Nelielas, ļoti sāpīgas plaisas, gk. krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādā.
strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals.
mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki.
punktiņas Nelieli apaļi raibumi (audumā).
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
dekorzīme Nelieli grafiski elementi, ko izmanto dokumenta dekoratīvai noformēšanai.
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem.
cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
krūšļi Nelieli krūmi.
lakstēni Nelieli laksti.
šļegi Nelieli ledus gabali.
žļegi Nelieli ledus gabali.
peles Nelieli liesuma gabali cūkas taukos.
elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem.
ziedi Nelieli piena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
ziediņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
ziedīni Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
ziedeņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļisūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
rudzēni Nelieli rudzi; neizdevušies rudzi.
dambīši Nelieli saceptas cūkgaļas speķa gabaliņi.
čurbuļi Nelieli sapuvuši koka gabali.
novelles Nelieli stāstiņi.
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
tesserae Nelieli stikla, ķieģeļu vai marmora gabaliņi, ko izmanto mozaīku veidošanai.
sāņvārtiņi Nelieli vārtiņi blakus galvenajiem vārtiem, pa kuriem staigā kājāmgājēji.
codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem.
liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
virbe Nelieli vilnīši, kas saulainā dienā laistās.
pierde Nelieli viļņi aiz akmens ūdens straumē.
cimbuļi Nelieli zāles ciņi pļavā.
žurbiņas Nelieli žagari.
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem.
pseidocifelas Nelieli, bāli plankumiņi ķērpju lapoņa virsmā.
lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
pārkaras Nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
vingaļi Nelieli, kopā savelti siena kušķi.
linēni Nelieli, mazvērtīgi lini.
rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi.
pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
smalksne Nelieli, sīki žagari, zari.
vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
virgi Nelieli, vēja izraisīti viļņi uz ūdens virsmas.
punktīnas Nelieliapaļi raibumi (audumā).
aitmākonis Nelielis ieapaļš, augsts mākonis.
pasklābiņus Nelielos auļos.
izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt.
dzivgalis Neliels (20-30 cm garš) dzijas gabals.
seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
plīvurs Neliels (attēla) kontūru asuma samazinājums.
kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
bābiņa Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
bābīna Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
bābiņš Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
šūņas Neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai).
sauja Neliels (cilvēku) kopums; saujiņa (2).
saujiņa Neliels (cilvēku) kopums.
pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
malks Neliels (kā dzerama) daudzums.
šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
skapsna Neliels (kā) daudzums; šķipsna.
piks Neliels (kā) daudzums.
lepsis Neliels (kā) gabals.
klučķesele Neliels (kaklā, uz pleca uzkarams) maiss, kurā ievietota pārtika - klimpas ("kluči").
piešprice Neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums.
kušķis Neliels (matu, spalvu) kopums; šķipsna.
saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
pautēris Neliels (netīrs) sainis.
kule Neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss.
kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
ķocis Neliels (parasti koka, māla) trauks.
iestūris Neliels (parasti meža, lauka) stūris.
pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis.
šņūciens Neliels (parasti vielas) daudzums.
šķipsna Neliels (pasīku priekšmetu) daudzums.
lopstiķis Neliels (piemēram, drēbes) gabals.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
peksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
piksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
kumšķis Neliels (piemēram, siena, salmu) kopums.
irbīte Neliels (salmu, klūgu u. tml.) saišķis, kūlis.
čanka Neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai.
boņģelis Neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
skrebelis Neliels (vecs un apdilis) kažoks.
šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
ābolēns Neliels ābols; nenobriedis ābols.
kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
ādlēvars Neliels ādas gabals, strēmele.
ādlorpata Neliels ādas gabals, strēmele.
ādlorpats Neliels ādas gabals, strēmele.
ādlopstiķis Neliels ādas gabals.
maniķis Neliels akmens tilts.
sonnis Neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai.
sīkakmens Neliels akmens, olis.
sīkakmins Neliels akmens, olis.
kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
parabole Neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2).
amorets Neliels Amora atveidojums mākslā un arhitektūrā.
kalts Neliels āmurs.
kokerspaniels Neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns.
veldenīte Neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus.
pinkulis Neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums.
bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums; ieapaļš izcilnis.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
kumkvats Neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu.
riekstiņš Neliels apaļš veidojums no mīklas.
rimbulis Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
baka Neliels ar strutām vai šķidrumu pildīts izsitums uz ādas, kas rodas vējbaku vai īsto baku gadījumā.
sīkarhitektūra Neliels arhitektonisks veidojums.
skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
milene Neliels attālums, sprīdis (riteņbraukšanā).
iztālene Neliels attālums.
lietojumikona Neliels attēls vai grafisks simbols, kas apzīmē lietojumprogrammu grafiskajā lietotāja saskarnē.
vātēle Neliels augons.
avaņuks Neliels auns.
baburka Neliels auzu kūlis.
žibanka Neliels auzu maiss, ko zirgam piekārt pie galvas.
zurdze Neliels avotiņš ar neskaidru, dzelzi saturošu ūdeni.
sūklis Neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla.
baķelis Neliels baķis.
bulks Neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte.
pārsla Neliels balts, gaišs (kā) pūkveida, plākšņveida veidojums.
baļķelis Neliels baļķis.
rembēns Neliels baļķis.
oligohīmija Neliels barības putriņas saturs zarnās.
birzs Neliels bērzu mežs; bērzu audze.
garlis Neliels bezdibenis.
bomēns Neliels bomis.
invencija Neliels brīva imitējoša stila skaņdarbs klavierēm.
bumbuļuks Neliels bumbulis.
korvete Neliels buru karakuģis ar vienu lielgabalu rindu.
feluka Neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
caurumelis Neliels carums; čaurumelis.
čaurumelis Neliels caurums.
ķurmulis Neliels caurums.
kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
pacieņa Neliels cienasts.
kākucis Neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem.
krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
podiņš Neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai.
kubucis Neliels cinis; zemes kukurznis.
kukucis Neliels cinis.
knabis Neliels cirvis (bērnam).
ķirelis Neliels cirvītis, ķirvelis.
ķirvelis Neliels cirvītis.
šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
čamulis Neliels čemurs, čams.
bruksnis Neliels četrstūrains tīkls ar kokiem sānu malās.
paladziņš Neliels četrstūrains tīkls ar kokiem sānu malās.
spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
knabulis Neliels daikts, kas atrodas pie kāda lielāka priekšmeta.
sīkrīks Neliels darbarīks, instruments.
opusculum Neliels darbiņš, sacerējums.
minidators Neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējām ir starpposms starp lieldatoriem un mikrodatoriem.
čupata Neliels daudzums (piemēram, siena, salmu).
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
žlencka Neliels daudzums kāda dzeramā.
čūkala Neliels daudzums kāda netīra šķidruma.
lasis Neliels daudzums kāda šķidruma; lāse.
burzgala Neliels daudzums kāda šķidruma.
pilkšis Neliels daudzums kāda šķidruma.
žurgatiņa Neliels daudzums kāda šķidruma.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
čurkaliņš Neliels daudzums šķidruma.
surba Neliels daudzums šķidruma.
šnipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
šņipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
zieds Neliels daudzums, maza daļa.
kramiņš Neliels daudzums, mazs gabaliņš.
čipats Neliels daudzums, šķipsna.
truksnis Neliels daudzums, šķipsna.
šļankste Neliels daudzums, šļakata.
čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
drušķis Neliels daudzums, viens mazumiņš.
bišķis Neliels daudzums.
bišks Neliels daudzums.
čirka Neliels daudzums.
dupu Neliels daudzums.
ķirpata Neliels daudzums.
picīna Neliels daudzums.
pipuršķis Neliels daudzums.
šmalce Neliels daudzums.
šņigata Neliels daudzums.
šuksnis Neliels daudzums.
žļaka Neliels daudzums.
mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
strīkults Neliels dēlis, ar kuru, gatavojot ķieģeļus, no ķieģeļu kastes tiek noslaucīts liekais māls.
galdgabals Neliels dēlis.
krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
igvartis Neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem.
dambītis Neliels dīķis.
pade Neliels dīķis.
prodiņš Neliels dīķis.
pundurdinozaurs Neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu.
kanapejs Neliels dīvāns ar paaugstu pagalvi.
invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
klīnis Neliels drānas gabals.
lapačs Neliels drēbes atgriezums.
drucka Neliels drukns zirģelis; neliels, drukns puisis.
dūcēns Neliels dūcis.
copla Neliels dzejolītis.
mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
dzelžēks Neliels dzelzs gabals.
dzelztiņa Neliels dzelzs gabals.
dzelztiņš Neliels dzelzs gabals.
riņģis Neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai.
grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš.
mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
pupurts Neliels dzijas kamols, kas drīz izbeigsies.
kverkšis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
ļipainis Neliels dzīvnieks (piemēram, zaķis, trusis), kam ir ļipa.
lipainis Neliels dzīvnieks, kam ir ļipa.
mikrokalkulators Neliels elektroniskais skaitļotājs.
žākars Neliels enkurs bez šķērša, bet ar vairākiem āķiem.
žākurs Neliels enkurs bez šķērša, bet ar vairākiem āķiem.
eršuks Neliels ērzelis.
ērzeļuks Neliels ērzelis.
tušs Neliels fanfaru rakstura skaņdarbs, ko atskaņo apsveikumam svinīgos gadījumos.
parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
dzijsūciens Neliels gabaliņš dzijas, viens pavediens.
krimsls Neliels gabaliņš maizes vai gaļas.
sīkaliņš Neliels gabaliņš, drusciņa.
kripsis Neliels gabaliņš.
ļēvers Neliels gabaliņš.
skripsis Neliels gabaliņš.
kumoss Neliels gabals (kā ēdama).
skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
gabeļāks Neliels gabals.
ikucis Neliels gabals.
stuciņš Neliels gabals.
sedziņa Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
ķimsla Neliels gaļas gabals, kas ir atdalījies no lielāka gabala.
klimbucis Neliels gaļas gabals.
grābeķēns Neliels grābeklis; grābeklis.
kasiklis Neliels grābekļa veida dzelzs rīks, ko lieto ravējot.
pagrābiens Neliels grābiens, ķēriens.
uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē; arī skice (1).
etažerka Neliels grāmatplaukts.
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
ievaza Neliels grāvis.
implūvijs Neliels grīdā iebūvēts baseins lietus ūdens savākšanai seno romiešu mājas ātrijā.
kotile Neliels grieķu trauks; kā šķidruma mērs - 1/12 choja jeb 0,274 litri.
niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
rakanda Neliels groziņš.
kurvīte Neliels grozs.
humoreska Neliels humoristisks sacerējums prozā vai dzejā.
kumurs Neliels ieapaļš veidojums; arī čemurs (3).
iedaļa Neliels iedalījums, nodalījums.
bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
laiskumbedre Neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša.
ventrikuls Neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls.
dobele Neliels iedobums.
dobteņa Neliels iedobums.
šrepe Neliels iegriezums (ādā, ķermeņa daļā), nolaižot asinis ārstnieciskā nolūkā.
šlice Neliels iegriezums, robs.
lāpene Neliels ielāps.
sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
intermeco Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarba daļām.
starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1).
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelīde.
prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelūdija.
intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
intrāda Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai.
kumburis Neliels izaugums uz līdzenas virsmas.
knibis Neliels izaugums, nelīdzenums.
pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas
knubucis Neliels izcilnis, izvirzījums.
skrabulis Neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis.
skribulis Neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis.
knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
knibulis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
antekurvatūra Neliels izliekums uz priekšu.
klapenkurs Neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas.
uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
šalupe Neliels jūras kuģis ar 1 mastu un kutera takelāžu, kas atšķiras no kutera ar labāk veidotu formu.
bagare Neliels jūras zvejnieku tīkls.
bušķītis Neliels kā (piemēram, siena, salmu) kopums.
biška Neliels kā daudzums.
bišķīte Neliels kā daudzums.
paugurītis Neliels kalniņš.
Golgāta Neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus.
karpeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
kartupeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
buguris Neliels kalns; virsmas paaugstinājums.
duraklītis Neliels kalts.
knibucis Neliels kalts.
kambartiņš Neliels kambaris.
ceplītis Neliels kamīns rijas piedarbā, kurā kurināja smalki sacirstu malku, lai nodrošinātu apgaismojumu.
kamāltiņš Neliels kamols.
pimpoltiņš Neliels kamols.
avizo Neliels kara kuģis ziņu un pavēļu paziņošanai.
ātrlaiva Neliels kara kuģis, kuteris.
sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
karpelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
kartupelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
kreja Neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
kneblis Neliels kāsis, kāsītis.
knibis Neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā).
kalpaks Neliels katliņš.
klēpēns Neliels klēpis (2).
župsnis Neliels klēpis; šķipsna; tik, cik ar trim pirkstiem var saņemt.
pusklepus Neliels klepus.
knābulis Neliels knābis.
sprauslītis Neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu.
svirlītis Neliels koka bezmērs.
būcenis Neliels koka bluķis sēdēšanai vai kā pamats jebkuram objektam.
bringuls Neliels koka gabals mešanai.
kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
strumpuls Neliels koka gabals, sprungulis.
puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
traucenis Neliels koka spainis.
brungulītis Neliels koka sprungulis.
strumpals Neliels koka sprungulis.
kacēns Neliels koka stumbrs.
napītis Neliels koka trauks, bļodiņa.
staņģis Neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu.
aulītis Neliels kokā uzvelkams bišu strops.
baņģis Neliels koka vai māla trauks.
virbe Neliels koka vai metāla stienis.
lāpsa Neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai.
kocelis Neliels koks.
kocēns Neliels koks.
kupsis Neliels koku puduris, atstatu no meža; maza birztaliņa; kupsa.
kupsa Neliels koku puduris, atstatu no meža.
župsnis Neliels koku vai krūmu puduris.
maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām; arī smalkmaizīte.
ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
ķuģis Neliels krāsns kruķis.
ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
cerokslis Neliels krūmājs.
cerēns Neliels krūms, cers.
cebrs Neliels krūms.
rupucēns Neliels krupis.
paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
zaķītis Neliels kūdras ķieģeļu krāvums.
traleris Neliels kuģis zivju zvejai ar trali (1).
patruļkuteris Neliels kuģis, ar ko brauc patruļa.
sīkrūte Neliels kvadrāts (arī taisnstūris) uz kādas virsmas.
ķieģeļnīca Neliels ķieģeļrūpniecības uzņēmums.
ķīlēns Neliels ķīlis.
bazilisks Neliels ķirzaku dzimtas dzīvnieks, izplatīts Amerikā.
pekausis Neliels lācītis ar lielām ausīm.
šalts Neliels laika sprīdis, brīdis.
pastarpa Neliels laikposms (starp ko).
pastarpe Neliels laikposms (starp ko).
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
lupats Neliels lakats.
skustenis Neliels lakats.
skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
paraiķe Neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa.
skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās).
lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
apmālis Neliels laukums, kur kas atrodas bagātīgi (piemēram, sēnes ogas).
klipa Neliels līcis (jūrā).
mārs Neliels līcis, kurā ieeja bloķēta ar sanešiem.
falkonets Neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā.
tulzna Neliels lietus mākonis.
stara Neliels lietus.
aizgumza Neliels līkums, izliekums.
laidiņš Neliels linu audekla gabals, kas piešūts kreklam zem pleciem.
stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
skatlodziņš Neliels logs, neliela atvere (kā) vizuālai kontrolei.
savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa.
kulenīca Neliels maiss (mazliet nicinoši).
zebaks Neliels maiss ar barību, kuru parasti uzkar zirgam kaklā.
zebaks Neliels maiss nozvejoto zivju salikšanai.
puskule Neliels maiss, kas atbilst pusei no parastā maisa.
zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
ķocis Neliels maiss.
maišelis Neliels maiss.
maisušķis Neliels maiss.
āms Neliels maisveida zvejas tīkls.
dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
cebelis Neliels maizes kukulītis.
pektiņš Neliels maizes maisiņš.
tūcniņa Neliels mākonis.
tūcteņa Neliels mākonis.
poģelis Neliels māla vai koka podiņš.
uzkrūslis Neliels mālu pakalns tīrumā.
sītelis Neliels mārks, varžu bedre.
flagmasts Neliels masts vai kārts, kurā paceļ flagu.
pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās; attiecīgā suņu šķirne.
melniķis Neliels melnis, melns zirgs.
baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
skārdiņa Neliels metāla trauks.
roksargs Neliels metāla vairogs uz paukošanas sporta rīkiem.
pondzele Neliels mezgls.
ilgana Neliels meža augs ar ziliem ziediem.
mežābolēns Neliels mežābeles ābols.
cekulis Neliels mežiņš klajumā.
skupsna Neliels mežs; arī koku, krūmu puduris.
palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
iejavkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
ieraugkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
lietenītis Neliels misiņa katliņš.
lietnis Neliels misiņa katliņš.
būda Neliels miteklis maziem dzīvniekiem.
feluka Neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
pinka Neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai.
kuteris Neliels motorkuģis ar pilnīgi vai daļēji slēgtu korpusu kuģošanai ostās, reidā, upēs, ezeros.
varžiņa Neliels mudžeklis.
murdēns Neliels murds.
muslene Neliels muslīna lakats.
orfeons Neliels mūzikas instruments.
citronkoks Neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem,- citrons (1).
brūzis Neliels namiņš vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
bumažnieks Neliels naudas maks.
valaga Neliels nenopļautas labības gabals uz lauka.
lēkšķe Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
lēkšķis Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
actiņa Neliels novērošanas lodziņš, lūciņa (durvīs).
okarīna Neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu.
cappella Neliels orķestris.
kumuris Neliels paaugstinājums uz līdzenas virsmas.
iekaudze Neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa.
pungurs Neliels paaugstinājums uz sauszemes vai ūdenī.
kubucis Neliels paaugstinājums.
paaugstums Neliels paaugstinājums.
rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
judre Neliels padziļinājums zirga priekšzobos.
bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kādā ķermeņa daļā).
bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru).
kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā).
krope Neliels padziļinājums, sprauga.
iegroba Neliels padziļinājums.
būda Neliels pagaidu miteklis.
pakaramais Neliels pakarams rīks tērpu uzlikšanai.
mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
kājslauka Neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai.
krauja Neliels pamatnes paaugstinājums.
hartula Neliels papīra gabaliņš vienas pulvera devas iesaiņošanai.
turziņa Neliels papīra maisiņš iesaiņošanai.
sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
ieroza Neliels paugurs, kalna virsa.
pauguris Neliels paugurs.
dagdaha Neliels persiešu ugunstemplis (taisnības vieta), kurā svētā uguns deg tieši uz klona.
signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
piekariņš Neliels piekarams rotājums; neliela piekarama rotas lietas detaļa.
pienlasis Neliels piena daudzums.
pintenis Neliels pīts grozs.
kuraška Neliels plācenis, rausis.
plācenēns Neliels plācenis; arī plācenis.
šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
lēkšķis Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
žīdiņš Neliels pods vai katls.
židiņš Neliels pods, neliels katls.
tīsis Neliels pods.
kancona Neliels poētisks, līdzeni plūstošs vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
vagonets Neliels preču vagons, ko lieto preču izvadāšanai nelielā attālumā, piemēram, kalnraktuvēs; vagonete.
priedeņas Neliels priedājs.
ķīlaks Neliels priekšauts virs sievietes svārkiem.
skutiņa Neliels priekšauts.
zaiza Neliels priekšmets bez praktiska pielietojuma ar apšaubāmu estētisko vērtību.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
nieks Neliels priekšmets; neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
sinces Neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
bunčkiņa Neliels priekšnams; maza istabiņa.
priekšiņa Neliels priekšnams.
silava Neliels priežu, retāk egļu mežs; neliela priežu, retāk egļu audze.
tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
jemšika Neliels puika.
pupēns Neliels pups; arī pups.
plaucis Neliels purviņš, peļķe.
plucis Neliels purviņš, peļķe.
plūcis Neliels purviņš, peļķe.
plunce Neliels purviņš, peļķe.
čūslis Neliels purvs, staigna vieta.
praķelis Neliels pusmētelis (parasti pavalkāts).
nibe Neliels putna knābis (bērnu valodā).
cirsis Neliels putniņš.
upuķis Neliels putns (bērnu runā).
žurdiņš Neliels putns.
rācenēns Neliels rācenis.
šīvis Neliels rats ar profilētu perimetrālu rievu galiem un trosēm; paredzēts lokano saišu kustības virziena maiņai.
cifela Neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē.
traktieris Neliels restorāns, kafejnīca.
taverna Neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā).
bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
bierstube Neliels restorāns, kurā pārdod alu.
slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
rucēns Neliels rudulis.
libells Neliels sacerējums, paskvila, lamu raksts; romiešiem sūdzības raksts, denunciācija.
pļandags Neliels saiets, jocīgs atgadījums.
pačuks Neliels sainis; vīstoklis.
mārksla Neliels sainis.
mārksne Neliels sainis.
pundelis Neliels sainis.
pažobele Neliels sainītis padusē.
vīkšķis Neliels sainītis, vīstoklis.
paīsinājums Neliels saīsinājums.
kalcifikāts Neliels sakaļķojums (no latīņu "calx", "calcis") muskulī vai citos audos.
vistīna Neliels salmu kūlis, ko izmanto par starpmateriālu jumtu segānai; viktīna.
viktīna Neliels salmu kūlis, ko izmanto par starpmateriālu jumtu segšanai.
plice Neliels sals bez sniega.
piesals Neliels sals.
noktirne Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
korvete Neliels sargkuģis.
globula Neliels sfērisks tumšs miglājs, kas spēcīgi absorbē zvaigžņu gaismu.
dāržine Neliels siena šķūnis attālā pļavā.
ķuneksis Neliels siena vai salmu klēpis.
dunkurs Neliels siera gabals.
sivēnēns Neliels sivēns; sivēns.
frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
rondīno Neliels skaņdarbs rondo formā.
impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas.
tumbočka Neliels skapītis.
bondzis Neliels skārda trauks; kārba; bondzele.
bondzele Neliels skārda trauks; kārba.
skārdinis Neliels skārda trauks.
sīkbērzs Neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām.
ķobiks Neliels smeļamais trauks.
apruslis Neliels smilšu kalniņš, grants bedre.
aizputene Neliels sniegputenis.
sniedzēns Neliels sniegs.
buciņkraķis Neliels soliņš, keblītis.
kreša Neliels solis.
kraģis Neliels sols; arī ķeblis.
krāģis Neliels sols; arī ķeblis.
kraķis Neliels sols.
aizmugurspogulītis Neliels spogulis aizmugures novērošanai, parasti transportlīdzekļos.
pusstabs Neliels stabs.
pastāsts Neliels stāstījums.
ratiņstatīvs Neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
ķivete Neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības.
vedzere Neliels strautiņš mežā.
rīdziņa Neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
čura Neliels strauts, urga.
tauklerpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
tauklorpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
tauklarpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals.
pastrīde Neliels strīds
sunanīte Neliels suns (nicīgi).
suntanīte Neliels suns (nicīgi).
pūdelis Neliels suns ar garu sprogainu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
sunēks Neliels suns.
sunēns Neliels suns.
sunešs Neliels suns.
suņuks Neliels suns.
vurvulis Neliels šaujamais ierocis; revolveris.
miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
čurkals Neliels šķidruma daudzums.
lase Neliels šķidruma daudzums.
piļķins Neliels šķidruma daudzums.
piļķis Neliels šķidruma daudzums.
šļirkata Neliels šķidruma daudzums.
malkasšķūnītis Neliels šķūnis malkas glabāšanai.
šņaucīte Neliels tabakas šņauciens.
kolimators Neliels tālskatis teleskopu vai citu instrumentu kolimācijas noteikšanai.
gugatnis Neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti.
pauturēns Neliels teķis.
vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
baļķēns Neliels tievāks baļķis ar caurmēru tievgalī 15-20 cm.
iemetakls Neliels tīkls, kuru iegremdē upē vai ezerā un parasti atstāj pa nakti; iemetekls.
klipsis Neliels tīkls.
mažģakleņš Neliels tīkls.
mažģekls Neliels tīkls.
maņerks Neliels tilpuma mērs.
tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu; rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
skapsmata Neliels tīruma gabals.
standzinīca Neliels toveris, baļļa.
staņģenīte Neliels toveris, baļļa.
staņģulis Neliels toveris, baļļa.
stuņģis Neliels toveris.
rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un kura dzinējs ir motocikla motors.
kocis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis; maisiņš.
čočis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
ķocele Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
ķozis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa.
ostiņa Neliels trauks ar rokturi.
cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā.
kreimbļoda Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
kreimtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
krējumtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
pipartrauciņš Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; pipartrauciņš.
šmāznīce Neliels trauks smērvielas glabāšanai, ko regulāri izmantoja ratu riteņu rumbu ieziešanai.
sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
bunčuks Neliels trauks, kārba, burka.
mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
bunčka Neliels trauks; kārbiņa; burciņa.
ķobiķis Neliels trauks.
traucinis Neliels trauks.
trimstūrītis Neliels trīsstūrveida lakats.
trušļuks Neliels truslis.
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
krācis Neliels ūdenskritums upē vai grāvī.
kliperis Neliels un ātrs zvejas motorkuģis.
ķeģelis Neliels un zems soliņš.
aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
bogana Neliels uzbērums.
bogans Neliels uzbērums.
roza Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā).
rozins Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā).
rozis Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā).
vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa sliežu vai trošu ceļiem.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
stabiņš Neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids.
piparbodīte Neliels veikals.
bakštags Neliels vējš no aizmugures.
pusvējš Neliels vējš.
vējelis Neliels vējš.
viriņš Neliels vējš.
klipis Neliels velkamais zvejas tīkls.
veprelis Neliels vepris.
veprēlis Neliels vepris.
rainis Neliels vērsis.
lēkausis Neliels vezums.
tenderis Neliels vienmasta sporta burinieks; neliels palīgkuģis.
kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku; kamermūzikas ansamblis.
veisonis Neliels viesulis.
virags Neliels vilnis jūrā.
viraks Neliels vilnis jūrā.
ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2).
vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
vienroķis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; vienrocis.
cimbolis Neliels zāles cinis pļavā.
zaļulītis Neliels zaļš priekšmets.
bandājs Neliels zemes gabals muižas kalpam.
torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš.
spunde Neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu).
plānīte Neliels zemes gabals.
šūts Neliels zemes paaugstinājums.
zirnulis Neliels zirnis.
bļinkstiņš Neliels zvaniņš.
kankals Neliels zvans govīm.
zvārgulis Neliels zvans.
tinkšis Neliels zvārgulis.
logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
grūdenis Neliels zvejas tīkls.
mīdeksnis Neliels zvejas tīkls.
vadiņš Neliels zvejas tīkls.
vadutelis Neliels zvejas tīkls.
bradiņš Neliels zvejas vads.
bredenis Neliels zvejas vads.
bridiņš Neliels zvejas vads.
mārkāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis; mārskāja.
mārskāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis.
sierīns Neliels, (vējā) žāvēts (parasti konusveida) sieriņš.
ļevinis Neliels, aizaudzis, staigns ezers.
augšenieks Neliels, aizverams caurums vai lodziņš, ko atver, kad ir liela suta.
tulapītis Neliels, apaļīgs kažoks.
plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
ķimpuls Neliels, apaļš koka gabals; īsa kārts.
ķimpulis Neliels, apaļš koka gabals.
skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
poga Neliels, apaļš priekšmets, veidojums.
miltkārpa Neliels, apaļš trauks, ciba miltu ievietošanai, nešanai.
bundžiņš Neliels, apaļš vīriņš.
pungors Neliels, apaļš, kraujš paugurs.
bānītis Neliels, apdobens māla pods ar platu dibenu un vienu vai divām osām; bānis.
lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai.
čunčurs Neliels, ar zāli apaudzis cinis.
ķobis Neliels, arī vecs (parasti māla) trauks.
skobelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skrandulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skrandzele Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis).
topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis).
ķoncis Neliels, arī vecs trauks.
ķondzulis Neliels, arī vecs trauks.
ķoncele Neliels, arī vecs, netīrs trauks.
skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
skambenis Neliels, bet skanīgs zvans.
īss Neliels, bet straujš (par kustību).
pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
krinītis Neliels, četrstūrains, tītaviņām līdzīgs koka darinājums.
feretrons Neliels, dekorēts pārnēsājams altāris.
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
druķis Neliels, drukns zirdziņš; neliels, drukns puisis.
epifānija Neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa.
perete Neliels, gaiši dzeltens, salds citrons, līdzīgs bumbierim.
krēpa Neliels, garens veidojums, piemēram, kupena, siena vāls u. tml.
olis Neliels, gluds, noapaļots akmens.
mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
čiguris Neliels, ieapaļš uzkalniņš.
klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
whippet Neliels, īsspalvains kurts; skausta augstums - 45-47 cm, izmanto suņu skriešanās sacensībās.
dokšķins Neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
burkānēns Neliels, jauns burkāns.
āzēns Neliels, jauns kazu tēviņš.
zirdzēns Neliels, jauns zirgs; zirgs.
šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
šķeplērs Neliels, kvadrātveida audums ar krustu, ko katoļi liek ap kaklu (kā amuletu?).
vepreks Neliels, labi barots vepris.
vepruks Neliels, labi barots vepris.
ciba Neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
aprobežots Neliels, mazāks nekā nepieciešams.
koķelis Neliels, mazs koks.
pavezme Neliels, mazs vezums.
spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
buksuss Neliels, mūžzaļš dienvidzemju koks ar ļoti cietu koksni.
darbēns Neliels, ne visai nozīmīgs darbs.
puskuilēns Neliels, nepieaudzis kuilis; arī puskuilis.
neievērojams Neliels, niecīgs (pēc skaita, izmēra, apjoma).
pimpuris Neliels, no koka izgatavots aplis.
ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums.
knurbucis Neliels, nokaltis augļu kokka zars.
trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase.
fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos.
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā.
joma Neliels, parasti nošķirts, līcis.
šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
vīkšķis Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums.
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1).
vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
klubs Neliels, parasti slēgta tipa, restorāns.
slāpsna Neliels, parasti šaurs, iegarens zemes gabals; zemes strēmele.
radiotelekss Neliels, pārnēsājams teleksa aparāts ar nelielu ekrānu.
uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
snibis Neliels, pasmails izcilnis.
balceņa Neliels, patievs apaļkoks (parasti ierīču, transportlīdzekļu detaļa).
balciņa Neliels, patievs apaļkoks (parasti ierīču, transportlīdzekļu detaļa).
lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis.
lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
plavieres Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
plavieriņš Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
plavieris Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
krempelis Neliels, sauss klepus.
krencelis Neliels, sauss klepus.
dramslis Neliels, savos taukos cepts gaļas gabaliņš.
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
čoriņš Neliels, sīks gliemežvāks.
knibs Neliels, sīks.
pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks.
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
butiks Neliels, smalks veikaliņš vai liela veikala nodaļa, kur tirgo modes preces - gk. apģērbus un to aksesuārus.
kāpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa.
kārpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa.
dievsunītis Neliels, spalvains tārps; jāņtārpiņš.
žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
dzelzgalis Neliels, vecs dzelzs gabals.
biezpiensieriņš Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
knapsieriņš Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
knapsiers Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
knipsiņš Neliels, vējā žāvēts sieriņš.
staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā).
štātesklepus Neliels, viegls klepus.
puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
pudurs Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
bemburis Neliels, zarains koks.
ravēklis Neliels, zarains metāla darbarīks, ar ko ravējot uzirdina augsni.
ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību; ķerra.
ķeblītis Neliels, zems soliņš.
auzķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams maiss auzu ievietošanai.
ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss.
zirgķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai.
knapsierīns Neliels, žāvēts ķimeņu sieriņš.
krievīns Neliels, žāvēts ķimeņu sieriņš.
kundziņš Neliels, žāvēts sieriņš.
nabagsiers Neliels, žāvēts sieriņš.
sirnieks Neliels, žāvēts sieriņš.
spundīte Neliels, žāvēts sieriņš.
elektrodesikācija Nelielu audzēju iznīcināšana mīkstajos audos ar augstfrekvences strāvas dzirkstelēm.
arkatūra Nelielu dekoratīvu arku rinda, kas rotā sienu.
padīrāt Nelielu gabalu nodīrāt.
meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos.
sīkaudze Nelielu koku, krūmu audze.
čūra Nelielu krūmu biežņa.
makrofotogrāfīja Nelielu objektu vai to struktūras fotouzņemšana dabīgā vai palielinātā mērogā.
dentikuli Nelielu paralēlskaldņu formas izciļņu virkne zem dzegas vai sienu sadalošām joslām, zobiņi.
sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis.
skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
mīzeņi Nelielu skudru sugas; šo sugu skudras melnā vai iesarkanā krāsā.
mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt.
nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība.
nomujāt Nelietderīgi (bezjēdzīgi) izniekot.
izģeķot Nelietderīgi izmantot; izniekot.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
izķēzīt Nelietderīgi iztērēt, izniekot.
izplinderēt Nelietderīgi iztērēt, izšķērdēt.
aizkūpināt Nelietderīgi iztērēt.
izpļurkstināt Nelietderīgi iztērēt.
notriekt Nelietderīgi notērēt (naudu, mantu), parasti uzdzīvē.
novalačīt Nelietderīgi pavadīt (laiku).
izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
noklunkurēt Nelietderīgi pavadīt laiku.
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu).
nonīcināt Nelietderīgi pavadīt, izniekot laiku.
sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
vataļāt Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku.
vataļāties Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku.
izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt.
zaudēt Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (laiku).
izkroģēt Nelietderīgi, neapdomīgi izlietot; iztērēt, izsaimniekot, izšķiest; izdāļāt.
blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
(no)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
bez mērķa Nelietderīgi.
bezspēcīgs Nelietderīgs, neizmantojams.
bezmērķīgs Nelietderīgs.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
sentīna Nelietīgi cilvēki, sabiedrības atkritumi.
plauskāt Nelietīgi runāt, tenkot; plaukšķēt.
nelietis Nelietīgs cilvēks.
žmūglis Nelietīgs cilvēks.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks; nekrietns.
neliešs Nelietīgs.
draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes.
nederulis Nelietis, liekēdis; nekam nederīgs.
drancka Nelietis, neliete, padauza.
nelieta Nelietis, neliete.
nelietaļa Nelietis, neliete.
nemēršs Nelietis, nemiernieks.
nelieknis Nelietis, palaidnis, nederīgs cilvēks.
nedrēbis Nelietis, palaidnis.
ņēga Nelietis, palaidnis.
čams Nelietis, zaglis.
dirsa Nelietis.
glumda Nelietis.
kvāts Nelietis.
nenoderīgs Nelietojams, nederīgs, nelāgs.
neliets Nelietojams, nederīgs.
neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties.
buksnīt Nelikt mierā, skubināt, mudināt.
kurcināt Nelikt mierā.
pamurdzināt Nelikt mierā.
atlaisties Nelikt mieru, neatkāpties.
murķīt Nelikt mieru; murcīt.
biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt.
dirdīties Nelikties mierā, atkārtoti grūstīt, stumt, spert.
redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot.
bezlikumība Nelikumība.
illegalitāte Nelikumība.
nebūšana Nelikumība.
noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas.
kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
programmpirātisms Nelikumīga darbība, kuras rezultātā bez attiecīgās licences kopē un izplata programmatūru.
manubijas Nelikumīga peļņa, kukulis.
maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība.
kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
malumedības Nelikumīgas medības.
iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu).
bombiķ Nelikumīgi pārvadāt pasažierus, parasti naktīs.
piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā; piesavināties (1).
piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
illegāli Nelikumīgi, nelegāli.
pārkāpt Nelikumīgi, slepeni šķērsot (valsts robežu).
mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
ļevaks Nelikumīgs ienākums.
kreiss Nelikumīgs; neatļauts.
illegāls Nelikumīgs.
ilegalitāte Nelikumīgums, pretlikumīgums (it sevišķi politiskā zinā).
sīkmedījums Nelimitēts medījums.
tīklklejošana Nelineārs informācijas meklēšanas process interneta kibertelpā.
linearizācija Nelineāru sistēmu pētīšanas metode, pēc kuras nelineāras sistēmas vietā pētī tai ekvivalentu lineāru sistēmu.
murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
murgains Neloģisks, arī nepieņemams (par domu, ideju, izteikumu u. tml.).
iloģisks Neloģisks, tāds, kas ir pretrunā ar loģiku.
neloģisms Neloģiskums (1).
neloģisms Neloģiskums (2).
ilojāls Nelojāls.
cerekla Nelokāma, stingra doma vai ideja.
āizaturēties Nelokāmi palikt pie noteiktas cenas, ko pārdodot; nepazemināt (cenu).
nenolocība Nelokāmība, nepielūdzamība.
indeklīnābils Nelokāms (gramatikā).
nenolocīgs Nelokāms, cietsirdīgs.
granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
infleksibils Nelokāms.
nelocīgs Nelokāms.
čigāni Nelūgtie kāzu viesi, kas ierodas maskojušies.
pērminderis Nelūgts aizbildnis.
stāvmacis Nelūgts kāzu ciemiņš (kas parasti apdzied kāziniekus).
nūjenieks Nelūgts kāzu viesis.
nūjinieks Nelūgts kāzu viesis.
preilis Nelūgts kāzu viesis.
kūjenieks Nelūgts viesis (parasti kāzās masku tērpā).
kalksnis Nelūgts viesis; nepatīkams ciemiņš, kas neaicināts atnācis un neiet prom.
iemāklis Nelūgts viesis; uzmācīgais.
kūzinieks Nelūgts viesis.
stāvenis Nelūgts viesis.
stāvmicis Nelūgts viesis.
stāvmucis Nelūgts viesis.
neliekams Nelūgts, bez uzaicinājuma, bez skubināšanas, labprātīgs.
nūjnieks Nelūgts, maskā tērpies viesis (parasti kāzās); kūjnieks.
Neļauba ezers Neļaubītis, ezers Aiviekstes pagastā.
Neļaubis Neļaubītis, ezers Aiviekstes pagastā.
neļauži Neļaudis.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
aprakt Neļaut attīstīties (spējām); arī pazudināt.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām).
saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
laupīt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
atturēt Neļaut izpausties, parādīties.
iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
apspiest Neļaut izpausties.
apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam); savaldīt.
nogainīt Neļaut pārskriet (vārot).
liegt Neļaut precēt.
aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (_arī_ aizvirzot ko) priekšā.
gaiņāties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
gainīties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli).
apstādināt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
apturēt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
naglene Neļķe ("Dianthus").
remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
vazdiķis Neļķe, naglene.
neļķes Neļķe.
neļķis Neļķe.
vazdiķe Neļķe.
naglenes Neļķes ("Dianthus").
dianthus Neļķes.
caryophyllidae Neļķu apakšklase.
caryophyllaceae Neļķu dzimta.
alsinoideae Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimta.
holostejas Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimtas ģints ("Holosteum").
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām; cietā virza.
kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
smiltenīte Neļķu dzimtas ģints ("Arenaria"), lakstaugi, retumis puskrūmi, lapas pretējas, ziedi balti; \~ 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga.
melnodzene Neļķu dzimtas ģints ("Cucubalus"), 1 suga, kas sastopama arī Latvijā.
trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga.
mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ziepjusakne Neļķu dzimtas ģints ("Saponaria"), lakstaugi, 32 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pagaurs Neļķu dzimtas ģints ("Spergularia"), lakstaugs, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ziepjsakne Neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā; ziepjusakne; ziepju sakne.
kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri.
caryophyllales Neļķu rinda.
kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus.
pusdienziežaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, pārsvarā lapu sukulenti, ziedi lieli, krāšņi, atveras saulē, \~130 ģinšu, >2500 sugu.
balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
neļķaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk krūmi ar veselām, šaurām, parasti pretēji novietotām, sēdošām lapām, 80 ģinšu, \~2100 sugu.
amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
aluaudija Neļķu rindas ģints ("Alluaudia"), ko Latvijā var nopirkt dārzu centros audzēšanai telpās.
bazela Neļķu rindas ģints ("Basella").
cerejs Neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Cereus"), kaktuss ar cilindrveida stumbru.
čemurneļķe Neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis; studentneļķe.
dzirkstelīte Neļķu suga ("Dianthus deltoides") ar spilgti sarkaniem ziediem.
burdons Nemainīga basa skaņa mūzikā, kas pastāvīgi skan līdzi dažiem instrumentiem, piem., dūdām.
daltonīdi Nemainīga sastāva ķīmiskie savienojumi (lielum liels vairākums visu savienojumu).
pieturēties Nemainīgi pastāvēt (par cenām).
ģeostacionārs Nemainīgs pret kādu Zemes virsmas punktu.
paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem); paliekams (3).
paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem).
invariābils Nemainīgs.
negrozīgs Nemainīgs.
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
negrozīties Nemainīties (par laika apstākļiem).
palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
bludītājs Nemāklis, nemākulis.
pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
balagāns Nemāksliniecisks zemas kvalitātes priekšnesums, izrāde ar lētiem efektiem.
anempīrija Nemākulība pieredzes trūkuma dēļ.
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
čīgas Nemākulīga spēlēšana (parasti vijole).
peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku.
saķezēt Nemākulīgi (ko) darot, sabojāt.
nobungot Nemākulīgi (parasti uz klavierēm, bungām) nospēlēt.
izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm, bungām).
jāt Nemākulīgi darbināt.
ļerināt Nemākulīgi dziedāt.
pindzelēt Nemākulīgi gleznot.
ietirināt Nemākulīgi ielēkt.
izčīgāt Nemākulīgi izspēlēt, atskaņot (uz vijoles).
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
norūnīt Nemākulīgi kastrējot nogalināt.
grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt.
grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt.
izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
pļeckāt Nemākulīgi krāsot vai apmest.
izķēpāt Nemākulīgi lietojot, izmantojot, izniekot.
kleķerēt Nemākulīgi mūrēt.
buližņiks Nemākulīgi pagatavots, samērā liela izmēra priekšmets (piem., darbarīks).
pabungot Nemākulīgi paspēlēt (parasti klavieres).
cērtalēt Nemākulīgi pļaut; pļaustīt.
leikāt Nemākulīgi pļaut.
skrebelēt Nemākulīgi rakstīt.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt.
noļurkāt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt.
samūķerēt Nemākulīgi slēdzot, mūķējot, sabojāt.
pleģerēt Nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu).
klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
ķezināties Nemākulīgi strādāt un nespēt pabeigt darbu.
kleķerēt Nemākulīgi zīmēt, krāsot, triept.
izkapāt Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu).
saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
ķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt; arī ķēpāt (2).
ķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt; arī ķēpāt (2).
noķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot; arī noķēpāt (2).
ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt; arī ķēpāties (3).
pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt.
izcērtāt Nemākulīgi, īsiem vēzieniem izpļaustīt, izpļaut.
ieskribelēt Nemākulīgi, neglīti ierakstīt.
uzķeburēt Nemākulīgi, neglīti uzrakstīt.
ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
izķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi paveikt.
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
izņurkāt Nemākulīgi, nelīdzeni griežot, izbojāt, izrobot.
zieķējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (parasti attēls, teksts).
smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs, parasti attēls, teksts.
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt).
ļammāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
ļemmāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā.
pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
nemāķis Nemākulīgs cilvēks.
nemākulis Nemākulīgs cilvēks.
ģiga Nemākulīgs muzikants.
ķemulīgs Nemākulīgs, nekārtīgs, neveikls.
ķūlis Nemākulis un sliņķis.
tole Nemākulis, gļēvulis.
greizrocis Nemākulis, kas šauj garām.
ačka Nemākulis, nejēga.
nemācnieks Nemākulis, nemākule.
čēčerītis Nemākulis.
grābstons Nemākulis.
ķemulis Nemākulis.
nemācenieks Nemākulis.
terbis Nemākulis.
leterēt Nemākulkīgi, slikti strādāt.
sveikulis Nemākuļa mūrnieks.
nemaloinales Nemalionu rinda.
thoreaceae Nemalionu rindas dzimta.
lemanea Nemalionu rindas ģints.
thorea Nemalionu rindas ģints.
lemaneaceae Nemaljonu rindas dzimta.
mikrovibrācija Nemanāma vissīkākā kustība.
līdzkustība Nemanāma žestika.
iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā).
iztumst Nemanāmi izzust.
cinkanuķ Nemanāmi nodot mantas citam.
aizšūties Nemanāmi pazust no kompānijas vai no notikuma vietas.
iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
izkust Nemanot paiet (par laiku).
pagaist Nemanot paiet, aizritēt (par laikposmu).
piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu).
kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
insensibile Nemanot, pakāpeniski.
nemanoti Nemanot.
proletārieši Nemantīgi ļaudis, kas dzīvo no rokas mutē, pārtikdami no sava darba spēka; darba ļaudis, strādnieki.
neatmaņa Nemaņa, atmiņas zudums.
imaterialitāte Nematerialitāte.
know-how Nemateriālo ieguldījumu sastāvdaļa, kas ietver tehnisko dokumentāciju, izstrādājumu paraugus, komerciāla rakstura ziņas, norādījumus par ražošanas organizāciju u. c. informāciju; pieredze, zinātība.
bezmiesīgs Nemateriāls.
imateriāls Nemateriāls.
paraskaridoze Nematodes ierosināts zirgu helmintozes veids.
nematoda Nematodes.
nematodi Nematodes.
trihostrongili Nematožu ģints, kuras parazitē cilvēka tievajā zarnā un zālēdāju dzīvnieku gremošanas traktā.
fokanēmas Nematožu ģints; atrodamas jūras zivis un dzīvniekos dažādās attīstības stadijās; izraisa anisakiozi.
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos.
metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas.
singama Nematožu klases ģints ("Syngamus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
enterobius Nematožu klases ģints.
heterodera Nematožu klases ģints.
syngamus Nematožu klases ģints.
enoplida Nematožu klases kārta.
spalītis Nematožu klases neliels tārps, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
nenieka Nemaz (2).
ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
necik Nemaz 1.
ņefig Nemaz; nekā, nenieka.
nefiga Nemaz; nekā, nenieka.
ņifiga Nemaz; nekā, nenieka.
ņihujā Nemaz; nekā, nenieka.
nemaģ Nemaz.
nemāz Nemaz.
nemazam Nemaz.
ničuķ Nemaz.
nimaz Nemaz.
pagalam Nemaz.
bumerangs Nemazgātas zeķes.
rokudarbs Nemehanizēts darbs; roku darbs.
roku darbs Nemehanizēts darbs.
nelej Nemelo.
nemertīntārps Nemertīna.
nemertini Nemertīnas.
nemertīni Nemertīnas.
prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā.
nemetalli Nemetāli.
nemetāla Nemetālisks.
hologēns Nemetāls, vienvērtīgs periodiskās sistēmas VII grupas ķīmiskais elements (fluors, hlors, broms, jods, astats), kas ar metālu veido sāli.
metalloīds Nemetāls.
patina Nemetālu izstrādājumu krāsojums, kas imitē šādu kārtu.
jūdze Nemetrisko mērvienību sistēmu garuma mērvienība - meridiāna loka minūtes garums, ko izmanto navigācijā, taču sferoīdās Zemes formas dēļ tās garums mainās no 1842,9 m (uz ekvatora) līdz 1861,6 m (pie poliem).
nemesia Nemēzijas.
daudzziedu nemēzija nemēziju suga ("Nemesia floribunda")
dziedzerainā nemēzija nemēziju suga ("Nemesia strumosa")
raibziedu nemēzija nemēziju suga ("Nemesia versicolor")
dirka Nemiera cēlājs.
nekurnieks Nemiera pilns, kāds, kurš nekur neuzturas ilgstoši.
grūsma Nemieri, dumpis.
bunti Nemieri; jukas.
jauktava Nemierīga govs.
jaukteve Nemierīga govs.
kruva Nemierīga govs.
pekse Nemierīga persona.
mīstavnīca Nemierīga sieviete vai govs.
karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule.
ņerva Nemierīga, muļķīga, nevaldāma persona.
skrabulene Nemierīga, trokšņaina sieviete.
kusnīgs Nemierīgi čīkstošs, neapmierināts.
knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
tušāties Nemierīgi gulēt.
ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties.
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties.
dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties.
kņosīties Nemierīgi izturēties.
žaukstīties Nemierīgi izturēties.
žeisterēties Nemierīgi kustēties, žestikulēt.
dalzāt Nemierīgi kustēties.
nokarpīties Nemierīgi kustoties atsegties.
nokārpīties Nemierīgi kustoties atsegties.
uzdīžļāties Nemierīgi mīdoties uzgrūsties.
brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
dakāties Nemierīgi mīņāties.
kūlēties Nemierīgi pārvietot šurp un turp bez reālas vajadzības.
buldurēt Nemierīgi plosīties, atkārtoti pārvietoties.
kvelkstēt Nemierīgi riet; vaukšķēt; kvekšķēt.
kvenkšķēt Nemierīgi riet.
kvenkstēt Nemierīgi riet.
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
daiņāties Nemierīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ.
rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu).
dikalēties Nemierīgi stāvēt.
dikāties Nemierīgi stāvēt.
žauklēties Nemierīgi uzvesties, aušāties.
dīņāties Nemierīgi uzvesties, mīņāties.
žakarēties Nemierīgi uzvesties, mīņāties.
kusnot Nemierīgi vaidēt, stenēt.
īļāties Nemierīgi žestikulēt, kustēties.
angoscioso Nemierīgi, bailīgi, nedroši.
smanioso Nemierīgi, nepacietīgi.
lāzerīgi Nemierīgi, nesavaldīgi, draiskulīgi (grūstoties, aizskarot citam citu).
nerām Nemierīgi, satraukti.
esaltato Nemierīgi, uzbudināti.
žaisterēties Nemierīgi, žestikulējot pārvietoties.
inquieto Nemierīgi.
nemierīgai Nemierīgi.
nespokoinai Nemierīgi.
nemierpilns Nemierīgs (2).
šautava Nemierīgs (dzīvnieks vai cilvēks), kas šaudās (2).
riņģīgs Nemierīgs (piem. par zirgu).
bricūna Nemierīgs bērns, delveris.
bricuna Nemierīgs bērns, kas skrien un lēkā.
ģeņģeris Nemierīgs bērns; dēkainis.
dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks.
bricants Nemierīgs bērns.
čīka Nemierīgs bērns.
cīkstens Nemierīgs bērns.
grieztuve Nemierīgs bērns.
nerīželis Nemierīgs bērns.
apdrebīna Nemierīgs cilvēks, kas citiem nedod miera.
kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans.
dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt.
kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds.
ruzga Nemierīgs cilvēks, palaidnis.
kulduris Nemierīgs cilvēks, vējagrābslis.
žauksts Nemierīgs cilvēks, žausts.
apkārttecis Nemierīgs cilvēks.
dīvelis Nemierīgs cilvēks.
dragulis Nemierīgs cilvēks.
gaisonis Nemierīgs cilvēks.
gaistars Nemierīgs cilvēks.
grelis Nemierīgs cilvēks.
īļa Nemierīgs cilvēks.
krata Nemierīgs cilvēks.
nemiernieks Nemierīgs cilvēks.
tramda Nemierīgs cilvēks.
žaisteris Nemierīgs cilvēks.
ūkšis Nemierīgs mazs bērns.
vijāklis Nemierīgs mazs bērns.
draska Nemierīgs puisēns; spēcīgs strādnieks.
ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks.
džaupats Nemierīgs, darbīgs cilvēks.
jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
ābīderis Nemierīgs, grūti savaldāms zirgs.
lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
didelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks.
lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks.
lāzerīgs Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs.
neramstīgs Nemierīgs, kustīgs, nerātns.
ruska Nemierīgs, kustīgs, palaidnis.
dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks.
dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma.
dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa.
trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
šņaucīgs Nemierīgs, neapmieriāts.
dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa.
dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks.
šalderis Nemierīgs, nekārtīgs cilvēks.
dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
apkārtskraidulis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
gaiseknis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
zīdelis Nemierīgs, nerātns bērns.
dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa.
daiņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
nepustulis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
aušalīgs Nemierīgs, nevaldāms.
aušelīgs Nemierīgs, nevaldāms.
drāsts Nemierīgs, nevaldāms.
drāzts Nemierīgs, nevaldāms.
žņerkstis Nemierīgs, raudulīgs bērns.
žņirka Nemierīgs, raudulīgs bērns.
beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks.
ūkšelis Nemierīgs, rukšķošs sivēns.
ūkšķeklis Nemierīgs, rukšķošs sivēns.
suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu).
grels Nemierīgs, satraukts.
nerāms Nemierīgs, satraukts.
delveris Nemierīgs, skaļš bērns.
rūka Nemierīgs, skraidelis.
dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
biblis Nemierīgs, straujš cilvēks.
sprikstiņš Nemierīgs, straujš cilvēks.
gaisons Nemierīgs, straujš dzīvnieks.
dīšļa Nemierīgs, tāds, kas nevar mierīgi nostāvēt.
spurdulis Nemierīgs, tāds, kas pretojas.
dauza Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
dauzaka Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
dauzata Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
drāzga Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
drīvelis Nemierīgs, trokšņains bērns.
želberīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns.
želverīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns.
diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
skribulīgs Nemierīgs, trokšņains.
žaberīgs Nemierīgs, trokšņains.
nerimtīgs Nemierīgs; nemierpilns.
bizenīgs Nemierīgs.
drauzīgs Nemierīgs.
drudzīgs Nemierīgs.
grēls Nemierīgs.
nerimīgs Nemierīgs.
paālīgs Nemierīgs.
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
ābeideris Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
ābīderis Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
dumpis Nemiernieks.
baža Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime.
atvice Nemiers, kņada, steiga, daudz darba.
nemierība Nemiers, neapmierinājums.
rizga Nemiers, nekārtība, ķeza.
bailes Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
aģitācija Nemiers, uztraukums.
rīdzība Nemiers, uztraukums.
neramaņa Nemiers.
nepiemīlīgs Nemīlīgs, nedraudzīgs.
retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
nekareivisks Nemilitārs, pretkara.
šķeltnains Nemiltīgs, kas vārot nekļūst mīksts (zirņi un pupas).
nemiels Nemīļš.
izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā); neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
atanasija Nemirstība.
atanāzija Nemirstība.
immortālitāte Nemirstība.
beznāves Nemirstīgs, neizpostāms, izturīgs.
jēlmina Nemīta jēlāda; no šādas ādas taisīta pastala.
kankšķēt Nemitīgi bez iemesla vaukšķēt.
drigderēt Nemitīgi darbināt, grozīt u. tml. (kādu ierīci).
ducēties Nemitīgi dūkt, rūkt.
klūgāt Nemitīgi dzert, strēbt.
dīmelēt Nemitīgi grozīt, bīdīt, grūstīt.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
maltīt Nemitīgi malt.
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
stumburēties Nemitīgi nopūlēties.
urķēties Nemitīgi pārbaudīt (kāda darbu), norādot uz trūkumiem, kļūmēm u. tml.
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
pļumēties Nemitīgi pļāpāt (aplamības).
ķiukšis Nemitīgi rejošs šunelis.
kvaukšēt Nemitīgi riet.
digdierēt Nemitīgi rīkot, atgādināt (kas darāms, veicams u. tml.).
bakstēt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
bakstīt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
badēt Nemitīgi rīkot, komandēt.
badīt Nemitīgi rīkot, komandēt.
urķēt Nemitīgi rīkot, mudināt (kādu ko darīt); urdīt.
paņčīt Nemitīgi runāt.
būt (arī stāvēt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
dergt Nemitīgi sāpēt.
murēties Nemitīgi strādāt.
klimt Nemitīgi un bezjēdzīgi monotoni runāt.
griezties Nemitīgi vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, sarunām.
riņķot Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
nemitējoties Nemitīgi, bez pārtraukuma.
nerimus Nemitīgi, bez rimas.
kvaukšķēt Nemitīgi, nepārstājot riet.
katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2).
notaļ Nemitīgi, pastāvīgi, vienmēr.
vienādīgās Nemitīgi, pastāvīgi.
vienādiņ Nemitīgi, pastāvīgi.
vienaideņ Nemitīgi, pastāvīgi.
vienaidiņ Nemitīgi, pastāvīgi.
vienaidiņāk Nemitīgi, pastāvīgi.
gramžāt Nemitīgi, vairākkārt kasīt.
neapstājoties Nemitīgi.
neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu).
nerimu Nemitīgs, nepārtraukts.
nemitošs Nemitīgs.
nerimtens Nemitīgs.
rūšrāceņi Nemizoti novārīti kartupeļi.
cēls Nemizots (par kartupeļiem); nesamalts (par graudiem).
mizaiņš Nemizots.
nesējs Nemodulēts signāls, ko izmanto kodētu datu pārraidei.
nesējsignāls Nemodulēts signāls, ko var izmantot datu pārsūtīšanai.
nemophila Nemofila.
menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte
kalnu nemopants nemopantu suga ("Nemophanthus mucronulatus"), Latvijā introducēta 20. gs. 70. gados, bet audzē reti
Ņomana Nemuna, upes nosaukums tās augštecē Baltkrievijā.
Ņemaņeca Nemunas augšteces nosaukums Baltkrievijā.
Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
rajati Nemusulmaņu nosaukums Osmaņu impērijā no 18. gs.
nemūždien Nemūžam.
vairīties Nenākt (par miegu).
analgīns Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis, pirazolona atvasinājums.
butadions Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis; fenilbutazons.
neienācies Nenobriedis (par augļiem u. tml.).
pupsiks Nenobriedis jauneklis.
megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
blasts Nenobriedis šūnas priekštecis, kam vēl nav radušās noteiktas šūnas pazīmes, piem., neiroblasts.
zaļš Nenobriedis, negatavs (piemēram, par augļiem, ogām).
pusbriedis Nenobriedis.
sasā Nenobriedis.
melanoblasts Nenobriedusi epitēlijšūna, kas producē melanīnu.
gametocīts Nenobriedusi gameta.
mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu.
limfoblasts Nenobriedusi limfocīta forma (mātšūna).
plakškata Nenobriedusi pāksts.
plēgzne Nenobriedusi zirņu pāksts.
plāces Nenobriedušas zirņu un pupu pākstis.
mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu.
retikulēmija Nenobrieduši eritrocīti asinīs.
knats Nenobrieduši graudi.
neocitoze Nenobrieduši leikocīti perifērajās asinīs.
leikoeritroblastoze Nenobrieduši leikocīti un eritrocīti perifēriskajās asinīs.
ovocīts Nenobrieduši olšūna, starpstadija starp primāro un apaugļoto ovocītu.
neocīts Nenobrieduši šūna, nenobriedis leikocīts.
mioblasts Nenobrieduši šūna, no kuras attīstās muskuļšķiedra.
skeocitoze Nenobriedušu neitrofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs (novirze pa kreisi).
padzirkle Nenocirptā vilna, nekvalitatīva cirpuma gadījumā.
stāvkaltis Nenocirsts vai nenozāģēts nokaltis (koks).
liekatne Nenodarbinātība, bezdarbība, nevajadzīgums.
diekai Nenodarbināts, lieks.
bezdarbīgs Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem).
vaļš Nenodarbināts.
nesmulēties Nenodarboties ar nepatīkamu darbu.
sass Nenogatavojies ābols.
lēca Nenogatavojusies pāksts.
čukste Nenogatavojusies zirņu pāksts.
atzalis Nenogatavojusis oga.
atzalis Nenogatavojušies augļi pākstīs blakus gatavajiem.
akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums.
neapkusis Nenoguris.
indefesso Nenogurstoši.
nenojēgs Nenojēga; tāds, kas nesaprot.
neizturēt Nenokārtot (eksāmenu).
nenolikt Nenokārtot (eksāmenu).
hetērisms Nenokārtotu dzimumattiecību stadija pirmatnējā sabiedrībā.
nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
nestrīķēts Nenolīdzināts (mērs).
nemērsnieks Nenoliecīgs cilvēks.
NSILA Nenomācama insulīnveida darbība (angļu "nonsuppressible insulin-like activity").
unspieģelība Nenopietna izturēšanās, vēlme jokoties.
blēņas Nenopietna rīcība, darbība.
švikaste Nenopietna, kustīga meitene.
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.
špidilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
špidrilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
jokāt Nenopietni runāt.
knakstīties Nenopietni strādāt, niekoties.
buktēties Nenopietni, nepamatoti pretoties kādam piedāvājumam.
smiekla (arī nieka) lieta Nenopietni, pa jokam.
alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties.
nenopietni Nenopietns (2, 4).
jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns.
gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt.
dzirkle Nenopietns cilvēks, kurš bieži bez iemesla smejas.
drepelis Nenopietns cilvēks.
stimbugs Nenopietns cilvēks.
stubausis Nenopietns cilvēks.
skrodelis Nenopietns, arī vājš, nespēcīgs (fiziska darba) strādnieks.
alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks.
zeibelis Nenopietns, aušīgs cilvēks.
pekstiņš Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
žagulis Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
dasala Nenopietns, pārspīlējošs cilvēks.
fledermausis Nenopietns, paviršs cilvēks.
viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku).
švipaste Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
svipstiķis Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
žākurs Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
skripka Nenopietns, vieglprātīgs, gaisīgs cilvēks.
skrodelīgs Nenopietns, vieglprātīgs.
drepelīgs Nenopietns.
pārtīšs Nenopietns.
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
činka Nenopļauts zāles, smilgu kušķis.
prozoplāzija Nenormāla audu diferencēšanās.
monobūlija Nenormāla gribas koncentrācija uz vienu vienīgu objektu.
horioblastoze Nenormāla horija šūnu proliferācija.
detorsija Nenormāla izliekuma labošana; deformētas daļas atgriešana normālā stāvoklī.
nukleoze Nenormāla kodolu proliferācija, piem., muskuļšķiedru zemapvalka kodolu proliferācija pēc muskuļa traumas.
parahroija Nenormāla pigmentācija.
megalopsija Nenormāla redze, kad priekšmeti rādās daudz lielāki nekā tie patiesībā ir.
paulokardija Nenormāla sirds cikla pauzes paildzināšanās.
atrimegālija Nenormāla sirds priekškambara paplašināšanās vai palielināšanās.
parhidroze Nenormāla sviedru izdalīšanās.
kariomegālija Nenormāla šūnas kodola palielināšanās.
hipercelularitāte Nenormāla šūnu vairošanās, piem., kaulu smadzenēs.
ekdiziasms Nenormāla tieksme izģērbties.
disperistaltika Nenormāla vai atipiska peristaltika.
osfreziofilija Nenormāla vēlme sajust smaržas.
panmieloze Nenormāla visu kaulu smadzeņu elementu proliferācija.
diskorija Nenormāla zīlīšu forma vai funkcija.
distropija Nenormāla, ekscentriska izturēšanās.
disbolisms Nenormāla, īpatnēja, bet ne vienmēr patoloģiska vielmaiņa, piem., alkaptonūrija.
bacilofobija Nenormālas bailes no infekcijas.
oksiakoja Nenormāli asa dzirde.
hiperhromēmija Nenormāli augsts krāsu indekss asinīs.
polimenoreja Nenormāli biežas menstruācijas.
bradiglosija Nenormāli gausa runa.
opsitocija Nenormāli ieilgusi grūtniecība, vēlīnas dzemdības.
mikroknēmija Nenormāli īsi apakšstilbi.
brahignatija Nenormāli īss apakšžoklis.
bradiprāģija Nenormāli lēna darbība, parasti fiziska.
bradifāgija Nenormāli lēna ēšana.
bradileksija Nenormāli lēna lasīšana garīga traucējuma dēļ.
bradiperistaltika Nenormāli lēna peristaltika.
bradilālija Nenormāli lēna runa smadzeņu slimības dēļ.
bradikinēzija Nenormāli lēnas kustības; kūtrība kā fiziskā, tā psihiskā reakcijā.
hiperoreksija Nenormāli liela ēstgriba.
gastromiksoreja Nenormāli liela gļotu izdalīšanās kuņģī.
makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm.
makroheilija Nenormāli lielas lūpas.
makropodija Nenormāli lielas pēdas.
makrohīrija Nenormāli lielas plaukstas.
makromēlija Nenormāli lielas rokas vai kājas.
makrobrahija Nenormāli lielas rokas.
makrogīrija Nenormāli lielas un platas smadzeņu krokas.
makroknēmija Nenormāli lieli apakšstilbi.
daktilomegālija Nenormāli lieli kāju vai roku pirksti.
makromastija Nenormāli lieli krūšu dziedzeri.
makronihija Nenormāli lieli nagi.
ķepauši Nenormāli lieli priekšmeti (piemēram, kartupeļi).
makrodaktilija Nenormāli lieli roku vai kāju pirksti.
makrodontija Nenormāli lieli zobi.
hipertēlorisms Nenormāli liels atstatums starp diviem pāra orgāniem.
hipogigantosoma Nenormāli liels augums, kas tomēr nesasniedz gigantismu.
glikohistehija Nenormāli liels cukura daudzums audos.
makrofalls Nenormāli liels dzimumloceklis.
megalopenis Nenormāli liels dzimumloceklis.
makrocīts Nenormāli liels eritrocīts, kura diametrs - >10 mikrometriem.
gastromegālija Nenormāli liels kuņģis.
makroklitors Nenormāli liels kuteklis.
megaklitors Nenormāli liels kuteklis.
makrognātija Nenormāli liels un garš apakšžoklis.
mikrotija Nenormāli maza auss gliemežnīca.
metronānija Nenormāli maza dzemde.
meromikrosomija Nenormāli maza kāda ķermeņa daļa.
mikrofakija Nenormāli maza lēca.
mikrolakija Nenormāli maza lēca.
mikrosplēnija Nenormāli maza liesa.
mikroglosija Nenormāli maza mēle.
mikrokardija Nenormāli maza sirds.
mikrohepatija Nenormāli mazas aknas.
mikroencefālija Nenormāli mazas galvas smadzenes normāla auguma cilvēkam.
mikropodija Nenormāli mazas kājas kā attīstības traucējums.
mikromastija Nenormāli mazas krūtis.
mikroheilija Nenormāli mazas lūpas.
mikromiēlija Nenormāli mazas muguras smadzenes.
mikrumiēlija Nenormāli mazas muguras smadzenes.
mikrohīrija Nenormāli mazas plaukstas.
mikromēlija Nenormāli mazas rokas un kājas.
mikrobrahija Nenormāli mazas rokas.
mikrokorija Nenormāli mazas zīlītes.
mikroftalms Nenormāli mazi acāboli; mikroftalmija.
mikroģenitālisms Nenormāli mazi ārējie dzimumorgāni.
akromikrija Nenormāli mazi locekļi un galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni; locekļu perifēro daļu samazināšanās.
mikroblefārija Nenormāli mazi plakstiņi.
mikrodontija Nenormāli mazi zobi.
oftalmomikrija Nenormāli mazs acu lielums.
oligohidramnijs Nenormāli mazs amnija šķidruma daudzums.
hipotēlorisms Nenormāli mazs atstatums starp diviem pāra orgāniem.
nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība.
mikrocīts Nenormāli mazs eritrocīts (ar diametru 5 mikroni vai mazāk).
nanokormija Nenormāli mazs ķermenis, salīdzinot ar locekļiem.
mikrogēnija Nenormāli mazs zods.
mikrognātija Nenormāli mazs žoklis (augšžoklis vai apakšžoklis).
vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama.
hipersensibilizācija Nenormāli paaugstinātas jutības stāvoklis vai šāda stāvokļa radīšana.
bradidiastole Nenormāli pagarināta diastole.
parasistole Nenormāli paildzināts intervāls starp sistoli un diastoli.
bradipnoja Nenormāli palēnināta elpošana.
hiperfosforēmija Nenormāli palielināts fosfora savienojumu daudzums asinīs.
egomānija Nenormāli pastiprināta iedomība.
hipodipsija Nenormāli pazemināta slāpju sajūta.
plationihija Nenormāli plakani un plati nagi.
blefarodiastāze Nenormāli plata acs sprauga; nespēja pilnīgi aizvērt plakstiņus.
eiriopija Nenormāli plata acu atvēršanās.
hipereiriopija Nenormāli platas acis.
oligakiūrija Nenormāli reta urinēšana, piem., tabētiķiem.
abnormitāte Nenormālība, novirze no normas.
ku-kū Nenormālība; nenopietnība.
kukū Nenormālība; nenopietnība.
teratoloģija Nenormālībām veltītā dabaszinātņu daļa.
dizarteriotonija Nenormāls (paaugstināts, pazemināts, nenormāli svārstīgs) arteriālais spiediens.
pahiotija Nenormāls ārējās auss biezums.
dizēmija Nenormāls asins sastāvs; ikviena asins slimība.
hiperehēze Nenormāls balss skaļums.
kreizīmens Nenormāls cilvēks; dīvains cilvēks.
čaiča Nenormāls cilvēks.
leptocefālija Nenormāls galvaskausa augstums un šaurums.
pahiakrija Nenormāls kāju un roku pirkstu resnums, ādas sabiezējums locekļos.
atrahēlija Nenormāls kakla īsums vai trūkums.
parahipnoze Nenormāls miegs, kāds ir hipnozē vai narkozē.
onihomalācija Nenormāls nagu mīkstums.
aplanācija Nenormāls plakanums.
paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa.
galaktakrāzija Nenormāls sievietes piena sastāvs.
mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas.
hemahroze Nenormāls vai ļoti izteikts asins sarkanums.
mioze Nenormāls zīlīšu sašaurinājums.
odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē.
šķērsguļa Nenormāls, patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
psihs Nenormāls, psihiski slims cilvēks.
vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
kreizi Nenormāls, traks.
kreizī Nenormāls, traks.
ku-kū Nenormāls; jucis.
kukū Nenormāls; jucis.
kreizīgs Nenormāls; traks.
heteroplāzija Nenormālu audu attīstīšanās normālo audu vietā.
gļēvs Nenorūdīts, vārgs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
aizbļurkšķēties Nenosakāms, nejaušs trokšņojums.
indeterminābils Nenosakāms, nenoteicams.
nenoteicams Nenosakāms.
D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
osteonoze Nenoskaidrotas dabas kaula slimība.
akritarhi Nenoskaidrotas izcelsmes mikrofosilijas (iespējams planktona aļģes).
kriptorhidektomija Nenoslīdējuša sēklinieka izoperēšana.
kriptorhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka nostiprināšana sēklinieku maisiņā.
orhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka novietošana sēklinieku maisiņā un nostiprināšana tur.
nenosaliecīgs Nenosliecīgs.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs.
apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks.
pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks.
nenodalīts Nenošķirts, neartikulēts.
žacka Nenoteikta blīvuma (darvai līdzīga) masa.
integrēšana Nenoteiktā integrāļa atrašana.
maņirka Nenoteikta lieluma dzeramais trauks.
zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.
daudzi Nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā.
vairāki Nenoteiktā, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga, kad.
jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga, kur.
pulku Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā; daudz.
pulki Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā.
nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā, apjomā.
nedaudzi Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
murkšķītis Nenoteiktas formas neliels priekšmets.
kangars Nenoteiktas izcelsmes pauguru rinda purvā.
zvēdrains Nenoteiktas krāsas.
murķis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
murķītis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
dandiski Nenoteikti, svārstīgi.
indeciso Nenoteikti.
irresoluto Nenoteikti.
nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
dandas Nenoteiktība, svārstīgs stāvoklis.
inkonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums, pretrunīgums (rīcībā, spriedumos utt.); loģiska nepamatotība.
dunda Nenoteiktība, šaubas.
dundība Nenoteiktība, šaubas.
dundības Nenoteiktība, šaubas.
zvalnība Nenoteiktība.
stiepjams Nenoteikts (jēdziens).
jebkāds Nenoteikts (kādā grupā); vienalga, kāds.
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš.
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš.
loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
svaideklis Nenoteikts cilvēks.
svārsteklis Nenoteikts cilvēks.
ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; arī cilvēki.
velce Nenoteikts daudzums.
žņergoņa Nenoteikts troksnis.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
neass Nenoteikts, izplūdis (par līnijām, formām).
nekāds Nenoteikts, jebkāds, kaut kāds.
infinīts Nenoteikts, neierobežots.
čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula.
nekonkrēts Nenoteikts, neskaidrs.
kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas.
kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
gaunerīgs Nenoteikts, svārstīgs.
šaustrīgs Nenoteikts, svārstīgs.
ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto).
plitars Nenoteikts, viegla rakstura cilvēks.
indefinīts Nenoteikts.
šlenderīgs Nenoteikts.
zvalns Nenoteikts.
jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt (3).
izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi); nerealizēties (par nodomu).
aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
atvaļinājums Nenotikusi nodarbība.
cūkmezgls Nenoturīgs savienojamais mezgls.
gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils.
vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
nuskas Nenovāktās rudzu vārpas.
ieskaust Nenovēlēt, apskaust, nīst; ar nenovīdību, ar buršanu kaitēt.
pavīdēt Nenovēlēt, apskaust.
nenoliekties Nenovēlēt, neatļaut, apskaust.
nevīdēt Nenovēlēt.
naidība Nenovēlība, ienaids.
nenovīdība Nenovēlība; skaudība.
nenoliecība Nenovēlība.
nenosliecība Nenovēlība.
neuzvēlība Nenovēlība.
nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks; arī skauģis.
neuzvīdīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs; neuzvēlīgs.
neuzvēlīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs.
nenovīdīgs Nenovēlīgs; skaudīgs.
nenoliecīgs Nenovēlīgs.
nenoliedzīgs Nenovēlīgs.
nenosliecīgs Nenovēlīgs.
nenovīdīgums Nenovēlīgums; skaudīgums.
nenosliecīgums Nenovēlīgums.
uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
nenovirzīts Nenovēršams, cieši nodarbināts.
nepārvēršams Nenovēršams, negrozāms.
nesamaksājams Nenovērtējams (par cilvēku).
nenovīst Nenovīdēt.
skundība Nenovīdība, skaudība.
neuzliekšanās Nenovīdība, skopulība.
nenoliekša Nenovīdīgs cilvēks, skauģis.
skundīgs Nenovīdīgs, skaudīgs.
pavīdīgs Nenovīdīgs.
grabas Nenozīmīgas lietas, grabažas.
muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
blēņas Nenozīmīgs apstāklis; nieki.
peška Nenozīmīgs cilvēks; cilvēks, ko izrīko citi.
nieks Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis.
misdiminors Nenozīmīgs noziegums angļu krimināltiesībās (līdz 1967. g.).
tukšs kā izšauta plinte Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
niekus Nenozīmīgs, nebūtisks.
pagrīns Nenozīmīgs, niecīgs, vājš, panīcis (arī materiāli).
tukšs Nenozīmīgs; nepamatots.
NNRTI Nenukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "non-nucleoside reverse transcriptase inhibitor").
īpašvektors Nenulles vektors x, ko dotā lineārā transformācija A pārvērš kolineārā vektorā, t. i., A(x)=lx (l - skalārs).
nenum. Nenumurēts (bibliogrāfiskajos aprakstos).
Nuņdzjana Neņdzjana, Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
Nundzjana Neņdzjana, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Nunjiang").
uzspļaudīt Neņemt (ko) vērā, ignorēt (ko); nievājoši izturēties (pret ko).
apologētika Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
apoloģētika Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
partejiskums Neobjektivitāte.
partejisks Neobjektīvs, tāds, kas pret vienu no pusēm izrāda lielāku labvēlību.
megakalikoze Neobstruktīva nieru bļodiņu paplašināšanās, ko izraisa nieru papillu malformācija.
neochilenia Neochilenia paucicostata - mazribu neoportērijas ("Neoporteria paucicostata") nosaukuma sinonīms.
Nd Neodīms (ķīm. elements).
neofašists Neofašisma piekritējs.
pelēkā ekonomika Neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika; ekonomika, kas balansē uz aizliegtā robežas; ēnu ekonomika (no angļu "gray economy").
līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
magaričas Neoficiāla samaksa par pakalpojumu.
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
ķēķis Neoficiālais ceļš; netipiskais veids.
kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt).
centrālkomiteja Neoficiāls centrālās komitejas (komunistisko un dažu tām līdzīgo partiju augstākās vadības institūcijas) nosaukums.
Abesīnija Neoficiāls Etiopijas nosaukums, kas tika lietots līdz 1945. g. un paretam arī vēlāk.
kakts Neoficiāls, likumu neatzīts.
inoficiāls Neoficiāls.
neotradicionālisti Neofovisti - franču mākslinieki, kas 20. gs. 20. gados atspoguļoja tikai dzīves gaišās parādības.
neohrons Neogejs - Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki.
pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
miocēns Neogēna perioda pirmā puse, pirms \~25-7 mlj g.
neohēgelietis Neohēgelisma piekritējs; jaunhēgelietis.
neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
neohumānisti Neohumānisma piekritēji.
neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
divizionisms Neoimpresionisms - 19. gs. beigu Eiropas glezniecības virziens, kura pārstāvji sadalīja tēloto objektu krāstoņus sīkos spektrālo krāsu punktos.
jaunkantieši Neokantieši.
neokantiaņi Neokantieši.
neokantietis Neokantisma piekritējs.
jaunkantisms Neokantisms.
neoklasiķi Neoklasicisma piekritēji.
neokolonizators Neokoloniālisma realizētājs.
jaunlamarkisms Neolamarkisms.
kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki.
Akali Neolīta un bronzas laikmeta apmetne (3.-1. gt. p. m. ē.) Igaunijas austrumu daļā, Emajegi upes krastā.
kromlehs Neolīta un bronzas laikmeta celtne, viens no megalītu veidiem; sakrāla celtne no 6-7 m augstām akmens plātnēm un stabiem viena vai vairāku koncentrisku apļu veidā.
dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
neomalthusianisms Neomaltusisms.
neomaltuziānisms Neomaltusisms.
neomyzus Neomyzus circumflexus - augumājas raibās laputs "Aulacorthum circumflexum" nosaukuma sinonīms.
neonacists Neonacisma piekritējs.
neoperabls Neoperējams smaga stāvokļa dēļ.
inoperabls Neoperējams smaga veselības stāvokļa dēļ.
jaunpītagorisms Neopitagorisms.
jaunplatoniķi Neoplatonisma piekritēji.
neoplatoniķi Neoplatonisma piekritēji.
emanācija Neoplatonisma un gnosticisma mācībā - pasaules izcelšanās izskaidrojums ar dievības radošās enerģijas izplūšanu.
jaunplatonisms Neoplatonisms.
monoblastoma Neoplazma, kas satur monoblastus un monocītus.
neoporteria Neoportērijas.
Vālveida neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria clavata syn. Neoporteria nigrihorrida")
briesmīgā neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria horrida", senāk "Neoporteria tuberisulcatus")
islajas neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria islayensis syn. Islaya islayensis")
ligzdu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria nidus syn. Neoporteria multicolor")
mazribu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria paucicostata", senāk "Neochilenia paucicostata")
neopozitīvists Neopozitīvisma piekritējs.
neofolklorisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms.
neobarbarisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neofolklorisms.
lajs Neordinēts reliģiskas kopienas loceklis vai tas, kas nepilda īpašas reliģiskas funkcijas.
neoreālists Neoreālisma (1) pārstāvis.
neoreālists Neoreālisma (2) piekritējs.
neoregelia Neoregēlijas.
Karolīnas neoregēlija neoregēliju suga ("Neoregelia carolinae"), kas parasti ir viens no vecākaugiem pārdošanā esošajām šķirnēm
kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis.
entēze Neorganiska materiāla lietošana audu defekta aizstāšanai, protezēšanai.
tiociānskābe Neorganiska skābe H-S-C=N, rodānūdeņražskābe.
titānskābe Neorganiska skābe, ko iegūst no titāna savienojumiem.
mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši.
rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā.
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos; šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
kristālfosfori Neorganiski kristāliski luminofori - pusvadītāji un dielektriķi, kuros ievadīti luminiscences centri.
eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
peroksisavienojumi Neorganiski un organiski savienojumi, kuru molekulā ir 2 savstarpēji saistīti skābekļa atomi; peroksosavienojumi.
fosfori Neorganiskie luminofori - kristāliskas vielas ar piejaukumiem (aktivatoriem), kurās ārējo faktoru iedarbībā rodas luminescence.
fosfors Neorganiskie luminofori.
elektrosintēze Neorganisko un organisko savienojumu iegūšana elektrolīzes procesā.
minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
anorganisks Neorganisks; ķīmijā nedzīvs, minerāls; bioloģijā neatkarīgs no anatomiskām pārmaiņām, funkcionāls.
burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis.
bars Neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
nekārtīgs Neorganizēts, haotisks.
muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis.
murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis; arī mudžeklis (2).
mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
jūkļains Neorganizēts, nekārtīgs, haotisks.
neoromantiķis Neoromantisma pārstāvis.
andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež.
jaunsalvarsāns Neosalvarsāns.
jaunsholastika Neosholastika.
cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama
neottianthe Neotiantes.
neotomists Neotomisma piekritējs.
jauntomisms Neotomisms.
jaunvitālisms Neovitālisms.
nepmanis Nepa perioda (Krievijā 1921-28) privātuzņēmējs, privāttirgotājs.
imperfektivitāte Nepabeigtība (darbības vārdam).
pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
neiztaisīts Nepabeigts, neapstrādāts, negatavs.
gaidabas Nepacietīga gaidīšana.
nestilties Nepacietīgi dīdīties, būt nepacietīgam.
dinkšēt Nepacietīgi gaidīt.
dinkšķēt Nepacietīgi gaidīt.
bibļoties Nepacietīgi kustēties.
dīdžoties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
didels Nepacietīgs un neiecietīgs cilvēks.
negaidīgs Nepacietīgs, tāds, kas nespēj gaidīt.
necietīgs Nepacietīgs.
vaidīgs Nepacietīgs.
neticis Nepadevies dabā un darbā.
perpļi Nepadevušies augļi.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
sasaturēties Nepadoties; neļaut sevi izmuļķot, apsmiet.
nepaticīgs Nepakalpīgs, neiztapīgs.
insubordinācija Nepaklausība (priekšniecībai).
kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā.
neklausība Nepaklausība.
nepaklausīšana Nepaklausība.
neķielene Nepaklausīga meitene.
stečka Nepaklausīga meitene.
renitenti Nepaklausīgi.
neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks.
bamplis Nepaklausīgs pusaudzis.
drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika.
ulliņš Nepaklausīgs zēns.
roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem).
blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis.
neatkurtīgs Nepaklausīgs, nerātns.
nerātnīgs Nepaklausīgs, nerātns.
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis.
neklausīgs Nepaklausīgs.
īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu).
izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties.
niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu).
pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot).
brīvība Nepakļautība normām, paražām.
spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
izaturātīs Nepakļauties citu ietekmei.
tirvēties Nepakļauties, pretoties; tiepties.
kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs.
NP Nepāla, valsts divburtu kods.
Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika Nepāla, valsts pilnais nosaukums ("Sanghiya Loktāntrik Ganatantra Nepāl").
NPL Nepāla, valsts trīsburtu kods.
Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju.
Katmandu Nepālas galvaspilsēta (angļu val. "Kathmandu"), atrodas starpkalnu ieplakā 1360 m vjl., 856000 iedzīvotāju (2007. g.).
NPR Nepālas rūpija; Nepālas valūtas kods, sīknauda - paisa.
suka Nepālas un Malajas salu naudas vienība, 1/2 mohura, 1/4 peso.
aizārdīties Nepamanot izārdīt par tālu.
izgarēt Nepamanot nozust.
neredzot Nepamanot, neievērojot.
tuberkulomānija Nepamatota pārliecība, ka slimo ar tuberkulozi.
tomomānija Nepamatota vēlēšanās operēt arī tādas kaites, kuras varētu izārstēt konservatīvi.
untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
ekvinofobija Nepamatotas bailes no zirgiem.
ataksofobija Nepamatotas, patoloģiskas bailes no slimības un netīrības.
reabilitēšana Nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas labā vārda, labās reputācijas atjaunošana.
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
nemotivēti Nepamatoti, bez iemesla.
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
bezpamatīgs Nepamatots, bez pamata.
bezpamata Nepamatots, nemotivēts.
beziemesla Nepamatots.
nepamatoti Nepamatots.
neciešams Nepanesams, mokošs.
intolerance Nepanesība (piem., gaismas, sāpju).
atstāt Nepaņemt līdzi (aiz paviršības, aizmāršības u. tml.).
arterioplānija Neparasta artērijas gaita.
mudulis Neparasta izdarība vai notikums.
fenomens Neparasta persona.
červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu).
burvība Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība.
fenomens Neparasta, izcila, ārkārtēja parādība.
heteroloģija Neparasta, netipiska attīstība; anomālija īpašībās, veidā, uzbūvē.
triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos).
hiperpireksija Neparasti augsta ķermeņa temperatūra.
ultraeitrofs Neparasti bagāts ar barības vielām (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
pahicefālija Neparasti biezas galvaskausa sienas.
vitreodentīns Neparasti cieta, stiklveida dentīna forma.
titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
pārīss Neparasti īss.
brīnumjauks Neparasti jauks, brīnišķīgs.
megabaktērija Neparasti liela baktērija.
gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis.
makroprozopija Neparasti liela seja.
titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.).
milzis Neparasti liels dzīvnieks vai augs.
megalocīts Neparasti liels hiperhromisks eritrocīts ar diametru 12-25 mikrometri; atrodami asinīs perniciozās anēmijas gadījumā.
makropolicīts Neparasti liels hipersegmentēts polinukleārais leikocīts, dažreiz atrodams asinīs perniciozās anēmijas gadījumā.
gugāns Neparasti liels jauns dzīvnieks.
makrokoks Neparasti liels koks.
ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
mikrokolons Neparasti maza lokzarna; var kļūt par nosprostojuma cēloni.
hiromikrija Neparasti maza plauksta.
mikronihija Neparasti mazi nagi.
mikrosomatija Neparasti mazs augums, pundurība.
neikdienišķs Neparasti pacilāts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu.
pārvarīgs Neparasti spēcīgs, pārmērīgs.
brīnumaini Neparasti un ļoti skaisti, jauki.
pārvarens Neparasti varens, spēcīgs.
parūka Neparasti, anormāli veidoti stirnu āža ragi, kas saplūduši vienā kreveļainā masā, uz pieres starp ausīm veidojot dažus garākus izciļņus.
brīnum Neparasti, sevišķi, ļoti.
brīnumaini Neparasti, sevišķi, ļoti.
parafīlija Neparasto seksuālo objektu izvēle un/vai izkropļota seksuāla darbība - fetišisms, transvestisms, zoofilija, pedofilija, nekrofilija, ekshibicionisms, mazohisms un sadisms.
fantastisks Neparasts (piemēram, skaistumā, lielumā).
neirektopija Neparasts nerva novietojums vai sazarojums.
paratips Neparasts sugas tips, piem., baktēriju kolonijās.
eirignātisms Neparasts žokļu platums.
pārpasaulīgs Neparasts, brīnumains, ārpus šīs pasaules esošs, metafizisks.
teratoma Neparasts, dabiskajai struktūrai neatbilstošs veidojums organismā.
fenomenāls Neparasts, izcils, ārkārtējs.
abnorms Neparasts, kas neietilpst normā.
burvis Neparasts, ļoti iedarbīgs.
nejūcis Neparasts, neierasts.
ekstraordinārs Neparasts, neikdienišķs, rets, ārkārtējs.
neordinārs Neparasts, neikdienišķs; tāds, kas atšķiras no citiem.
nevēstie Neparasts, rets.
nedzirdēts Neparasts; arī ārkārtīgs.
neredzēts Neparasts; arī ārkārtīgs.
neierasts Neparasts.
panoptiks Neparastu, kuriozu objektu krātuve, muzejs.
baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās); tenkas.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
aberēties Nepārdomāti runāt.
iekāršanās Neparedzēta programmas izpildes apstāšanās, ko parasti izsauc kļūda programmā vai datora mēģinājums saņemt informāciju no nepieslēgtas ierīces.
prokladka Neparedzēta situācija.
zaparka Neparedzēti apstākļi.
kodolincidents Neparedzēts gadījums, kurā iesaistīts kodolierocis, kodolierīce vai kodolieroča daļa, bet kas nav kvalificējams par kodolavāriju.
aizgaite Neparedzēts šķērslis, kavēklis, nelaime; slimība.
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
rotacisms Nepareiza "r" skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
aparātatteice Nepareiza aparāta darbība kāda tā elementa atteices dēļ.
principatteice Nepareiza aparāta darbība, ko izraisījusi kļūdaina aparāta projektēšana, konstruēšana, ieregulēšana vai lietošana.
displāzija Nepareiza attīstība vai augšana.
disģenēze Nepareiza attīstība, reprodukcijas spēju vājināšanās vai izzušana.
polidisplāzija Nepareiza dažādu audu veidu, orgānu vai to sistēmu attīstība.
detonācija Nepareiza dziedāšana.
splanhnektopija Nepareiza iekšējo orgānu guļa.
melmārciņš Nepareiza mārciņa (viltots atsvars).
disģenēzija Nepareiza orgānu vai audu attīstība embrioģenēzes gaitā un postnatālajā periodā.
parosmija Nepareiza ožas sajūta; ožas ilūzijas.
parablepsia Nepareiza redze.
parablepsija Nepareiza redze.
aplamība Nepareiza rīcība, attieksme; kļūda, muļķība.
parorhīdija Nepareiza sēklinieka atrašanās vieta.
otoze Nepareiza skaņu un vārdu uztvere.
subrepcija Nepareiza slēdziena darināšana, apzināti vai neapzināti pielaižot kādu jēdzienu samainīšanu.
parakūzija Nepareiza vai maldinoša skaņu uztvere.
polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija.
nevietā Nepareizā vietā.
akrometaģenēze Nepareiza, kroplīga locekļu attīstība.
paralogisms Nepareiza, neloģiska domāšana; psihisku slimnieku bezjēdzīga runa.
irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese.
kasjaks Nepareizas darbības.
apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu.
nozāļot Nepareizi ārstējot nogalināt.
ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
sabļudīt Nepareizi izdarīt.
pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt.
režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs.
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
apsaskaitīties Nepareizi saskaitīt.
saķeburot Nepareizi un pavirši pagatavot.
aplam Nepareizi, arī muļķīgi.
aplami Nepareizi, arī muļķīgi.
pārkņopēt Nepareizi, greizi aizpogāt.
buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
aplamai Nepareizi, maldīgi.
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
šreijā Nepareizi, neveiksmīgi; šķērsām.
šķērsām Nepareizi; slikti, nekvalitatīvi.
nepareizai Nepareizi.
nepareizīgi Nepareizi.
nereizība Nepareizība.
Zendavesta Nepareizs Avestas apzīmējums.
adenodiastāze Nepareizs dziedzera vai tā daļu novietojums.
ostektopija Nepareizs kaula stāvoklis.
splenektopija Nepareizs liesas stāvoklis; klaiņliesa.
mezioklūzija Nepareizs sakodiens, ko raksturo apakšējā zobu loka izvirzījums uz priekšu attiecībā pret augšējo loku.
maloklūzija Nepareizs sakodiens.
paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
flebektopija Nepareizs vēnas novietojums.
maldi Nepareizs, aplams (par rīcību, darbību).
kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
odontoloksija Nepareizs, neregulārs zobu stāvoklis.
nepareizīgs Nepareizs.
neriktīgs Nepareizs.
dūce Nepārejama dūksts.
ļova Nepārejama, staigna vieta purvā.
smelkoņa Nepārejošas sāpes.
umpa Nepāris, umpāris.
umpis Nepāris; umpāris.
nepārs Nepāris.
umpāris Nepāris.
nepakam Neparko.
neparkam Neparko.
paratips Nepārmantojamu pazīmju kopums.
perissodactyla Nepārnadži.
nutalioze Nepārnadžu (gk. zirgu) transmisīva invāzijas slimība, ko ierosina specifisks parazīts, kuru pārnēsā ērces.
ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints.
degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas.
zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki.
zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras.
tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi.
neērts Neparocīgs, arī apgrūtinošs.
umpārskaitlis Nepārskaitlis.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
asinsrite Nepārtraukta asins plūsma asinsrites sistēmā.
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply").
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām.
papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā.
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
laidā Nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti.
kontinuācija Nepārtraukta turpināšana; saistība.
zīdiens Nepārtraukta, bet laikā ierobežota zīšana.
verbigerācija Nepārtraukta, stereotipiska vārdu vai frāžu atkārtošana.
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis.
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm.
stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem).
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot.
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
plankšēt Nepārtraukti pļāpāt.
čunčot Nepārtraukti raudāt; čunčāt.
čunčāt Nepārtraukti raudāt.
kvelst Nepārtraukti riet.
delzt Nepārtraukti runāt, pļāpāt.
pļērkt Nepārtraukti runāt.
bērt Nepārtraukti šaut.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem).
notaļ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē.
notaliņ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
stonā Nepārtraukti, bieži.
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
blarkšķēt Nepārtraukti, nevajadzīgi runāt.
caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
stauņai Nepārtraukti, pastāvīgi.
kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
asinēhija Nepārtrauktības trūkums struktūrā.
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
mākoņmētelis Nepārtraukts mākoņu segums.
balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu.
sifonostēle Nepārtraukts stumbra vadaudu gredzens.
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā.
akatalēktisks Nepārtraukts, nepārtrauktība.
pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs.
kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
viensvienīgs Nepārtraukts; vienlaidus.
continno Nepārtraukts.
trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt.
dermatotlāzija Nepārvarama dziņa berzēt, knaibīt vai kasīt ādu.
hipnozija Nepārvarama miegainība.
kleptomānija Nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas paša zagšanas procesa dēļ.
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
fonomānija Nepārvarama tieksme izdarīt slepkavību.
dipsomānija Nepārvarama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem, kura izpaužas periodiskās dzeršanas lēkmēs.
farmakomānija Nepārvarama tieksme pēc neimtropiem līdzekļiem (piem., morfīna, alkohola, marihuānas).
forsmažors Nepārvarama vara (fr. "force majeure"), ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piem., dabas katastrofa.
nepārkāpjams Nepārvarams (parasti par šķēršļiem, grūtībām darbībā).
nepārvārams Nepārvarams.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
iebūve Nepārvietojami iebūvēta telpu iekārta.
nepatapt Nepaspēt, laika trūkumā neizdarīt.
staigulība Nepastāvība, diedelniecība, vazaņķība, klaidonība.
divprātība Nepastāvība, mainība uzskatos, noskaņojumā, attieksmē pret kādu.
cetīdas Nepastāvīga meteoru plūsma ar radiantu Valzivs zvaigznājā.
volubile Nepastāvīgi; mainīgi, svārstīgi.
lidulis Nepastāvīgs cilvēks, tauriņš.
terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
švuksts Nepastāvīgs cilvēks.
putenes Nepastāvīgs laiks.
klaistulis Nepastāvīgs, grozīgs cilvēks.
gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks).
plāvans Nepastāvīgs, grozīgs.
labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
divprātīgs Nepastāvīgs, mainīgs uzskatos, noskaņojumā, attieksmē pret kādu.
nedrošs Nepastāvīgs, mainīgs, arī nestabils.
svaigslīgs Nepastāvīgs, mainīgs.
metulis Nepastāvīgs, neapdomīgs cilvēks.
vējpistole Nepastāvīgs, nenopietns cilvēks; cilvēks, kas daudz staigā, skraida apkārt.
inkonstants Nepastāvīgs, neregulārs, mainīgs.
stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks.
apcirtīgs Nepastāvīgs, untumains, kaprīzs.
šauls Nepastāvīgs.
acharistija Nepateicība.
aharistija Nepateicība.
neatzinība Nepateicība.
neatzinīgs Nepateicīgs.
basņa Nepatiesas runas; pasakas.
pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas.
kaķiķ Nepatiesi apsūdzēt.
kļeiķ Nepatiesi apsūdzēt.
samelot Nepatiesi atspoguļot (parasti par tekstu, datiem).
izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
nepatiesai Nepatiesi.
nepatieši Nepatiesi.
nepatiesu Nepatiesi.
netaisnība Nepatiesība, meli.
neīstenība Nepatiesība, neīstums.
neprauda Nepatiesība.
netiesa Nepatiesība.
muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas.
lakīt Nepatiesību runāt.
pīle Nepatiess izdomājums, arī apmelojums.
fikcija Nepatiess izdomājums, ko izmanto kā faktu vai kas figurē kā fakts.
dubļains Nepatiess, ļauns, arī rupjš.
izdomāts Nepatiess, mītisks, nereāls.
liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
mākslīgs Nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
buldurīgs Nepatiess.
nepatiesīgs Nepatiess.
pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) faktu uzrādījums.
simulācija Nepatiesu pazīmju uzrādīšana.
mēlnesība Nepatiesu ziņu, melu izplatīšana.
safantazētība Nepatiesums, neīstums, kas radies iztēles darbībā.
nepatiesīgums Nepatiesums.
misoloģija Nepatika pret kāda jautājuma (gk. reliģiska) izšķiršanu ar prātu.
mizoloģija Nepatika pret kāda jautājuma (gk. reliģiska) izšķiršanu ar prātu.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
atkare Nepatika, netīksme.
negribulis Nepatika, riebums.
netīksme Nepatika.
strenze Nepatīkama izskata persona.
strenzis Nepatīkama izskata persona.
peņķe Nepatīkama nodarbošanās.
plūksnāšana Nepatīkama parādība iespiešanas laikā, kad iespiežamā krāsa turas stingrāk pie iespiežamās formas nekā papīra.
bastards Nepatīkama persona.
cīpsla Nepatīkama persona.
diršļaks Nepatīkama persona.
mironis Nepatīkama persona.
mongrelis Nepatīkama persona.
plēve Nepatīkama persona.
sūdbumbulis Nepatīkama persona.
sūdubambālis Nepatīkama persona.
trihalģija Nepatīkama sajūta vai sāpes, ko rada pieskāriens matiem.
parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums.
haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem.
klepsis Nepatīkama situācija, nepatikšanas.
jezda Nepatīkama situācija, stāvoklis; nepatikšanas.
zafte Nepatīkama situācija.
nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
kakorīnija Nepatīkama smaka no deguna, tā dobuma vai blakusdobumu strutaina iekaisuma gadījumos.
karebārija Nepatīkama spiediena vai smaguma sajūta galvā.
kakofonija Nepatīkama vai bojāta balss.
šlicka Nepatīkama, līderīga meitene.
šļucka Nepatīkama, līderīga meitene.
šļūcka Nepatīkama, līderīga meitene.
šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta.
čūža Nepatīkama, neērta situācija; nepatīkami apstākļi.
raštāns Nepatīkama, nejauka dzīva būtne.
zeceris Nepatīkama, nepaklausīga persona.
nejauce Nepatīkama, riebīga sieviete.
paralģija Nepatīkama, sāpīga sajūta, piem., sāpes ar parestēziju.
ģilstags Nepatīkama, trokšņaina lieta.
mieles Nepatīkamas atmiņas.
kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma.
notraucēt Nepatīkami aizkavēt.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
izmurzāt Nepatīkami izjokot.
klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles.
draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
šļorkans Nepatīkami sājš; pliekans.
zurzināt Nepatīkami skanēt.
drīgot Nepatīkami spalgi skanēt.
cēdrs Nepatīkami vēss.
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
žvēkot Nepatīkami, nesaskanīgi, neglīti dziedāt.
nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
nemodīgi Nepatīkami; arī neglīti.
neglīts Nepatīkams (par skaņu).
škrobīgs Nepatīkams (piem., stāvoklis); tāds, kas izraisa dusmas.
trieķis Nepatīkams atgadījums, sadursme, skaļš strīds; tracis.
ulpis Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis.
ulps Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis.
koiba Nepatīkams cilvēks; lamuvārds.
čuvirlo Nepatīkams cilvēks.
bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas; domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem; raizes.
nepatiksme Nepatīkams gadījums.
pļutka Nepatīkams iznākums, gadījums.
nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija.
jezga Nepatīkams notikums, situācija; ķeza.
malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums.
lerkšs Nepatīkams troksnis.
zuks Nepatīkams viesis.
nejaucīgs Nepatīkams, arī kaitīgs; tāds, ko ir grūti iznīdēt, izskaust.
korra Nepatīkams, iztapīgs cilvēks.
tumaša Nepatīkams, lēnīgs cilvēks.
draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
blaizma Nepatīkams, neglīts, aizskarošs atgadījums.
brigns Nepatīkams, nejauks, riebīgs.
šķērms Nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
jampampiņš Nepatīkams, nesimpātisks cilvēks.
žerkle Nepatīkams, nesmuks.
smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās.
braģags Nepatīkams, neuzticams vīrietis.
tūsteklis Nepatīkams, neveikls cilvēks.
muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
nelādzība Nepatīkams, nevēlams gadījums, iedarbība.
ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
nemīlīšs Nepatīkams, nevēlams, nemīlēts.
nemīlošs Nepatīkams, nevēlams, nemīlēts.
nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
nemīļš Nepatīkams, nevēlams.
nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
šņurga Nepatīkams, pretīgs, tāds, kas visu nopeļ.
beite Nepatīkams, slikts stāvoklis, situācija; bezizejas stāvoklis.
pabādis Nepatīkams, uzbāzīgs kļuvis.
lipīgs Nepatīkams, uzmācīgs.
nemodīgs Nepatīkams; slikts.
dziks Nepatīkams.
netīkams Nepatīkams.
patizls Nepatīkams.
mākonis Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.
pļerkstoņa Nepatīkamu skaņu troksnis.
apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis.
nejaukņa Nepatīkms, riebīgs cilvēks.
ķimplis Nepatiksme.
spīle Nepatikšanas, apjukums.
klipa Nepatikšanas, arī neveiksme, ķibele.
klimaža Nepatikšanas, ķeza; slimība.
klimza Nepatikšanas, ķeza; slimība.
spruciens Nepatikšanas, liels apjukums, ķeza.
ķirza Nepatikšanas, nelaime, ķilda, ķibele.
biete Nepatikšanas, nelaime, neveiksme.
karme Nepatikšanas, nelaime.
ķimpis Nepatikšanas, nelaime.
šaise Nepatikšanas, neveiksme; šaize.
errastības Nepatikšanas, raizes.
šmuce Nepatikšanas; apkaunojoši apstākļi.
nebūšana Nepatikšanas; liksta.
šļura Nepatikšanas; negatīvi vērtējami notikumi.
ķimpa Nepatikšanas; nelaime.
ķimpelis Nepatikšanas; nelaime.
ķimpīns Nepatikšanas; nelaime.
bēte Nepatikšanas; neveiksme.
šaize Nepatikšanas; neveiksme.
peņķis Nepatikšanas; sarežģījumi.
brenne Nepatikšanas.
dandri Nepatikšanas.
hajs Nepatikšanas.
mēsli Nepatikšanas.
nedienas Nepatikšanas.
pļurza Nepatikšanas.
putra Nepatikšanas.
sūds Nepatikšanas.
trobele Nepatikšanas.
urgučas Nepatikšanas.
netikt Nepatikt.
bodo Nepatogēnu vicaiņu ģints; dažas sugas atrastas cilvēka izkārnījumos un urīnā.
vītra Nepatstāvīgs vīrietis (arī šāda sieviete).
vītrs Nepatstāvīgs, nenobriedis.
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ieildzināt.
iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti.
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešatne.
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešums (1).
bibulis Nepazīstamais, svešinieks; biedēklis.
nezināmība Nepazīstamība, neslavenība, neiespējamība.
glosārs Nepazīstamu, senu vārdu izskaidrojums.
incognito Nepazīts: ar svešu, pieņemtu vārdu.
žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam.
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko).
kņāva Nepelnīts ieguvums.
nepenta Nepente.
nepenthes Nepentes.
nepenthaceae Nepentu dzimta.
nepenthales Nepentu rinda.
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
aperiodisks Neperiodisks, tāds mainīgais, kuram nepiemīt periodiskums.
infinīts Nepersonisks.
vēršēks Nepieaudzis vērsis, vērsēns.
nepilgadenis Nepieaudzis, nepilngadīgs.
prusnas Nepieaudzis, sīkaļa, tāds, kam vēl mātes piens aiz lūpām.
nepieauguši Nepieaudzis.
kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā); apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
dilemma Nepieciešamība izvēlēties starp diviem lēmumiem, divām iespējām.
alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kuras viena otru izslēdz.
piespaids Nepieciešamība, spaidi.
gora Nepieciešamība, vajadzība, kas radusies nabadzības dēļ.
spiedums Nepieciešamība.
nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
nepiedauzīgs Nepiedauzīgs, godu neaizskarošs.
čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
nesavs Nepiederīgs, nedabisks.
nelaicīgs Nepiederīgs, savam laikam nepiemērots.
neaizbildināms Nepiedodams.
neattaisnojams Nepiedodams.
sprasts Nepiedzēries, nenoreibis.
skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
fuksis Nepiedzīvojis jauneklis.
nepieēdība Nepieēdināmība.
kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma.
nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
nepiekļūstamība Nepieejamība.
impasabls Nepieejams, bez izejas.
nepielaidīgs Nepieejams; nepiekāpīgs.
nepieietams Nepieejams.
nepiekļūstams Nepieejams.
nesaņķis Nepieēža.
karāties Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
uzstāt Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt).
nepielaidīgi Nepiekāpīgi.
spuraiņš Nepiekāpīgs, nepakļāvīgs; arī īgns, neapmierināts.
neatlaisties Nepiekāpties.
impertinence Nepieklājība, rupjība, bezkaunība.
šokings Nepieklājība; nepieklājīgi, piedauzīgi.
neklājība Nepieklājība.
stocka Nepieklājīga un netikimīga sieviete.
dimma Nepieklājīga un rupji runājoša sieviete.
ļurbība Nepieklājīga, neestētiska izturēšanās, rīcība (parasti alkohola reibumā).
runcka Nepieklājīga, nicināma sieva.
ķersīt Nepieklājīgi aptaustīt.
ņarkāties Nepieklājīgi ēst.
ļudzis Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona; ludzis.
ludzis Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona.
peizerēt Nepieklājīgi runāt vai darīt.
šļammāt Nepieklājīgi runāt, lamāties, aprunāt.
ļargāt Nepieklājīgi runāt.
čampāt Nepieklājīgi skaļi ēst.
ļēmurot Nepieklājīgi uzvesties.
aizjāties Nepieklājīgi vai bezjēdzīgi jāšus aizsteigties citiem priekšā.
ņirmināt Nepieklājīgi, izlaidīgi ēst.
bridkai Nepieklājīgi, neglīti.
briknai Nepieklājīgi, neglīti.
krančoties Nepieklājīgi, neparasti uzvesties.
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
nebrangai Nepieklājīgi.
nesmuki Nepieklājīgi.
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7).
neglīts Nepieklājīgs, arī rupjš.
indecents Nepieklājīgs, nepiederīgs.
nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu).
rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
raupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs; arī rupjš (7).
mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks.
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
aizskarošs Nepieklājīgs, piedauzīgs.
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
dumš Nepieklājīgs, rupjš.
prasts Nepieklājīgs, rupjš.
negodīgs Nepieklājīgs.
nepiedāns Nepieklājīgs.
neskaists Nepieklājīgs.
nesmuks Nepieklājīgs.
nevietīgs Nepieklājīgs.
rupš Nepieklājīgs.
nevietība Nepieklājīgums, nepieklājība.
inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
inkompetents Nepiekritīgs, nelietpratīgs.
inkompatibilitāte Nepielaižamība savienot vairākus amatus vai sabiedriskus uzdevumus.
nepieļaujami Nepieļaujams.
aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
nevietā Nepiemērotā, neizdevīgā brīdī; nelaikā.
neīstā laikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu.
bulants Nepiemēroti liels darbarīks, liels priekšmets, objekts.
uzmēgļot Nepiemēroti saģērbt (bērnu).
nepiedienīgi Nepiemēroti, arī nepieklājīgi.
brukulains Nepiemēroti, nolaidīgi ģērbies.
brūkulains Nepiemēroti, nolaidīgi ģērbies.
nebrīdis Nepiemērots brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
inadekvāts Nepiemērots, neatbilstošs.
nereize Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
nepasīgs Nepiemērots, nesaderīgs.
nepiederīgs Nepiemērots; arī nepiedienīgs.
trūkt Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
nepieveicīgs Nepienācīgs.
kavēties Nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
galamgals Nepieņemams, nepieļaujams.
atvairīt Nepieņemt (lietas, dāvanas).
ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo; būt kūtram, neaktīvam.
atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu); noraidīt (lūgumu).
nosmādēt Nepieņemt, noraidīt (ko piedāvātu), noniecināt.
apsmādēt Nepieņemt, noraidīt (ko piedāvātu); noniecināt.
maldi Nepiepildāma cerība, iedoma; arī nerealitāte.
ilūzija Nepiepildāmas ilgas, cerības, nodomi.
himaira Nepiepildāmi sapņi, cerības.
negausība Nepiepildāmība.
himerisks Nepiepildāms, mānīgs.
negausīgs Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
nesātīgs Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
nesāts Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks.
liekpasts Nepieprasīti un saņēmējam nevajadzīgi sūtījumi, parasti reklāmas, ko ievieto pastkastēs vai izsūta elektroniski uz daudzām adresēm.
nepiejaucēts Nepieradināts; neapvaldīts.
denuncēšana Nepierādīta vai nepatiesa un slepena apsūdzēšana.
pats par sevi Nepierādot, arī neargumentējot.
nepiedzīvojis Nepieredzējis (kādā darbā).
frejs Nepieredzējis zaglis.
lapuhs Nepieredzējis zaglis.
partačs Nepieredzējis zaglis.
porčaks Nepieredzējis zaglis.
porčila Nepieredzējis zaglis.
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
bezsātes Nepiesātināms, kārīgs.
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
hipogeīnskābe Nepiesātināta monobāziska taukskābe zemesriekstu un kukurūzas eļļā.
angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
klupanodonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas atrodas dažās zivju eļļās.
arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs.
arahidonskābe Nepiesātināta taukskābe, lecitīna un kefalīna sastāvdaļa.
butēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, alkēns, 3 izomēri, bezkrāsainas gāzes; butilēns.
butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze.
transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
cikoolefīni Nepiesātināti ogļūdeņraži ar ciklisku struktūru un vienu (vai vairākām) dubultsaitītēm.
diolefīni Nepiesātināti taukrindas ogļūdeņraži ar 2 dubultsaitītēm molekulā.
dienofili Nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar trīskāršo saiti.
vinilesteri Nepiesātinātie esteri, bezkrāsaini šķidrumi; ķīmiski aktīvi, viegli polimerizējas.
vinilēteri Nepiesātinātie ēteri, vinilspirta atvasināumi.
poliolefīni Nepiesātināto olefīnu (etilēna, butilēna) polimēri; termoplastiski, ar labu mehānisko un ķīmisko izturību.
citronelāls Nepiesātināts aldehīds, ar citrona smaržu; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
citronellols Nepiesātināts alkohols, atrodams rožu un gerāniju eļļās, arī citroneļļā un vienmēr kopā ar geraniolu, no kura to grūti atdalīt.
cibetons Nepiesātināts ciklisks ketons ar muskusa smaržu, cibeta galvenā sastāvdaļa.
androstēns Nepiesātināts ciklisks ogļūdeņradis ar vienu divkāršo saiti; steroīds, kas veido testosterona un dažu citu androgēno hormonu molekulas kodolu.
terpēns Nepiesātināts gaistošs ogļūdeņradis, daudzu augu ēterisko eļļu sastāvdaļa.
alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta.
fitols Nepiesātināts izoprēna rindas spirts, ir daudzu dabas vielu, arī hlorofila sastāvā.
karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos).
izobutilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis C4H10, bezkrāsas gāze; lieto organiskajā sintēze.
holestēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, holestāna oksidācijas produkts.
propēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, kas rodas naftas krekingā.
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
kamfēns Nepiesātināts terpēns, izomērs borneolam un pazīstams divās optiski aktīvās formās; izgatavo no pinēna; atrodams terpentīneļļā.
alilalkohols Nepiesātināts vienvērtīgs alkohols ar kodīgu smaku; savienojumā ar sēru atrod ķiplokos; tā esterus izmanto mākslīgo šķiedru ražošanā.
gaišs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
liegs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē.
vaļīgs Nepiesiets (par dzīvnieku, parasti aitu, govi).
nemesties Nepieskārties, neaizķerties.
disinvolto Nepiespiesti, vienkārši.
permisīvs Nepiespiests, pacietīgs.
deprēmēt Nepiešķirt (kādam) prēmiju (sodot par pārkāpumu, nodarījumu).
liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
alkata Nepieticīgs, nesātīgs cilvēks; rīma.
neinformētība Nepietiekama apgāde ar informāciju; informācijas trūkums.
anhematopoēze Nepietiekama asins veidošanās.
mazattīstība Nepietiekama attīstība.
oligotrofija Nepietiekama barošanās.
hipoģenitālisms Nepietiekama dzimumorgānu attīstība.
hipoekrīze Nepietiekama ekskrēcija.
oksiahrestija Nepietiekama glikozes piegāde neironiem, kas izraisa hipoglikēmisko komu.
oligoblennija Nepietiekama gļotu izdalīšanās.
mikroskēlija Nepietiekama kāju attīstība.
subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
oligogalaktija Nepietiekama piena sekrēcija.
apepsija Nepietiekama sagremošana; barības sagremošanas izbeigšanās.
leipomērisms Nepietiekama segmentu attīstība, segmentu saplūšana.
hiposalivacija Nepietiekama siekalu atdalīšanās.
oligosialia Nepietiekama siekalu izdalīšanās.
oligosiālija Nepietiekama siekalu izdalīšanās.
lukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju; ļengani nokarāties.
ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
hiposteatolīze Nepietiekama tauku hidrolīze gremošanas laikā.
marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
inutrīcija Nepietiekama uzture.
tireopēnija Nepietiekama vairogdziedzera funkcionēšana.
hipodontija Nepietiekama zobu skaita attīstība.
oligoholija Nepietiekama žults izdalīšanās.
hipogonādisms Nepietiekamas dzimumdziedzeru funkcionēšanas nosacīts klīnisks stāvoklis.
nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
jēlums Nepietiekami izcepta, izvārīta daļa ēdiena.
aizkaltināt Nepietiekami laistot, ļaut kalst.
kņaps Nepietiekami liels (par apģērbu, apaviem).
knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
psomofāģija Nepietiekami sakošļātu barības kumosu norīšana.
negan Nepietiekami; par maz.
pietrūcen Nepietiekami.
pietrūcin Nepietiekami.
pietrūciņ Nepietiekami.
analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs.
hipotrepsija Nepietiekams barojums.
deficīts Nepietiekams daudzums; trūkums.
hiposomnija Nepietiekams miega ilgums.
anoksēmija Nepietiekams skābekļa daudzums asinīs.
citopēnija Nepietiekams šūnu daudzums asinīs.
denutrīcija Nepietiekams uzturs; novājējums no nepietiekama uztura.
nepietiekošs Nepietiekams.
mīkrotrofija Nepietiekoša barība.
naktsaklums Nepietiekoša redzes piemērošanās tumsai, kas var būt gan iedzimta, gan iemantota.
jēlcepa Nepietiekoši izcepta maize.
atšļuka Nepievērpts dzijas gals auduma velkos.
(uz)griezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
māgot Nepievilcīgi ēst, ar pirkstiem ņemot ēdienu no bļodas.
pusjauda Nepilna jauda, parasti aptuvena puse no maksimālās jaudas.
jūdzele Nepilna jūdze.
manko Nepilna preču masa; iztrūkums kasē.
eskarps Nepilna profila prettanku grāvis, norakums, ko ierīko nogāzē vai upes krastā uz pretinieka pusi.
pietakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; uztakts.
proģimnāzija Nepilna vidējā mācību iestāde.
čuviha Nepilngadīga draudzene.
pusmeita Nepilngadīga kalpone (lauku saimniecībā).
ložkomoiņiks Nepilngadīgais, kas pilda pieaugušo uzdevumus.
maļki Nepilngadīgie.
šušera Nepilngadīgie.
goļecs Nepilngadīgs noziedznieks.
mališka Nepilngadīgs noziedznieks.
ogoļecs Nepilngadīgs noziedznieks.
pacans Nepilngadīgs puika.
neprotīgs Nepilngadīgs.
šučķis Nepilngadīgs.
defekts Nepilnība, funkciju traucējums (organismā, orgānā).
trūkums Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām.
ierobežotība Nepilnība, šaurība (atziņām, mācībām, uzskatiem u. tml.).
robs Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
pālums Nepilnība, trūkums.
imperfekcija Nepilnība.
adermoģenāze Nepilnīga ādas attīstība.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
einuhoīdisms Nepilnīga attīstība nepietiekamas dzimumdziedzeru darbības dēļ.
atelioze Nepilnīga attīstība vipār; nanosomija.
hromatelopsija Nepilnīga krāsu uztvere; daļējs krāsu aklums.
artrodisplāzija Nepilnīga locītavas attīstība.
aģenēzija Nepilnīga orgānu vai ķermeņa daļu attīstība mātes miesās.
hipopepsija Nepilnīga sagremošana.
trombopātija Nepilnīga, nepietiekama asinsrece; stāvoklis, kam raksturīga spontāna asiņošana bez trombopēnijas.
švikstīt Nepilnīgi apsēt.
iekvēpēt Nepilnīgi apžāvēt, apkūpināt.
darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
interseksualitāte Nepilnīgi attīstītas abu dzimumu pazīmes vienā indivīdā, hermafrodītisms.
pusprāts Nepilnīgi attīstītas prāta spējas.
paļumēt Nepilnīgi izmežģīt; pamežģīt.
pamižģēt Nepilnīgi izmežģīt; pamežģīt.
paļumēties Nepilnīgi izmežģīties; pamežģīties.
pamižģēties Nepilnīgi izmežģīties; pamežģīties.
apmiekšķēt Nepilnīgi izmiekšķēt.
koloksilīns Nepilnīgi nitrēta celuloze, ko lieto plēvju un kolodija iegūšanai.
aplacināt Nepilnīgi nobarot.
cirpslis Nepilnīgi nopļautā zāle, kas palikusi pēc zāles pļaušanas ar izkapti.
orhidocelioplastika Nepilnīgi noslīdējuša sēklinieka repozīcijas operācija vēdera dobumā.
deuteromycota Nepilnīgi pazīstamās sēnes.
deuterolichenes Nepilnīgi pazīstamie ķērpji.
cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
geosiphon Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints.
leparia Nepilnīgi pazīstamo ķērpju ģints.
cryptococcales Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rinda.
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas.
candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints.
anamorfsēnes Nepilnīgi pazīstamo sēņu grupa.
coryneum Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, diaportu dzimtas sugu anamorfas.
asteroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa.
cylindrosporella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa.
stagonospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, ko dažkārt izdala no gleosporiju ģints.
kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
trihofīti Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina trihofītiju.
leucocytospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
libertella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
naemospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
oosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
rhodotorula Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
spiloceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
torulopsis Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
trihosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints.
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu hifomicēšu klases ģints.
otomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta auss slimība.
ezofagomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta barības vada slimība.
ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
ampelomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints.
septoria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints.
sporobolomycetaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma dzimta.
septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu.
sporobolomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints.
kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas.
alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām.
demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu.
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
grafiola Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases hifomicēšu rindas dzimta ("Graphiolaceae"), no kuras Latvijā atrasta tikai 1 suga.
acrostalagmus Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints.
arthrobotrys Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints.
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales").
agonomycetales Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rinda.
agonomycetaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rindas sterilo micēliju dzimta.
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales".
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
aspergili Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas pelējumsēnīšu ģints ("Aspergillus"), 50-60 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
sporobolomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda ("Sporobolomycetales").
sporobolomycetales Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda.
citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
cytosporina Nepilnīgi pazīstzmo sēņu ģints, diatropu dzimtas vairāku sugu anamorfas (konīdijstadijas).
iegrauzdēt Nepilnīgi sagrauzdēt.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot; nepabeigt izglītošanu; paskolot.
pusēna Nepilnīgi, daļēji apgaismota vieta.
pajēls Nepilnīgi, daļēji izcepts, izvārīts u. tml.
glenospora Nepilnīgo sēņu ģints, kuras dažas sugas atrastas micetomas gadījumos.
cefalosporiji Nepilnīgo sēņu ģints.
kriptokoki Nepilnīgo sēņu ģints.
parartrēma Nepilnīgs izmežģījums; paratrēzija.
atgaisma Nepilnīgs priekšstats (par ko).
trūkumains Nepilnīgs, kļūdains.
kverpis Nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis.
plāns Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
inkomplets Nepilnīgs.
defekts Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā).
katalekse Nepilnīgums.
pusvārds Nepilns vārds; nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma.
pavežmis Nepilns vezums.
perieki Nepilntiesīgie pilsoņi Spartā, seno ahaju pēcteči, kurus iekarotāji bija atspieduši valsts nomalēs.
inferioritāte Nepilnvērtība.
pusdzīve Nepilnvērtīga dzīve.
bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
edentata Nepilnzobji.
nevalstnieks Nepilsonis.
alieņi Nepilsoņi.
viniplasts Neplastificēts polivinilhlorīds.
neterkšēt Nepļāpāt, netarkšķēt.
mežine Nepotēta ābele.
nepraktiski Nepraktisks.
nedaprašana Neprasme.
dulbinēt Neprasmīgi darīt.
cīkot Neprasmīgi spēlēt vijoli vai citādi radīt nepatīkamas čīkstošas skaņas.
pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem).
ķezēt Neprasmīgi, lēni strādāt.
kvēpoņa Neprasmīgs saimnieks.
nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantdaris.
pantdaris Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantkalis.
rīmkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; rīmju kalējs, pantu kalējs.
madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot.
ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu.
uļbete Nepraša, neattapīgs cilvēks.
lebijāss Nepraša, neizveicīgs cilvēks; garš cilvēks.
leteris Nepraša, nejēga; ļurba.
sipaks Nepraša, nemākulis.
stuburnieks Nepraša, nemākulis.
moziņš Nepraša; neveiklis.
dudurmice Nepraša.
kaikaris Nepraša.
nepraška Nepraša.
neprašķiņš Nepraša.
nesapraška Nepraša.
pļugavs Nepraša.
nemācētājs Nepratējs, nezinis.
nemāklis Nepratējs.
nepratulis Nepratējs.
nesaprātība Neprātība, neapdomība.
apgrēcība Neprātīga rīcība.
tāmuļot Neprātīgi runāt, runāt bez kāda sakara.
ausīties Neprātīgi trakot, palaidņoties.
rabbioso Neprātīgi, nikni, mežonīgi.
neomīgs Neprātīgs, aušīgs, traks.
nelgi Neprātīgs, muļķīgs.
nenojēdzīgs Neprātīgs, muļķīgs.
neprotīgs Neprātīgs, muļķīgs.
pašielis Neprātīgs, pārgalvīgs.
aumanis Neprātīgs, traks; tas, kas muļķojas, aušojas.
amzīgs Neprātīgs.
negaisīgs Neprātīgs.
nesamanīgs Neprātīgs.
alderis Neprātis.
neprāša Neprātis.
neprātelis Neprātis.
neprātnieks Neprātis.
apmālis Neprāts, muļķība, miegs.
ārmaņa Neprāts, neprātība, ārprāts.
negudrība Neprāts.
puisietis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
puišcilvēks Neprecējies vīrietis; puisis.
puišvīrs Neprecējies vīrietis.
puisī Neprecējies.
jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
komtese Neprecējusies grāfiene.
pussieva Neprecējusies sieviete, kurai ir bērns.
meitkārta Neprecējušās meitas, jaunietes (pretstatā precētām).
procesjanka Neprecēta reliģiskas procesijas dalībniece.
parahromatisms Neprecīza krāsu uztvere.
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu.
mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
nepilnīgs Neprecīzs, aptuvens.
nenoteiktīgs Neprecīzs, daudznozīmīgs.
nekorekts Neprecīzs, paviršs; netaktisks, nepieklājīgs.
neprecīzi Neprecīzs.
ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
paļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums.
fronda Neprincipiāla opozīcija; opozīcija aiz personiskiem vai frakcionāriem motīviem.
hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
pazala Neproduktīvs labības stiebrs, kam nav izveidojusies ziedkopa.
amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
autoamatierisms Neprofesionāla nodarbošanās ar auto vadīšanu.
amatieriski Neprofesionāli.
prāgars Neprofesionāls muzikants.
amatierisks Neprofesionāls.
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
NPN Neproteīniskais slāpeklis (angļu "nonprotein nitrogen").
putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot.
Trītons Neptūna lielākais pavadonis ("Triton"), vidējais attālums no planētas - 354800 km, izmēri - 2706 km
Despoina Neptūna pavadonis ("Despina"), vidējais attālums no planētas - 52500 km, izmēri - 148 km
Galateja Neptūna pavadonis ("Galatea"), vidējais attālums no planētas - 62000 km, izmēri - 158 km
Halimēde Neptūna pavadonis ("Halimede"), vidējais attālums no planētas - 1572800 km, izmēri - 61 km
Lāomedeja Neptūna pavadonis ("Laomedeia"), vidējais attālums no planētas - 23571000 km, izmēri - 40 km
Lārisa Neptūna pavadonis ("Larissa"), vidējais attālums no planētas - 73500 km, izmēri - 192 km
Najāda Neptūna pavadonis ("Naiad"), vidējais attālums no planētas - 48200 km, izmēri - 58 km
Nereīda Neptūna pavadonis ("Nereid"), vidējais attālums no planētas - 5513400 km, izmēri - 340 km, atklāts 1949. g.
Nēso Neptūna pavadonis ("Neso"), vidējais attālums no planētas - 48387000 km, izmēri - 60 km
Protejs Neptūna pavadonis ("Proteus"), vidējais attālums no planētas - 117600 km, izmēri - 416 km
Psamate Neptūna pavadonis ("Psamathe"), vidējais attālums no planētas - 46695000 km, izmēri - 38 km
Sao Neptūna pavadonis ("Sao"), vidējais attālums no planētas - 22422000 km, izmēri - 40 km
Talasa Neptūna pavadonis ("Thalassa"), vidējais attālums no planētas - 50100 km, izmēri - 80 km
neptūnists Neptūnisma piekritējs.
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.); nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
smirst Nerādīties ļaudīs, būt nesabiedriskam.
autbrīdings Neradniecisku īpatņu krustošana.
ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas.
nelonīgs Nerasmīgs.
nedrūkstība Nerāšana.
lipsa Nerātna meitene.
delvērde Nerātna, 15-18 gadus veca meitene.
draipste Nerātna, izlaidusies meita.
draibste Nerātna, izlaista meita.
mīzalnīca Nerātna, palaidnīga meitene.
mīzalnīce Nerātna, palaidnīga meitene.
atkakle Nerātne sieviete.
plosins Nerātnelis, dauzoņa.
drēvelis Nerātnelis, palaidnis.
želberis Nerātnelis, palaidnis.
aisīties Nerātni un ņirdzīgi smieties.
dandalāties Nerātni uzvesties (par bērnu).
tīta Nerātnība, blēņa; arī ietiepība.
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
valatība Nerātnība, draiskulība.
nerīžība Nerātnība.
bitki Nerātnības, blēņas, muļķīnas.
aberģēlības Nerātnības; ēverģēlības.
plosonis Nerātnieks, palaidnis.
pirciks Nerātnis (par bērnu).
ringa Nerātnis, dauzoņa.
utūzis Nerātnis, nebēdnieks.
atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs.
neraklis Nerātnis.
nerātnieks Nerātnis.
drāzns Nerātns (palaidnīgs).
krolis Nerātns bērns, arī šāds dzīvnieku mazulis.
knibiķis Nerātns bērns, kas visu aiztiek.
šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks.
čakaris Nerātns bērns.
drīlis Nerātns bērns.
lupiks Nerātns bērns.
nerātnis Nerātns bērns.
nerīža Nerātns bērns.
stanaks Nerātns bērns.
zauska Nerātns bērns.
zvantris Nerātns bērns.
amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
ēverģēlis Nerātns jokdaris, draiskulis.
klekteris Nerātns puika.
jendziņš Nerātns puisēns.
žakars Nerātns zēns, kas mīl visur kāpelēt, rāpties.
venteris Nerātns zēns; resns zēns.
ģeņģis Nerātns zēns.
amlīgs Nerātns, aušīgs.
āverģēlīgs Nerātns, draiskulīgs.
ēverģēlīgs Nerātns, draiskulīgs.
atkakls Nerātns, neaudzināts, palaidnīgs.
nespertns Nerātns, nelaipns, bezkaunīgs; negants.
drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
damelīgs Nerātns, nemierīgs.
rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns.
vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns.
kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs.
nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs.
plosnis Nerātns, nevaldāms cilvēks; plošņa.
drāstaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
drāstulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
drāztaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
drāztulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
draiskīgs Nerātns, palaidnīgs.
žaustelīgs Nerātns, trakulīgs.
dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks.
āžerīgs Nerātns, trokšņains, trakulīgs.
nerājams Nerātns.
nerakls Nerātns.
nerākls Nerātns.
resgalvīgs Nerātns.
resgalvis Nerātns.
unārtīgs Nerātns.
čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs.
oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize.
lepetka Neraudzētas mīklas rausis.
par spīti Neraugoties uz (ko).
noaudze Neraža.
negads Neražas gads.
nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
himera Nerealizējams fantāzijas auglis.
russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas.
glūki Nereāls apziņas stāvoklis.
iztēlots Nereāls, neīsts.
irreāls Nereāls.
kalorescence Neredzama siltuma starojuma pārveidošana par redzamu.
vecaji Neredzamie gari (spoki), vecajie.
akls Neredzīgais.
NB Neredzīgo biedrība.
punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
stalbacis Neredzīgs.
neredžu Neredžu drēbes - apģērbs, kas tā nēsātāju padara neredzamu.
aklastisks Nerefraktīvs.
fraktālis Neregulāra līkne vai virsma, ko iegūst, veicot atkārtotu dalīšanu sīkākās daļās.
fibrillācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās.
dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
metodontiāze Neregulāra zobu šķilšanās.
invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā.
trampings Neregulāra, nenoteiktu maršrutu kuģniecība.
mioseisms Neregulāras grūdienveida muskuļu kontrakcijas vai fibrilāra trīce svaigas hemiplēģijas gadījumā.
menoksēnija Neregulāras vai nenormālas menstruācijas.
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
iregulārs Neregulārs (par ģeometriskām figūrām).
interkadence Neregulārs pulss ar papildu vilni starp diviem sitieniem.
katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
aloritmija Neregulārs sirds ritms.
nereiza Nereize.
nereiznīca Nereiznieks.
nereis Nereji.
filopatridomānija Neremdināmas ilgas pēc dzimtenes.
neremdējams Neremdināms (2).
Narača Nereta, Daugavas labā krasta pieteka.
Nareta Nereta, Daugavas pieteka.
Nerft Nereta.
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā.
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
Nerft Neretas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
ērberģieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ērberģe" iedzīvotāji.
iesalnieki Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji.
krastēnieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji.
ķīkānieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
ķīkieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
Gerbergenskaja Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski.
ozolinieši Neretas novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji.
atpūtnieki Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
deksnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji.
mazzalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Mazzalve" iedzīvotāji.
sproģēnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
Zolva Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
zalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" iedzīvotāji.
zvanītāji Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zvanītāji" iedzīvotāji.
atpūtieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas"Atpūtas" iedzīvotāji.
neretieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Nereta" iedzīvotāji.
Narata Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Nereta" nosaukuma variants.
Sulainiškas Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Neretaslauki" bijušais nosaukums.
robežnieki Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Robežpunkts" iedzīvotāji.
svajānieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Svajāni" iedzīvotāji.
Nerftskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Niederbartauskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nerftsche Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Niederbartan Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē.
Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā.
žikstināt Nerezultatīvi strādāt.
neramanas Nerimstošas sāpes.
heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
rizga Nerimša, nemierīgs radījums, dauzoņa.
ojāgs Nerimša, nerātnis.
nerimža Nerimša.
nerima Nerimtīgs (1).
nerimstīgs Nerimtīgs (1).
nerimts Nerimtīgs (1).
nerima Nerimtīgs (2).
nerimstīgs Nerimtīgs (2).
nerimts Nerimtīgs (2).
nerine Nerīnes.
Neriņš Neriņa, Babītes ezera pieteka.
Boudena nerīne nerīņu suga ("Nerine bowdenii")
lokanā nerīne nerīņu suga ("Nerine flexuosa")
viļņainā nerīne nerīņu suga ("Nerine undulata")
lekecinēt Neritmiski darboties (par sirdi).
nerīžs Nerīžīgs.
nerolieļļa Neroli.
narra Nerrastība.
narrestība Nerrastība.
ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
ienarrāt Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts.
nūsēt Nerrot, kaitināt, muļķot.
narrot Nerrot.
nervot Nerrot.
narvoties Nerroties.
āms Nerrs, āksts.
narrs Nerrs; āksts, jokdaris.
nērvs Nerrs; muļķis.
nerra Nerrs.
nerraklis Nerrs.
nerrš Nerrs.
nertera Nerteras.
Granadas nertera nerteru suga ("Nertera granadensis")
ševingēšana Nerūdītu zobratu zobu virsmas apdares process, kurā ar speciālu instrumentu - ševeru - nokasa no zobu virsmas plānas metālskaidas.
plečka Nerūgusi karaša.
nečivini Nerunā!
nedziedi Nerunā!.
buraviķ Nerunāt par tēmu.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
nepīkstēt Nerunāt.
mēmāputra Nerunātājs.
memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
bezrunīgs Nerunīgs, noslēgts.
mazvārdains Nerunīgs, vārdiem nabags.
mēmiķis Nerunīgs, vārdos skops.
bezvārdīgs Nerunīgs.
kluscietīgs Nerunīgs.
nerunātnīgs Nerunīgs.
kluscietība Nerunīgums.
kaucis Nerūnīts runcis.
negāde Nerūpēšanās.
negādība Nerūpēšanās.
klājacis Nerūsoša metāla apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī citu trošu) vadīšanai.
šotriņķis Nerūsoša metāla skava, kas uzmaukta grotbomim un kurā iestiprina grotšotes bloku.
reliņtrose Nerūsoša tērauda trose ar blīvu polihlorvilina uzklājumu.
neirotecīts Nerva apvalka iekaisums.
aksīts Nerva ass cilindra gala sazarojums.
neiraksīts Nerva ass cilindra iekaisums.
neirolīze Nerva atbrīvošana no apkārtējām rētām un saaugumiem; rētaudu izgriešana, kuri penetrē nerva stumbrā.
eksoneirolīze Nerva atbrīvošana no rētaudiem, kas to saista ar apkārtējiem audiem.
neirapraksija Nerva bojājums, kas rada paralīzi, bet bez deģenerācijas un ar drīzu funkcijas atjaunošanu.
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
neirektomija Nerva daļas izgriešana, parasti sensoriskā, neiralģijas ārstēšanai.
aksonotmēze Nerva daļējs bojājums, pēc kura iespējama reģenerācija.
neirīts Nerva iekaisums.
mezoneirīts Nerva intersticiālo audu iekaisums.
heterodromija Nerva īpašība vadīt kairinājumu vienā virzienā labāk nekā otrā.
enervācija Nerva izgriešana vai pārgriešana.
neirekserēze Nerva izraušana, lai pārtrauktu tā funkciju.
neirorekse Nerva izraušana, piem., neiralģijas ārstēšanai.
neirektāzija Nerva izstiepšana.
paraneirotomija Nerva maksts pārgriešana.
neiroparalīze Nerva paralīze; paralīze nerva slimības dēļ.
neirotomija Nerva pārgriešana.
pseidoganglijs Nerva sabiezējums, kas atgādina gangliju.
ramits Nerva saknītes iekaisums.
ramīts Nerva saknītes iekaisums.
neirotripse Nerva sašķaidīšana, lai pārtrauktu tā funkciju.
neirorāfija Nerva sašūšana.
neiragmija Nerva stumbra saspiešana virs vai zem tā ganglija.
neiromitors Nerva šķiedras gals, kas pārraida impulsu blakus neirona receptoram.
adnervāls Nerva tuvumā esošs; nerva virzienā ejošs.
perielektrotonuss Nerva uzbudināmības un citu nerva īpašību maiņa, kas novērojama zināmā attālumā no tās vietas, kurā uz nervu iedarbojas elektriskā strāva; pēc savas zīmes (virziena) tā ir pretēja pārmaiņām, kuras rodas tiešā anodu un katodu tuvumā.
epitelioceptors Nerva uztvērēja gala aparāts epitēlijā, piem., dziedzerī.
dromotropisms Nerva vadītspēja.
elektrodiagnostika Nerva vadītspējas vai muskuļa kontrakcijas spējas noteikšana ar elektrisko strāvu.
elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva.
neiroma Nervaudu audzējs.
glija Nervaudu balsta struktūra, piedalās arī trofikas funkcijā.
neiroglija Nervaudu daļa, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām, to izaugumiem un smadzeņu kapilāriem.
parabioze Nervaudu kairināmības un vadītspējas pavājināšanās to pārmērīgas kairināšanas dēļ.
neiroķīmija Nervaudu ķīmija.
neiroma Nervaudu saaugums griezuma vai pārrāvuma vietā (pēc operācijas vai traumas).
neiroskleroze Nervaudu sacietēšana.
neirolīze Nervaudu sairšana.
ganglijšūnas Nervaudu šūnas ganglijās, galvas un muguras smadzenēs un dažkārt arī nervu pavedienos.
aizvadnervi Nervi, kas aizvada centrālo orgānu ierosinājumus (impulsus) uz atsevišķiem miesas orgāniem - muskuļiem (kustības nervi, motoriskie nervi), dziedzeriem (nošķiršanas nervi) utt.
pievadnervi Nervi, kas pievada kairinājumus centrāliem orgāniem no maņu orgāniem.
horeofrāzija Nervoza vārdu vai frāžu atkārtošana, nepievēršot uzmanību to formai vai saturam.
dribulis Nervoza, nevarīga persona.
stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
nervāties Nervozēt.
mandrāža Nervozitāte.
krūteklis Nervozs kašķis; krūtelis.
krūtelis Nervozs kašķis.
peotilomānija Nervozs paradums raustīt dzimumlocekli.
neirastēnisks Nervozs, nelīdzsvarots.
trausmīgs Nervozs, nemierīgs.
nervāts Nervozs.
trauklīgs Nervozs.
inhibitors Nervs, kura kairināšana nomāc attiecīgā orgāna darbību.
depresors Nervs, kura kairināšana pazemina arteriālo asinsspiedienu.
trauklis Nervs.
perineirijs Nervšķiedru kūlīša saistaudu apvalks.
mielotomija Nervšķiedru pārgriešana muguras smadzenēs.
beneceptors Nervu aparāts, kas piegādā nervu centriem labvēlīga rakstura stimulus.
epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks.
neiromalācija Nervu audu atmiekšķēšanās.
neirinoma Nervu audu labdabīgs audzējs.
ganglioglioneiroma Nervu audzējs, kurā ir ganglijšūnas, neiroglijas šūnas un nervu šķiedras.
NGF Nervu augšanas faktors (angļu "nerve growth factor").
neirotrofija Nervu barošanās.
mieloshīze Nervu caurules nepilnīga noslēgšanās muguras smadzeņu apvidū.
traktotomija Nervu ceļa pārgriešana.
neuroglija Nervu centros šķiedrainu šūniņu tīkls, kas noder par atbalstu īstenajām nervu šūniņām un šķiedrām; neiroglija.
kenauroneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
keraunoneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
aneirija Nervu enerģijas trūkums.
disneirija Nervu funkcijas traucējums.
monodromija Nervu impulsu pārvade tikai vienā virzienā.
aferentācija Nervu impulsu plūšana no receptoriem pa jušanas jeb aferentajiem nerviem uz galvas smadzenēm.
eferentācija Nervu impulsu plūšana no smadzenēm pa eferentajiem nerviem (motoriskajiem un sekretoriskajiem nerviem) uz izpildorgāniem jeb efektoriem (muskuļiem un dziedzeriem).
deganglionizācija Nervu mezglu izņemšana.
innervācija Nervu pienākšana un pievienošanās kādam orgānam; nervu sadalījums orgānā; nervu ietekme uz orgāna darbību.
pleksīts Nervu pinuma iekaisums.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
hemoreceptors Nervu receptors, kas reaģē uz ķīmiskiem (piem., garšas, ožas) kairinājumiem.
ķimioreceptors Nervu receptors, kas reaģē uz ķīmiskiem kairinājumiem (piem., garšas, ožas).
rizanestēzija Nervu saknīšu anestēzija; pie tās pieder arī spinālā anestēzija.
radikulalģija Nervu saknīšu neiralģija.
rizotomija Nervu saknīšu pārgriešana.
odontoneiralģija Nervu sāpes no slima zoba vai sāpes, kas izstaro uz veseliem zobiem.
prosopalģija Nervu sāpes sejā.
neuralģija Nervu sāpes; neiralģija.
neirogrāfija Nervu sistēmas anatomijas un fizioloģijas apraksts.
nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija.
miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
neirohistoloģija Nervu sistēmas mikroskopiskā anatomija.
neironīmija Nervu sistēmas nomenklatūra.
neirons Nervu sistēmas pamatvienība - nervu šūna.
neiroreimatisms Nervu sistēmas reimatisms.
neiromērija Nervu sistēmas sakārtojums segmentos.
neirostatuss Nervu sistēmas stāvokļa apraksts slimības vēsturē.
biblioterapija Nervu sistēmas traucējumu ārstēšana ar grāmatu lasīšanu.
neiroartropātija Nervu sistēmas un locītavu slimība.
grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
neiriatrija Nervu slimību pētīšana un ārstēšana.
neiroterapija Nervu slimību terapija.
hitoneirijs Nervu struktūras apvalku kopums - perineirijs, endoneirijs un neirilemma.
vazodilatatori Nervu šķiedras, kas paplašina asinsvadus.
vazokonstriktori Nervu šķiedras, kas sašaurina asinsvadus.
vazomotori Nervu šķiedras, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz asinsvadiem.
vazodilatori Nervu šķiedras, kas vada nervu impulsus, kuri paplašina asinsvadus.
neirilemma Nervu šķiedru apvalks (to sauc arī par Švāna apvalku).
mielīns Nervu šķiedru apvalks, kas sastāv no olbaltumvielām un lipoīdiem.
neirolemma Nervu šķiedru apvalks.
kommisūra Nervu šķiedru saites, kas centrālā nervu sistēmā saista tās atsevišķās, sevišķi simetriski novietotā daļas.
neirocīts Nervu šūna - nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.
kariohroma Nervu šūna ar diezgan lielu kodolu.
diaksons Nervu šūna ar diviem aksoniem.
monaksons Nervu šūna ar vienu aksonu.
zigoneirijs Nervu šūna, kas savieno divas citas nervu šūnas.
griohroma Nervu šūna, kuras hromofilā substance sastāv no sīkiem graudiņiem, kas veido pavedienus vai konglomerātus.
rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā.
kariohroma Nervu šūna, kuras kodols intensīvi krāsojas.
neiroplazma Nervu šūnas citoplazma.
fibriloarhitektonika Nervu šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
dendrīti Nervu šūnas izaugumi, kas pievada šūnai impulsu.
aksons Nervu šūnas izaugums, kas novada nerva impulsu uz citām nervu šūnām vai uz izpildorgāniem.
citons Nervu šūnas ķermenis.
neirosoma Nervu šūnas ķermenis.
celuloneirīts Nervu šūnu akūts iekaisums.
neirokrīnija Nervu šūnu inkretoriskā funkcija.
neirosekrēcija Nervu šūnu sekretoriskā aktivitāte, piem., atbrīvotājfaktoru, vazopresīna u. c. izdale.
ganglijs Nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojums.
neiromielīts Nervu un muguras smadzeņu iekaisums.
ierosa Nervu un receptoru šūnu aktivitāte, ko izraisa kairinājums.
demielinizācija Nervu vai nervu šķiedru mielīna apvalka iznīcināšana.
neiroģenēze Nervu veidošanās.
detektors Nervu vienība, kas atbild tikai uz noteikta veida kairinājumu.
neur- Nervu.
neuro- Nervu.
stimulants Nervus un asinsriņķošanu stimulējošs (uzmundrinošs) ārstniecības līdzeklis (kā kofeīns, kampars, kola).
aport Nes šurp!
nešu Nes šurp!
neš Nes!
dziks Nesabiedrisks (par cilvēku).
dzikaris Nesabiedrisks cilvēks.
asociāls Nesabiedrisks, tāds, kas neievēro sabiedrības tiesības un intereses.
plāns Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
nedalīgs Nesadalāms.
nesadegams Nesadedzināms.
mufele Nesadegams, cieši aiztaisāms trauks porcelāna apdedzināšanai.
neatbilstība Nesaderība.
nepiemērotība Nesaderība.
nesatikšana Nesaderība.
nosaplēsties Nesaderīgi dzīvot; strīdēties.
drennai Nesaderīgi.
antisiderisks Nesaderīgs ar dzelzi, piem., miecvielas.
nesaskanīgs Nesaderīgs, disharmonisks.
nesaveicīgs Nesaderīgs, neatbilstošs.
diskordants Nesaderīgs, nesaskanīgs.
neatbilstīgs Nesaderīgs.
rona Nesadzijusi brūce, rēta.
neburzīties Nesaglabāt ārējo spēku iedarbībā radušās krunkas.
hārdkors Nesagraujamais kodols, nemainīgā būtība.
neizpostāmība Nesagraujamība.
neizpostāms Nesagraujams, nesagāžams.
apeptisks Nesagremojams.
amiloreja Nesagremotas cietes pastiprināta ekskrēcija ar izkārnījumiem, trūkstot sālsskābei kuņģī un amilopsīnam aizkuņģa dziedzera sulā.
kreatoreja Nesagremotu muskuļu šķiedras izkārnījumos.
iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
šķērdētājs Nesaimniecisks cilvēks.
beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma.
turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
klaids Nesaistīts, atrisis (piemēram, par matiem).
svabads Nesaistīts; nepiesiets; brīvs (8).
brīvs Nesaistīts; nepiesiets.
piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
anakolūtija Nesakarība teikumu uzbūvē, kad teikuma beigu daļa formāli nesaskan ar sākumu.
inkoherence Nesakarība, domu sakarības traucējums, piem., miegā; patoloģiski - epileptiskā krēslas stāvoklī, simptomātisko psihožu, amences gadījumā.
divagācija Nesakarīga domāšana un runāšana.
alofāzija Nesakarīga runa.
ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
kļerot Nesakarīgi pļāpāt; klerot.
ļergāties Nesakarīgi pļāpāt.
bļerkstēt Nesakarīgi runāt ķērkstošā balsī.
mulstīties Nesakarīgi runāt, muldēt.
grabažāt Nesakarīgi runāt.
grabažāties Nesakarīgi runāt.
vataļāt Nesakarīgi runāt.
želberēt Nesakarīgi runāt.
piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt.
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
lankšēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
lankšķēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
nesakarīgai Nesakarīgi.
pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs.
žļarkšķis Nesakarīgs pļāpa.
ņerga Nesakarīgs troksnis, kņada.
blurstiķis Nesakarīgs, juceklīgs apcerējums, raksts.
bezsakarīgs Nesakarīgs.
inkohērents Nesakarīgs.
lauza Nesakopta vieta: pagalms, mežs, dārzs utt.
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
nesamērojams Nesalīdzināms (2).
inkomparābils Nesalīdzināms, bez salīdzināmām pakāpēm.
iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
nēsis Nesamais, sainis, pauna.
nešļavas Nesamais, sainis.
nesiens Nesamais.
nešļava Nesamais.
pakrūteža Nesamais.
arapa Nesamaksāt paspēlēto summu.
bērals Nesamalta labība.
nemaņa Nesamaņa.
disproporcija Nesamērība, (daļu) neatbilstība; proporcionalitātes trūkums.
nesamērs Nesamērība, nevienādība.
superbilokvencija Nesamērīga lielīšanās.
alogotrofija Nesamērīga, pārmērīga kādas ķermeņa daļas attīstība, augšana.
dizalelognātija Nesamērīgums starp augšžokli un apakšžokli.
nesamierinātība Nesamierināmība.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
intrasigents Nesamierināms politiķis, kas nav pierunājams uz kompromisiem.
nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
indolence Nesāpīgums.
samisle Nesaprašana.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ; atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
dullība Nesaprātība, muļķība, ākstība.
nenojēga Nesaprātība, muļķība.
dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
karīcāt Nesaprātīgi lietojot izšķērdēt.
tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt.
dilda Nesaprātīgs cilvēks.
nesapraša Nesaprātīgs cilvēks.
tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks.
aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
dulls Nesaprātīgs, muļķīgs.
dulss Nesaprātīgs, muļķīgs.
dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
kreizī Nesaprātīgs, nepareizs.
neziņš Nesaprātīgs, neprātiņš, muļķis.
kreizi Nesaprātīgs; nepareizs.
kreiss Nesaprātīgs; pastulbs.
nesaprašana Nesapratne (1).
nesapratība Nesapratne (1).
nesaprašana Nesapratne (2).
galimatias Nesaprotama pļāpāšana, blēņas.
perati Nesaprotama vārdu virkne.
savvaloda Nesaprotama, muļķīga runāšana.
lalināšana Nesaprotama, neskaidra runa; skaņas "r" izrunāšana kā "l".
pašļupt Nesaprotami kaut ko pateikt.
uzkrencelēt Nesaprotami pierakstīt (tā, ka nevar izlasīt).
kauradžāt Nesaprotami runāt (svešvalodā).
vulkšēt Nesaprotami runāt, lalināt.
žerēt Nesaprotami runāt, neapdomīgi runāt.
ņuršķēt Nesaprotami runāt.
pergāt Nesaprotami runāt.
pīčāt Nesaprotami runāt.
smurkšķēt Nesaprotami runāt.
tulderēt Nesaprotami runāt.
vadžināt Nesaprotami runāt.
vorkstēt Nesaprotami runāt.
žabelēt Nesaprotami runāt.
žagatāt Nesaprotami runāt.
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu).
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt.
burzdēt Nesaprotami, lēni runāt.
ņēgot Nesaprotami, neskaidri dziedāt.
noļurināt Nesaprotami, neskaidri teikt (kaut ko).
žabināt Nesaprotami, skaļi runāt.
žabinēt Nesaprotami, skaļi runāt.
abrakadabra Nesaprotams, neloģisks vārdu savārstījums.
apokrifīgs Nesaprotams, neskaidrs.
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
žabalēt Nesaredzēt.
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
kopiņa Nesasiets kūlītis.
disonēt Nesaskanēt, atšķirties no kā vispārpieņemta, vispāratzīta.
disonēt Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana; skaņu jūklis.
močīties Nesaskanīgi, nesaderīgi dzīvot, izjust ciešanas.
anachronisms Nesaskanīgs ar laiku.
nesakritīgs Nesaskanīgs, dažāds.
dishronisms Nesaskaņa laika.
disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums; saskaņas, harmonijas traucējums.
slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
inkongruence Nesaskaņa; neatbilstība, nesavienojamība, nesakrišana.
dystonie Nesaskaņa.
asumi Nesaskaņas, ķildas.
mesintelligence Nesaskaņas, pārpratums.
kollīzija Nesaskaņas, sadursme.
ķilda Nesaskaņas.
zaļbriedā Nesasniedzot pilngatavību (par labību).
inkompresībls Nesaspiežams.
gļēvs Nesaspriegts, bez vingruma (par ķermeņa daļām, ķermeņa kustībām).
nezaņķība Nesātība, rīšanas alkas.
nesātnība Nesātība.
naidests Nesaticība, nesaskaņa.
nesatiksme Nesaticība, nesaskaņa.
nesaderība Nesaticība, nesaskaņas.
nesadarība Nesaticība.
bļauška Nesaticīga, bļaustīga sieviete.
spertavnīca Nesaticīga, kašķīga sieviete.
ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
nesatīķoņa Nesaticīgais, ķildnieks.
mīties Nesaticīgi dzīvot.
nesadarīgai Nesaticīgi.
cobiķis Nesaticīgs cilvēks.
ērce Nesaticīgs cilvēks.
ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
nedabis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
plēsnis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
suseklis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
puntūzis Nesaticīgs, ķildīgs puika.
velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
brajāks Nesaticīgs, ļauns cilvēks.
nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesalīdzīgs Nesaticīgs, nesaderīgs.
nesadarīgs Nesaticīgs.
pleizēt Nesātīgi daudz dzert (jebko).
ņagāt Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt.
ņagāties Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt.
ņaga Nesātīgi daudz ēst.
pleisēt Nesātīgi dzert.
gropēt Nesātīgi ēst.
kresīt Nesātīgi ēst.
krest Nesātīgi ēst.
krēsties Nesātīgi ēst.
peķēt Nesātīgi ēst.
kluinas Nesātīgs dzīvs radījums.
nesvētīgs Nesātīgs, nebriedīgs, neapmierinošs, tāds, kam nav svētības.
kruilīgs Nesātīgs, rijīgs, kārīgs.
krāmīgs Nesātīgs.
negauss Nesātīgs.
nesātnīgs Nesātīgs.
nesātns Nesātīgs.
rīls Nesātīgs.
akorija Nesātīgums, rijība.
dižēda Nesātis, negausis, rīma.
dižēdējs Nesātis, negausis, rīma.
badakšņa Nesātis, negausis; rīma; mantrausis.
badēga Nesātis, negausis; rīma.
nekaksis Nesātis.
nekaktis Nesātis.
nesākša Nesātis.
nesāķis Nesātnis, tāds, kam nekad nepietiek.
nesāšķis Nesātnis, tāds, kam nekad nepietiek.
aprostosija Nesatricināmība; stoiķu mācībā laimīgas dzīves noteikums.
pirška Nesaturīgs cilvēks.
piršķis Nesaturīgs cilvēks.
pirslis Nesaturīgs cilvēks.
ļeveris Nesaturīgs, āverģēlīgs cilvēks.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2).
bezkodulīgs Nesaturīgs, tukšs.
ložmetējžurnālistika Nesaudzīgi kritisks intervēšanas veids, piem., varasvīru "apberot" ar atmaskojošiem jautājumiem.
nikns Nesaudzīgs, nežēlīgs.
Nesaulītes ezers Nesaules ezers Alsviķu pagastā.
Nesaulītes ezers Nesaules ezers Drustu pagastā.
mežonēns Nesavaldāms, negants bērns.
svilaste Nesavaldīga sieviete.
akolāzija Nesavaldīga uzdzīve, izvirtība.
šķārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties; arī lamāties.
ārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
ārdeklis Nesavaldīgs cilvēks, kas mēdz rīkot tračus, izraisīt ķildas, strīdu.
mežāka Nesavaldīgs cilvēks.
dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
dulburīgs Nesavaldīgs, draiskulīgs; arī neveikls.
karstprātīgs Nesavaldīgs, kairīgs.
iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
satracināms Nesavaldīgs, viegli aizkaitināms.
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties.
inkompatibls Nesavienojams.
donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
nārga Nesegta laiva.
platforma Nesegts, vaļējs preču vagons; nesegta, vaļēja daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
gestor Nesējs; veikalvedis, lietvedis.
nesājs Nesējs.
nešuks Nesējs.
nešķirība Nesekmība, neveselība.
bezsekmība Nesekmība.
muities Nesekmīgi nopūlēties.
mujāties Nesekmīgi nopūlēties.
mūjāties Nesekmīgi nopūlēties.
kukņāties Nesekmīgi pūlēties piecelties.
izšķiebties Nesekmīgi sist, neizdoties.
niebīļoties Nesekmīgi strādāt.
ļemuroties Nesekmīgi, bez rezultātiem strādāt.
bakšķīties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
bakšķoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
bakšoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
mūdēt Nesekmīgs alus rūgšanas process.
mujeklis Nesekmīgs darbs.
šlenderīgs Nesekmīgs, kļūmīgs.
nepašķirīgs Nesekmīgs, neveiksmīgs, neveikls.
neveicīgs Nesekmīgs, neveselīgs.
bezsekmīgs Nesekmīgs.
parudze Nesen iesēts rudzu lauks.
aizgājējs Nesen mirušais.
jaunuzplēsts Nesen no kokiem un krūmiem atbrīvots lauks, kur uzsākta lauksaimnieciska darbība.
varškulis Nesen piedzimis, vēl nekristīts bērns.
jaunstādīts Nesen vai no jauna iestādīts.
jaunuzsākts Nesen, no jauna uzsākts.
vienīt Nesen, pirms dažām dienām.
nepaseņam Nesen.
neseņ Nesen.
nesenīt Nesen.
nesenējs Nesens.
netāls Nesens.
talējs Nesens.
ekmnēzija Nesenu notikumu aizmiršana, saglabājot atmiņā tālākas pagātnes notikumus.
karī Nesiens (daiļslidošanā pāru slidojumos).
nesienis Nesiens.
kanksis Nesienu vai kuldas kāsis, uz kura pakar podu.
emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju.
bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji.
kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi.
šēds Nesimetrisks jumta veidojums ar logiem vienā slīpnē; pajume.
acentrisks Nesimetrisks, ar novirzi no centra.
biete Nesimpātiska meitene.
veģma Nesimpātiska sieviete; neglīta sieviete.
stalaža Nesimpātiska sieviete.
vobla Nesimpātiska sieviete.
klucka Nesimpātiska, uzbāzīga (biežāk veca) sieviete.
bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos).
nāpsla Nesimpātisks cilvēks.
nāpslis Nesimpātisks cilvēks.
mimra Nesimpātisks, garlaicīgs, arī saīdzis cilvēks.
nūģis Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks.
bastardaugstums Nesistemātisks burtstabiņu augstums.
garkāposti Neskābēti, garos gredzenos vārīšanai sagriezti kāposti.
bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi.
subkrepitācija Neskaidra krepitējoša skaņa.
stāti Neskaidra lieta, lieta, kas stāv uz vietas.
izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
žargoņa Neskaidra runa, nepareiza izruna.
ņepoņatka Neskaidra situācija.
bļurkšis Neskaidra skaņa.
gārgulis Neskaidra, krēpaina elpa.
mīņus Neskaidra, neizkopta vieta.
bariglosija Neskaidra, neprecīza izruna, artikulācijas trūkums.
penteris Neskaidra, nesaprotama runa.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
determinatīvs Neskaidras nozīmes vārda saknes elements, kas pievienojies ide sākotnējai saknei.
užģēt Neskaidras skaņas, skaņu juceklis; neskaidri runāt, murmināt.
atbubināt Neskaidri atbildēt.
atņurkšēt Neskaidri atbildēt.
atpenterēt Neskaidri atbildēt.
attost Neskaidri atbildēt.
atmurgot Neskaidri atmurmināt (daļēji pa miegam).
atēnoties Neskaidri atspoguļoties; mest ēnu.
atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona).
ieēnoties Neskaidri iezīmēties, izdalīties uz gaišāka fona (par ko patumšu).
izmorkšēt Neskaidri izrunāt.
izmurkšēt Neskaidri izrunāt.
izmurkšķēt Neskaidri izrunāt.
vāvuļāt Neskaidri izteikt domu.
noperrastāt Neskaidri norunāt (ko); norunāt (ko) svešā (parasti igauņu) valodā.
novurvuļāt Neskaidri nosacīt.
nolurkšēt Neskaidri noteikt, nosacīt.
nopurkšēt Neskaidri noteikt, pateikt.
nopurkšķēt Neskaidri noteikt, pateikt.
vidēt Neskaidri pamirdzēt.
pavursuļāt Neskaidri parunāt.
rēguļoties Neskaidri rādīties.
ķekšot Neskaidri rakstīt, zīmēt ķekšus.
klecerēt Neskaidri rakstīt; krecelēt.
žņergzdēt Neskaidri raudāt.
sablenkt Neskaidri redzēt, nojaust.
blankstīt Neskaidri redzēt.
buldurīgs Neskaidri runājošs.
samurkšēt Neskaidri runājot sapļāpāt.
sasvepšķēt Neskaidri runājot sapļāpāt.
sapergāt Neskaidri runāt (daudz).
vādžerēt Neskaidri runāt (par bērniem).
šļebināt Neskaidri runāt (par mazu bērnu).
aizbuldurēties Neskaidri runāt pavisam īsu laika sprīdi.
svepstināt Neskaidri runāt, čāpstināt.
tuluzēt Neskaidri runāt, lalināt (kā mazs bērns).
dolburēt Neskaidri runāt, murmināt; arī runāt bez jēgas.
dūkt Neskaidri runāt, murmināt.
ņermināt Neskaidri runāt, murmināt.
sladzināt Neskaidri runāt, murmināt.
sladzīt Neskaidri runāt, murmināt.
šļadzīt Neskaidri runāt, murmināt.
pļukstēt Neskaidri runāt, pļāpāt.
veterāt Neskaidri runāt, pļāpāt.
pumpurēt Neskaidri runāt, purpināt.
telderēt Neskaidri runāt, stostīties.
mokstīties Neskaidri runāt, šļupstēt.
vorkšēt Neskaidri runāt; arī trokšņot.
borkšēt Neskaidri runāt; pļāpāt.
purastāt Neskaidri runāt; runāt svešā valodā.
bokstīt Neskaidri runāt; stostīties.
babāt Neskaidri runāt.
bļurkšēt Neskaidri runāt.
burbuļāt Neskaidri runāt.
burbulēt Neskaidri runāt.
burkšķēt Neskaidri runāt.
čečināt Neskaidri runāt.
čerkstēt Neskaidri runāt.
memmulēt Neskaidri runāt.
memmuļot Neskaidri runāt.
murmuļāt Neskaidri runāt.
mutuļāt Neskaidri runāt.
nožļebināt Neskaidri runāt.
pļammāt Neskaidri runāt.
pļemmāt Neskaidri runāt.
šlaburēt Neskaidri runāt.
šļaburēt Neskaidri runāt.
šļeksterēt Neskaidri runāt.
šļenderēt Neskaidri runāt.
šļuburēt Neskaidri runāt.
teutelēt Neskaidri runāt.
ulināt Neskaidri runāt.
vatarēt Neskaidri runāt.
vurkšķēt Neskaidri runāt.
žļeberēt Neskaidri runāt.
žļebēt Neskaidri runāt.
žļebināt Neskaidri runāt.
žļebinēt Neskaidri runāt.
žļeburot Neskaidri runāt.
žļurkstēt Neskaidri runāt.
žvurkstēt Neskaidri runāt.
murkšķināties Neskaidri sarunāties, pļāpāt.
vēkt Neskaidri skanēt.
sablodīt Neskaidri skribelēt.
tilšķēt Neskaidri šķindēt (piemēram, saskaroties divām pudelēm).
bvināt Neskaidri un ātri runāt.
čeverēt Neskaidri un daudz runāt.
paslupski Neskaidri un nesaprotami (runāt).
hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
nojaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
izborkšēties Neskaidri, arī īgni izrunāties; izbārties.
izburkšēties Neskaidri, arī īgni izrunāties; izbārties.
izborkšēt Neskaidri, arī īgni pateikt, izrunāt.
izblorkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt.
izblurkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt.
gritelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt; gricelēt.
gricelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
skribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz).
uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
borināt Neskaidri, ātri runāt.
ņoņņāt Neskaidri, caur degunu runāt.
ņorkšēt Neskaidri, caur degunu runāt.
ņuņņāt Neskaidri, caur degunu runāt.
paēnoties Neskaidri, ēnai līdzīgi parādīties, parasti uz īsu brīdi.
krokšķoties Neskaidri, izvairīgi, niekojoties runāt.
iekunkstēties Neskaidri, kunkstot ierunāties.
vagamente Neskaidri, miglaini; nenoteikti.
nodūkt Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
sakrecelēt Neskaidri, nemākulīgi sarakstīt.
sakricelēt Neskaidri, nemākulīgi uzrakstīt.
uzskribināt Neskaidri, nemākulīgi uzrakstīt.
novulkšēt Neskaidri, nenoteikti izteikt.
leterēt Neskaidri, nesakarīgi runāt, pļāpāt.
memurot Neskaidri, nesakarīgi runāt.
iebulderēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
nomorkšēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
nomurkšēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt.
penterēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko); arī pļāpāt.
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko).
ķervelēt Neskaidri, nesaprotami runāt, pļāpāt.
vavulāt Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
vavulēt Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
bebelēt Neskaidri, nesaprotami runāt; murmināt.
perastāt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā (parasti igauņu) valodā.
bendzēt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā valodā.
bendzīt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā valodā.
balbatāt Neskaidri, nesaprotami runāt.
ļerināt Neskaidri, nesaprotami runāt.
ļirināt Neskaidri, nesaprotami runāt.
morkšēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
pentarēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
pļepināt Neskaidri, nesaprotami runāt.
pļepinēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
šļabarāt Neskaidri, nesaprotami runāt.
telverēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
varvuļāt Neskaidri, nesaprotami runāt.
žaut Neskaidri, nesaprotami runāt.
saskribināt Neskaidri, nesaprotami sarakstīt.
perastāties Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski).
perestāt Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski).
perrestāt Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski).
murkšēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; murkšķēt (1).
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt.
izblorkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties.
izblurkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties.
pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
uzņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, ierunāties.
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
vervelēt Neskaidri, parasti ātri, runāt.
sabeiselēt Neskaidri, pavirši sarakstīt, sazīmēt.
bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu).
švipstiski Neskaidri, šļupstot.
šķērdelēm Neskaidri, urkšķoši (par balsi).
šķērdeliski Neskaidri, urkšķoši (par balsi).
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
nespargi Neskaidri.
smalciniski Neskaidri.
šķērsums Neskaidrība, nenoteiktība.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
putrojums Neskaidrība, nesakarība.
aizplīvurotība Neskaidrība, noslēpumainība.
konfūzija Neskaidrība, sajukums.
pārprotamība Neskaidrība.
atēna Neskaidrs (pagātnes notikumu) tēls (atmiņā).
atēna Neskaidrs atspoguļojums; tikko jaušama ēna.
unisekss Neskaidrs jutekliskums, atteikšanās no tradicionālās dzimuma lomas; ambivalentisms.
dumājs Neskaidrs laiks.
ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa.
neērds Neskaidrs, apmācies.
mīksts Neskaidrs, blāvs.
aizplīvurots Neskaidrs, miglains; slēpts, maskēts.
skribelējums Neskaidrs, nemākulīgs raksts, sacerējums.
zulla Neskaidrs, nenosakāms šķidrums.
mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
duļķains Neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm).
vervelīgs Neskaidrs, parasti ātrs (par runu).
buza Neskaidrs, saduļķots šķidrums, piemēram, ūdens, dzēriens.
duļķains Neskaidrs, saplūdis (par krāsu toņiem); miglains, drūms (par gaismu).
žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis.
adelomorfs Neskaidrs; kuņģa dibena dziedzeršūnu apzīmējums.
aizmiglots Neskaidrs.
gļotīgs Neskaidrs.
neēdrs Neskaidrs.
neskaidri Neskaidrs.
nefelions Neskaidrums, mazs traipiņš acs radzenē: seklas radzenes vāts rēta.
velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt.
grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets.
nekošs Neskaists, nejauks, riebīgs.
nedārms Neskaists, nepieklājīgs.
nedrāms Neskaists, nepieklājīgs.
neknasts Neskaists, nevīžīgs.
dzīmis Neskaitāmi liels pulks.
entais Neskaitāms.
neizskaitāms Neskaitāms.
nepārskaitāms Neskaitāms.
ntais Neskaitāms.
sauss Neskanīgs (par skaņām).
piesmacis Neskanīgs.
nomaldīties Neskarot mērķi, lidot (kādā virzienā) - par lodi, šāviņu.
secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
iet garām (arī secen) Neskart.
aiziet garām Neskart.
vesals Neskarts, neizpostīts (par celtnēm).
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
intakts Neskarts.
sažabravuot Neskatoties uz grūtībām, kaut ko sev sameklēt.
nelūkojot Neskatoties, neievērojot.
bulderēt Neskaudri runāt.
nobizoties Neskraidīt ies, noskrieties (par cilvēku).
hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas.
veltēdis Neslaucama govs.
pieškains Neslaucīts, pielūžņots.
gruižļots Neslaucīts, piemēslots.
negods Neslava.
neslave Neslava.
zāka Neslava.
neteicams Neslavens, bez slavas.
nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
čikaliņa Nesmalkjūtīgs apzīmējums meitenēm un sievietēm.
ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
nepīpmanis Nesmēķētājs.
nesmucība Nesmukums, nejaukums.
nesnaudule Nesnaudaļa.
būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piemēram, pamati, sienas, pārsegumi).
ratiņi Nesošā ritošā (dažu tehnisku iekārtu, mašīnu) daļa.
kopne Nesošais (pārsedzošu būvkonstrukciju) elements.
pārsegumi Nesošās un arī norobežojošās ēkas konstrukcijas, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes tās uz nesošajām sienām vai kolonnām.
sastiepties Nesot (ko smagu), sapūlēties, arī izraisīt sastiepumu (1).
sastibīties Nesot (ko smagu), sastaipīties.
apnest Nesot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
atnest Nesot atgādāt šurp; nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai).
aiznest Nesot attālināt.
ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
iznest Nesot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārsanesties Nesot ko smagu, pārpūlēties.
pasastaipīties Nesot ko smagu, pārpūlēties.
pasanesties Nesot ko, pavirzīties.
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); nesot nogādāt (kam).
iznasāt Nesot nogādāt daudzās, visās vietās.
apnest Nesot nogādāt zem kā.
iznesāt Nesot nogādāt, izvazāt, aizvazāt.
nosastiepties Nesot nogurt.
nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārnest Nesot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnesties Nesot pārpūlēties.
pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pienest Nesot piegādāt; nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
pārsastiepties Nesot, ceļot ko smagu, pārpūlēties.
uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
briņģēties Nesot, vedot ko, virzīties, pārvietoties (bieži ar grūtībām).
pārvākt Nesot, vedot u. tml., pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties.
nešus Nesot.
lajs Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
nespeciāliste Nespeciālists.
pseidoreakcija Nespecifiska ādas reakcija pēc intrakutānas specifiska proteīna ievadīšanas.
koaglutinācija Nespecifiska eritrocītu aglutinācija vidē, kurā notiek precipitācijas process.
flogoterapija Nespecifiska hroniska iekaisuma terapija, ievadot vielas, kas rada iekaisuma uzliesmojumu.
laktoproteīnterapija Nespecifiska terapija, ievadot piena proteīnus parenterāli.
heterovakcīna Nespecifiska vakcīna, kas pagatavota nevis no attiecīgās slimības ierosinātājiem, bet no citām baktērijām.
panaglutinīns Nespecifisks aglutinīns, kas aglutinē visu grupu eritrocītus.
konglutinīns Nespecifisks faktors dažu dzīvnieku, piem., vērša serumā, kas izraisa eritrocītu vai citu šūnu salipšanu vai līzi pēc iepriekšējas sensibilizācijas ar antiserumu un komplementu.
netārpis Nespēcīgs cilvēks.
cābulis Nespēcīgs un neveikls cilvēks.
jendzis Nespēcīgs, arī neizveicīgs cilvēks.
guībs Nespēcīgs, gļēvs.
nevarīns Nespēcīgs, nevarīgs.
jendze Nespēcīgs, neveikls.
kliens Nespēcīgs, nīkulīgs (par dzīvniekiem, augiem).
lēps Nespēcīgs, vārgs.
mazspēcīgs Nespēcīgs.
nespēcis Nespēcīgs.
panīcis Nespēcīgs.
neiespēja Nespēja (ko veikt).
nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
anizotropija Nespēja adekvāti novērtēt augstumu.
inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
retropulsija Nespēja apstāties, kāpjoties atpakaļ (trīcošās triekas gadījumā).
astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
anartrija Nespēja artikulēti runāt, veidot balsienus vai vārdus.
pragmatamnēzija Nespēja atcerēties priekšmeta izskatu.
prosopagnozija Nespēja atpazīt personas.
adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās.
reģistrnejutība Nespēja atšķirt augšējā reģistra rakstzīmes no apakšējā reģistra rakstzīmēm.
infertilitāte Nespēja dzemdēt dzīvotspējīgu bērnu, lai gan apaugļošana iespējama; bezbērnība.
disloģija Nespēja izteikt domas vārdos.
anerģija Nespēja jebkādai piepūlei.
ananabāzija Nespēja kāpt augšup.
aprozeksija Nespēja koncentrēt uzmanību.
konkurētnespēja Nespēja konkurēt.
amasēze Nespēja košļāt.
anopsija Nespēja lietot redzi.
stereoanestēzija Nespēja noteikt priekšmetu formu vai lielumu ar tausti.
baragnoze Nespēja noteikt vai sajust smagumu.
autotopagnozija Nespēja orientēties par sava ķermeņa vai tā daļu novietojumu.
nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
žargonafāzija Nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu; sintaktiskā afāzija.
atopognozija Nespēja pareizi lokalizēt sajūtu.
dizantigrāfija Nespēja pārrakstīt tekstu vai salikt to iespiešanai.
logagnozija Nespēja pazīt izrunātu vai uzrakstītu vārdu; vārdu aklums.
astereognoze Nespēja pazīt priekšmetus pēc taustes.
pragmatagnozija Nespēja pazīt zināmus priekšmetus.
ananastāzija Nespēja piecelties no sēdus stāvokļa aiz gribas trūkuma vai aiz sāpēm, kas savienotas ar bailēm.
uroshēze Nespēja pilnīgi iztukšot urīnpūsli; urīna sekrēcijas apstāšanās.
topoanestēzija Nespēja precīzi lokalizēt taustes sajūtu.
anortogrāfija Nespēja rakstīt pareizi; motoriskā agrāfija.
afāgija Nespēja rīt sāpju dēļ.
aglucija Nespēja rīt.
afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
afrāzija Nespēja runāt vispār slimīgu ideju, halucināciju, stupora ietekmē.
aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
anēpija Nespēja runāt.
amerisms Nespēja sadalīties daļās, segmentos vai merozoītos.
amilodispepsija Nespēja sagremot ar cieti bagātu uzturu.
asindēze Nespēja saistīt atsevišķas idejas vai domas sakarīgā uzskatā.
ataksafāzija Nespēja sakārtot vārdus teikumā.
akampsija Nespēja saliekt locekli, piem., locītavu, muskuļu vai ādas slimībās.
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
anakroāzija Nespēja saprast runāto.
akatamatēzija Nespēja saprast runu.
asēmija Nespēja saprast un lietot kā sazināšanās līdzekli runu, rakstu vai žestu.
aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt; aklība.
afonogēlija Nespēja skaļi smieties.
abāzija Nespēja staigāt, kas radusies galvenokārt nervu sistēmas darbības traucējumu rezultātā.
atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus.
strādātnespēja Nespēja strādāt.
refraktaritāte Nespēja uzbudināties.
paraplegia Nespēja uzcelties pēc atnešanās.
agramatisms Nespēja vārdus pareizi gramatiski izveidot un teikumā sakārtot.
afrāzija Nespēja veidot pilnīgu teikumu.
parapraksija Nespēja veikt mērķtiecīgas kustības.
centrācija Nespēja veltīt uzmanību vairāk kā vienam objektam; tā ir normāla cilvēka intelekta attīstības stadija.
nejaudība Nespējība, nevarība, vājums, vārgums.
maztikusi Nespējīga, nederīga, nelietojama.
lohtačs Nespējīgs cilvēks.
nepatogēns Nespējīgs radīt slimību.
nevarīgs Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem).
mazticis Nespējīgs, nederīgs, nelietojams.
inkapābls Nespējīgs, nederīgs.
incapax Nespējīgs.
bezputrinieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu.
moninieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu.
monenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
monnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
mornenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
mornieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
mornnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
bagadzelne Nespējnieku patversme; invalīdu nams.
nabagmāja Nespējnieku patversme.
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
ļimbāties Nespēkā grīļoties.
ļurgāties Nespēkā grīļoties.
notunterēt Nespēkā noiet kādu gabalu.
sinkope Nespēka vai pamiruma stāvoklis (ģībonis, kollapss); īslaicīgs apziņas zudums.
traumastēnija Nespēks kā traumas sekas.
ergastēnija Nespēks no pārpūles.
deplēcija Nespēks pēc asins zaudējuma.
adinamija Nespēks slimības, vecuma vai badošanās dēļ.
pusģībonis Nespēks, daļējs ģībonis.
akrātija Nespēks, impotence.
besis Nespēks, liels nogurums.
apstuja Nespēks, vājums.
nevare Nespēks, vājums.
gurdme Nespēks.
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
palikt iepakaļ Nespēt izpildīt (kādu uzdevumu), aizkavēties (kādā darbā).
atpalikt Nespēt izpildīt, aizkavēties.
iepūst Nespēt kaitēt.
dekompensēt Nespēt kompensēt.
tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās.
gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās.
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
apmaldīties Nespēt orientēties.
pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
nojukt Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
blāvauti Nespodras, noplukušas krāsas drēbes.
blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
nespīdīgs Nespodrs.
nespožs Nespodrs.
panesties Nest (īslaicīgi, nelielu attālumu).
nonest Nest (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt nest.
nostaipīt Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest (ko smagu).
nonest Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest.
taščīt Nest ko smagu.
kunkurot Nest kukaragās.
postēt Nest projām, aiznest.
aiznesāt Nest prom vairākas reizes vai pa vienam objektam.
aiznēsāt Nest prom vairākas reizes vai pa vienam objektam.
aiznest Nest prom.
atnest Nest šurp.
žūrēt Nest ūdeni.
piču-paču Nest uz muguras (parasti bērnu).
žiebt Nest, celt (kaut ko smagu).
briņģēt Nest.
nešļāt Nest.
mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 207 elektronu masa, dzīves laiks 1 mikrosekunde un spins 1/2.
pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa, spins 0.
mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai, piedalās stiprajā mijiedarbībā.
monocerotīdas Nestabila meteoru plūsma ar radiantu Vienradža zvaigznājā; 1935. g. 21.-22. novembrī bija novērojami \~2000 meteoru stundā.
ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi).
plederiski Nestabili, gāzelējoties, šūpojoties, slīdot.
gāzulīgi Nestabili, gāzelējoties.
šķeterēt Nestabili, nedroši iet, grīļoties.
šķetināt Nestabili, nedroši iet, grīļoties.
karbohemoglobīns Nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums asinīs; tam ir liela nozīme organismā radušās ogļskābās gāzes pārnesē uz plaušām.
ozonīds Nestabils savienojums, kas veidojas, ozonam pievienojoties alkēnu dubultsaitei.
zvalns Nestabils, ļodzīgs.
šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
žļogans Nestabils, slābs, kustīgs.
nedross Nestabils.
ranks Nestabils.
pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
reonoms Nestacionārs, atkarīgs no laika.
īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem.
neprauns Nestalts, nelepne, neiecirtīgs.
ielepēt Nesteidzīgi ielēkāt iekšā.
sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piemēram, atpūšoties).
bakšīties Nesteidzīgi, pavirši, garlaikojoties ko darīt.
camminando Nesteidzoties.
NSAID Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis (NPL) (angļu "nonsteroidal anti-inflammatory drug").
ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
NPL Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis.
paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
askofēns Nesteroidāls pretiekaisuma līdzeklis, kombinēts medikaments.
citramons Nesteroidāls pretiekaisuma līdzeklis, kombinēts preparāts.
nediktai Nestipri, vaļīgi.
neļomans Nestiprs, nedrošs, neveikls.
pizla Nestiprs, viegls alus; piza.
nestoriāņi Nestorisma piekritēji.
nestorieši Nestorisma piekritēji.
mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
apgādība Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
gūle Nestrādāšana, plītēšana.
parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt.
filoniķ Nestrādāt.
apiozs Nestrutojošs, bez strutām.
nesējspēja Nestspēja.
nestunde Nestunda.
kabele Nestuves akmeņu nešanai.
drēģi Nestuves, ko darina no 2 kārtīm, iepinot starp tām kārklu klūdziņas.
ķerves Nestuves, ķervas.
nesekļi Nestuves, plecu lentas smagumu nešanai.
branga Nestuves.
červas Nestuves.
cilavas Nestuves.
drēgas Nestuves.
ķeres Nestuves.
ķerlis Nestuves.
ķervas Nestuves.
ķerza Nestuves.
ķerzas Nestuves.
nāša Nestuves.
nesīklas Nestuves.
nesīklis Nestuves.
nesilka Nestuves.
nesilkas Nestuves.
nešļavas Nestuves.
nestavas Nestuves.
pārsvētdiena Nesvarīga, lieka svētku diena.
neatbildīgs Nesvarīgs, nenozīmīgs; tāds, kas nav saistīts ar atbildību.
irrelevants Nesvarīgs, niecīgs.
imponderābilijas Nesveramas vielas, ar ko agrāk mēģināja izskaidrot gaismas, siltuma, elektrības, magnētisma parādības.
paļāvīgs Nešaubīgs; pārliecināts.
vientega Nešķeterēta dzija.
insolubilitāte Nešķīdība.
nešķirme Nešķirība.
nešķirīgi Nešķirīgs.
nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais.
nešķīstans Nešķīstenis.
nešķīstāns Nešķīstenis.
nešķīstens Nešķīstenis.
peptizācija Nešķīstošas vielas nonākšana koloidāla šķīduma stāvoklī; koloidāla šķīduma dispersitātes palielināšanās; koagulācijai pretējs process.
elipsīns Nešķīstošo šūnas sastāvdaļu atlikums pēc šķīstošo proteīnu atdalīšanas.
nešķīstībnieks Nešķīsts, netikumīgs, netikls.
nešķīksts Nešķīsts.
nešļa Nešļava.
nešlava Nešļava.
nocilas Nešļavas, nesamie; burvja nešļavas.
bākšļi Nešļavas, pesteļi; kaitēšanai nolikti burvekļi.
pinčas Nešļavas, pesteļi.
mefīte Nešpetna smirdoņa, kas paceļas no ūdeņiem un zemes.
nešpetnums Nešpetnība (1).
špetnība Nešpetnība (1).
nešpetnums Nešpetnība (2).
nešpetnums Nešpetnība (3).
nešpetnelis Nešpetnis.
nešpetnens Nešpetnis.
nešpetnis Nešpetns cilvēks.
nespetns Nešpetns; negants.
nešis Nešus.
netaisninieks Netaisnieks.
netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
ekspluatēt Netaisnīgi izmantot citus cilvēkus savā labā.
netaisnīgai Netaisnīgi; arī nepatiesi.
netiesīgi Netaisnīgi.
Zoils Netaisnīgs, ļauns kritiķis, ķengātājs.
pārestīgs Netaisnīgs, netaisns.
netiesīgs Netaisnīgs.
netaisnots Netaisnots teksts - tāds teksts, kura malas ir nelīdzenas, t. i., kuram nav taisnojuma.
beztiesis Netaisns tiesnesis.
nesmalkjūtīgs Netaktisks.
netaktība Netaktiskums.
tuvums Netālā apkārtnē, vietā, kas atrodas tuvu (kam), arī nelielā attālumā.
izgājiens Netāls gājiens (no kādas vietas uz kādu vietu).
netālējs Netāls.
netālīt Netālu, gandrīz.
netāl Netālu.
netāli Netālu.
netāļi Netālu.
netāliņi Netālu.
netālis Netālu.
netārpe Netārpis.
netaupīgi Netaupīgs.
pesteļi Neticama aplamība.
nihilizācija Neticība nekam, visa noliegšana.
mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem; savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta.
irreliģiozitāte Neticība.
gjaurs Neticīgais - tā musulmaņi nievājoši apzīmē citticībniekus, it īpaši kristiešus.
neticētājs Neticīgais, skeptiķis.
ančakrysts Neticīgais.
neticīgā Neticīgais.
infideles Neticīgie.
tasna Neticīgs cilvēks, nerīža.
sasērties Netiekot tālāk pastāvīgi sakrāties.
grieziens Netiešā nozīmē viltība, viltīgs ķēriens.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
akcīze Netiešais nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
reperkursija Netiešas sekas, iespaids, atsauksme.
mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
apkāļām Netieši, izvairīgi, aplinkus runāt.
aplinkus Netieši, neizsakot domu līdz galam.
sētmalieši Netiešs apzīmējums bitēm.
sētmaliņi Netiešs apzīmējums bitēm.
sētlaipis Netiešs apzīmējums kaķim.
ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
indirekts Netiešs, aplinks.
vidišķīgs Netiešs, viduvējs, vidējs.
vidišks Netiešs.
vidišķs Netiešs.
čolka Netīkama meitene.
maistuļa Netikla sieviete.
maukaļa Netikla sieviete.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
mauka Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita.
plaska Netikla, izvirtusi sieviete; palama.
kurva Netikle, paklīdene.
mačka Netikle.
netekle Netikle.
izmaukoties Netikli dzīvot.
jēskoties Netikli dzīvot.
gauzēt Netikli runāt.
pornolagnija Netiklība, neķītrība.
rajs Netiklības perēklis.
banderša Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētāja.
banders Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētājs.
jākuris Netiklis, meitu mednieks; jāklis.
netiķelis Netiklis, palaidnis.
nešķīstnieks Netiklis.
netikļa Netiklis.
netikulis Netiklis.
netikumnieks Netiklis.
dida Netikls cilvēks, ielasmeita.
ješkus Netikls cilvēks.
maukturis Netikls vīrietis, maukotājs.
maukars Netikls vīrietis.
maukuris Netikls vīrietis.
padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks.
vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
maukpakaļa Netikls, izvirtis cilvēks (vīrietis).
jātaka Netikls, izvirtis cilvēks.
nesauķīgs Netikls, netikumīgs.
pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā.
atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); arī ziedot, upurēt; atteikties.
atteikties Netīkot, necensties (pēc kā); iztikt (bez kā); arī ziedot, upurēt.
gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
knorēties Netikt galā ar darbiem.
palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur).
stāvēt Netikt izlietotam.
iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
aizkavēties Netikt līdzi citiem (darbā).
palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
palikt Netikt patērētam, izlietotam.
iesakavēties Netikt paveiktam laikā (par darbu).
iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu).
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam.
palikt aiz durvīm Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu.
uzkosties Netikt vaļā.
stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.
atkrist Netikt veiktam; nenotikt.
izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
sterva Netikumīga sieviete; prostitūta.
slane Netikumīga un pļāpīga sieviete.
netikumisks Netikumīgs (1).
bezgodis Netikumīgs cilvēks.
kuitava Netikumīgs cilvēks.
nešķīsts Netikumīgs, neķītrs.
nešķīstīgs Netikumīgs, netikls, nešķīsts.
natiklis Netikumīgs.
netikumiskums Netikumīgums (1).
izvalka Netikumiska sieviete.
valstele Netikumiska sieviete.
netikumīgs Netikumisks (l).
netikumīgums Netikumiskums (1).
netārpa Netikums; ķibele, vaina.
netārps Netikums; ķibele, vaina.
trums Netikums; ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
negadība Netikums.
velns Netikums.
dislipoproteinēmija Netipisku lipoproteīnu klātiene vai nenormāla lipoproteīnu koncentrācija asinīs.
čurksnis Netīra istaba vai mājoklis.
ļepens Netīra kāja.
lomens Netīra lieta vai šaubīgs pasākums.
leska Netīra skranda, driska; lupata.
ķutūzis Netīra telpa ar visa veida atkritumiem.
žakāties Netīrā ūdenī, dubļos plunčāties.
blundžga Netīra ūdens bedre.
salope Netīra un izlaidīga sieviete.
elle Netīra vieta.
steme Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
stemele Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
barifonija Netīra, nebrīva, smaga balss skaņa.
utūzis Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu).
čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis.
čūslējs Netīra, piedrazāta vieta.
šķītūzis Netīra, piegružota vieta.
piegraulāt Netīram kļūt (par govi).
sakrepēt Netīram kļūt.
sakrēpēt Netīram kļūt.
salekšēt Netīram kļūt.
čablas Netīras kājas.
čambas Netīras kājas.
putākšņi Netīras putas.
sekšķis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
sekštelis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts.
ķezākls Netīrelis, smulis.
ķēzeklis Netīrelis, smulis.
kvēpelis Netīrelis, smulis.
plekšis Netīrelis, smulis.
svempis Netīrelis, smulis.
svēpulis Netīrelis, smulis.
ķepelis Netīrelis, šmulis.
netīrumnieks Netīrelis.
sivēnbrālis Netīrelis.
šmucpinka Netīrelis.
susārs Netīrelis.
svintuss Netīrelis.
tešķis Netīrelis.
noskrepis Netīrens.
muselis Netīri apģērbies cilvēks.
ņeckas Netīri atkritumi (piemēram, zivju ķidas).
pļūka Netīri dzeltens.
duņains Netīri pelēkbrūns.
dujans Netīri sirmi brūns; dujs.
dujs Netīri sirmi brūns.
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
netīrai Netīri.
gānība Netīrība, apgānījums.
lēkša Netīrība, nekārtība.
lēkše Netīrība, nekārtība.
lēkšņa Netīrība, nekārtība.
kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā.
cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds.
vepris Netīrīga persona.
graule Netīrīga sieviete.
ļapatka Netīrīga sieviete.
lēkšķe Netīrīga sieviete.
ļēpata Netīrīga sieviete.
melluška Netīrīga sieviete.
močka Netīrīga sieviete.
šļecka Netīrīga sieviete.
šņorka Netīrīga sieviete.
snuotine Netīrīga sieviete.
čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
šļerpe Netīrīga, nekārtīga meitene.
bļecka Netīrīga, nekārtīga sieviete.
bleska Netīrīga, nekārtīga sieviete.
lešķene Netīrīga, nekārtīga sieviete.
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
loska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja.
lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete.
plūds Netīrīgi ģērbies cilvēks.
meļļi Netīrīgi, neglīti.
rušķīgs Netīrīgs (par cilvēku).
mīzalaste Netīrīgs bērns.
surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību.
dreņķis Netīrīgs cilvēks, pļēgurs.
smurga Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
smurka Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
snurgulis Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
šmurga Netīrīgs cilvēks, šmurgulis.
tušķis Netīrīgs cilvēks, tūļa.
šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2).
smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
rušķis Netīrīgs cilvēks; netīrelis.
blekte Netīrīgs cilvēks.
čuļļa Netīrīgs cilvēks.
graula Netīrīgs cilvēks.
ķepaslis Netīrīgs cilvēks.
kvēpoņa Netīrīgs cilvēks.
leksis Netīrīgs cilvēks.
murdulis Netīrīgs cilvēks.
murza Netīrīgs cilvēks.
pleska Netīrīgs cilvēks.
ruška Netīrīgs cilvēks.
rušķe Netīrīgs cilvēks.
skredna Netīrīgs cilvēks.
skretūzis Netīrīgs cilvēks.
slauna Netīrīgs cilvēks.
šmarla Netīrīgs cilvēks.
smirdeklis Netīrīgs cilvēks.
šmuceklis Netīrīgs cilvēks.
svāķis Netīrīgs cilvēks.
tarsla Netīrīgs cilvēks.
uša Netīrīgs cilvēks.
uška Netīrīgs cilvēks.
darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu.
mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks.
knorba Netīrīgs, mazs puika.
čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks.
počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks.
limza Netīrīgs, neizveicīgs radījums.
šļecuks Netīrīgs, nekārtīgs bērns.
blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža.
časka Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
čoska Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
šļerpa Netīrīgs, nekārtīgs radījums.
ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks.
smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
šļerpīgs Netīrīgs, notašķīts.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
smulīgs Netīrīgs.
jēldroga Netīrīta droga, kurā atrodamas visas aktīvās sastāvdaļas.
pitriņš Netīrītā sērskābe.
nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē.
žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu).
šmulīgs Netīrs (parasti par cilvēku, īpaši bērnu).
ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns).
stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis.
steme Netīrs cilvēks vai priekšmets.
čmo Netīrs cilvēks, kas ložņā pa izgāztuvēm.
svāpulis Netīrs cilvēks, smulis.
čarpa Netīrs cilvēks.
naipulis Netīrs deguns.
stemmene Netīrs drēbes gabals.
aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu.
melnkrekliņš Netīrs krekls; kāds, kas valkā netīru kreklu.
kuļķis Netīrs māla trauks.
ķuļķis Netīrs māla trauks.
netīrums Netīrs plankums.
snerglis Netīrs pusaudzis.
repša Netīrs sivēns.
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns.
žulga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
porģis Netīrs šķidrums.
porķis Netīrs šķidrums.
žļuga Netīrs šķidrums.
ķecele Netīrs trauks.
ķenna Netīrs trauks.
ķezele Netīrs trauks.
žampa Netīrs ūdens.
žolga Netīrs ūdens.
žolka Netīrs ūdens.
zompa Netīrs ūdens.
žompa Netīrs ūdens.
noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem; apskretis.
apskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
svēps Netīrs, apkvēpis cilvēks.
torpulīgs Netīrs, ar kādu šķidrumu nosmērēts.
sārnojs Netīrs, ar sārņiem pārklāts.
zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
žorga Netīrs, dubļains ūdens.
melns Netīrs, duļķains (par ūdeni).
žarga Netīrs, duļķains strauts; netīrs ūdens.
jukna Netīrs, gļotains ūdens; lāmiņa.
ķauzains Netīrs, kraupains.
lēkšķains Netīrs, lēkšķēm aplipis.
dublis Netīrs, neglīts cilvēks.
nespodrs Netīrs, neglīts.
namēsnieks Netīrs, nejēdzīgs cilvēks.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ne.