izķēmot
izķēmot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izķēmoju | izķēmojam | izķēmoju | izķēmojām | izķēmošu | izķēmosim |
| 2. pers. | izķēmo | izķēmojat | izķēmoji | izķēmojāt | izķēmosi | izķēmosiet, izķēmosit |
| 3. pers. | izķēmo | izķēmoja | izķēmos | |||
Pavēles izteiksme: izķēmo (vsk. 2. pers.), izķēmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izķēmojot (tag.), izķēmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izķēmotu
Vajadzības izteiksme: jāizķēmo
2.Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu); izkropļot2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija dzirdējis mājiniekus sakām, ka nāve neesot tos izķēmojusi.
- Kā viņš varēja ļaut, lai tu sevi tā izķēmo?
- Un tas bija negaidīti un neticami, ka cilvēku varēja izķēmot smiekli.
- Ārsts Kutra saņēma visus gribas spēkus un noliecās pār nežēlīgi izķēmoto ķermeni.
- Ne miņas no satraukuma sejā, ko jau bija izķēmojusi briesmīgā sērga.