izķencēt
izķencēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izķencēju | izķencējam | izķencēju | izķencējām | izķencēšu | izķencēsim |
2. pers. | izķencē | izķencējat | izķencēji | izķencējāt | izķencēsi | izķencēsiet, izķencēsit |
3. pers. | izķencē | izķencēja | izķencēs |
Pavēles izteiksme: izķencē (vsk. 2. pers.), izķencējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izķencējot (tag.), izķencēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izķencētu
Vajadzības izteiksme: jāizķencē
1.Izdabūt, izņemt.
2.Izēst.
Avoti: LLVV, EH