izķemmēt
izķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izķemmēju | izķemmējam | izķemmēju | izķemmējām | izķemmēšu | izķemmēsim |
| 2. pers. | izķemmē | izķemmējat | izķemmēji | izķemmējāt | izķemmēsi | izķemmēsiet, izķemmēsit |
| 3. pers. | izķemmē | izķemmēja | izķemmēs | |||
Pavēles izteiksme: izķemmē (vsk. 2. pers.), izķemmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izķemmējot (tag.), izķemmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izķemmētu
Vajadzības izteiksme: jāizķemmē
1.Ķemmēt un pabeigt ķemmēt; izsukāt1.
2.Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt2.
3.sarunvaloda Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai sasniegtu vislabāko efektu, pirms katras šķipsnas taisnošanas izķemmē to!
- Ieteicams to ik pa laikam izķemmēt, īpaši apmatojuma apmaiņas laikā.
- Vienreiz taču jāizķemmē, es teicu un sāku šķetināt mātes pakausi.
- “Suņus vajag izķemmēt pirms mazgāšanas,” Fins atkārtoja. “
- Viņa uzskrēja augšstāvā, lai ātri izķemmētu matus un uzkrāsotu lūpas.