pazvilnēt
pazvilnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pazvilnu | pazvilnam | pazvilnēju | pazvilnējām | pazvilnēšu | pazvilnēsim |
| 2. pers. | pazvilni | pazvilnat | pazvilnēji | pazvilnējāt | pazvilnēsi | pazvilnēsiet, pazvilnēsit |
| 3. pers. | pazviln | pazvilnēja | pazvilnēs | |||
Pavēles izteiksme: pazvilni (vsk. 2. pers.), pazvilniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pazvilnot (tag.), pazvilnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pazvilnētu
Vajadzības izteiksme: jāpazviln
Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudziem gribējās pazvilnēt terasēs un balkonos, jo istabās krājās vēsās nakts drēgnums.
- Uzreiz sagribējās karstu vasaras dienu un pazvilnēt pie tāda liela varena ozola ziedošas pļavas vidū.
- Es gribu mierīgi pazvilnēt!
- Daudz vilinošāk man šķita pameklēt matroža vietu uz kādas lēngaitas smilšu vedējas baržas un vienu vasaru pazvilnēt vēderu saulē smilšu kaudžu virsotnēs.
- Tie apmeklētāji, ko pludmales volejbols īpaši neaizrauj, tad varēs vienkārši pazvilnēt siltās smiltiņās, bet bērniem būs iespēja celt smilšu pilis.